Īsā atbilde: AI ģenerēts “lietotāju saturs” ir droši lietojams tur, kur tas neizliekas par reālu klienta pieredzi. Brīdī, kad izdomāts cilvēks ekrānā saka “es to nopirku un man patīk”, tā vairs nav radoša izvēle — Latvijā tā ir maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos, un platformas to arī pašas atzīmē vai noraida.

AI UGC (angliski AI-generated user-generated content) pēdējā gada laikā kļuvis par vienu no pieprasītākajām reklāmas formām: mākslīgi ģenerēts cilvēks, kas kamerā tur produktu un runā skriptu, kas izklausās pēc atsauksmes. Iemesls ir vienkāršs — desmit varianti vienā dienā, bez kastinga, bez filmēšanas dienas, bez honorāra. Jautājums nav, vai tas ir lēti. Jautājums ir, kur ir robeža, aiz kuras tas sāk maksāt dārgāk, nekā ietaupa.

Trīs līmeņi, kas parasti tiek sajaukti vienā

“AI reklāma” ikdienas sarunā apzīmē trīs pilnīgi atšķirīgas lietas ar pilnīgi atšķirīgu risku. Pirms izlemt, vai drīkst, vajag saprast, kurā līmenī atrodas konkrētais materiāls.

LīmenisPiemērsVai jāmarķēJuridiskais risks
1. AI kā rīksFona notīrīšana, gaismas korekcija, trokšņa noņemšana, subtitri, montāžas palīgsParasti nēPraktiski nav
2. AI kā attēls vai videPilnībā ģenerēts produkta kadrs, animēta vide, izdomāta ainava, b-roll bez cilvēka apgalvojumaJā, ja aina izskatās reālaZems, ja marķēts
3. AI kā “klients”Ģenerēts cilvēks, kas stāsta par savu pieredzi ar produktu; klonēta balss; izdomāta atsauksmeJā — un ar to nepietiekAugsts — aizliegta komercprakse

Pirmie divi līmeņi ir darba rīki. Trešais ir apgalvojums par faktu — ka pastāv apmierināts klients ar konkrētu pieredzi. Ja tāda cilvēka nav, marķējums “AI ģenerēts” problēmu neatrisina, jo problēma nav tehnoloģijā, bet apgalvojuma nepatiesumā.

Latvijas likums: “uzdoties par patērētāju” ir aizliegts jebkuros apstākļos

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. pantā ir uzskaitīta komercprakse, kas jebkuros apstākļos ir maldinoša — proti, PTAC nav jāpierāda, ka kāds patiešām tika maldināts vai cieta zaudējumus. Pietiek konstatēt pašu darbību. Šā saraksta 22. punkts aizliedz komercpraksi, kurā tirgotājs “sniedz nepatiesu informāciju vai rada nepatiesu priekšstatu par to, ka rīkojas ar savu saimniecisko vai profesionālo darbību nesaistītā nolūkā, vai pats uzdodas par patērētāju”.

Ģenerēts “klients”, kas iesaka tavu produktu, ir tieši tas: uzņēmuma radīts tēls, kas izliekas par patērētāju. Tā paša saraksta 11. punkts aizliedz apmaksātu redakcionālo saturu (reklāmrakstu), kas netiek atklāts kā apmaksāts.

Latvijas norma nav vietējā izgudrojums — tā pārņem ES Direktīvas 2005/29/EK I pielikumu, kura 22. punkts angliski skan “falsely representing oneself, in a commercial practice, as a consumer”. Tas nozīmē, ka tas pats aizliegums darbojas visās 27 ES valstīs, un eksporta kampaņa neaizbēg no tā, mainot valsti.

Sods: likuma 15.2 pants ļauj PTAC piemērot soda naudu līdz 4% no gada apgrozījuma; ja komercprakse skar tikai Latviju, maksimums ir €300 000. Mazam uzņēmumam praksē sāpīgāks parasti ir cits sods — publisks PTAC lēmums, ko var izlasīt katrs potenciālais klients.

ES AI Akts: marķēšanas pienākums jau ir spēkā

No 2026. gada 2. augusta piemērojams AI Akta 50. pants. Tā 2. punkts liek AI sistēmu piegādātājiem nodrošināt, ka ģenerētais saturs ir marķēts mašīnlasāmā formātā un atpazīstams kā mākslīgi radīts. Tā 4. punkts attiecas jau uz tevi kā lietotāju: kas izvieto dziļviltojumu (deepfake) — mākslīgi radītu vai manipulētu attēlu, audio vai video — tam ir jāatklāj, ka saturs ir mākslīgi radīts. Izņēmums ir mākslinieciski, radoši, satīriski vai fikcionāli darbi, kur atklāšana notiek atbilstošā, darbu netraucējošā veidā.

2026. gada 10. jūnijā Eiropas Komisija publicēja galīgo Prakses kodeksu par AI ģenerēta satura caurskatāmību (Code of Practice on Transparency of AI-generated Content). Kodekss ir brīvprātīgs, bet Komisija un AI padome to ir atzinušas par piemērotu rīku 50. panta izpildes apliecināšanai; uz 2026. gada 31. jūliju to bija parakstījuši aptuveni 190 uzņēmumi un organizācijas. Praktiskā nozīme mazam uzņēmumam: veidojas standarts, pēc kura pēc pāris gadiem vērtēs, vai tu rīkojies godprātīgi.

Kur tieši iet robeža starp “AI palīdzēja” un “AI radīja”, esmu sīkāk aprakstījis rakstā par Generative Fill un AI marķēšanu, bet plašāks konteksts par pašu AI Aktu ir stūrakmens rakstā par AI satura marķēšanu.

Platformas: etiķeti bieži uzliek viņi, ne tu

Vissvarīgākais, ko uzņēmumi neņem vērā: pat ja tu izlem nemarķēt, marķējums var parādīties tāpat — un tad izskatās, ka tu to slēpi.

PlatformaKo dara ar AI reklāmuSekas, ja neatklāj
TikTok AdsPrasa uzlikt AIGC marķējumu vai savu skaidru atrunu, parakstu, ūdenszīmi vai uzlīmi. Nelieli uzlabojumi (gaisma, fona noņemšana, trokšņa mazināšana) nav jāatklājReklāmas politika saka tieši: “If we identify AI-generated content that has not been disclosed, your ad will be rejected or restricted”
TikTok (organiskais)Reālistiskas ainas ar sintētiskiem medijiem jāmarķē ar uzlīmi vai parakstu (“synthetic”, “fake”, “not real”, “altered”)Nemarķēts reālistisks sintētisks saturs nav derīgs ieteikumu plūsmai; reālas privātpersonas līdzības izmantošana nav atļauta vispār
Meta (FB/IG)Marķē reklāmas, kas veidotas ar Meta ģeneratīvajiem rīkiem, un automātiski atpazīst trešo pušu AI rīkus pēc nozares signāliem, uzliekot “AI info” atzīmiJa reklāmā ir AI ģenerēts fotoreālistisks cilvēks, atzīme parādās blakus “Sponsored” uzrakstam, nevis paslēpta zem trīspunktu izvēlnes
Google AdsNo 2026. gada jūlija pakāpeniski ievieš AI marķējuma iestatījumu Google Ads, Display & Video 360, Campaign Manager 360, Merchant Center un Ads Editor — tieši reklāmām ES, Indijā un ŅujorkāGoogle brīdina, ka pati etiķete negarantē atbilstību likumam: atbildība par vietējiem noteikumiem paliek reklāmdevējam

Secinājums ir nepatīkami vienkāršs: tu nekontrolē, vai etiķete parādīsies. Tu kontrolē tikai to, vai izskatīsies, ka biji godīgs pirms tam. Detalizēts platformu salīdzinājums ir atsevišķā rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.

Kad AI UGC tiešām strādā

  • Koncepta testēšana pirms filmēšanas. Piecas āķa versijas ģenerētas vienā vakarā, palaistas kā testi, un tikai uzvarētājs tiek nofilmēts ar īstu cilvēku. Te AI ir pirmsražošanas rīks, nevis gala produkts — un tas ir lētākais veids, kā nesabojāt filmēšanas dienu.
  • Produkts bez cilvēka apgalvojuma. Priekšmets telpā, iepakojums, faktūra, mērogs. Nav “klienta”, nav pieredzes stāsta — nav 22. punkta problēmas. Par to atsevišķi rakstīts AI produktu foto lapā.
  • Vides un pārejas kadri. B-roll, kas aizpilda montāžu, kamēr runā īsts cilvēks vai balss aiz kadra.
  • Hipotētiski un ilustratīvi scenāriji. “Kā tas izskatītos, ja…” — skaidri iezīmēta simulācija, nevis dokumentēta pieredze.
  • Valodu versijas un lokalizācija jau nofilmētam materiālam, kur pamatā ir reāls cilvēks un reāla pieredze.
  • Animācija un paskaidrojošie video, kur neviens neizliekas par reālu personu — te AI ir vienkārši ražošanas paātrinājums.

Kopīgā pazīme visiem sešiem: neviens ekrānā neuzdodas par tavu klientu.

Kad AI UGC kaitē zīmolam

  • Izdomāta atsauksme. Ģenerēts cilvēks ar vārdu un stāstu par pieredzi, kuras nav bijis. Aizliegts jebkuros apstākļos.
  • Reālas personas seja vai balss bez atļaujas. TikTok kopienas vadlīnijas aizliedz sintētiskus medijus ar reālas privātpersonas līdzību un publisku personu izmantošanu komerciāliem ieteikumiem.
  • Rezultātu pārspīlēšana. TikTok reklāmas politika prasa, lai reklāma un galalapa nesolītu un nepārspīlētu produkta efektu — ar AI to izdarīt ir daudz vieglāk nejauši.
  • B2B pārdošana. Ja pircējs ir uzņēmums, kas pirms līguma pārbauda tavu profilu, atpazīts AI “klients” nav zaudēta reklāma — tā ir zaudēta uzticība visam pārējam, ko esi publicējis.
  • Regulētas nozares. Veselība, finanses, izglītība, darba drošība — jomas, kur apgalvojums par rezultātu pats par sevi jau ir riskants. Kā darba drošības saturu veidot pārbaudāmi, esmu aprakstījis darba drošības video lapā.

Kontrolsaraksts pirms palaišanas

  1. Vai kāds ekrānā apgalvo par savu pieredzi ar produktu? Ja jā — vai šis cilvēks eksistē?
  2. Vai aina izskatās reāla? Ja jā — tai vajag marķējumu, arī tad, ja tur nav cilvēka.
  3. Vai izmantota reālas personas seja vai balss? Vai ir rakstiska atļauja?
  4. Vai marķējums ir uzlikts pašā materiālā, ne tikai platformas slēdzī? Platformas slēdzis strādā vienā vietā; iededzināts paraksts strādā visur, kur video tiek pārpublicēts.
  5. Vai ir saglabāti pierādījumi — kas ģenerēts, ar kādu rīku, kad? Tas ir vienīgais, kas palīdz, ja pēc pusgada kāds jautā.
  6. Vai apgalvojumi par rezultātu ir pierādāmi ar dokumentiem, nevis tikai ar labi izklausošos skriptu?

Praktiskais secinājums

AI UGC nav ne aizliegts, ne slikts — tas ir nepareizi novietots. Tas ir lielisks pirmsražošanas un ilustrācijas rīks un slikts atsauksmju aizvietotājs. Divas minūtes ar īstu klientu telefona kamerā šodien ir vērtīgākas nekā desmit nevainojami ģenerēti “klienti”, jo pirmajam ir tas, ko ģenerēt nevar: pārbaudāmība.

Ja neesi drošs, kurā pusē atrodas tavs esošais saturs, ar to sākas sociālo tīklu audits — tajā pārskatām, kas publicēts, kas jāmarķē un kas jānoņem. Ja plāno jaunu kampaņu un gribi, lai tā iztur pārbaudi, pastāsti par projektu šeit.

Avoti

Lasi tālāk: Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu — kā Content Credentials un C2PA ļauj pierādīt, ka video ir nofilmēts, nevis ģenerēts.

Lasi tālāk: Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video — apelācija soli pa solim — ko darīt, ja platforma tomēr noņem tavu video.