Vai Photoshop Generative Fill ir jāmarķē kā AI saturs?

Uzņēmums nofotografē produktu, Photoshopā ar Generative Fill nodzēš fonā aizmirstu kabeli un ieliek bildi Instagram. Divas nedēļas vēlāk zem ieraksta parādās atzīme „AI info”. Vai tas nozīmē, ka uzņēmums pārkāpis ES AI Aktu? Nē. Vai tas nozīmē, ka bilde tagad publiski atzīmēta kā AI saturs? Jā.

Šī ir viena no biežākajām neizpratnēm, ko dzirdu kopš ES AI Akta 50. panta stāšanās spēkā 2026. gada 2. augustā. Cilvēki jauc divas pilnīgi atšķirīgas sistēmas: to, ko prasa likums, un to, ko dara platformas automātika. Tās nesakrīt — un tieši tāpēc rodas pelēkā zona.

Divi atsevišķi noteikumu komplekti

Likums (ES AI Akts) prasa marķēt saturu, kas ir ģenerēts vai būtiski pārveidots ar mākslīgo intelektu. Atslēgvārds ir „būtiski”.

Platforma (Instagram, Facebook, TikTok, YouTube) nelasa likumu. Tā lasa faila metadatus. Ja tavā JPG ir ierakstīti Content Credentials — C2PA standartā pierakstīti dati par to, ka failu apstrādājis ģeneratīvs rīks — platforma to var atzīmēt neatkarīgi no tā, cik liela vai maza bija izmaiņa.

Rezultāts: bilde var būt pilnīgi likumīga bez jebkāda marķējuma un tomēr dabūt „AI info” atzīmi. Un otrādi — bilde var būt izveidota pilnībā ar AI, izlaista caur pāris konvertācijām, kas metadatus nogriež, un platforma to nepamanīs. Automātika nav taisnīga; tā ir tikai automātika.

Uzmanību: 50. panta 2. daļas pienākums nav uz tevi

Šo pārprot gandrīz visi. AI Akta 50. panta 2. daļa — pienākums ierakstīt failā mašīnlasāmu atzīmi — ir uzlikta nodrošinātājam, tas ir, Adobe, OpenAI, Google un citiem, kas laiž tirgū ģeneratīvu sistēmu. Nevis uzņēmumam, kas Photoshopu lieto.

Uz uzņēmumu, kas lieto rīku (AI Akta valodā — ieviesēju), attiecas 50. panta 4. daļa: pienākums atklāt, ja publicē deepfake tipa saturu, un pienākums marķēt AI ģenerētu tekstu par sabiedrības interešu jautājumiem, ja tam nav bijusi cilvēka pārbaude vai redakcionālā kontrole. Praktiski tas nozīmē: par metadatiem failā atbild programmatūras ražotājs, par to, ko un kā tu publicē, atbildi tu.

Ko likums neprasa marķēt: pilns izņēmumu saraksts

Vadlīniju 89.–93. punktā Komisija nosauc trīs izņēmumus no 50. panta 2. daļas: AI sistēma veic palīgfunkciju standarta rediģēšanā; AI sistēma būtiski nemaina ievaddatus vai to nozīmi; sistēma ar likumu ir pilnvarota atklāt vai izmeklēt noziedzīgus nodarījumus.

„Standarta rediģēšana” vadlīnijās definēta kā esoša satura sagatavošana publicēšanai vai izplatīšanai — nelieli labojumi lasāmības, gramatikas, kvalitātes un formāta uzlabošanai — kas nerada jaunu saturu. Rediģēšana iziet ārpus standarta, ja saturs mainīts būtiski tā, ka tas ietekmē tā nozīmi, stilu vai nolūku.

Turklāt Komisijas skaidrojumā par 50. pantu marķēšanas pienākums neattiecas arī uz „īsu ciparu, simbolu vai burtu virkni”, pirmkodu, izvadi, kas paredzēta tikai mašīna–mašīna saziņai, un izvadi slēgta cikla rūpnieciskajās un produktu izstrādes vidēs. Paredzēts arī šaurs izņēmums izvadei, ko lieto „business to business” vai rūpnieciskā kontekstā. Reklāmas foto, ko redz patērētājs, tur neietilpst.

Konkrētie piemēri no vadlīnijām — burtiski

Šī ir tā daļa, kuras dēļ vērts vadlīnijas atvērt. Komisija dod divus sarakstus. Pirmais — kas izņēmumā ietilpst (marķēt nav jāmarķē):

• gramatikas un pareizrakstības labošana, neliela stilistiska pieslīpēšana, kas nemaina jēgu; AI tulkojumi;
• formatēšana, formātu konvertēšana, tehniska kompresija, trokšņa mazināšana skaidrībai;
• neliela kadrēšana, nelieli krāsu labojumi, gaišināšana vai tumšināšana, asināšana;
• putekļu traipu noņemšana, ko radījis netīrs objektīvs vai sensors; sarkano acu noņemšana pēc zibspuldzes;
• oriģinālajā failā redzamu fonu dzēšana vai aizsegšana, seju pikselizēšana vai aizmiglošana;
• video mērogošana, dinamiskā diapazona kompresija, ierobežota stabilizācija;
• standarta krāsu un kontrasta korekcijas, neliela atskaņošanas ātruma maiņa, horizonta iztaisnošana, melnbaltas bildes pārvēršana krāsainā un otrādi, malu papildināšana;
• pikseļu aizpildīšana malu attiecības pielāgošanai, automātiskas pārejas, citi nebūtiski kosmētiski un tehniski labojumi;
• sarunu transkripcijas un palīgtehnoloģijas cilvēkiem ar invaliditāti, kas nemaina satura jēgu.

Otrais saraksts — semantiskas izmaiņas, kas prasa marķējumu:

• AI veidoti teksta kopsavilkumi; pārrakstīšana, kas maina stilu, struktūru un jēgu;
• objektu vai personu izņemšana, aizstāšana vai ievietošana esošos attēlos un video, ja mainās satura jēga un būtība; sejas nomaiņa vai būtiska sejas pārveide;
• reālistiskas runas sintēze konkrēta cilvēka balsī; reālistiska video ģenerēšana par notikumiem, kas nav notikuši; ķermeņa formas vai ādas krāsas maiņa; galēja gaišināšana, tumšināšana un kontrasta maiņa, kas maina vēstījumu;
• saliktu attēlu vai videoklipu radīšana, kas maina personu, objektu, notikumu vai faktu attēlojumu.

Ievēro, kas te nav: nav rindas „ja lietoji ģeneratīvu rīku”. Jautājums nav „vai izmantoju AI”. Jautājums ir „vai attēla nozīme mainījās”.

Kur iet robeža praksē

Šo tabulu izmantoju kā darba instrumentu. Tā nav juridisks atzinums — tā ir vadlīniju piemēru pārlikums uz reālu produkcijas darbu.

Pēdējā rinda ir stingrākā. Deepfake tipa saturam 50. panta 4. daļa prasa ne tikai mašīnlasāmu metadatu, bet arī cilvēkam saprotamu atklāšanu pie pirmās saskares. Radošiem, satīriskiem un fikcionāliem darbiem prasība ir mīkstāka — pietiek atklāt manipulāciju veidā, kas netraucē darba izrādīšanu vai baudīšanu — bet reklāmai šis atvieglojums nav domāts.

Ko tieši ieraksta tavā failā: IPTC Digital Source Type

Kad platforma „redz”, ka bilde ir AI apstrādāta, tā parasti nolasa vienu lauku — IPTC Digital Source Type. Tas ir kontrolēts vārdnīcas lauks ar konkrētām vērtībām, un tieši šī vērtība izšķir, vai tu dabū atzīmi. Praksē svarīgākās ir šīs:

Šeit ir tas, ko der saprast: starp „nedaudz pieskāros” un „viss ģenerēts” ir viena un tā pati vērtība. Ja Photoshops failā ieraksta compositeWithTrainedAlgorithmicMedia, tas nešķiro, vai tu nodzēsi vienu kabeli vai pārtaisīji pusi kadra. Likums šķiro. Metadatu lauks — ne.

Tieši no šīs neatbilstības rodas gandrīz visas sūdzības stilā „kāpēc mana bilde atzīmēta kā AI”.

Ko Photoshop un Adobe pieraksta pats

Adobe Content Credentials savā dokumentācijā apraksta kā „izturīgu, nozares standarta metadatu tipu, kas darbojas kā satura uzturvērtības etiķete”. Tajos ir ziņas par autoru un par to, kā saturs tapis — vai to uzņēma kamera, ģenerēja AI vai rediģēja tādā rīkā kā Photoshop.

Adobe Firefly gadījumā uzņēmums norāda, ka pievieno Content Credentials automātiski tiem materiāliem, kur „100 % pikseļu ir ģenerēti ar Adobe Firefly”, piemēram, teksta-uz-attēlu izvadei. Ierakstā iekļauj izvades sīktēlu, izdevēju, datumu, izmantoto lietotni vai ierīci, izmantoto AI rīku un veiktās darbības. Citās Adobe lietotnēs, tostarp Photoshop un Lightroom, akreditācijas var pievienot arī pats lietotājs. Kad saturs tiek rediģēts tālāk, katrā posmā var pievienot jaunas akreditācijas, veidojot versiju vēsturi.

Kā 30 sekundēs pārbaudīt, kas ir tavā failā

1. Pirms augšupielādes atver failu pārbaudes rīkā — Adobe piedāvā Content Authenticity pārbaudes rīku un Chrome paplašinājumu, ar ko akreditācijas var apskatīt arī tieši vietnēs.
2. Paskaties uz Digital Source Type vērtību. Ja tur ir compositeWithTrainedAlgorithmicMedia vai trainedAlgorithmicMedia, rēķinies ar platformas atzīmi.
3. Salīdzini ar savu atbildi uz jautājumu par nozīmi. Ja metadati saka „ģeneratīvi rediģēts”, bet reāli tu nodzēsi putekļu traipu, tas ir gadījums, kur atzīme parādīsies, lai gan likums to neprasa. Tas nav pārkāpums — tā ir automātika.
4. Pieraksti lēmumu. Vienā rindiņā: fails, ko darīji, vai marķē. Pēc pusgada neviens neatcerēsies, un tieši tas ir brīdis, kad rodas problēmas.

Ko dara katra platforma

YouTube atsevišķi uzsver, ka atklāšana neierobežo video auditoriju un neietekmē tiesības pelnīt. Tas ir svarīgākais fakts visā šajā tēmā: bailes no atzīmes ir dārgākas nekā pati atzīme. Sistemātiska neatklāšana turpretī var beigties ar atzīmes uzlikšanu piespiedu kārtā, satura noņemšanu vai izslēgšanu no partneru programmas.

Detalizētāku katras platformas salīdzinājumu esmu sataisījis atsevišķā rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.

Trīs jautājumu tests pirms publicēšanas

1. Vai skatītājs, uzzinot par AI izmantošanu, justos apmuļķots? Ja jā — marķē. Šis viens jautājums atrisina 90 % gadījumu ātrāk nekā jebkurš juridiskais teksts.
2. Vai kadrā ir kas tāds, kas realitātē nenotika? Ne „vai izmantoju AI”, bet „vai rādu neesošu lietu kā esošu”.
3. Vai kadrā ir atpazīstams reāls cilvēks, vieta vai zīmols? Ja jā, latiņa ceļas: šeit sākas deepfake noteikumi un 50. panta 4. daļa.

Lielākā kļūda, ko redzu: metadatu dzēšana

Kad uzņēmums pamana „AI info” atzīmi zem sava produkta foto, pirmā reakcija parasti ir meklēt, kā to noņemt. Internetā ir vesela rīku industrija, kas piedāvā izgriezt Content Credentials no faila pirms augšupielādes.

Es to nedaru un neiesaku. Trīs iemesli:

• Tas neatrisina likuma pusi. Ja saturs pēc būtības ir AI ģenerēts, metadatu izgriešana pienākumu nenoņem — tā to tikai paslēpj. Sliktākajā scenārijā tas izskatās pēc apzinātas izvairīšanās.
• Platformas nepaļaujas tikai uz metadatiem. Reālistisku AI saturu tās mēģina atpazīt arī pēc paša attēla un pēc neredzamām ūdenszīmēm. Metadatu tīrīšana dod maldīgu drošības sajūtu — man 42 dienu TikTok eksperimentā nobloķēja video ar 600 000 skatījumu, un tas nebija metadatu dēļ.
• Content Credentials drīz būs pārdošanas arguments, ne apgrūtinājums. Kad tirgus pārsātināsies ar ģenerētu saturu, pierādījums, ka kadrs ir nofilmēts ar kameru, kļūs vērtīgāks par pašu kadru. Metadati ir tas pierādījums. Griezt tos ārā ir kā noplēst sertifikātu no preces.

E-komercijā tam ir tieša cena: Google produktu plūsmās AI ģenerētiem attēliem ir jāsaglabā IPTC DigitalSourceType atzīme, un tās dzēšana ir noteikumu pārkāpums. Sīkāk par to — rakstos AI produktu foto vs fotosesija un produktu video interneta veikalam.

Pareizā atbilde uz nevēlamu atzīmi nav dzēst pierādījumus. Tā ir sakārtot procesu tā, lai zinātu, kurās bildēs AI tiešām ir, un lai marķējums būtu tavs apzināts lēmums, nevis platformas pārsteigums.

Termiņi, sodi un Prakses kodekss

50. panta prasības piemēro no 2026. gada 2. augusta. Ģeneratīvām sistēmām, kas tirgū jau bija pirms šī datuma, marķēšanas un atklāšanas pienākumam ir pārejas periods līdz 2026. gada 2. decembrim. Saturam, kas radīts pirms 2026. gada 2. augusta, marķējums ar atpakaļejošu spēku nav obligāts — Komisija to tikai iesaka.

Sodi sniedzas līdz 15 miljoniem eiro vai 3 % no globālā gada apgrozījuma (piemēro lielāko); ES iestādēm — līdz 750 000 eiro. Maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem piemēro mazāko no abiem, ņemot vērā samērīgumu.

Atsevišķi pastāv Prakses kodekss par AI ģenerēta satura caurskatāmību, kura galīgā versija publicēta 2026. gada 10. jūnijā. Tam ir divas daļas: nodrošinātājiem par marķēšanu un atpazīšanu, ieviesējiem — par deepfake un AI teksta etiķetēm. Parakstīšana ir brīvprātīga; tā dod vienkāršotu ceļu, kā nodrošināt un parādīt atbilstību. Latvijas mazam uzņēmumam, kas neražo AI sistēmas, to parakstīt nav jēgas — pietiek ar kārtīgu iekšējo kārtību.

Piecas kļūdas, ko redzu visbiežāk

1. Marķē visu pēc kārtas. Katrai bildei pieliekot „AI ģenerēts”, zaudē uzticību tur, kur tas tiešām ir svarīgi, un padara marķējumu par troksni.
2. Nemarķē neko, jo „tas bija tikai neliels labojums”. Cilvēka izņemšana no kadra nav neliels labojums, pat ja tas prasīja vienu klikšķi.
3. Dzēš metadatus. Sk. iepriekšējo sadaļu.
4. Jauc nodrošinātāja un ieviesēja pienākumus. Uzņēmums nedrīkst gaidīt, ka Photoshop par to atklās deepfake; un otrādi — nav jāraizējas par mašīnlasāmu ūdenszīmi, ko failā ieliek programmatūras ražotājs.
5. Nefiksē lēmumu. Ja pēc gada kāds pajautā, kāpēc konkrētā bilde nebija marķēta, atbildei jābūt pierakstītai, ne atceramai.

Biežākie jautājumi

Vai Generative Fill ir jāmarķē kā AI saturs?
Ne vienmēr. Ja darbība ietilpst vadlīniju izņēmumu sarakstā — putekļu traipi, sarkanās acis, oriģinālā fona dzēšana, seju aizmiglošana, pikseļu aizpildīšana malu attiecībai — marķēšanas pienākuma nav. Ja mainās kadra jēga, ir.

Vai Generative Expand 9:16 formātam ir jāmarķē?
Vadlīnijas „pikseļu aizpildīšanu malu attiecības pielāgošanai” nosauc kā izņēmumu. Ja paplašinātajā laukumā parādās jauni objekti vai cilvēki, tas vairs nav aizpildīšana — tas ir salikts attēls, un tad jā.

Kāpēc Instagram uzlika atzīmi, ja likums to neprasa?
Jo platforma lasa metadatus, ne likumu. Atzīme nav apsūdzība un nav pārkāpuma pazīme.

Vai atzīme samazina sasniedzamību?
YouTube tieši norāda, ka atklāšana neierobežo auditoriju un neietekmē monetizāciju. Meta saturu ar atzīmi nedzēš. TikTok gadījumā riskanta ir tieši neatklāšana.

Vai man jāparaksta Prakses kodekss?
Ja neražojat AI sistēmas — nē. Tas ir brīvprātīgi.

Vai fotogrāfam jāmarķē retušēts portrets?
Standarta retuša ar neģeneratīviem rīkiem ietilpst humanEdits kategorijā un marķēšanu neprasa. Ķermeņa formas vai ādas krāsas maiņa vadlīnijās ir nosaukta kā semantiska izmaiņa, kas marķējumu prasa.

Kas Latvijā to uzrauga?
Uzraudzības sistēma vēl tiek veidota. Praksē tuvākais risks nav regulators, bet platforma, kas noņem ierakstu vai ierobežo kontu brīdī, kad kampaņa jau iet. Regulators sūta vēstuli. Platforma nesūta neko.

Ar ko sākt

Ja jūsu uzņēmums lieto AI foto vai video — un 2026. gadā to dara gandrīz katrs, kas taisa produktu vizuāļus bez fotosesijas — vajadzīga vienkārša iekšējā kārtība: kas tiek marķēts, kas ne, un kurš to izlemj. Ne 20 lappušu politika. Viena lapa, ko saprot arī cilvēks, kurš pirmdienas rītā gatavo ierakstu. Paraugu esmu ielicis rakstā par uzņēmuma AI satura politiku.

To es taisu kā daļu no sociālo tīklu satura audita: izejam cauri jūsu esošajiem kanāliem, atzīmējam, kas prasa marķējumu, un uzrakstām kārtību, ko var iedot aģentūrai vai darbiniekam. Skatījums no praktiķa, kurš AI saturu ražo katru dienu un savas kļūdas jau ir samaksājis.

Pieteikties →

Avoti

• Eiropas Komisija — Vadlīnijas par 50. panta caurspīdīguma pienākumiem (20.07.2026.), 89.–93. punkts
• Eiropas Komisija — BUJ par 50. panta caurspīdīguma pienākumiem
• Eiropas Komisija — Quick Facts: caurspīdīguma noteikumi
• Eiropas Komisija — BUJ par Prakses kodeksu
• IPTC Digital Source Type NewsCodes vārdnīca
• IPTC — compositeWithTrainedAlgorithmicMedia definīcija
• YouTube palīdzība — pārveidota vai sintētiska satura atklāšana
• Meta — pieeja AI satura atzīmēšanai
• Adobe — Content Credentials pārskats
• Google Merchant Center — AI ģenerēts saturs
• 2D un 3D animācija uzņēmumiem: kad atmaksājas, cik maksā un kam pieder

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Regulējuma piemērošana turpina precizēties — konkrētos gadījumos, īpaši ar reālu cilvēku attēlojumu, konsultējieties ar juristu.

Saistītie raksti:
AI satura marķēšana: ko prasa ES AI Akts, kādi ir izņēmumi un ES ikonas — pamatraksts ar lejupielādējamu vienas lapas atgādni
AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube — salīdzinājums 2026 — ko prasa katra platforma atsevišķi
Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu — kā Content Credentials un C2PA ļauj pierādīt, ka kadrs ir nofilmēts
AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam — kur ir robeža starp AI kā rīku un AI kā izdomātu klientu
Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video — apelācija soli pa solim