Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video — apelācija soli pa solim

Video pazūd. Paziņojumā rakstīts, ka tas pārkāpj kopienas vadlīnijas. Konts rāda brīdinājumu. Ja saturā bija AI elementi, pirmā doma parasti ir: vai tas notika marķējuma dēļ? Šis ir rīcības plāns pirmajām dienām — un pārskats par tiesībām, ko Eiropas Savienībā dod Digitālo pakalpojumu akts (DSA) un ko lielākā daļa Latvijas uzņēmumu neizmanto, jo par tām vienkārši nezina.

Pirms sāc: trīs kļūdas, kas maksā dārgi

• Nepārpublicē to pašu video uzreiz. Ja pirmais lēmums bija pareizs, otrā publikācija ir otrs pārkāpums — un tieši atkārtojumi platformās noved pie konta zaudēšanas, nevis viens atsevišķs video.
• Nedzēs pašu saturu. YouTube palīdzības sadaļa to formulē tieši: „Deleting your content doesn’t remove a strike.” Dzēšot video, tu pazaudē pierādījumu un apelācijas objektu, bet sods paliek.
• Nedzēs pierādījumus. Saglabā ekrānuzņēmumu ar paziņojuma tekstu, datumu un lēmuma atsauces numuru. Bez tā vēlākajos soļos — īpaši ārpustiesas strīdu izskatīšanā — nav ar ko strādāt.
• Nesūti piecas sūdzības par vienu lēmumu. DSA 23. panta 2. punkts ļauj platformai pēc iepriekšēja brīdinājuma uz saprātīgu laiku pārtraukt izskatīt paziņojumus un sūdzības no tiem, kas regulāri iesniedz „acīmredzami nepamatotus” paziņojumus vai sūdzības. Viena precīzi uzrakstīta apelācija ir vērtīgāka par piecām emocionālām.

1. solis: saproti, kas tieši ir noticis

„Video nav redzams” var nozīmēt piecas dažādas lietas ar dažādām sekām. Pirmais uzdevums ir precīzi noteikt, kurā rindā tu atrodies.

Praksē AI saturam visbiežāk trāpās divas augšējās rindas. TikTok kopienas vadlīnijās par integritāti un autentiskumu prasība ir formulēta nepārprotami: „Synthetic or manipulated media that shows realistic scenes must be clearly disclosed” — un to var izdarīt ar uzlīmi vai parakstu, piemēram, „synthetic”, „fake”, „not real” vai „altered”. Reālistisks sintētisks saturs bez skaidra marķējuma tur ir sarakstā „NOT allowed”, tātad tiek noņemts.

Redzamības samazināšana arī ir lēmums, ko var pārsūdzēt

Visizplatītākais maldīgais pieņēmums ir tāds, ka pārsūdzēt var tikai noņemtu video. DSA 17. panta 1. punkta „a” apakšpunktā uzskaitīti „jebkādi pakalpojuma saņēmēja sniegtu konkrētu informācijas elementu redzamības ierobežojumi, tostarp satura izņemšana, piekļuves liegšana tam vai satura popularitātes pazemināšana”. Tas nozīmē, ka arī klusa sasniedzamības nogriešana juridiski ir lēmums, par kuru platformai jāsniedz pamatojums.

20. panta 1. punkts to pašu loģiku pārnes uz apelāciju. Pārsūdzēt var četru veidu lēmumus: par satura izņemšanu vai piekļuves liegšanu vai redzamības ierobežošanu; par pakalpojuma apturēšanu vai izbeigšanu; par konta apturēšanu vai izbeigšanu; un atsevišķi — „lēmumi par to, vai apturēt, izbeigt vai citādi ierobežot iespēju monetizēt pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju”. Demonetizācija ir savs pārsūdzības objekts, ne blakusparādība.

Praktiskā problēma ir cita: uzņēmumi bieži nemaz nepamana, ka lēmums ir pieņemts. TikTok kopienas vadlīniju izpildes sadaļā tas pateikts tieši — ja saturs padarīts neatbilstošs ieteikumu plūsmai vai citādi ierobežots, šī informācija parādās TikTok analītikas rīkā, un apelācijas statuss ir redzams lietotnes Drošības centrā. Ja neviens uzņēmumā tur neskatās, sešu mēnešu termiņš aizrit bez vienas pašas sūdzības.

2. solis: izlasi lēmuma pamatojumu, nevis tikai virsrakstu

DSA 17. pants uzliek platformām pienākumu sniegt pamatojuma paziņojumu (statement of reasons) — konkrētu norādi, kurš noteikums pārkāpts un vai lēmumu pieņēma automatizēta sistēma. Tas nav formalitāte: no tā, vai lēmums bija automatizēts, ir atkarīga apelācijas argumentācija.

Mērogs, kādā šie lēmumi tiek pieņemti, izskaidro, kāpēc kļūdas ir normāla parādība. TikTok sestajā DSA caurskatāmības ziņojumā (periods no 2025. gada jūlija līdz decembrim) minēts, ka ES ik mēnesi platformu izmanto 178 miljoni cilvēku, noņemtas aptuveni 112 miljoni satura vienību, un automatizētās sistēmas rīkojās ar 93,8% no visa pārkāpjošā satura. Neviena sistēma šādā apjomā nestrādā bez kļūdām — tāpēc apelācija ir process, nevis sūdzēšanās.

Sešas lietas, kurām pamatojumā jābūt

DSA 17. panta 3. punkts nav vispārīgs aicinājums būt skaidram — tas ir slēgts saraksts. Izdrukā paziņojumu un izej to cauri pa punktiem: katrs iztrūkstošais punkts ir gan arguments apelācijā, gan patstāvīgs pārkāpums, par kuru var ziņot uzraudzības iestādei.

17. panta 4. punkts pieprasa, lai informācija būtu „tik precīza un konkrēta, cik attiecīgajos apstākļos iespējams” un noformēta tā, lai saņēmējs „pienācīgi var patiešām izmantot” apstrīdēšanas iespējas. Divas atrunas: pamatojums pienākas tikai tad, ja platformai ir zināma tava elektroniskā kontaktinformācija, un to nepiemēro, ja informācija ir „maldinošs liela apjoma komerciālais saturs” — proti, surogātam. Uz iestāžu rīkojumiem pēc DSA 9. panta 17. pants neattiecas vispār.

Tavs lēmums ir publiskā ES datubāzē

Maz zināms fakts: 24. panta 5. punkts liek platformām katru pamatojumu bez nepamatotas kavēšanās iesniegt Eiropas Komisijas uzturētā publiskā mašīnlasāmā datubāzē — DSA Transparency Database. Tur var atrast platformas pašas reģistrēto ierakstu par savu lēmumu: kategoriju, pamatu un to, vai lēmums bija automatizēts. Ieraksti tiek glabāti 180 dienas, tāpēc noderīgākais brīdis to izvilkt ir uzreiz, ne pēc pusgada.

3. solis: iekšējā apelācija — termiņi, kas atšķiras

Katrai platformai ir savs logs. Nokavēts termiņš nozīmē, ka arī nākamie soļi vairs nav pieejami.

Divas detaļas, ko vērts zināt iepriekš. YouTube sistēmā pirmais pārkāpums parasti ir brīdinājums, nevis „strike”; pirmais „strike” nozīmē nedēļu bez augšupielādēm un tiešraidēm, otrais tajā pašā 90 dienu logā — divas nedēļas, bet trīs „strikes” 90 dienās var beigties ar kanāla dzēšanu. Smagos gadījumos kanālu var noņemt uzreiz, bez brīdinājumiem. TikTok pusē slieksnis nav viens: konts var tikt bloķēts, sasniedzot robežu vienā produkta funkcijā vai vienā politikas kategorijā, un daļa pārkāpumu noved pie tūlītējas bloķēšanas bez uzkrāšanas.

Vēl viena būtiska nianse — noraidīta apelācija pati par sevi nav sods. YouTube palīdzības sadaļa skaidri norāda, ka par nesekmīgu apelāciju papildu sods netiek piemērots. Tātad neiesniegt apelāciju „drošības pēc” nav racionāla stratēģija.

Seši mēneši ir likuma minimums, nevis platformas laipnība

Tabulā redzamie termiņi ir platformu pašu noteikumi. Zem tiem ir juridiskā grīda: DSA 20. panta 1. punkts prasa nodrošināt piekļuvi iekšējai sūdzību izskatīšanas sistēmai vismaz sešus mēnešus pēc lēmuma, elektroniski un bez maksas. 2. punkts precizē atskaites punktu — sešu mēnešu laikposms sākas dienā, kad tu par lēmumu esi informēts saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai 17. pantu, nevis dienā, kad video pazuda no plūsmas.

Praktiskā sekas: ja platformas saskarne saka, ka apelācijas logs slēgts pēc 30 dienām, bet kopš paziņojuma nav pagājuši seši mēneši, tas ir arguments, nevis galapunkts. Otrādi tas nestrādā — platforma drīkst dot vairāk, un YouTube to dara: apelācija par brīdinājumu vai aizrādījumu sešu mēnešu laikā, bet par noņemtu saturu līdz vienam gadam, turklāt tas attiecas uz visiem satura veidiem — videoklipiem, ziņām, atskaņošanas sarakstiem, sīktēliem un URL.

Asimetrija, ko vērts izmantot: mašīna drīkst noņemt, bet ne noraidīt apelāciju

Eiropas Komisijas DSA caurskatāmības datubāzē 2026. gada 23. septembrī bija reģistrēti 3 980 356 925 pamatojumi, ko pēdējo 180 dienu laikā iesniegušas 373 aktīvas platformas. Datubāzes kopsavilkums rāda arī to, kas šajā rakstā ir svarīgākais skaitlis: 43% lēmumu ir pilnībā automatizēti. Visbiežāk minētais pamats ir „cits platformas noteikumu pārkāpums”, un biežākie ierobežojumu veidi — piekļuves liegšana saturam un satura noņemšana.

Tagad salīdzini to ar 20. panta 6. punktu: sūdzību izskatīšanas lēmumi „tiek pieņemti pienācīgi kvalificēta personāla uzraudzībā un netiek pieņemti tikai uz automatizētu līdzekļu pamata”. Likums pieļauj, ka pirmo lēmumu pieņem sistēma. Apelācijas lēmumu tā pieņemt nedrīkst. Tāpēc atbilde, kas pienāk dažās sekundēs ar to pašu formulējumu, ko saturēja sākotnējais paziņojums, ir nevis neveiksme, bet konkrēta norāde uz 20. panta 6. punkta pārkāpumu — un tieši to var likt gan ārpustiesas strīdu iesniegumā, gan sūdzībā uzraudzības iestādei.

Blakus tam 20. panta 4. punkts prasa sūdzības izskatīt „laicīgi, nediskriminējoši, rūpīgi un nepatvaļīgi” un lēmumu atcelt „bez nepamatotas kavēšanās”, ja sūdzība satur pietiekamu pamatu. 5. punkts uzliek pienākumu informēt par motivētu lēmumu un vienlaikus par iespēju izmantot 21. panta ārpustiesas strīdu izšķiršanu. Ja atteikumā par šo iespēju nav ne vārda, tas ir vēl viens pierakstāms punkts.

4. solis: ES tiesības, par kurām platformas neatgādina

Šeit sākas daļa, kuru lielākā daļa satura veidotāju izlaiž. DSA 20. pants nosaka, ka tiešsaistes platformām jānodrošina iekšēja sūdzību izskatīšanas sistēma „for a period of at least six months following the decision”, un sūdzība jāvar iesniegt „electronically and free of charge”. Šie seši mēneši sākas dienā, kad lietotājs par lēmumu informēts.

Turpat 20. pantā ir divas prasības, uz kurām var atsaukties: sūdzības jāizskata „in a timely, non-discriminatory, diligent and non-arbitrary manner”, un lēmumus nedrīkst pieņemt „solely on the basis of automated means” — tos jāuzrauga atbilstoši kvalificētam personālam. Ja pirmais lēmums bija automatizēts un apelācijas atbilde atnāca pēc dažām sekundēm ar identisku tekstu, tas ir arguments nākamajam solim.

Ja iekšējā apelācija noraidīta, DSA 21. pants dod tiesības vērsties sertificētā ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādē. Noteikumi ir konkrēti: lēmums jāsniedz „no later than 90 calendar days after the receipt of the complaint”, sarežģītos gadījumos termiņu var pagarināt vēl par 90 dienām — kopā ne vairāk kā 180. Ja lietotājs strīdu uzvar, visas maksas sedz platforma; ja zaudē, maksas atlīdzināt nav pienākuma, izņemot gadījumu, kad iestāde konstatē acīmredzamu ļaunticību. Lietotājam procedūra ir bez maksas vai par nominālu maksu.

Svarīga atruna: šo iestāžu lēmumi nav juridiski saistoši platformai. Abām pusēm ir pienākums iesaistīties labticīgi, un praksē platformas savus lēmumus pēc tam bieži maina, taču garantijas nav. Tiesības vērsties tiesā paliek jebkurā gadījumā.

5. solis: kur konkrēti vērsties no Latvijas

Eiropas Komisija uztur sertificēto ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestāžu sarakstu. 2026. gada 23. septembrī tajā ir vienpadsmit iestādes (saraksts pēdējoreiz atjaunināts 11. septembrī), un Latvijā sertificētu iestāžu starp tām nav nevienas. Tas nav šķērslis: sertifikāts ir derīgs visās 27 dalībvalstīs, un iestādei nav jāatrodas tavā valstī — svarīgi ir tikai tas, vai tā spēj izšķirt strīdu attiecīgajā valodā un vai tās kompetence sedz tavu strīda veidu.

Latviešu valodā strīdu var izšķirt tikai viena iestāde. ADR Center sertifikāta valodu sarakstā latviešu ir iekļauta, un tās tiešsaistes portāls arī darbojas latviski. Platformu izvēlnē tur ir Instagram, Facebook, TikTok, YouTube, LinkedIn, Pinterest, Google Search, Google Play, Google Maps un vēl virkne tirdzniecības vietņu, procedūra norit pilnībā tiešsaistē, un lietotājam tā norādīta kā bezmaksas. Praksē tas nozīmē, ka latviešu uzņēmumam vairs nav obligāti jāraksta pieteikums angliski.

Appeals Centre Europe joprojām ir spēcīgākā izvēle tieši video kontekstā, jo tā aptver visas četras platformas, kur uzņēmumu video reāli dzīvo, un pieņem lietas no jebkuras ES valsts. Atšķirība ir valodā: pats apstrīdētais saturs var būt lielākajā daļā ES valodu, bet lēmumus un saraksti ACE ved angliski, franciski, vāciski, itāliski, spāniski, holandiski vai poliski.

Par izmaksām 21. panta 5. punkts ir nepārprotams. Ja iestāde izšķir strīdu par labu lietotājam, platforma sedz iestādes prasītās maksas un atlīdzina lietotājam visus citus pamatotos izdevumus. Ja strīds izšķirts par labu platformai, lietotājam nav jāatlīdzina nekas — vienīgais izņēmums ir gadījums, kad iestāde konstatē, ka lietotājs acīmredzami rīkojies negodprātīgi. Maksa iestādei jāpaziņo abām pusēm pirms iesaistīšanās.

Un vēl viens instruments, ko gandrīz neviens neizmanto: iestādes lēmums platformai nav saistošs, bet 24. panta 1. punkta „a” apakšpunkts liek platformai savos caurskatāmības ziņojumos publicēt, cik strīdu ārpustiesas iestādēs saņemts, kādi bijuši iznākumi, kāds bijis mediānais izšķiršanas laiks un — būtiskākais — kāds ir to strīdu īpatsvars, kuros platforma iestādes lēmumu izpildīja. Šo skaitli var apskatīt pirms izvēles: tas parāda, cik liela jēga no konkrētās platformas šajā ceļā vispār sagaidāma.

Otrs ceļš ir uzraudzības iestāde. Latvijas digitālo pakalpojumu koordinators kopš 2024. gada 21. jūnija ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), un tam var ziņot par iespējamiem DSA pārkāpumiem. Būtiska secība: vispirms jāvēršas pie paša pakalpojuma sniedzēja, un tikai tad, ja tas neatbild vai sūdzību ignorē, jāziņo koordinatoram. PTAC pirmajā gada ziņojumā par 2024. gadu norādīts, ka saņemtas tikai trīs sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem — tas ir labs rādītājs tam, cik maz šo mehānismu Latvijā izmanto.

Ko PTAC reāli var izdarīt

Juridiskais pamats ir Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma VII¹ nodaļa, kas pievienota ar 2024. gada 23. maija likumu un ir spēkā no 21. jūnija. Tās 19.¹ pants nosaka, ka PTAC ir kompetentā iestāde DSA 49. panta 1. punkta izpratnē un digitālo pakalpojumu koordinators 49. panta 2. punkta izpratnē, un ka šajā funkcijā tas ir neatkarīgs. DSA 53. pants savukārt dod tiesības sūdzību iesniegt tās dalībvalsts koordinatoram, kurā atrodies tu, nevis tur, kur reģistrēta platforma — koordinators to izvērtē un vajadzības gadījumā pārsūta iedibinājuma vietas koordinatoram, pievienojot savu atzinumu.

Ko tas dod praksē? Likuma 19.⁴ pants ļauj PTAC ierosināt pakalpojumu sniedzējam noteiktā termiņā novērst neatbilstību, un tam par izpildi jāatskaitās triju darbdienu laikā pēc termiņa beigām, pievienojot pierādījumus. Ja tas nenotiek, PTAC var pieņemt lēmumu par pārkāpuma izbeigšanu un soda naudu. 19.⁵ pants pieļauj rakstveida apņemšanos, kurā platforma cita starpā var uzņemties atlīdzināt pakalpojuma saņēmējiem nodarītos zaudējumus. Bargums ir 19.⁶ pantā: soda nauda līdz sešiem procentiem no gada apgrozījuma pasaulē, periodiskais maksājums līdz pieciem procentiem par katru dienu no vidējā dienas apgrozījuma pasaulē un līdz vienam procentam par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu. Ja kaitējums ir būtisks un rīcība steidzama, 19.⁷ pants ļauj lemt par pagaidu noregulējumu.

Ilūzijas nav vietā: viena uzņēmuma sūdzība neliks PTAC sodīt Meta. Bet uzraudzība strādā uz sūdzību pamata, koordinators katru gadu publicē darbības ziņojumu, un neiesniegta sūdzība statistikā neparādās nekad.

Tev nav jāiet vienam — 86. pants

Gandrīz neizmantots instruments. DSA 86. pants ļauj pilnvarot bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību īstenot tavas tiesības tavā vārdā — ar nosacījumu, ka tā darbojas bez peļņas gūšanas nolūka, ir pienācīgi izveidota kādas dalībvalsts tiesību aktos un tās statūtos noteiktie mērķi ietver interesi nodrošināt šīs regulas ievērošanu. Būtiskā daļa ir panta otrajā punktā: platformām jāveic visi nepieciešamie tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai šādu organizāciju iesniegtās sūdzības tiktu izskatītas un izlemtas prioritārā kārtībā un bez nepamatotas kavēšanās. Nozares asociācijai vai profesionālai apvienībai iesniegta sūdzība juridiski nav tas pats, kas individuāls pieteikums lietotnē.

Zaudējumi: 54. pants

DSA 54. pants dod tiesības prasīt kompensāciju no starpniecības pakalpojumu sniedzēja par kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies tāpēc, ka tas pārkāpis regulā noteiktos pienākumus. Uzņēmumam, kuram apstājusies reklāmas kampaņa, tas nav abstrakti — apturēts budžets, nokavēts produkta starts un samaksāta produkcija ir aprēķināmi. Tikai jārēķinās, ka šis ir tiesas ceļš, un cēloņsakarība un apmērs jāpierāda pašam. Tas nozīmē, ka līgumā ar video producentu ir vērts jau iepriekš fiksēt, kam pieder materiāli un kurš atbild par publicēšanas termiņiem.

Kad šie panti nedarbojas: mazās platformas

Pirms plāno soļus, pārbaudi, ar ko tieši ir darīšana. DSA 19. pants nosaka, ka visa iedaļa, kurā ietilpst 20., 21., 23. un 24. pants, neattiecas uz tiešsaistes platformām, kas kvalificējamas kā mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi, un vēl 12 mēnešus pēc mikrouzņēmuma statusa zaudēšanas — ja vien tās nav ļoti lielas tiešsaistes platformas 33. panta izpratnē. Latvijas nišas portālam vai nozares forumam iekšējās sūdzību sistēmas un ārpustiesas strīdu izšķiršanas pienākuma var vienkārši nebūt. Toties 16. un 17. pants attiecas uz visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tāpēc pamatojumu pieprasīt var vienmēr.

Meta ekosistēmā ir vēl viens papildu solis. Kad Instagram vai Facebook iekšējās apelācijas iespējas izsmeltas, atbalsta iesūtnē var parādīties atsauces numurs, kas sākas ar „FB” vai „IG” un kam seko astoņas zīmes — ar to var vērsties Oversight Board. Divas atrunas: ne visi lēmumi ir attiecināmi, un padome pati izvēlas, kuras lietas skatīt, tāpēc paļauties uz šo ceļu kā galveno nevar.

Ko ierakstīt apelācijā, lai to vispār izlasa

Iekšējā apelācija nav vieta emocijām un nav vieta garam stāstam. DSA 20. panta 3. punkts prasa, lai sistēma dotu iespēju iesniegt „pietiekami precīzas un pienācīgi pamatotas” sūdzības — tas ir arī standarts, pēc kura sūdzību novērtēs. Astoņi punkti, kurus ir vērts iekļaut vienmēr:

1. Lēmuma identifikators un datums. Atsauces numurs no paziņojuma, video URL un precīzs saņemšanas laiks — no tā skaitās sešu mēnešu termiņš.
2. Kurš tieši noteikums, pēc tavām domām, nav pārkāpts. Nosauc konkrēto vadlīniju punktu, ne sadaļu.
3. Kas video faktiski ir. Viena rindkopa: kas filmēts, kas ģenerēts, kāds bija nolūks, kur tas rādīts.
4. Kā saturs marķēts. Ja izmantota platformas AI atzīme vai C2PA izcelsmes dati, pasaki to uzreiz — tas ir pārbaudāms fakts, nevis apgalvojums.
5. Norāde uz 17. panta 3. punkta trūkumiem. Ja pamatojumā nav faktu, juridiskā vai līgumiskā pamata vai informācijas par apstrīdēšanas iespējām, uzskaiti to.
6. Norāde uz automatizāciju. Ja paziņojumā teikts, ka lēmums pieņemts automatizēti, atsaucies uz 20. panta 6. punktu un lūdz cilvēka izskatīšanu.
7. Ko lūdz. Atjaunot saturu, atcelt brīdinājumu, atjaunot monetizāciju vai atjaunot redzamību ieteikumu plūsmā — katrs atsevišķi.
8. Kaitējums. Ja video bija aktīvā kampaņā, nosauc skaitli. Tas ir gan konteksts steidzamībai, gan pamats iespējamai kompensācijas prasībai pēc 54. panta.

Ekrānuzņēmumus un oriģinālfailu saglabā ārpus platformas. Ja lieta aiziet līdz ārpustiesas iestādei, pierādījumi būs jāaugšupielādē no jauna, un platformas kontā tie līdz tam var vairs nebūt pieejami.

Ko darīt, lai tas neatkārtojas

Apelācija ir seku novēršana. Ilgtermiņā lētāk izmaksā process, kurā AI saturs tiek marķēts pareizi jau pirms publicēšanas.

1. Marķē pie avota. Ieslēdz platformas AI atzīmi augšupielādes brīdī, nevis pievieno paskaidrojumu komentāros. Detalizēts salīdzinājums pa platformām ir rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.
2. Saglabā izcelsmes datus. C2PA Content Credentials ļauj pierādīt, kas kadrā ir nofilmēts un kas ģenerēts — par to sīkāk rakstā „Pierādāmi īsts”.
3. Nodali „AI palīgs” no „AI saturs”. Ne katrs rediģēšanas rīks rada marķēšanas pienākumu; robeža aplūkota rakstā par Generative Fill.
4. Uzmanies ar AI UGC formātu. Ģenerēts „reāls cilvēks”, kas iesaka produktu, ir riska zona ne tikai platformām, bet arī patērētāju tiesību ziņā — skaidrojums rakstā par AI UGC reklāmām.
5. Pieraksti procedūru. Kurš uzņēmumā marķē, kurš pārbauda pirms publicēšanas, kurš iesniedz apelāciju un kādā termiņā. Bez šī soļa termiņi tiek nokavēti tieši tad, kad tas visvairāk maksā.

Kāpēc tas ir uzņēmuma, nevis tikai satura veidotāja jautājums

Uzņēmumam noņemts video reti ir tikai zaudēti skatījumi. Ja video bija reklāmas kampaņā, apstājas budžeta izlietojums. Ja pazūd konts, pazūd arī reklāmas vēsture un auditorijas. Un, sākot ar 2026. gada 2. augustu, AI satura marķēšanai Eiropas Savienībā ir arī regulējuma dimensija — par to detalizēti stūrakmens rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu.

Praktisks solis, ja neesi pārliecināts, kur tavos kanālos ir vājās vietas: sociālo tīklu audits parāda, kuri publicētie materiāli ir marķēti nepareizi un kur konta iestatījumi rada risku. Ja vajadzīga palīdzība ar pašu video ražošanu tā, lai marķēšana un izcelsme būtu kārtībā jau no filmēšanas dienas — sāc projektu šeit.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik ilgi es varu pārsūdzēt platformas lēmumu?

Vismaz sešus mēnešus. DSA 20. panta 1. punkts to nosaka kā minimumu visām tiešsaistes platformām ES, un 2. punkts precizē, ka termiņš sākas dienā, kad tu par lēmumu esi informēts. Platforma drīkst dot vairāk: YouTube apelāciju par noņemtu saturu pieņem līdz vienam gadam.

Vai var pārsūdzēt, ja video nav noņemts, bet to vienkārši neviens neredz?

Jā. DSA 17. panta 1. punkta „a” apakšpunkts pie ierobežojumiem, par kuriem pienākas pamatojums, tieši nosauc „satura popularitātes pazemināšanu”, un 20. panta 1. punkta „a” apakšpunkts ļauj pārsūdzēt lēmumus par redzamības ierobežošanu. Monetizācijas ierobežojumi ir atsevišķs pārsūdzības objekts „d” apakšpunktā.

Vai ārpustiesas iestādes lēmums platformai ir jāizpilda?

Nav. 21. panta 2. punkts skaidri nosaka, ka sertificētajai iestādei nav pilnvaru pusēm noteikt saistošu strīda izšķiršanu. Abām pusēm gan jāsadarbojas labticīgi, un 24. panta 1. punkts liek platformai publicēt, kādā daļā strīdu tā iestādes lēmumu izpildīja.

Cik man tas maksās?

Lietotājam procedūra ir bez maksas vai par nominālu maksu. Ja strīds izšķirts par labu lietotājam, platforma sedz iestādes maksas un atlīdzina lietotāja pamatotos izdevumus. Ja par labu platformai, lietotājam nav jāatlīdzina nekas, izņemot acīmredzamu negodprātību. To nosaka 21. panta 5. punkts.

Vai visu var nokārtot latviski?

Sūdzību PTAC — jā. Ārpustiesas strīdu izšķiršanā latviešu valoda ir vienīgās sertificētās iestādes ADR Center valodu sarakstā, un tās portāls darbojas latviski. Pārējās vienpadsmit saraksta iestādes latviešu valodu nepiedāvā.

Cik ilgi jāgaida ārpustiesas lēmums?

Ne vēlāk kā 90 kalendāro dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Ļoti sarežģītos strīdos iestāde pēc saviem ieskatiem var termiņu pagarināt vēl par 90 dienām, kopumā nepārsniedzot 180.

Vai dzēst video, lai atbrīvotos no brīdinājuma?

Nē. YouTube palīdzības sadaļa latviski to saka tieši: dzēšot attiecīgo videoklipu, brīdinājums netiek noņemts — tas paliek reģistrēts kanālā, un apelāciju vairs iesniegt nevarēs.

Apelācija noraidīta pēc dažām sekundēm ar identisku tekstu. Ko darīt?

Fiksē laiku un tekstu. DSA 20. panta 6. punkts prasa, lai sūdzību izskatīšanas lēmumi tiktu pieņemti kvalificēta personāla uzraudzībā un netiktu pieņemti tikai uz automatizētu līdzekļu pamata. Tas ir konkrēts pamats gan ārpustiesas strīda iesniegumam, gan sūdzībai PTAC.

Avoti

• YouTube Help — Community Guidelines strike basics
• YouTube Help — Appeal a Community Guidelines strike or video removal
• Google — European Union Digital Services Act Resolution Options
• TikTok Community Guidelines — Integrity and Authenticity
• TikTok Newsroom — Supporting creators with an updated account enforcement system
• TikTok — DSA sestais caurskatāmības ziņojums par saturu Eiropā
• Meta Transparency Center — How to appeal to the Oversight Board
• Oversight Board — FAQ
• Eiropas Komisija — Out-of-court dispute settlement bodies under the DSA
• Appeals Centre Europe — FAQ
• PTAC — Latvijas digitālo pakalpojumu koordinatora pirmais ikgadējais ziņojums
• Regula (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) — 17., 20. un 21. pants
• Oficiālais Vēstnesis L 277 (2022) — Digitālo pakalpojumu akta pilnais teksts latviski
• Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums — VII¹ nodaļa „Digitālo pakalpojumu akta piemērošana”
• PTAC — Digitālo pakalpojumu akts
• PTAC — Ārpustiesas strīdu risināšana DPA ietvaros
• PTAC — Ziņošana par pārkāpumiem
• DSA Transparency Database — Eiropas Komisijas publiskā pamatojumu datubāze
• ADR Center — ārpustiesas strīdu izšķiršana DSA 21. panta ietvaros (arī latviski)
• TikTok Community Guidelines — Enforcement: Notice and Appeals

Saistītie raksti

• AI satura marķēšana: ko ES AI Akts prasa katram uzņēmumam
• AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube — salīdzinājums 2026
• AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam
• Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu
• AI reklāmas video Latvijā: kur strādā, cik maksā un kā to marķē platformas
• AI video vai filmēts video: kas atmaksājas un cik maksā 2026
• AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas — kā iekšēja kārtība novērš atkārtotu satura noņemšanu
• 1,3 miljoni skatījumu ar AI saturu: 42 dienu TikTok eksperiments — kas notiek ar tīri AI veidotu kontu praksē un kāpēc viens video pazuda