Vai Photoshop Generative Fill ir jāmarķē kā AI saturs?

Uzņēmums nofotografē produktu, Photoshopā ar Generative Fill nodzēš fonā aizmirstu kabeli un ieliek bildi Instagram. Divas nedēļas vēlāk zem ieraksta parādās atzīme “AI info”. Vai tas nozīmē, ka uzņēmums pārkāpis ES AI Aktu? Nē. Vai tas nozīmē, ka bilde tagad publiski atzīmēta kā AI saturs? Jā.

Šī ir viena no biežākajām neizpratnēm, ko dzirdu kopš ES AI Akta 50. panta stāšanās spēkā 2026. gada 2. augustā. Cilvēki jauc divas pilnīgi atšķirīgas sistēmas: to, ko prasa likums, un to, ko dara platformas automātika. Tās nesakrīt — un tieši tāpēc rodas pelēkā zona.

Divi atsevišķi noteikumu komplekti

Likums (ES AI Akts) prasa marķēt saturu, kas ir ģenerēts vai būtiski pārveidots ar mākslīgo intelektu. Atslēgvārds ir “būtiski”.

Platforma (Instagram, Facebook, TikTok, YouTube) nelasa likumu. Tā lasa faila metadatus. Ja tavā JPG ir ierakstīti Content Credentials — C2PA standarta pierakstīti dati par to, ka failu apstrādājis ģeneratīvs rīks — platforma to var atzīmēt neatkarīgi no tā, cik liela vai maza bija izmaiņa.

Rezultāts: bilde var būt pilnīgi likumīga bez jebkāda marķējuma un tomēr dabūt “AI info” atzīmi. Un otrādi — bilde var būt izveidota pilnībā ar AI, izlaista caur pāris konvertācijām, kas metadatus nogriež, un platforma to nepamanīs. Automātika nav taisnīga; tā ir tikai automātika.

Ko likums tiešām prasa — un ko neprasa

AI Akta 50. panta 2. daļā ir izņēmums, ko latviski gandrīz neviens nav izlasījis. Marķēšanas pienākums neattiecas uz AI sistēmām, kas:

• veic palīgfunkciju standarta rediģēšanā, vai
• būtiski nemaina ievaddatus vai to nozīmi (semantiku).

Eiropas Komisijas vadlīnijās, kas publicētas 2026. gada 20. jūlijā, ir doti konkrēti piemēri tam, kas šajā izņēmumā ietilpst: gramatikas un pareizrakstības pārbaude, formāta konvertēšana un neliela kadrēšana (cropping). Tie ir “palīgrīki”, ne satura radītāji.

Tas nozīmē: ne katrs Generative Fill klikšķis rada marķējamu AI saturu. Jautājums nav “vai izmantoju AI rīku”. Jautājums ir “vai attēla nozīme mainījās”.

Kur iet robeža praksē

Šo tabulu es izmantoju kā darba instrumentu. Tā nav juridisks atzinums — tā ir praktiska interpretācija, kas man ļauj strādāt ātri un neriskēt.

Pēdējā rinda ir stingrākā. Deepfake tipa saturam 50. panta 4. daļa prasa ne tikai mašīnlasāmu metadatu, bet arī cilvēkam redzamu norādi. Radošiem un mākslinieciskiem darbiem prasība ir mīkstāka — pietiek atklāt, ka manipulācija ir notikusi, tā, lai netraucētu darba baudījumu — bet reklāmai šis atvieglojums nav domāts.

Trīs jautājumu tests pirms publicēšanas

Pirms nospiedu “Publicēt”, izeju cauri trim jautājumiem:

1. Vai skatītājs, uzzinot par AI izmantošanu, justos apmuļķots? Ja jā — marķē. Šis viens jautājums atrisina 90% gadījumu ātrāk nekā jebkurš juridiskais teksts.
2. Vai kadrā ir kas tāds, kas realitātē nenotika? Ne “vai izmantoju AI”, bet “vai rādu neesošu lietu kā esošu”.
3. Vai kadrā ir atpazīstams reāls cilvēks, vieta vai zīmols? Ja jā, latiņa ceļas: šeit sākas deepfake noteikumi.

Lielākā kļūda, ko redzu: metadatu dzēšana

Kad uzņēmums pamana “AI info” atzīmi zem sava produkta foto, pirmā reakcija parasti ir meklēt, kā to noņemt. Internetā ir vesela rīku industrija, kas piedāvā izgriezt Content Credentials no faila pirms augšupielādes.

Es to nedaru un neiesaku. Trīs iemesli:

• Tas neatrisina likuma pusi. Ja saturs pēc būtības ir AI ģenerēts, metadatu izgriešana pienākumu nenoņem — tā to tikai paslēpj. Sliktākajā scenārijā tas izskatās pēc apzinātas izvairīšanās.
• Platformas nepaļaujas tikai uz metadatiem. Reālistisku AI saturu tās mēģina atpazīt arī pēc paša attēla. Metadatu tīrīšana dod maldīgu drošības sajūtu — man 42 dienu TikTok eksperimentā nobloķēja video ar 600 000 skatījumu, un tas nebija metadatu dēļ.
• Content Credentials drīz būs pārdošanas arguments, ne apgrūtinājums. Kad tirgus pārsātināsies ar ģenerētu saturu, pierādījums, ka kadrs ir nofilmēts ar kameru, kļūs vērtīgāks par pašu kadru. Metadati ir tas pierādījums. Griezt tos ārā ir kā noplēst sertifikātu no preces.

Pareizā atbilde uz nevēlamu atzīmi nav dzēst pierādījumus. Tā ir sakārtot procesu tā, lai zinātu, kurās bildēs AI tiešām ir, un lai marķējums būtu tavs apzināts lēmums, nevis platformas pārsteigums.

Kāpēc tas ir naudas jautājums, ne filozofijas

Termiņi, ko der zināt: 50. panta prasības piemēro no 2026. gada 2. augusta. Ģeneratīvām sistēmām, kas tirgū jau bija pirms šī datuma, marķēšanas pienākumam ir pārejas periods līdz 2026. gada 2. decembrim, bet ūdenszīmju atpazīšanas savietojamībai — līdz 2027. gada 2. februārim. Sodi par pārkāpumiem sniedzas līdz 15 miljoniem eiro vai 3% no globālā gada apgrozījuma.

Taču lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu regulators nav tuvākais risks. Tuvākais risks ir platforma, kas noņem ierakstu vai ierobežo kontu bez brīdinājuma, brīdī, kad reklāmas kampaņa jau iet. Regulators sūta vēstuli. Platforma nesūta neko.

Ar ko sākt

Ja jūsu uzņēmums lieto AI foto vai video — un 2026. gadā to dara gandrīz katrs, kas taisa produktu vizuāļus bez fotosesijas — vajadzīga vienkārša iekšējā kārtība: kas tiek marķēts, kas ne, un kurš to izlemj. Ne 20 lappušu politika. Viena lapa, ko saprot arī cilvēks, kurš pirmdienas rītā gatavo ierakstu.

To es taisu kā daļu no sociālo tīklu satura audita: izejam cauri jūsu esošajiem kanāliem, atzīmējam, kas prasa marķējumu, un uzrakstām kārtību, ko var iedot aģentūrai vai darbiniekam. Skatījums no praktiķa, kurš AI saturu ražo katru dienu un savas kļūdas jau ir samaksājis.

Pieteikties →

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Regulējuma piemērošana turpina precizēties — konkrētos gadījumos, īpaši ar reālu cilvēku attēlojumu, konsultējieties ar juristu.

Saistītie raksti:
AI satura marķēšana: ko ES AI Akts no 2026. gada augusta prasa katram uzņēmumam — pamatraksts ar lejupielādējamu vienas lapas atgādni
AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube — salīdzinājums 2026 — ko prasa katra platforma atsevišķi

Lasi tālāk: AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam — kur ir robeža starp AI kā rīku un AI kā izdomātu klientu.

Lasi tālāk: Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu — kā Content Credentials un C2PA ļauj pierādīt, ka video ir nofilmēts, nevis ģenerēts.