Uzņēmums nofotografē produktu, Photoshopā ar Generative Fill nodzēš fonā aizmirstu kabeli un ieliek bildi Instagram. Divas nedēļas vēlāk zem ieraksta parādās atzīme „AI info”. Vai tas nozīmē, ka uzņēmums pārkāpis ES AI Aktu? Nē. Vai tas nozīmē, ka bilde tagad publiski atzīmēta kā AI saturs? Jā.

Īsā atbilde. Generative Fill klikšķis pats par sevi nepadara attēlu par marķējamu AI saturu. Eiropas Komisijas vadlīnijās, kas publicētas 2026. gada 20. jūlijā, kā izņēmumi ir tieši nosaukti: putekļu traipu noņemšana no netīra objektīva vai sensora, sarkano acu labošana, oriģinālajā failā redzama fona dzēšana vai aizsegšana, seju pikselizēšana un pikseļu aizpildīšana malu attiecības pielāgošanai. Marķēt prasa tad, kad mainās nozīme: objekta vai cilvēka izņemšana, ievietošana vai aizstāšana, sejas nomaiņa, jauna vide, neesošs notikums. Atsevišķi no likuma strādā platformu automātika — tā lasa faila metadatus un var uzlikt atzīmi arī tad, kad likums to neprasa.

Šī ir viena no biežākajām neizpratnēm, ko dzirdu kopš ES AI Akta 50. panta stāšanās spēkā 2026. gada 2. augustā. Cilvēki jauc divas pilnīgi atšķirīgas sistēmas: to, ko prasa likums, un to, ko dara platformas automātika. Tās nesakrīt — un tieši tāpēc rodas pelēkā zona.

Divi atsevišķi noteikumu komplekti

Likums (ES AI Akts) prasa marķēt saturu, kas ir ģenerēts vai būtiski pārveidots ar mākslīgo intelektu. Atslēgvārds ir „būtiski”.

Platforma (Instagram, Facebook, TikTok, YouTube) nelasa likumu. Tā lasa faila metadatus. Ja tavā JPG ir ierakstīti Content Credentials — C2PA standartā pierakstīti dati par to, ka failu apstrādājis ģeneratīvs rīks — platforma to var atzīmēt neatkarīgi no tā, cik liela vai maza bija izmaiņa.

Rezultāts: bilde var būt pilnīgi likumīga bez jebkāda marķējuma un tomēr dabūt „AI info” atzīmi. Un otrādi — bilde var būt izveidota pilnībā ar AI, izlaista caur pāris konvertācijām, kas metadatus nogriež, un platforma to nepamanīs. Automātika nav taisnīga; tā ir tikai automātika.

Uzmanību: 50. panta 2. daļas pienākums nav uz tevi

Šo pārprot gandrīz visi. AI Akta 50. panta 2. daļa — pienākums ierakstīt failā mašīnlasāmu atzīmi — ir uzlikta nodrošinātājam, tas ir, Adobe, OpenAI, Google un citiem, kas laiž tirgū ģeneratīvu sistēmu. Nevis uzņēmumam, kas Photoshopu lieto.

Uz uzņēmumu, kas lieto rīku (AI Akta valodā — ieviesēju), attiecas 50. panta 4. daļa: pienākums atklāt, ja publicē deepfake tipa saturu, un pienākums marķēt AI ģenerētu tekstu par sabiedrības interešu jautājumiem, ja tam nav bijusi cilvēka pārbaude vai redakcionālā kontrole. Praktiski tas nozīmē: par metadatiem failā atbild programmatūras ražotājs, par to, ko un kā tu publicē, atbildi tu.

Ko likums neprasa marķēt: pilns izņēmumu saraksts

Vadlīniju 89.–93. punktā Komisija nosauc trīs izņēmumus no 50. panta 2. daļas: AI sistēma veic palīgfunkciju standarta rediģēšanā; AI sistēma būtiski nemaina ievaddatus vai to nozīmi; sistēma ar likumu ir pilnvarota atklāt vai izmeklēt noziedzīgus nodarījumus.

„Standarta rediģēšana” vadlīnijās definēta kā esoša satura sagatavošana publicēšanai vai izplatīšanai — nelieli labojumi lasāmības, gramatikas, kvalitātes un formāta uzlabošanai — kas nerada jaunu saturu. Rediģēšana iziet ārpus standarta, ja saturs mainīts būtiski tā, ka tas ietekmē tā nozīmi, stilu vai nolūku.

Turklāt Komisijas skaidrojumā par 50. pantu marķēšanas pienākums neattiecas arī uz „īsu ciparu, simbolu vai burtu virkni”, pirmkodu, izvadi, kas paredzēta tikai mašīna–mašīna saziņai, un izvadi slēgta cikla rūpnieciskajās un produktu izstrādes vidēs. Paredzēts arī šaurs izņēmums izvadei, ko lieto „business to business” vai rūpnieciskā kontekstā. Reklāmas foto, ko redz patērētājs, tur neietilpst.

Konkrētie piemēri no vadlīnijām — burtiski

Šī ir tā daļa, kuras dēļ vērts vadlīnijas atvērt. Komisija dod divus sarakstus. Pirmais — kas izņēmumā ietilpst (marķēt nav jāmarķē):

  • gramatikas un pareizrakstības labošana, neliela stilistiska pieslīpēšana, kas nemaina jēgu; AI tulkojumi;
  • formatēšana, formātu konvertēšana, tehniska kompresija, trokšņa mazināšana skaidrībai;
  • neliela kadrēšana, nelieli krāsu labojumi, gaišināšana vai tumšināšana, asināšana;
  • putekļu traipu noņemšana, ko radījis netīrs objektīvs vai sensors; sarkano acu noņemšana pēc zibspuldzes;
  • oriģinālajā failā redzamu fonu dzēšana vai aizsegšana, seju pikselizēšana vai aizmiglošana;
  • video mērogošana, dinamiskā diapazona kompresija, ierobežota stabilizācija;
  • standarta krāsu un kontrasta korekcijas, neliela atskaņošanas ātruma maiņa, horizonta iztaisnošana, melnbaltas bildes pārvēršana krāsainā un otrādi, malu papildināšana;
  • pikseļu aizpildīšana malu attiecības pielāgošanai, automātiskas pārejas, citi nebūtiski kosmētiski un tehniski labojumi;
  • sarunu transkripcijas un palīgtehnoloģijas cilvēkiem ar invaliditāti, kas nemaina satura jēgu.

Otrais saraksts — semantiskas izmaiņas, kas prasa marķējumu:

  • AI veidoti teksta kopsavilkumi; pārrakstīšana, kas maina stilu, struktūru un jēgu;
  • objektu vai personu izņemšana, aizstāšana vai ievietošana esošos attēlos un video, ja mainās satura jēga un būtība; sejas nomaiņa vai būtiska sejas pārveide;
  • reālistiskas runas sintēze konkrēta cilvēka balsī; reālistiska video ģenerēšana par notikumiem, kas nav notikuši; ķermeņa formas vai ādas krāsas maiņa; galēja gaišināšana, tumšināšana un kontrasta maiņa, kas maina vēstījumu;
  • saliktu attēlu vai videoklipu radīšana, kas maina personu, objektu, notikumu vai faktu attēlojumu.

Ievēro, kas te nav: nav rindas „ja lietoji ģeneratīvu rīku”. Jautājums nav „vai izmantoju AI”. Jautājums ir „vai attēla nozīme mainījās”.

Kur iet robeža praksē

Šo tabulu izmantoju kā darba instrumentu. Tā nav juridisks atzinums — tā ir vadlīniju piemēru pārlikums uz reālu produkcijas darbu.

Ko izdarīji PhotoshopāVai mainās nozīme?Vai jāmarķē?
Noņemi putekļu traipu, sensora netīrumu, sarkanās acisNēNē — vadlīnijās tieši nosaukts izņēmums
Iztaisno horizontu, apgriez kadru, konvertē formātu, koriģē krāsuNēNē — tieši nosaukts izņēmums
Generative Expand aizpilda malas, lai kadrs der 9:16Nē, ja aizpilda esošo vidiNē — „pikseļu aizpildīšana malu attiecības pielāgošanai”
Nodzēs vai aizsedz fonu, kas oriģinālajā failā jau bija redzamsNēNē — tieši nosaukts izņēmums
Aizmiglo vai pikselizē cilvēku sejasNēNē — tieši nosaukts izņēmums
Izņem cilvēku, konkurenta logo vai objektu, kas maina ainas jēguJāJā
Uzģenerē jaunu fonu, jaunu interjeru, jaunu vidi produktamJāJā — salikts attēls, kas maina attēlojumu
Ģenerē pašu produktu, modeli vai cilvēku, kas neeksistēJāJā
Maini reāla cilvēka seju, ķermeņa formu, ādas krāsu vai balsiJāJā — turklāt kā deepfake ar redzamu atklāšanu

Pēdējā rinda ir stingrākā. Deepfake tipa saturam 50. panta 4. daļa prasa ne tikai mašīnlasāmu metadatu, bet arī cilvēkam saprotamu atklāšanu pie pirmās saskares. Radošiem, satīriskiem un fikcionāliem darbiem prasība ir mīkstāka — pietiek atklāt manipulāciju veidā, kas netraucē darba izrādīšanu vai baudīšanu — bet reklāmai šis atvieglojums nav domāts.

Ko tieši ieraksta tavā failā: IPTC Digital Source Type

Kad platforma „redz”, ka bilde ir AI apstrādāta, tā parasti nolasa vienu lauku — IPTC Digital Source Type. Tas ir kontrolēts vārdnīcas lauks ar konkrētām vērtībām, un tieši šī vērtība izšķir, vai tu dabū atzīmi. Praksē svarīgākās ir šīs:

VērtībaIPTC nosaukumsKo nozīmē
digitalCaptureDigital capture sampled from real lifeUzņemts ar digitālo kameru vai ierakstierīci
computationalCaptureMulti-frame computational captureVairāki kadri automātiski saplūdināti, ieskaitot HDR viedtālruņos
humanEditsHuman-edited mediaCilvēka veikti labojumi ar neģeneratīviem rīkiem
algorithmicallyEnhancedAlgorithmically-altered mediaAlgoritma korekcija, nemainot galveno saturu — asināšana, trokšņa mazināšana
compositeWithTrainedAlgorithmicMediaEdited using Generative AIPapildināšana, korekcija vai uzlabošana ar ģeneratīvu modeli, „piemēram, ar inpainting vai outpainting operācijām” — tieši Generative Fill un Generative Expand
trainedAlgorithmicMediaCreated using Generative AIPilnībā radīts ar AI modeli, kas apmācīts uz uzņemta satura
algorithmicMediaPure algorithmic mediaRadīts ar algoritmu bez apmācības datiem — piemēram, matemātiska formula

Šeit ir tas, ko der saprast: starp „nedaudz pieskāros” un „viss ģenerēts” ir viena un tā pati vērtība. Ja Photoshops failā ieraksta compositeWithTrainedAlgorithmicMedia, tas nešķiro, vai tu nodzēsi vienu kabeli vai pārtaisīji pusi kadra. Likums šķiro. Metadatu lauks — ne.

Tieši no šīs neatbilstības rodas gandrīz visas sūdzības stilā „kāpēc mana bilde atzīmēta kā AI”.

Ko Photoshop un Adobe pieraksta pats

Adobe Content Credentials savā dokumentācijā apraksta kā „izturīgu, nozares standarta metadatu tipu, kas darbojas kā satura uzturvērtības etiķete”. Tajos ir ziņas par autoru un par to, kā saturs tapis — vai to uzņēma kamera, ģenerēja AI vai rediģēja tādā rīkā kā Photoshop.

Adobe Firefly gadījumā uzņēmums norāda, ka pievieno Content Credentials automātiski tiem materiāliem, kur „100 % pikseļu ir ģenerēti ar Adobe Firefly”, piemēram, teksta-uz-attēlu izvadei. Ierakstā iekļauj izvades sīktēlu, izdevēju, datumu, izmantoto lietotni vai ierīci, izmantoto AI rīku un veiktās darbības. Citās Adobe lietotnēs, tostarp Photoshop un Lightroom, akreditācijas var pievienot arī pats lietotājs. Kad saturs tiek rediģēts tālāk, katrā posmā var pievienot jaunas akreditācijas, veidojot versiju vēsturi.

Kā 30 sekundēs pārbaudīt, kas ir tavā failā

  1. Pirms augšupielādes atver failu pārbaudes rīkā — Adobe piedāvā Content Authenticity pārbaudes rīku un Chrome paplašinājumu, ar ko akreditācijas var apskatīt arī tieši vietnēs.
  2. Paskaties uz Digital Source Type vērtību. Ja tur ir compositeWithTrainedAlgorithmicMedia vai trainedAlgorithmicMedia, rēķinies ar platformas atzīmi.
  3. Salīdzini ar savu atbildi uz jautājumu par nozīmi. Ja metadati saka „ģeneratīvi rediģēts”, bet reāli tu nodzēsi putekļu traipu, tas ir gadījums, kur atzīme parādīsies, lai gan likums to neprasa. Tas nav pārkāpums — tā ir automātika.
  4. Pieraksti lēmumu. Vienā rindiņā: fails, ko darīji, vai marķē. Pēc pusgada neviens neatcerēsies, un tieši tas ir brīdis, kad rodas problēmas.

Ko dara katra platforma

PlatformaKā atklājKas notiek ar „mazajiem” labojumiem
Meta (Facebook, Instagram)Atzīmē, kad atpazīst nozares standarta AI attēlu rādītājus vai kad cilvēks pats atklāj AI saturu2024. gada 1. jūlijā nosaukums mainīts no „Made with AI” uz „AI info”, jo „atzīmes, kas balstītas uz šiem rādītājiem, ne vienmēr atbilda cilvēku gaidām”. Saturam, kas tikai rediģēts ar AI rīkiem, atzīme pārcelta uz ieraksta izvēlni, nevis redzama virs ieraksta
YouTubeAutors pats atzīmē „altered or synthetic content” augšupielādes brīdīAtklāšana nav vajadzīga skaistumfiltriem, krāsu un gaismas korekcijām, specefektiem, izplūduma un vintage filtriem, video asināšanai un mērogošanai, subtitru veidošanai, audio labošanai, savas balss klonēšanai, kā arī skriptiem, virsrakstiem un sīktēliem
TikTokLasa C2PA akreditācijas un savas neredzamās ūdenszīmes; autors var atzīmēt patsNemarķēts reālistisks AI saturs nav derīgs For You plūsmai

YouTube atsevišķi uzsver, ka atklāšana neierobežo video auditoriju un neietekmē tiesības pelnīt. Tas ir svarīgākais fakts visā šajā tēmā: bailes no atzīmes ir dārgākas nekā pati atzīme. Sistemātiska neatklāšana turpretī var beigties ar atzīmes uzlikšanu piespiedu kārtā, satura noņemšanu vai izslēgšanu no partneru programmas.

Detalizētāku katras platformas salīdzinājumu esmu sataisījis atsevišķā rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.

Trīs jautājumu tests pirms publicēšanas

  1. Vai skatītājs, uzzinot par AI izmantošanu, justos apmuļķots? Ja jā — marķē. Šis viens jautājums atrisina 90 % gadījumu ātrāk nekā jebkurš juridiskais teksts.
  2. Vai kadrā ir kas tāds, kas realitātē nenotika? Ne „vai izmantoju AI”, bet „vai rādu neesošu lietu kā esošu”.
  3. Vai kadrā ir atpazīstams reāls cilvēks, vieta vai zīmols? Ja jā, latiņa ceļas: šeit sākas deepfake noteikumi un 50. panta 4. daļa.

Lielākā kļūda, ko redzu: metadatu dzēšana

Kad uzņēmums pamana „AI info” atzīmi zem sava produkta foto, pirmā reakcija parasti ir meklēt, kā to noņemt. Internetā ir vesela rīku industrija, kas piedāvā izgriezt Content Credentials no faila pirms augšupielādes.

Es to nedaru un neiesaku. Trīs iemesli:

  • Tas neatrisina likuma pusi. Ja saturs pēc būtības ir AI ģenerēts, metadatu izgriešana pienākumu nenoņem — tā to tikai paslēpj. Sliktākajā scenārijā tas izskatās pēc apzinātas izvairīšanās.
  • Platformas nepaļaujas tikai uz metadatiem. Reālistisku AI saturu tās mēģina atpazīt arī pēc paša attēla un pēc neredzamām ūdenszīmēm. Metadatu tīrīšana dod maldīgu drošības sajūtu — man 42 dienu TikTok eksperimentā nobloķēja video ar 600 000 skatījumu, un tas nebija metadatu dēļ.
  • Content Credentials drīz būs pārdošanas arguments, ne apgrūtinājums. Kad tirgus pārsātināsies ar ģenerētu saturu, pierādījums, ka kadrs ir nofilmēts ar kameru, kļūs vērtīgāks par pašu kadru. Metadati ir tas pierādījums. Griezt tos ārā ir kā noplēst sertifikātu no preces.

E-komercijā tam ir tieša cena: Google produktu plūsmās AI ģenerētiem attēliem ir jāsaglabā IPTC DigitalSourceType atzīme, un tās dzēšana ir noteikumu pārkāpums. Sīkāk par to — rakstos AI produktu foto vs fotosesija un produktu video interneta veikalam.

Pareizā atbilde uz nevēlamu atzīmi nav dzēst pierādījumus. Tā ir sakārtot procesu tā, lai zinātu, kurās bildēs AI tiešām ir, un lai marķējums būtu tavs apzināts lēmums, nevis platformas pārsteigums.

Termiņi, sodi un Prakses kodekss

50. panta prasības piemēro no 2026. gada 2. augusta. Ģeneratīvām sistēmām, kas tirgū jau bija pirms šī datuma, marķēšanas un atklāšanas pienākumam ir pārejas periods līdz 2026. gada 2. decembrim. Saturam, kas radīts pirms 2026. gada 2. augusta, marķējums ar atpakaļejošu spēku nav obligāts — Komisija to tikai iesaka.

Sodi sniedzas līdz 15 miljoniem eiro vai 3 % no globālā gada apgrozījuma (piemēro lielāko); ES iestādēm — līdz 750 000 eiro. Maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem piemēro mazāko no abiem, ņemot vērā samērīgumu.

Atsevišķi pastāv Prakses kodekss par AI ģenerēta satura caurskatāmību, kura galīgā versija publicēta 2026. gada 10. jūnijā. Tam ir divas daļas: nodrošinātājiem par marķēšanu un atpazīšanu, ieviesējiem — par deepfake un AI teksta etiķetēm. Parakstīšana ir brīvprātīga; tā dod vienkāršotu ceļu, kā nodrošināt un parādīt atbilstību. Latvijas mazam uzņēmumam, kas neražo AI sistēmas, to parakstīt nav jēgas — pietiek ar kārtīgu iekšējo kārtību.

Piecas kļūdas, ko redzu visbiežāk

  1. Marķē visu pēc kārtas. Katrai bildei pieliekot „AI ģenerēts”, zaudē uzticību tur, kur tas tiešām ir svarīgi, un padara marķējumu par troksni.
  2. Nemarķē neko, jo „tas bija tikai neliels labojums”. Cilvēka izņemšana no kadra nav neliels labojums, pat ja tas prasīja vienu klikšķi.
  3. Dzēš metadatus. Sk. iepriekšējo sadaļu.
  4. Jauc nodrošinātāja un ieviesēja pienākumus. Uzņēmums nedrīkst gaidīt, ka Photoshop par to atklās deepfake; un otrādi — nav jāraizējas par mašīnlasāmu ūdenszīmi, ko failā ieliek programmatūras ražotājs.
  5. Nefiksē lēmumu. Ja pēc gada kāds pajautā, kāpēc konkrētā bilde nebija marķēta, atbildei jābūt pierakstītai, ne atceramai.

Papildu pārbaude. Kas mainījās ar Digitālo omnibusu un kāpēc 2026. gada 2. decembris ir datums, ko vērts zināt

Kamēr raksts tapa, MI akts jau bija grozīts. 2026. gada 8. jūlijā tika pieņemta Regula (ES) 2026/1744 — oficiālajā tekstā to sauc par Digitālā Omnibus regulu par mākslīgo intelektu. Tā groza uzreiz trīs regulas, arī pašu MI aktu (Regulu (ES) 2024/1689), un tās mērķis nosaukumā ir pateikts tieši: vienkāršot saskaņoto normu īstenošanu.

Videoproducentam no visa šā grozījumu kopuma svarīgs ir viens jauns punkts. MI akta 111. pantam pievienota 4. daļa, kas skan tā: attiecībā uz MI sistēmām, arī vispārīga lietojuma MI sistēmām, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu un kas laistas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta, to nodrošinātāji veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2026. gada 2. decembrim nodrošinātu atbilstību 50. panta 2. punktam.

Izlasi to vēlreiz un ievēro, kam pienākums uzlikts: nodrošinātājiem. Tas ir Adobe, OpenAI, Google — tie, kas rīku laiž tirgū. Tas nav tu. Praktiskā nozīme tev ir cita: līdz 2026. gada 2. decembrim vecākas versijas rīki, kas tirgū bija jau pirms 2026. gada 2. augusta, drīkst vēl nebūt pilnībā salāgoti ar 50. panta 2. punkta mašīnlasāmās marķēšanas prasību. Tātad, ja tavā failā metadatu nav, tas vēl nenozīmē, ka kāds pārkāpj likumu — tas var nozīmēt, ka ražotājs pārejas periodu vēl izmanto.

Otra puse ir tā, kas skar tevi: 50. panta 4. daļas pienākumam — tam, kas attiecas uz uzturētāju un dziļviltojumiem — nekāda pārejas perioda nav. Tas ir spēkā tagad. Grozījumi pārcēla arī citus datumus, piemēram, augsta riska sistēmu prasības uz 2027. gada 2. decembri un 2028. gada 2. augustu, bet 50. panta 1.–6. daļas teksts kā tāds netika pārrakstīts.

PienākumsUz ko attiecasNo kura datuma
50. panta 2. daļa — mašīnlasāma atzīme ģenerētajā saturāRīka nodrošinātājs (Adobe, OpenAI u. c.)Jaunām sistēmām — jau tagad; sistēmām tirgū pirms 02.08.2026. — līdz 02.12.2026. (111. panta 4. daļa)
50. panta 4. daļa — dziļviltojuma izpaušanaUzturētājs, t. i., tu un tavs klientsPārejas perioda nav
Augsta riska sistēmu prasības (III pielikums)Nodrošinātāji02.12.2027.
Augsta riska sistēmu prasības (I pielikums)Nodrošinātāji02.08.2028.

Kopsavilkumā: omnibuss tev neko neatcēla un neko jaunu neuzlika. Tas deva rīku ražotājiem elpas vilcienu līdz decembrim. Tavs darbs — zināt, kad tava darbība ir dziļviltojums, — palika tieši tāds pats. Kā 50. pants izskatās pilnā kartē, esmu izklāstījis pamatrakstā par AI satura marķēšanu.

Papildu pārbaude. Ģeneratīvā aizpilde video: ko Premiere Generative Extend tiešām dara

Generative Fill ir attēlu rīks, bet tas pats jautājums tagad stāv arī montāžas galdā. Premiere funkcija Generative Extend pagarina klipu, ģenerējot kadrus, kuru nekad nav bijis. Pirms spried, vai tas ir marķējams, ir vērts zināt, ko tā tehniski dara — Adobe to apraksta diezgan atklāti.

Rīks paņem no tava klipa aptuveni 1,5–3 sekundes garu fragmentu, nosūta to uz mākoņa MI modeli, un modelis uz šā fragmenta pamata uzģenerē pagarinājumu. Oriģinālais materiāls paliek neskarts; pagarinājums tiek saglabāts kā atsevišķs H.264 MP4 vai .wav fails mapē, ko projekta iestatījumos nosaka Captured and Generated scratch disks.

Robežas ir šauras un labi jāzina pirms filmēšanas, nevis pēc:

ParametrsKo Adobe nosaka
Cik var pagarinātVideo — līdz 2 sekundēm. Audio — līdz 10 sekundēm
DialogsNetiek ģenerēts. Pagarinājuma laikā esošais dialogs tiek apklusināts, lai nesabojātu oriģinālo runu
MūzikaKlipi ar mūziku pagarināšanai nav derīgi — Adobe to pamato ar muzikālās struktūras sarežģītību un iespējamām autortiesību problēmām
Skaņas kanāliTikai mono un stereo; 5.1 un telpiskā skaņa neder
Kadru nomaiņaAvots 12–60 kadri/s, bet pagarinājums tiek ģenerēts 12–30 kadros/s
Bitu dziļums un dinamiskais diapazonsPagarinājums tiek ģenerēts 8 bitos un SDR, ja sekvence ir attiecīgi iestatīta; oriģināls saglabā savu bitu dziļumu
Modeļa dabiskās izšķirtspējas16:9 — 1280×720, 1920×1080, 3840×2160, 4096×2160; vertikāli — 720×1280, 1080×1920, 2160×3840, 2160×4096
PieejamībaBalstās uz Adobe Firefly, kas nav pieejams Krievijā, Baltkrievijā un Ķīnā

Divas lietas no šīs tabulas ir svarīgas tieši producentam. Pirmā: 8 bitu un SDR pagarinājums 10 bitu gradētā projektā ir redzams. Adobe pats brīdina, ka gludās pārejās — debesīs, ādas toņos — pagarinātajā daļā var parādīties joslošanās. Ja projekts tiek krāsu gradēts nopietni, divas sekundes pagarinājuma var izmaksāt dārgāk nekā pārfilmēšana. Otrā: tā kā dialogs netiek pagarināts, Generative Extend neglābj kadru, kurā cilvēks runā. Tas glābj kadru, kurā cilvēks klusē, un telpas toni zem tā.

Praktiskā kārtība darbā: ar labo peles taustiņu uz AI-generated etiķetes var izvēlēties Regenerate un ģenerēt citu variantu vai Revert to Original un atgriezties pie oriģināla — pēdējais strādā tikai tad, ja avota klips projektā joprojām ir. Un vēl viens fakts, kas klientu sarunās noder: Adobe tieši norāda, ka tavs materiāls netiek izmantots Adobe modeļa apmācībai — klips tiek lietots tikai šī konkrētā pagarinājuma izveidei.

Papildu pārbaude. Content Credentials video eksportā — kur tas slēpjas Premiere

Attēlos Content Credentials ir pazīstama lieta. Video pusē tā ir jaunāka, un lielākā daļa montētāju par to nezina vienkārši tāpēc, ka iestatījums nav tur, kur to meklē — tas nav eksporta logā, bet pārlūkā.

Kārtība ir divdaļīga. Vispirms vienreiz jāatver contentauthenticity.adobe.com, jāpieslēdzas ar savu Adobe ID un profila iestatījumos jāsavieno sociālo tīklu konti — tie kalpo kā identitātes apliecinājums. Turpat ir izvēles rūtiņa, ar kuru var pieprasīt, lai ģeneratīvā MI modeļi tavu saturu neizmanto apmācībai. Kad šie iestatījumi saglabāti, tie tiek piemēroti automātiski, kad eksportē no Premiere.

Otrajā solī eksporta režīmā zem izvades priekšskatījuma parādās sadaļa Content Credentials ar zīmogu, un tur ieslēdz Apply Content Credentials preferences at export. Adobe Media Encoder tos pašus iestatījumus pārņem automātiski, ja sekvenci nodod rindai caur Send to Media Encoder.

Ne visi formāti to nes. Adobe nosauc konkrētu sarakstu: MP4, QuickTime MOV, AVI, WAV, MP3, JPEG, PNG un TIFF. Ja klients prasa izvadi kādā citā konteinerā, Content Credentials tajā vienkārši nebūs, un to labāk pateikt uzreiz, nevis solīt caurspīdīgumu, kas tehniski neiznāk.

Pārbaudīt eksportēto failu var Adobe Inspect rīkā, kas atrodams tajā pašā contentauthenticity.adobe.com vietnē — augšupielādē failu un redzi, kas tajā ierakstīts: identitāte, sociālie konti, apmācības preferences. Un otrā virzienā: ja materiāls nāk no ārpuses, projekta panelī ar labo peles taustiņu uz klipa var izvēlēties Scan for Content Credentials un redzēt, vai ienākošajam failam vispār ir pievienota kāda izcelsmes informācija.

Tieši šis pēdējais solis klientu darbā ir tas vērtīgākais. Kad saņem no klienta arhīva materiālu vai bankas attēlu un nezini, kas ar to darīts, skenēšana projekta panelī ir piecu sekunžu darbs, kas var pasargāt no apgalvojuma, kuru pēc tam nevarēsi pamatot. Vairāk par to, kā izcelsmes metadati noder kā pārdošanas arguments, ir rakstā par pierādāmi īstu materiālu.

Papildu pārbaude. Kad ģeneratīvā aizpilde kļūst par dziļviltojumu

Visa šī raksta loģika balstās uz to, ka Generative Fill parasti ir rediģēšana, nevis satura radīšana. Ir tomēr viena robeža, kuru pārkāpjot, 50. panta 4. daļa ieslēdzas neatkarīgi no tā, cik maza bija tava darbība. Tā ir dziļviltojuma definīcija.

MI akta 3. panta 60. punkts to formulē tā: dziļviltojums ir „MI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas, vienības vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess”.

Trīs vārdi šajā definīcijā izšķir visu. Pirmkārt, tajā ir „manipulēts”, ne tikai „ģenerēts” — tātad esoša kadra pārveidošana ietilpst. Otrkārt, tajā ir „priekšmetus” un „vietas”, ne tikai personas — tātad produkts un ēka arī skaitās, un izplatītais pieņēmums „dziļviltojums ir tikai par sejām” ir nepareizs. Treškārt, tur ir nosacījums „maldinātu personu, ka saturs ir autentisks” — un tieši tas atstāj ārpusē putekļu traipa noņemšanu, jo neviens skatītājs par putekļu traipu nekļūdās.

Praktiskā robeža izskatās apmēram šādi.

Ko tu dari ar Generative FillVai tas atgādina reālu lietu un maldina50. panta 4. daļa
Noņem putekļu traipu, sarkanās acis, matu šķipsnuNēNav piemērojama
Paplašini fonu, lai kadrs ietilptu vertikālā formātāNē, ja fons paliek tā pati vietaParasti nav piemērojama
Izņem no kadra svešu cilvēku vai konkurenta izkārtniRobežgadījums — vieta tiek parādīta citāda, nekā bijaJāvērtē, vai skatītājs tiek maldināts par notikuma autentiskumu
Ieliec ražotnē iekārtu, kuras tur navJā — priekšmets, kas izskatās reālsPiemērojama
Pārvieto objektu uz vietu, kurā tas nekad nav bijisJā — vieta tiek attēlota maldinošiPiemērojama
Pieliek kadrā cilvēku vai maini cilvēka sejuJāPiemērojama, un papildus vajadzīga arī personas piekrišana

Ja atbilde ir „piemērojama”, pienākums ir izpaust, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts. 50. panta 5. daļa precizē, ka informācija jāsniedz skaidrā un atšķiramā veidā. Pašā 4. daļā ir divi izņēmumi: lietošana, kas likumiski atļauta noziedzīgu nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai, un acīmredzami mākslinieciska, radoša, satīriska vai fikcionāla darba gadījums — pēdējā izpaušanas pienākums sašaurinās līdz satura esamības atklāšanai veidā, „kas netraucē izrādīt vai baudīt darbu”. Reklāma, uzņēmuma video un produkta attēls nav satīra, tāpēc uz šo izņēmumu nav ko cerēt.

Kad kadrā ir cilvēks, pie MI akta pienākuma pievienojas vēl viens slānis, kam ar MI nav nekāda sakara — piekrišana filmēšanai un attēla izmantošanai. Tas izklāstīts atsevišķi rakstā par piekrišanu filmēšanai, un balss gadījumā — rakstā par AI balss klonēšanu reklāmā.

Papildu pārbaude. Vai Generative Fill rezultāts vispār pieder tev

Marķēšanas jautājums ir viens. Īpašuma jautājums ir cits, un klienti to uzdod biežāk: ja daļu attēla uzģenerēja mašīna, vai es to drīkstu pārdot kā savu darbu?

Latvijas Autortiesību likums par mākslīgo intelektu nerunā ne vārda. Atbilde tāpēc jāmeklē definīcijās, un tās ir diezgan skaidras. Likuma 1. panta 1. punkts nosaka, ka autors ir „fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs”, bet 1. panta 2. punkts — ka darbs ir „autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā”. Autors pēc Latvijas likuma var būt tikai cilvēks. Programma nevar.

No tā izriet secinājums, kas praksē ir mierinošāks, nekā izklausās. Fotogrāfija, ko tu esi uzņēmis, ir aizsargājams darbs — 4. panta 9. punkts tieši nosauc fotogrāfiskos darbus, tāpat kā 5. punkts nosauc audiovizuālos darbus. Autortiesības uz to pieder tev, tiklīdz darbs ir radīts (2. panta 1. daļa), bez reģistrācijas un bez formalitātēm (2. panta 3. daļa). Tas, ka tu pēc tam ar Generative Fill noņēmi no fona atkritumu urnu, šo statusu nemaina: darbs joprojām ir tavas radošās darbības rezultāts.

Apgrieztajā galā ir cits gadījums. Ja viss attēls ir uzģenerēts pēc teksta uzvednes un cilvēka radošās darbības tajā praktiski nav, tad pēc tās pašas definīcijas nav autora, un tātad nav arī darba, ko autortiesības aizsargātu. Tas nenozīmē, ka tu to nedrīksti izmantot — tas nozīmē, ka tu nevari nevienam aizliegt izmantot to pašu. Nesaukt to par savu autordarbu ir godīgāk un drošāk.

SituācijaVai ir autordarbsKas no tā izriet līgumā
Tava fotogrāfija ar nelielu ģeneratīvu retušuJā — fotogrāfisks darbs (4. panta 9. punkts)Tiesības vari nodot un ierobežot kā parasti
Tavs videomateriāls ar ģeneratīvi pagarinātu kadra galuJā — audiovizuāls darbs (4. panta 5. punkts)Tāpat kā jebkurai montāžai
Pilnībā uzvednē ģenerēts attēls bez tavas iejaukšanāsVisticamāk nē — nav fiziskas personas radošās darbībasEkskluzivitāti solīt nevar; līgumā to labāk nosaukt
Klienta vecā fotogrāfija, kuru tu ģeneratīvi atjaunoJā, bet autors ir sākotnējais fotogrāfsVajag sākotnējā autora atļauju pārveidojumam

Pēdējā rinda ir tā, kas visbiežāk sagādā nepatikšanas. Autortiesību likuma 14. panta 1. daļas 5. punkts dod autoram neatsavināmas tiesības uz darba neaizskaramību — tiesības atļaut vai aizliegt jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus. Ģeneratīva fona paplašināšana svešā fotogrāfijā ir pārveidojums. Ja arhīva bilde ir no bijušā darbinieka vai ārštata fotogrāfa, 12. panta 1. daļa atgādina, ka darba attiecībās radīta darba personiskās un mantiskās tiesības paliek autoram, bet darba devējs iegūst tiesības to izmantot tikai tam mērķim, kādam tas radīts.

Godīgi jāpasaka arī tas, ko pārbaudīt neizdevās: Latvijas tiesu prakses par ģeneratīvā MI radīta satura autortiesībām nav. Augstāk rakstītais ir likuma definīciju lasījums, ne tiesas atziņa. Lielos darījumos ar ekskluzivitātes solījumiem tas ir jautājums juristam, un pats līguma karkass ir izklāstīts rakstā par video līgumu ar producentu.

Biežākie jautājumi

Vai Generative Fill ir jāmarķē kā AI saturs?
Ne vienmēr. Ja darbība ietilpst vadlīniju izņēmumu sarakstā — putekļu traipi, sarkanās acis, oriģinālā fona dzēšana, seju aizmiglošana, pikseļu aizpildīšana malu attiecībai — marķēšanas pienākuma nav. Ja mainās kadra jēga, ir.

Vai Generative Expand 9:16 formātam ir jāmarķē?
Vadlīnijas „pikseļu aizpildīšanu malu attiecības pielāgošanai” nosauc kā izņēmumu. Ja paplašinātajā laukumā parādās jauni objekti vai cilvēki, tas vairs nav aizpildīšana — tas ir salikts attēls, un tad jā.

Kāpēc Instagram uzlika atzīmi, ja likums to neprasa?
Jo platforma lasa metadatus, ne likumu. Atzīme nav apsūdzība un nav pārkāpuma pazīme.

Vai atzīme samazina sasniedzamību?
YouTube tieši norāda, ka atklāšana neierobežo auditoriju un neietekmē monetizāciju. Meta saturu ar atzīmi nedzēš. TikTok gadījumā riskanta ir tieši neatklāšana.

Vai man jāparaksta Prakses kodekss?
Ja neražojat AI sistēmas — nē. Tas ir brīvprātīgi.

Vai fotogrāfam jāmarķē retušēts portrets?
Standarta retuša ar neģeneratīviem rīkiem ietilpst humanEdits kategorijā un marķēšanu neprasa. Ķermeņa formas vai ādas krāsas maiņa vadlīnijās ir nosaukta kā semantiska izmaiņa, kas marķējumu prasa.

Kas Latvijā to uzrauga?
Uzraudzības sistēma vēl tiek veidota. Praksē tuvākais risks nav regulators, bet platforma, kas noņem ierakstu vai ierobežo kontu brīdī, kad kampaņa jau iet. Regulators sūta vēstuli. Platforma nesūta neko.

Vai pēc 2026. gada 2. decembra kaut kas man mainīsies?
Tev — nē. Regulas (ES) 2026/1744 pievienotais MI akta 111. panta 4. punkts dod termiņu nodrošinātājiem, tātad rīku ražotājiem, kuru sistēmas bija tirgū pirms 2026. gada 2. augusta. Pēc šā datuma vari sagaidīt, ka mašīnlasāmā atzīme failos parādīsies konsekventāk.

Vai Premiere Generative Extend ir jāmarķē?
Pēc tās pašas loģikas kā Generative Fill: ja pagarinājums tikai turpina to pašu kustību tajā pašā vietā, tā ir rediģēšana. Ja pagarinājumā parādās notikums, kura nebija, un skatītājs to uztvertu kā autentisku, piemērojama 50. panta 4. daļa.

Vai Adobe izmanto manu materiālu apmācībai?
Attiecībā uz Generative Extend Adobe norāda tieši pretējo — klips tiek izmantots tikai pieprasītā pagarinājuma izveidei. Papildus vietnē contentauthenticity.adobe.com ir izvēles rūtiņa, ar kuru var pieprasīt, lai ģeneratīvā MI modeļi tavu saturu apmācībai neizmanto.

Vai ģeneratīvi uzģenerēts attēls ir mans autordarbs?
Ja cilvēka radošās darbības tajā praktiski nav — visticamāk nē, jo Autortiesību likuma 1. panta 1. punkts par autoru atzīst tikai fizisko personu. Tava fotogrāfija ar ģeneratīvu retušu autordarbs paliek.

Drīkstu ģeneratīvi pārveidot klienta veco fotogrāfiju?
Tikai ar autora atļauju. Autortiesību likuma 14. panta 1. daļas 5. punkts dod autoram tiesības atļaut vai aizliegt jebkādus pārveidojumus, un tas, ka bilde glabājas klienta arhīvā, autortiesības tam nepiešķir.

Ar ko sākt

Ja jūsu uzņēmums lieto AI foto vai video — un 2026. gadā to dara gandrīz katrs, kas taisa produktu vizuāļus bez fotosesijas — vajadzīga vienkārša iekšējā kārtība: kas tiek marķēts, kas ne, un kurš to izlemj. Ne 20 lappušu politika. Viena lapa, ko saprot arī cilvēks, kurš pirmdienas rītā gatavo ierakstu. Paraugu esmu ielicis rakstā par uzņēmuma AI satura politiku.

To es taisu kā daļu no sociālo tīklu satura audita: izejam cauri jūsu esošajiem kanāliem, atzīmējam, kas prasa marķējumu, un uzrakstām kārtību, ko var iedot aģentūrai vai darbiniekam. Skatījums no praktiķa, kurš AI saturu ražo katru dienu un savas kļūdas jau ir samaksājis.

Pieteikties →

Avoti

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Regulējuma piemērošana turpina precizēties — konkrētos gadījumos, īpaši ar reālu cilvēku attēlojumu, konsultējieties ar juristu.

Saistītie raksti:
AI satura marķēšana: ko prasa ES AI Akts, kādi ir izņēmumi un ES ikonas — pamatraksts ar lejupielādējamu vienas lapas atgādni
AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube — salīdzinājums 2026 — ko prasa katra platforma atsevišķi
Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu — kā Content Credentials un C2PA ļauj pierādīt, ka kadrs ir nofilmēts
AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam — kur ir robeža starp AI kā rīku un AI kā izdomātu klientu
Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video — apelācija soli pa solim

Lasi tālāk: AI produktu foto: kas jāmarķē un ko prasa likums — kur ir robeža starp standarta rediģēšanu un jaunu attēlu, un ko par to saka MI akta 50. pants.

Lasi tālāk: AI satura marķēšana praksē: ES ikona, C2PA metadati un kas mainījās 2026. gadā