Satura audits: 7 soļi, kā saprast, kāpēc saturs nepārdod

Satura audits ir strukturēta pārbaude, kas atbild uz vienu jautājumu: kur starp ierakstu un pārdošanu saturs zaudē cilvēkus. Tas nav “izskatās labi / izskatās slikti” viedoklis. Tas ir darbs ar skaitļiem no pašu kanālu statistikas, ar mediānu, nevis vidējo, un ar pārbaudi, vai saturs vispār atbilst likumam.

Īsā atbilde

Kārtīgs satura audits sastāv no septiņiem soļiem: (1) viens mērķis un viena mērvienība, (2) datu izvilkšana par pietiekami garu periodu, (3) mediāna, nevis vidējais, (4) sadalījums pa formātiem un āķiem, (5) ceļš no skatījuma līdz pieteikumam, (6) mājaslapas satura pārbaude pēc Google kritērijiem, (7) juridiskā pārbaude — reklāmas un AI satura marķējums. Uzņēmumam ar vienu kontu tas ir aptuveni viena darbadiena. Ar vairākiem kanāliem un mājaslapu — divas līdz trīs.

Kas ir satura audits un kas tas nav

Audits ir inventarizācija plus diagnoze. Tu savāc visu, kas publicēts, pieliec klāt katra ieraksta skaitļus, sagrupē un meklē atkārtojošos modeļus. Rezultāts ir saraksts ar konkrētiem lēmumiem: ko turpināt, ko pārtraukt, ko pārtaisīt.

Audits nav:

• vizuāls novērtējums (“krāsas nesader ar zīmolu”) — tas ir zīmola audits;
• konkurentu apskats — tas ir noderīgs papildinājums, bet neatbild, kāpēc tavs saturs nestrādā;
• ekrānuzņēmumu kolekcija ar padomiem no rakstiem internetā;
• solījums par skatījumiem. Neviens audits nevar garantēt sasniedzamību, jo to nosaka platformas algoritms, ne producents.

Ko sagatavot pirms sākt

Vislielākā laika zagle auditā ir piekļuves. Sakārto tās iepriekš.

Ja ceturtā rinda ir tukša — proti, neviens nezina, no kurienes nāk pieteikumi — audits jāsāk tieši no tās. Bez tā viss pārējais ir skatījumu skaitīšana.

1. solis. Viens mērķis un viena mērvienība

Visbiežākā kļūda ir mērīt visu uzreiz. Audits kļūst lasāms tikai tad, kad ir viens galvenais mērķis un tam piesaistīta viena mērvienība.

Search Console terminoloģija šeit ir jāzina precīzi, citādi skaitļus pārprot. Google definē, ka rādījums tiek ieskaitīts, kad lietotājs redz vai varēja redzēt saiti uz tavu vietni rezultātos; klikšķis ir klikšķis, kas aizved prom no Google; bet vidējā pozīcija ir “augstākā pozīcija, ko ieņēmusi saite uz tavu īpašumu vai lapu, vidējota pa visiem vaicājumiem”. Ja rezultāts nav saņēmis rādījumu, pozīcija par to vaicājumu vispār netiek reģistrēta.

2. solis. Pareizais periods un pilns saraksts

Ņem pēdējos 90 dienas vai pēdējos 30 ierakstus katrā kanālā — atkarībā no tā, kurš skaitlis ir lielāks. Īsāks periods dod troksni: viens vīrusa ieraksts izkropļo visu.

Trīs tehniskas lietas, kas regulāri sabojā datus:

• Kopīgotie (collab) ieraksti. Instagram kopīgā ieraksta statistika pieder kontam, kas to izveidoja. Ja tava profila režģī ir kopīgots ieraksts ar influenceri, tā skaitļi tavā statistikā var neparādīties vispār.
• Piesprausti ieraksti. Tie uzkrāj skatījumus mēnešiem. Auditā tos skata atsevišķi, nevis kopā ar pārējiem.
• Apmaksātā sasniedzamība. Ja ieraksts ir veicināts, tā skaitļi nav salīdzināmi ar organiskajiem. Atzīmē tos atsevišķā kolonnā.

3. solis. Mediāna, nevis vidējais

Šis viens solis maina secinājumus biežāk nekā jebkurš cits. Ja no 30 ierakstiem viens ir savācis 400 000 skatījumu un pārējie pa 900, vidējais rāda ~14 000 — skaitli, ko nav sasniedzis neviens reālais ieraksts. Mediāna (vidējā vērtība sarindotā sarakstā) šajā piemērā ir ~900 un apraksta patieso normu.

Praktiskā kārtība:

1. sarindo visus ieraksta skatījumus no mazākā uz lielāko;
2. paņem vidējo skaitli sarakstā — tā ir tava bāzes līnija;
3. atzīmē visus ierakstus, kas pārsniedz mediānu vairāk nekā divas reizes. Tie ir izcilnieki;
4. atzīmē visus, kas ir zem pusmediānas. Tie ir formāti, ko pārtrauc.

Mediānu rēķina katrai platformai atsevišķi un katram formātam atsevišķi. Reels un karuseļa ieraksts vienā tabulā nav salīdzināmi, jo tos skaita dažādi.

4. solis. Formāti, āķi un pirmās trīs sekundes

Kad izcilnieki ir atzīmēti, meklē, kas tiem ir kopīgs. Praksē atkārtojas piecas pazīmes: cilvēka seja pirmajā kadrā, konkrēts skaitlis vai apgalvojums pirmajā teikumā, reāla situācija nevis ilustratīvs kadrs, skaidrs jautājums beigās un subtitri.

Pie formātu analīzes der saprast, ko platformas pašas saka par ranžēšanu. Instagram publiskotajā skaidrojumā svarīgākie signāli Reels lentei ir, aptuvenā svarīguma secībā: skatītāja paša aktivitāte (“kurus reels tu esi atzīmējis ar patīk, saglabājis, pārpublicējis, komentējis”), skatītāja vēsture ar autoru, informācija par pašu reel (“audio celiņš vai vizuālie elementi, kā arī popularitāte”) un informācija par autoru. Tas nozīmē praktisku lietu: algoritms ranžē pēc tā, ko dara skatītājs, ne pēc tā, cik daudz tu publicē.

YouTube gadījumā auditam ir jāskatās uz sīktēlu klikšķinājumu īpatsvaru. YouTube norāda, ka “pusei visu YouTube kanālu un video rādījumu CTR ir robežās no 2 % līdz 10 %”, un ka jauniem video vai kanāliem (jaunākiem par nedēļu) vai video ar mazāk nekā 100 skatījumiem diapazons ir vēl plašāks. Ja tavs kanāls ir 1 % zonā, problēma ir sīktēlā un virsrakstā, nevis video saturā.

5. solis. Ceļš no skatījuma līdz pieteikumam

Šeit lielākā daļa auditu apstājas, un tieši šeit ir nauda. Sociālo tīklu statistika beidzas pie klikšķa; tālāk jāstrādā ar mājaslapas datiem.

Google Analytics 4 pamatjēdziens ir iesaistītā sesija. GA4 to definē kā sesiju, kas atbilst vismaz vienam no trim nosacījumiem: ilgst vairāk nekā 10 sekundes, satur galveno notikumu (key event) vai satur divus vai vairākus lapu vai ekrānu skatus. Iesaistes rādītājs ir iesaistīto sesiju procents, bet atlēcienu rādītājs — to sesiju procents, kas nebija iesaistītas. Tie ir viens otra spogulis.

Auditam vajag trīs lietas:

• UTM birkas katrai saitei, ko liec profilā vai stāstā. Bez tām viss ienākošais datplūsmas avots saplūst vienā “social” rindā un audits nevar pateikt, kurš ieraksts atnesa pieteikumu.
• Pieteikuma notikums, kas tiešām nostrādā. Pārbaudi to kā anonīms apmeklētājs, ne kā pieslēdzies administrators — kešošanas un optimizācijas spraudņi bieži izgriež tieši to skriptu, kas mēra formu.
• Viena galvenā lapa, uz kuru ved saturs. Ja profila saite ved uz sākumlapu, tu zaudē cilvēkus navigācijā.

Ja pieteikumu ir maz, bet iesaistīto sesiju daudz, problēma ir piedāvājuma lapā, nevis saturā. Ja iesaistīto sesiju ir maz, bet klikšķu daudz — problēma ir solījumā, ko saturs deva pirms klikšķa. Pirms jebkādas satura pārtaisīšanas saprati, cik izmaksā to uzņemt no jauna, lai lēmums būtu izsvērts.

6. solis. Mājaslapas satura audits pēc Google kritērijiem

Sociālie tīkli ir noma, mājaslapa ir īpašums. Google publicē konkrētus pašnovērtējuma jautājumus, pēc kuriem vērtēt katru lapu. Auditā tos var lietot kā kontrolsarakstu:

• “Vai saturs sniedz oriģinālu informāciju, ziņojumu, pētījumu vai analīzi?”
• “Vai saturs sniedz būtisku, pilnīgu vai visaptverošu tēmas aprakstu?”
• “Vai saturu ir rakstījis vai pārskatījis eksperts vai entuziasts, kurš acīmredzami tēmu pārzina?”
• “Vai saturā ir viegli pārbaudāmas faktu kļūdas?”
• “Vai automatizācijas, tostarp AI ģenerēšanas, izmantošana apmeklētājam ir acīmredzama — ar atklāšanu vai citādi?”

Google atsevišķi apraksta “Kas, Kā un Kāpēc” ietvaru: apmeklētājam jābūt pašsaprotamam, kas saturu radījis, jāsaprot, kā tas tapis, un “kāpēc” atbildei jābūt tādai, ka saturu veido galvenokārt, lai palīdzētu cilvēkiem. AI izmantošana, lai “radītu saturu ar galveno mērķi manipulēt meklēšanas rezultātus”, ir surogātpolitikas pārkāpums.

Atsevišķi der zināt, ko Google saka par AI funkcijām meklēšanā (vadlīnijas pēdējoreiz atjaunotas 2026. gada 10. jūlijā). Divas lietas ir tieši pretējas tam, ko bieži dzird:

• Īpaša iezīmēšana nav vajadzīga. “Strukturētie dati nav nepieciešami ģeneratīvajai AI meklēšanai, un nav īpašas schema.org iezīmēšanas, kas jāpievieno.” Strukturētos datus iesaka turpināt lietot parasto bagātināto rezultātu dēļ.
• Preču saturs neder. Google kā piemēru “commodity content” nosauc tieši tādus rakstus kā “7 padomi pirmreizējiem mājokļa pircējiem”, kas “bieži balstīts vispārzināmā”, un iesaka tā vietā veidot saturu ar “unikālu eksperta vai pieredzējuša cilvēka skatījumu”.

Praktiski tas nozīmē, ka auditā katrai mājaslapas lapai uzdod vienu jautājumu: ko šī lapa satur, ko nevar atrast nevienā citā lapā internetā? Ja atbildes nav — lapa jāpapildina ar savu datu, savu gadījumu vai savu cenu, vai jāapvieno ar citu.

7. solis. Juridiskā pārbaude — daļa, ko izlaiž visbiežāk

Šī ir tā audita daļa, kas var izmaksāt naudu, ja to neizdara. Latvijā uz saturu attiecas vismaz trīs lietas.

Reklāmas atpazīstamība

Reklāmas likums definē reklāmu kā “ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistītu jebkuras formas vai jebkura veida paziņojumu vai pasākumu, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”, un 3. panta pirmā daļa prasa, ka “reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi”. Uzraudzību savas kompetences ietvaros veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un likums paredz naudas sodu par normatīvajiem aktiem neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu.

Apmaksātā satura marķējums

PTAC satura veidotājiem adresētajā materiālā kā pieņemamas norādes nosauc #reklāma, #apmaksāts, #sponsorēts, #paidpartnership, #apmaksātasadarbība un prasa skaidras un uzskatāmas norādes par satura komerciālo raksturu. Uzņēmuma nosaukuma pieminēšana vien nav pietiekama, un arī Instagram “Branded content” atzīme bez papildu norādes netiek uzskatīta par pietiekamu. Marķēt jāmarķē arī tad, ja saņemta dāvana bez rakstiska līguma.

AI satura marķējums

Ja kaut kas saturā ir ģenerēts vai būtiski pārveidots ar AI, tam ir sava marķēšanas loģika — gan ES regulējuma, gan pašu platformu noteikumu līmenī. Tas ir pārāk apjomīgs temats, lai ietilptu auditā, tāpēc audita kontrolsarakstā pietiek ar vienu rindu par katru ierakstu: vai šeit ir AI, un vai tas ir atklāts? Detalizēti par prasībām rakstīts AI satura marķēšanas rakstā, bet par platformu atšķirībām — TikTok, Instagram un YouTube noteikumu salīdzinājumā.

Personas un īpašums kadrā

Trešā rinda kontrolsarakstā ir vienkārša: vai par katru cilvēku, kas atpazīstams kadrā, ir piekrišana, un vai mūzikai ir licence tieši tam lietojumam. Vecs saturs ar sen aizgājušiem darbiniekiem ir tipiskākais atradums šajā solī.

Ko audits atklāj un ko neatklāj

Šī tabula ir svarīga arī sarunā ar pakalpojuma sniedzēju. Ja kāds sola konkrētu skatījumu vai pozīciju skaitli pēc audita, tas ir solījums, ko nevar izpildīt.

Kā pārbaudīt audita secinājumus, neriskējot ar profilu

Audits beidzas ar hipotēzēm. Tās ir jāpārbauda, un Instagram tam ir rīks, kas ļauj to darīt bez riska profila kopskatam. Meta 2024. gada 10. decembrī paziņoja par izmēģinājuma reels (trial reels): tie vispirms tiek rādīti cilvēkiem, kas tev neseko, un neparādās tavā profila režģī vai Reels cilnē, ja vien pats neizvēlies tos kopīgot ar visiem. Aptuveni 24 stundas pēc publicēšanas reels skatītājā redzami galvenie iesaistes rādītāji — skatījumi, patīk, komentāri un kopīgojumi. Ja rezultāts ir labs, ierakstu var kopīgot ar sekotājiem, un ir arī iespēja ļaut Instagram to izdarīt automātiski, balstoties uz skatījumiem pirmajās 72 stundās.

Audita kontekstā tas ir ideāls pārbaudes stends: vienu un to pašu video ar trim dažādiem āķiem var izlaist kā trīs izmēģinājuma reels un salīdzināt, nevis minēt.

Cik ilgi audits aizņem

Ja gribi to nodot kādam citam, sociālo tīklu audits ar konkrētu izpildes plānu ir tieši šis darbs, izdarīts līdz galam un uzrakstīts kā rīcības saraksts.

6 kļūdas, kas sabojā auditu

1. Vidējais aritmētiskais. Viens vīrusa ieraksts un visa tabula vairs neko nenozīmē.
2. Platformu sajaukšana vienā tabulā. Katrai platformai sava mediāna un sava tabula.
3. Veicinātā satura skaitīšana kopā ar organisko. Tas rada ilūziju, ka formāts strādā.
4. Mērīšana bez UTM birkām. Tad audits nekad nevar pateikt, kas atnesa pieteikumu.
5. Pārbaude kā pieslēgušamies administratoram. Mērīšanas skripti anonīmam apmeklētājam var vienkārši nestrādāt — pārbaudi vienmēr privātajā logā.
6. Juridiskās daļas izlaišana. Tā ir vienīgā audita daļa, kas var beigties ar sodu, nevis tikai ar sliktiem skaitļiem.

Papildu pārbaude. Vai metrikas definīcija starplaikā nav mainījusies

Audita visbīstamākā kļūda nav slikti dati. Tā ir salīdzinājums starp diviem periodiem, kuros viens un tas pats vārds nozīmē divas dažādas lietas. Platformas periodiski pārdefinē savas metrikas, un pēc tam grafiks aug vai krīt bez jebkādas saistības ar saturu.

YouTube to izdarīja 2026. gada vasarā. Palīdzības lapā par iesaistes metriku skaitīšanu ir skaidri pateikts: no 2026. gada 24. augusta skatījumu sāk skaitīt brīdī, kad video sāk atskaņoties — visos formātos, ieskaitot Shorts, garos video un tiešraides. Turpat teikts, ka tas neietekmē YouTube partneru programmas ieņēmumus vai dalības nosacījumus: ieņēmumi joprojām balstās uz engaged views un engaged watch hours, bet dalības nosacījumi — uz qualified views.

Praktiskā nozīme auditam ir tieša. Ja tavs pārskata periods sākas pirms 24.08.2026. un beidzas pēc tā, publiskais skatījumu skaitlis periodu vidū pārstāj būt viena un tā pati mērvienība. Šādu grafiku nevar likt prezentācijā kā pierādījumu, ka saturs ir uzlabojies.

Risinājums ir vienkāršs, bet to jāizdara apzināti: periodu sadala divās daļās pa definīcijas maiņas datumu un pāri tam salīdzina tikai tās metrikas, kuru definīcija nav mainījusies — vidējo noskatīšanās ilgumu, rādījumu klikšķinājumu īpatsvaru, noturību. Absolūto skatījumu skaitu salīdzina tikai perioda iekšienē.

Tāds pats jautājums jāuzdod par katru platformu, no kuras ņem datus — arī par Instagram: kur ir tās palīdzības lapa, kurā metrika ir definēta, un kad tā pēdējoreiz mainīta. Auditā to pieraksta blakus skaitlim. Ja definīcijas avota nav, skaitlis pārskatā nav derīgs pierādījums — tas ir indikators.

Oficiālās definīcijas, uz kurām audits var atsaukties

Kad datus savāc, metriku nozīmi neizdomā. YouTube Studio satura cilnes dokumentācijā definīcijas ir uzrakstītas tieši, un tās ir tās pašas, pēc kurām platforma rēķina savus grafikus.

Turpat ir divas bāzlīnijas, kuras auditā var lietot bez nozares mītiem. Pirmā: tipiskā noturība ir pēdējo 10 līdzīga garuma video noturība — tas ir salīdzinājuma punkts, nevis kāds abstrakts nozares vidējais. Otrā: tipisks ievads ir aptuveni 30 sekundes, un video, kuriem pēc 30. sekundes paliek 50 % skatītāju vai vairāk, dokumentācijā tiek šķiroti kā tādi, kas ievadu izdarījuši labāk par parasto.

Tajā pašā dokumentācijā ir arī brīdinājums, ko auditā der citēt klientam: dažādus formātus nedrīkst salīdzināt savā starpā, jo auditorijas uzvedība tajos atšķiras, un panākumi tāpēc izskatās dažādi. Praksē tas nozīmē, ka vienā tabulā nedrīkst sarindot Shorts un desmit minūšu video, bet pēc tam secināt, ka īsie video “strādā labāk”.

Papildu pārbaude. Vecie ieraksti, kas joprojām ir komercprakse

Audits parasti skatās uz pēdējiem trim vai sešiem mēnešiem. Juridiskā daļa tā nestrādā. Ieraksts, kas publicēts pirms diviem gadiem un joprojām ir atvērts, šodien nav arhīvs — tas ir aktīvs tirdzniecības veicināšanas paziņojums, un to vērtē pēc šodienas noteikumiem.

Pamats ir Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkts: komercprakse ir “darbība (uzvedība, apgalvojums, komerciāla saziņa, tirgvedība) vai bezdarbība (noklusējums), kas tieši saistīta ar tirdzniecības veicināšanu, preces (ķermeniskas vai bezķermeniskas lietas) pārdošanu, pakalpojuma sniegšanu patērētājam vai digitālā satura vai digitālo pakalpojumu piegādāšanu”. Bezdarbība definīcijā ir tieši nosaukta — tātad arī tas, ka vecu ierakstu neesi noņēmis vai nepapildinājis, ir komercprakses daļa. Tā paša panta 1. punkts komercprakses īstenotāju definē plaši: tas ir arī “jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona, kas rīkojas komercprakses īstenotāja vārdā vai uzdevumā”, tātad aģentūra vai producents, kas saturu uzturējis.

Šis jautājums 2026. gadā nav teorētisks. Likuma pantos blakus datumiem stāv atzīme, ka tie ir 30.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2026. — proti, prasības mainījās pēc tam, kad liela daļa satura jau bija publicēta. Grozījumi ievieš direktīvu (ES) 2024/825 un pieskaras tieši tiem apgalvojumiem, kurus uzņēmumi visbiežāk liek sociālo tīklu saturā: vides un ilgtspējas norādēm, atsauksmēm un ilgizturības apgalvojumiem.

Tāpēc auditā blakus satura sarakstam der otrs saraksts — arhīva revīzija. To veido pēc apgalvojumu veida, ne pēc datuma.

Šī tabula ir mana darba kārtība, nevis likuma saraksts. Likums nenosaka, kādā secībā arhīvu pārskatīt; tas nosaka tikai to, ka publicētais saturs joprojām ir komercprakse. Praksē lielākajai daļai uzņēmumu arhīva revīzija aizņem mazāk laika nekā jauna satura plāns, jo riskantie ieraksti parasti ir desmit līdz divdesmit, ne simts.

Papildu pārbaude. Ko darīt, ja platforma ierobežo tavu saturu

Audits bieži atklāj, ka kritums nav satura, bet moderācijas jautājums: ieraksts noņemts, konts ierobežots vai video izslēgts no rekomendācijām. Līdz 2024. gadam tas Latvijā bija tikai sarakste ar platformu. Tagad ir arī iestāde.

Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā ar 23.05.2024. likumu ir pievienota VII¹ nodaļa “Digitālo pakalpojumu akta piemērošana”, kas stājās spēkā 21.06.2024. Tās 19.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir kompetentā iestāde Digitālo pakalpojumu akta 49. panta 1. punkta izpratnē un digitālo pakalpojumu koordinators šā akta 49. panta 2. punkta izpratnē. Otrā daļa paredz, ka koordinators lēmumus pieņem patstāvīgi un ir neatkarīgs, ciktāl tas attiecas uz akta piemērošanu.

Koordinatoram ir arī reāli instrumenti. Likuma 19.³ panta pirmā daļa dod tiesības veikt pārbaudes bez tiesas atļaujas. 19.⁴ pants ļauj ierosināt, lai pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā nodrošina atbilstību, un prasa, lai sniedzējs par ierosinājuma izpildi ziņotu ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc termiņa beigām, pievienojot pamatojošus pierādījumus. Ja atbilstība nav nodrošināta, koordinators var uzlikt pienākumu izbeigt pārkāpumu un piemērot soda naudu.

Kā sūdzības ceļš izskatās praksē

PTAC kā digitālo pakalpojumu koordinatora 2025. gada darbības ziņojumā kārtība ir aprakstīta tieši: pirms vēršanās pie koordinatora sūdzības iesniedzējam vispirms ir jāvēršas pie pakalpojuma sniedzēja. Ja sniedzējs sūdzību nerisina vai nenodrošina atbilstošu saziņu, iesniedzējs ir tiesīgs vērsties pie koordinatora. Ziņojumā uzskaitītas arī formas prasības: iesniedzējam jābūt identificējamam ar kontaktinformāciju, bet sūdzībai — skaidri formulētai un pamatotai ar pierādījumiem. Ja iesniedzējs nav identificējams, sūdzība var tikt uzskatīta tikai par ziņojumu par iespējamu pārkāpumu.

Tas pats ziņojums rāda apjomus, kuri palīdz saprast, ko sagaidīt.

Divi secinājumi uzņēmumam. Pirmais: 59 sūdzības gadā visā valstī nozīmē, ka šo ceļu izmanto maz — un ka korekti sagatavota sūdzība neiekrīt tūkstošu rindā. Otrais: tā kā Latvijā nav sertificētas ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes, satura moderācijas strīdu šādā kārtībā var risināt tikai iestādē, kas sertificēta citur Eiropas Savienībā; to sarakstu uztur Eiropas Komisija.

Pierādījumu mape, bez kuras sūdzība nav iespējama

Prasība, ka sūdzībai jābūt pamatotai ar pierādījumiem, nozīmē, ka pierādījumi jāsavāc brīdī, kad tie vēl ir. Platformas paziņojumi par ierobežojumiem pazūd no saskarnes, un mēnesi vēlāk tos vairs nevar atjaunot. Auditā to iekļauj kā atsevišķu mapi, nevis kā piezīmi.

• Ieraksta saite un platformas iekšējais identifikators, nevis tikai sīktēla ekrānuzņēmums.
• Publicēšanas datums un laiks ar laika joslu, un tas pats ierobežojuma paziņojumam.
• Ekrānuzņēmums ar pilnu platformas pamatojumu — kurš noteikums nosaukts un kāda darbība piemērota.
• Visa sarakste ar platformas atbalstu, ieskaitot automātiskās atbildes un lietu numurus.
• Pati satura kopija oriģinālā kvalitātē, lai vēlāk var parādīt, kas tajā bija.
• Iekšējā hronoloģija: kad iesniedzi iebildumu platformai un kad saņēmi atbildi vai nesaņēmi.

Šis saraksts ir mana prakse, ne iestādes veidlapa. Formas prasības ir tikai divas — identificējams iesniedzējs un pierādījumi — bet tieši pierādījumu daļa ir tā, kuras dēļ lietas apstājas. Ja audits atklāj, ka kritums sākās konkrētā datumā un tajā pašā datumā bija moderācijas lēmums, šī mape ir atšķirība starp versiju un faktu. Ja gribi, lai šo darbu izdara kāds no malas, to sedz sociālo tīklu audits.

Biežāk uzdotie jautājumi

Cik bieži jāveic satura audits?

Reizi ceturksnī pietiek uzņēmumam, kas publicē regulāri. Ja kanāls ir jauns vai stratēģija tikko mainīta, pirmo pārbaudi ir vērts izdarīt jau pēc 30 ierakstiem.

Vai audits garantē lielāku sasniedzamību?

Nē. Sasniedzamību nosaka platformas ranžēšana, un tā balstās galvenokārt uz skatītāju uzvedību. Audits samazina minēšanu un noņem kļūdas, bet neviens to nevar pārvērst par skaitļu garantiju.

Vai var auditēt tikai mājaslapu, bez sociālajiem tīkliem?

Var, un dažkārt tas ir pareizāk. Ja pieteikumi nāk no meklēšanas, sāc ar Search Console un Google pašnovērtējuma jautājumiem, un sociālos tīklus atstāj nākamajam ciklam.

Kas ir svarīgāk — skatījumi vai saglabājumi?

Tas atkarīgs no mērķa, ko izvēlējies pirmajā solī. Atpazīstamībai svarīgāka ir sasniedzamība; pieprasījumam — darbības, kas norāda uz nodomu, un pieteikumi.

Vai auditā jāiekļauj konkurenti?

Kā konteksts — jā, bet tikai pēc tam, kad savi skaitļi ir salikti. Konkurenta mediāna neko nepasaka par to, kāpēc tavs saturs nekonvertē.

Ko darīt ar vecu saturu, kas vairs neatbilst prasībām?

Saturu, kurā ir neatklāta apmaksāta sadarbība vai neatklāts AI, labo vai noņem. Saturu ar cilvēkiem, kuriem nav piekrišanas, noņem. Pārējo vecu, bet derīgu saturu atjauno, nevis dzēš.

Vai audits ir vajadzīgs, ja saturu veido aģentūra?

Tad jo īpaši. Audits ir vienīgais veids, kā pārbaudīt, vai maksātais darbs dod rezultātu, un tas ir jādara kādam, kurš nav tas pats, kurš saturu veido.

Vai drīkst salīdzināt šī gada skatījumus ar pagājušā gada skatījumiem?

Tikai tad, ja definīcija starplaikā nav mainījusies. YouTube no 2026. gada 24. augusta skaita skatījumu, tiklīdz video sāk atskaņoties, visos formātos. Periodu, kas sniedzas pāri šim datumam, sadala divās daļās, un pāri datumam salīdzina vidējo noskatīšanās ilgumu un klikšķinājumu īpatsvaru, nevis absolūto skatījumu skaitu.

Ar ko salīdzināt noturību, ja nozares datu nav?

Ar savu kanālu. YouTube dokumentācijā tipiskā noturība ir pēdējo 10 līdzīga garuma video noturība. Tas ir godīgāks salīdzinājums par jebkuru nozares vidējo, jo tajā ir tā pati auditorija un tas pats formāts.

Vai vecs ieraksts, ko vairs nevirzu, joprojām var radīt problēmu?

Jā. Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkts komercpraksē ietver arī bezdarbību, un publicēts ieraksts turpina veicināt tirdzniecību neatkarīgi no tā, vai tam vēl ir mediju budžets. Tāpēc auditā blakus jaunajam saturam pārskata arī arhīvu.

Kur Latvijā vērsties, ja platforma noņēma saturu nepamatoti?

Vispirms pie pašas platformas — tas ir obligāts pirmais solis. Ja platforma sūdzību nerisina vai nesazinās, var vērsties pie digitālo pakalpojumu koordinatora, kas Latvijā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 19.¹ pants). Sūdzībai jābūt no identificējama iesniedzēja un pamatotai ar pierādījumiem.

Cik ilgi jāglabā ekrānuzņēmumi par ierobežojumiem?

Vismaz līdz brīdim, kad lieta ir slēgta. Platformas paziņojumi par ierobežojumiem no saskarnes pazūd, un pēc tam tos neatjauno. Praktiski vienkāršāk ir glabāt visu audita pierādījumu mapi tik ilgi, cik glabā pārējos reklāmas pamatojumus.

Avoti

• YouTube — kā tiek skaitītas iesaistes metrikas (skatījumu skaitīšana no 24.08.2026.)
• YouTube Studio — satura cilnes metriku definīcijas un tipiskā noturība
• Negodīgas komercprakses aizlieguma likums
• Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums (VII¹ nodaļa, 19.¹–19.⁴ pants)
• PTAC — digitālo pakalpojumu koordinatora darbības ziņojumi
• Eiropas Komisija — sertificētās ārpustiesas strīdu izšķiršanas iestādes
• Google Search Console — kas ir rādījumi, pozīcija un klikšķi
• Google Analytics 4 — iesaistes rādītājs un atlēcienu rādītājs
• YouTube — rādījumi un klikšķinājumu īpatsvars (BUJ)
• Instagram — ranžēšanas signāli pa funkcijām
• Meta — izmēģinājuma reels (10.12.2024.)
• Google Search Central — noderīga, uzticama, cilvēkiem veidota satura kritēriji
• Google Search Central — vadlīnijas AI funkcijām meklēšanā
• Reklāmas likums
• PTAC — satura veidotājiem (influenceriem)

Saistītie raksti

• Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video
• Vides apgalvojumi reklāmas video
• Dāvanu izloze sociālajos tīklos un VID atļauja
• Instagram audits uzņēmumam: 7 pārbaudes un ko prasa PTAC
• Reels, kas pārdod: ko rāda oficiālās metrikas
• 42 dienu TikTok eksperiments un ko atļauj noteikumi
• Korporatīvais video B2B: 5 formāti un ko mērīt
• Video subtitri un piekļūstamība
• Produktu video interneta veikalam
• Pasākuma video uzņēmumam: ko saskaņot pirms filmēšanas
• Pierādāmi īsts: kāpēc “nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu
• AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam
• Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video — apelācijas termiņi un DSA tiesības, ja auditā atklājas ierobežots saturs
• Video brīfs: ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas
• Video iepirkums: kā uzrakstīt tehnisko specifikāciju
• Metu konkurss video idejai: kad to rīkot un kā
• AI produktu foto: kas jāmarķē un ko prasa likums
• AI produktu foto vs fotosesija: kad kurš atmaksājas
• Ražojumu drošuma regula e-veikalam: ko obligāti rāda piedāvājumā
• Dāvanu izloze sociālajos tīklos: kad vajag VID atļauju
• Video mājaslapā: ātrums, piekļūstamība un indeksēšana
• Apmaksāta sadarbība ar influenceri: marķēšana TikTok un YouTube

Ja gribi, lai šo darbu izdara kāds cits un tu saņem gatavu rīcības sarakstu — pastāsti par savu situāciju šeit.