Video subtitri un piekļūstamība: ko prasa likums un kā to izdarīt pareizi

Kopš 2025. gada 28. jūnija Latvijā ir spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. Lielākā daļa uzņēmumu to pamanīja kā prasību tīmekļvietnei, nevis kā prasību video. Praksē tieši video ir tā vieta, kur piekļūstamība visbiežāk pazūd: reklāmas rullītis bez subtitriem, apmācību video bez teksta versijas, produkta demonstrācija, kurā visa informācija ir tikai attēlā.

Šis raksts ir praktiskais ceļvedis: kam prasības attiecas, ko tieši nozīmē “piekļūstams video”, kādi ir failu formāti, ko platformas izdara pašas un ko nē. Katrs skaitlis un datums šeit ir no pirmavota — saraksts raksta beigās.

Īsā atbilde

• Likums spēkā no 2025. gada 28. jūnija. Attiecas cita starpā uz e‑komercijas pakalpojumiem un audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem.
• Izņēmums: pakalpojumu prasības neattiecas uz uzņēmumu, kuram ir mazāk nekā 10 darbinieku un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 2 miljonus eiro.
• Tehniskais mērs ir WCAG. Subtitri ierakstītam video ir A līmeņa kritērijs 1.2.2 — tas ir zemākais, ne augstākais latiņas iestatījums.
• Automātiskie subtitri nav atbilstība. Tie ir melnraksts, kas jāizlabo — īpaši latviešu valodā ar terminiem, nosaukumiem un skaitļiem.
• Meta AI tulkošana latviešu valodu neatbalsta (2026. gada jūlija stāvoklis), tāpēc latviešu subtitri jātaisa pašiem.
• Praktiskais minimums vienam mārketinga video: izlaboti subtitri atsevišķā failā + teksta versija lapā + svarīgākā informācija pateikta arī balsī, ne tikai parādīta ekrānā.

Šis nav juridisks atzinums. Konkrētu pienākumu apjomu nosaka tavs pakalpojuma veids un uzņēmuma lielums.

Kas mainījās 2025. gada 28. jūnijā

Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums ievieš Eiropas piekļūstamības aktu. Tas neattiecas uz visu ekonomiku, bet uz noteiktu preču un pakalpojumu sarakstu. Pakalpojumu pusē tajā ir elektronisko sakaru pakalpojumi, audiovizuālie mediju pakalpojumi, pasažieru pārvadājumi (izņemot pilsētas un reģionālos), finanšu pakalpojumi, e‑grāmatas un e‑komercijas pakalpojumi. Preču pusē — patērētāju datorsistēmas un operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi, ierīces elektronisko sakaru pakalpojumiem un e‑lasītāji.

Audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem regulējums nosauc konkrētus elementus: elektroniskos raidījumu aprakstus, subtitrus, audioaprakstu un surdotulkojumu. E‑komercijas pakalpojumiem prasība ir plašāka un vienlaikus vienkāršāka: tīmekļvietnes un mobilās lietotnes saturam jābūt piekļūstamam, ar izņēmumu trešo personu saturam un tiešsaistes kartēm, ja būtiskā informācija ir pieejama piekļūstamā formātā.

Divi termiņi, ko der zināt: prasības neattiecas uz precēm, kas laistas tirgū līdz 2025. gada 27. jūnijam, un pakalpojumiem, kurus sniedz uz līgumu pamata, kas noslēgti līdz 2025. gada 27. jūnijam, atbilstība jānodrošina pēc 2030. gada 27. jūnija. Preču un vairāku pakalpojumu grupu — tostarp e‑komercijas un e‑grāmatu — uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra pusē.

Vai tas attiecas uz tavu video

Šeit ir vieta, kur uzņēmumi kļūdās abos virzienos. Vieni pieņem, ka viņu YouTube kanāls ir “audiovizuāls mediju pakalpojums” un jāreģistrē. Otri pieņem, ka video vispār nav likuma redzeslokā, jo likums runā par tīmekļvietnēm.

Audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ir pakalpojums, uz kuru attiecas redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc saņēmēja pieprasījuma, pamatojoties uz iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu. Uzņēmuma mārketinga video parasti nevienu no šīm pazīmēm neizpilda — tas nav raidījumu katalogs. Toties, ja tava tīmekļvietne ir e‑komercijas pakalpojums, tad piekļūstamības prasības attiecas uz vietnes saturu, un video ir daļa no vietnes satura.

Praktiskais secinājums: pat tad, kad likums tieši neattiecas, prasība atnāk pa citu ceļu — publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā vai lielā klienta piegādātāju anketā. Šīs prasības parasti ir uzrakstītas kā atsauce uz standartu, nevis kā apraksts.

Ko tehniski nozīmē “piekļūstams video”

Latvijā un visā ES tehniskā mēraukla ir WCAG — W3C tīmekļa satura piekļūstamības vadlīnijas. Eiropas harmonizētais standarts EN 301 549 versijā 3.2.1, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atsaucas kopš 2021. gada augusta, balstās uz WCAG 2.1. Praksē tas nozīmē, ka iepirkuma specifikācijā, kurā rakstīts “atbilstība EN 301 549”, video daļā slēpjas četri konkrēti kritēriji.

Divi secinājumi, kas maina darba plānošanu. Pirmkārt, subtitri ir A līmeņa prasība — tā ir pati zemākā latiņa, ne izvēles papildinājums. Otrkārt, 1.2.3 pieļauj izvēli starp audioaprakstu un teksta alternatīvu, bet AA līmenī kritērijs 1.2.5 šo izvēli atņem. Tāpēc scenārija posmā ir lēti izlemt, ka svarīgākie skaitļi un nosaukumi tiks arī pateikti balsī, nevis tikai parādīti ekrānā — tad audioapraksts vēlāk vispār nav vajadzīgs.

Abiem kritērijiem 1.2.2 un 1.2.3 ir viens izņēmums: tas neattiecas uz video, kas pats ir teksta alternatīva un ir skaidri kā tāds apzīmēts. Ja lapā jau ir viss teksts un video to tikai ilustrē, prasība nav dubultā.

Subtitri, paraksti un teksta versija — trīs dažādas lietas

Latviešu valodā visu mēdz saukt par subtitriem, un tas rada pārpratumus līgumos. Praksē ir trīs atsevišķi darbi ar dažādām cenām:

• Tulkojuma subtitri — pārraksta runu citā valodā. Tie pieņem, ka skatītājs skaņu dzird.
• Paraksti jeb captions — tas, ko prasa WCAG. Tie ietver runu, runātāja identifikāciju un nozīmīgas skaņas, jo pieņem, ka skatītājs skaņu nedzird.
• Teksta versija jeb transkripts — viss saturs kā teksts lapā. Tā vienlaikus ir 1.2.3 kritērija izpilde un lapas SEO ieguvums, jo meklētājs redz tekstu, ne video.

Vēl viena izšķiršana, ko vērts fiksēt darba uzdevumā: iededzināti (open) paraksti ir ierakstīti attēlā un vienmēr redzami; ieslēdzami (closed) paraksti ir atsevišķs fails, ko skatītājs var izslēgt, tulkot un ko meklētājs var nolasīt. Sociālajos tīklos parasti vajag iededzinātus, tīmekļvietnē un YouTube — ieslēdzamus. Bieži pareizā atbilde ir abi, un tas ir jāpasaka pirms montāžas, ne pēc.

Failu formāti, kas tev tiešām jāzina

YouTube pieņem divas formātu grupas. Pamata formāti satur tikai laika kodus un tekstu, bez noformējuma: SRT, SBV, MPsub, LRC un Videotron Lambda. Uzlabotie formāti ļauj kontrolēt stilu un novietojumu: TTML, WebVTT, SAMI un RealText.

Praktiskais noteikums: vienmēr paprasi SRT failu atsevišķi, arī tad, kad video jau ir ar iededzinātiem parakstiem. SRT ir tas, ko vēlāk var iedot tulkotājam, augšupielādēt YouTube, pārvērst par teksta versiju lapā un pievienot iepirkuma atbilstības dokumentācijai. Ja tas nav minēts līgumā, to parasti nesaņem — par šo un pārējiem punktiem, kas mēdz pazust, ir atsevišķs raksts par to, kā izvēlēties video producentu un kas jāieraksta līgumā.

Ko platformas izdara pašas — un kur latviešu valoda paliek malā

Automātiskā atšifrēšana pēdējos gados ir kļuvusi laba, un tas rada mānīgu drošības sajūtu. Automātiskie paraksti ir melnraksts: tie kļūdās tieši tur, kur maksā visdārgāk — uzņēmumu un produktu nosaukumos, nozares terminos, cenās un skaitļos. Atbilstības nolūkos to nepietiek, jo prasība ir par saturu, kas atbilst dzirdamajam, ne par to, ka teksts vispār ir.

Ar tulkojumu situācija latviešu valodai ir vēl skarbāka. Meta AI Reels tulkošana Facebook un Instagram tulko, dublē un pēc izvēles sinhronizē lūpu kustības, un katrs tulkotais Reels rāda atzīmi “Translated with Meta AI”. Funkcija ir bez maksas Facebook satura veidotājiem ar vismaz 1000 sekotāju un visiem publiskajiem Instagram kontiem tur, kur Meta AI ir pieejams. Atbalstīto valodu saraksts sākās 2025. gada oktobrī ar angļu, spāņu, hindi un portugāļu valodu un līdz 2026. gada jūlijam paplašinājās ar bengāļu, tamilu, telugu, marathu, kannadu, arābu, indonēziešu, taju, vjetnamiešu, franču, vācu, itāļu, japāņu un korejiešu valodu.

Latviešu valodas šajā sarakstā nav. Tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, latviešu parakstus un tulkojumus taisīsi pats vai ar producenta palīdzību — uz platformas automātiku paļauties nevar. Otrkārt, ja tavu video kāds redz ar AI tulkojumu citā valodā, tur būs Meta atzīme, un uz atzīmētu AI saturu attiecas platformu noteikumi — par tiem ir atsevišķs salīdzinājums par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.

Prasība, ko piekļūstamības sarunās aizmirst: valsts valoda

Valsts valodas likuma 17. pants nosaka, ka publiski demonstrējamas filmas, videofilmas un to fragmenti svešvalodā ir ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā. Ja blakus latviešu subtitriem tiek rādīti subtitri svešvalodā, likums prasa, ka subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta un tie formas vai satura ziņā nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.

Praksē tas skar uzņēmumus, kas ņem starptautiskā zīmola video un liek to Latvijas kanālos vai pasākumā. Divvalodu subtitru dizains — kurš teksts augšā, kāds izmērs — nav gaumes jautājums.

Publiskais sektors spēlē pēc citiem noteikumiem

Lielākā daļa Latvijas video pasūtītāju, kas vispār domā par piekļūstamību, dara to nepareizajā likumā. Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums attiecas uz komersantiem un konkrētiem pakalpojumiem. Ja video nonāk pašvaldības, aģentūras vai ministrijas tīmekļvietnē, tur strādā pavisam cits normatīvais akts — Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”, ar kuriem Latvijā pārņemta Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību.

Praksē tas nozīmē vienu lietu: ja pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības puse, piekļūstamības prasība uz tavu video gulstas jau sen un bez nekāda apgrozījuma sliekšņa. Noteikumu 58. punkts ir skaidrs — 22. punktā minētās prasības tīmekļvietnēm piemēro ar 2020. gada 23. septembri, mobilajām lietotnēm ar 2021. gada 23. jūniju, bet ārtīklos un iekštīklos tās nodrošina to būtiskas pārbūves procesā.

Kam noteikumi Nr. 445 attiecas

Noteikumu 2. punkts IV nodaļas prasības attiecina uz tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to padotībā esošajām institūcijām, uz biedrībām un nodibinājumiem, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, kā arī uz privāto tiesību juridiskajām personām, kuras vienlaikus atbilst visiem kritērijiem: ir nodibinātas vai darbojas, lai apmierinātu nekomerciāla rakstura sabiedrības vajadzības, un atrodas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē. Šo pēdējo grupu pasūtītāji parasti neuzskata par sevi — un tieši tāpēc viņu video mēdz būt bez subtitriem.

Svarīgi: prasības attiecas uz visām iestādei piederošajām tīmekļvietnēm, ne tikai oficiālo. Kampaņas mikrovietne ar iegultu video ir tāda pati tīmekļvietne.

Kas ir “piekļūstams” noteikumu izpratnē

Noteikumu 22. punkts nedod tehnisko prasību sarakstu — tas dod četrus principus: uztveramība, darbināmība, saprotamība un robustums. Tie ir tie paši WCAG principi, tikai latviski un normatīvā aktā. Tehnisko saturu tiem pieliek 27. punkts: ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai piemērojamo standartu sarakstu, un tīmekļvietne, kas atbilst šiem standartiem vai to daļām, uzskatāma par atbilstošu 22. punkta prasībām tajā daļā, ko standarti aptver. Tā ir atbilstības prezumpcija — un tāpēc standarta versija, par kuru runa nākamajā sadaļā, nav akadēmisks jautājums.

Ko iestāde drīkst nedarīt

Trīs punktu izņēmumu sarakstā video nav. Tas ir vissvarīgākais, ko producentam par noteikumiem Nr. 445 jāzina: priekšierakstīts video iestādes lapā nav atsevišķi izņemts, un vienīgais ceļš ārpus prasībām ved caur 24. punkta nesamērīguma pamatojumu, kas jāuzraksta un ar ko jāspēj aizstāvēties.

Piekļūstamības paziņojums ir publisks dokuments

Noteikumu 26.1.2. apakšpunkts prasa iestādei savās tīmekļvietnēs publicēt un uzturēt aktuālu piekļūstamības paziņojumu, bet 26.1.1. apakšpunkts — reizi gadā līdz 22. decembrim veikt izlasē iekļauto tīmekļvietņu vienkāršoto izvērtēšanu. Noteikumu 2. pielikums nosaka, ka paziņojumam jābūt pamatotam ar vismaz vienu dokumentāri apliecināmu dokumentu: iestādes vienkāršoto izvērtējumu, ministrijas padziļināto izvērtējumu, neatkarīga ārēja auditora izvērtējumu vai citu līdzvērtīgu dokumentu. Tajā pašā pielikumā paziņojuma paraugā iekļauta arī Tiesībsarga kontaktinformācija — instruments, kas iedzīvotājam jau ir rokā.

Praktiskā secība pasūtītājam: ja iestādes piekļūstamības paziņojumā rakstīts, ka video saturs neatbilst prasībām, tas ir publisks atzinums, ko var izlasīt ikviens, ieskaitot iepirkuma komisijas locekli nākamajā konkursā. Par to, kā šo pašu prasību ielikt iepirkuma tehniskajā specifikācijā, ir atsevišķs raksts.

Ko tieši prasa Ministru kabineta noteikumi Nr. 128

Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 4. panta pirmā daļa saka, ka tirgū atļauts laist preces un sniegt pakalpojumus, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām piekļūstamības prasībām. Šīs prasības ir Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumos Nr. 128 “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”, kas spēkā no 2025. gada 28. jūnija (VI nodaļa par vienoto numuru “112” — no 2027. gada 28. jūnija). Latviski par šo dokumentu raksta ļoti maz, lai gan tas ir tā vieta, kur abstraktā “piekļūstamība” pārvēršas pienākumos.

Vispārīgās prasības pakalpojumam

Noteikumu 11. punkts prasa informāciju par pakalpojuma darbību sniegt tā, lai tā būtu pieejama, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu (11.1.), lietotājam saprotamā un uztveramā veidā (11.2.), teksta formātos, no kuriem lietotājs var ģenerēt alternatīvus palīgformātus (11.3.), ar atbilstoša lieluma burtiem un pietiekamu kontrastu (11.4.) — un, 11.5. apakšpunkts, lai netekstuāls saturs būtu papildināts ar šā satura alternatīvu attēlojumu.

Video ir netekstuāls saturs. Ja uzņēmuma video izskaidro, kā pakalpojums darbojas, 11.5. apakšpunkts ir tiešākais normatīvais pamats subtitriem un teksta versijai, kas Latvijas tiesību aktos vispār ir. Un 11.1. apakšpunkts pasaka, kāpēc ar vienu kanālu nepietiek: balss ir viens kanāls, teksts ekrānā — otrs.

Noteikumu 12. punkts papildina, ka pakalpojuma tīmekļvietnei, saistītajām tiešsaistes lietotnēm un uz mobilajām ierīcēm balstītiem pakalpojumiem jābūt piekļūstamiem konsekventi un piemēroti — uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri. 13. punkts attiecas uz atbalsta pakalpojumiem: palīdzības dienesti, zvanu centri un tehniskais atbalsts izmanto piekļūstamus saziņas veidus un sniedz informāciju par pakalpojuma piekļūstamību un saderīgumu ar palīgtehnoloģijām.

Funkcionālā snieguma kritēriji — īstais āķis

Noteikumu VIII nodaļa ir tā daļa, ko video ražotāji nelasa nekad. 26. punkts nosaka: ja konkrētās piekļūstamības prasības neattiecas uz kādu funkciju vai līdzekli, tam piekļūstamību nodrošina saskaņā ar funkcionālā snieguma kritērijiem. Tie formulēti kā “vismaz viens darbības režīms”.

Un te ir detaļa, kas izšķir strīdus: 27. punkts atļauj funkcionālā snieguma kritērijus izmantot kā alternatīvu vienai vai vairākām tehniskajām prasībām tikai tad, ja šādi kritēriji ir minēti pašās piekļūstamības prasībās, un vienīgi tad, ja rezultāts nodrošina līdzvērtīgu vai lielāku piekļūstamību personām ar invaliditāti. Tas nozīmē, ka “mēs izdarījām citādi” ir derīgs arguments tikai ar pierādījumu, ka iznākums nav sliktāks.

E-komercija un audiovizuālās piekļuves pakalpojumi

Noteikumu 21. punkts elektroniskās tirdzniecības pakalpojumam prasa nodrošināt informāciju par pārdodamo preču un pakalpojumu piekļūstamību (ja to sniedzis atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs), kā arī identifikācijas, drošības un maksājumu funkciju piekļūstamību — uztveramu, izmantojamu, saprotamu un skaidru. Produkta video e-veikalā ir daļa no tās pašas saskarnes, un tam piemēro 11. un 12. punktu.

Savukārt 16. punkts attiecas uz pakalpojumu, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālu elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem. 16.2. apakšpunkts prasa nodrošināt, ka piekļūstamības komponentes — subtitri nedzirdīgām un vājdzirdīgām personām, audioapraksti, ierunāti subtitri un tulkojumi zīmju valodā — ir pārraidīti precīzai attēlošanai atbilstīgā kvalitātē, sinhronizēti ar skaņu un video, vienlaikus ļaujot lietotājam kontrolēt attēlošanu un lietojumu. Tā ir prasība platformai un atskaņotājam, nevis satura autoram — bet tā izskaidro, kāpēc atsevišķs subtitru fails ir vērtīgāks par iededzinātu tekstu: iededzinātu lietotājs kontrolēt nevar.

Jaunais standarts: EN 301 549 V4.1.1 (2026. gada septembris)

Gadiem Eiropas piekļūstamības saruna griezās ap vienu dokumentu — harmonizēto standartu EN 301 549 versijā 3.2.1 no 2021. gada marta. 2026. gada 2. septembrī CEN, CENELEC un ETSI publicēja EN 301 549 V4.1.1. Standarts pieņemts 2026. gada 24. augustā. Latvijā par to vēl praktiski nekas nav rakstīts, tāpēc šeit ir tas, kas producentam un pasūtītājam no tā tiešām jāzina.

Kāpēc tas ir svarīgi tieši tev

Standarta priekšvārds pasaka, ka V3.2.1 tika sagatavots pēc Komisijas standartizācijas pieprasījuma C(2017)2585 final kā viens brīvprātīgs veids, kā atbilst Direktīvas (ES) 2016/2102 prasībām. V4.1.1 savukārt sagatavots pēc pieprasījuma C(2022) 6456 final, lai nodrošinātu brīvprātīgu veidu, kā atbilst Direktīvas (ES) 2019/882 — tās pašas, no kuras izriet Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums — būtiskajām prasībām. Direktīvas 2016/2102 minimālās prasības tagad ir ZA pielikumā, Direktīvas 2019/882 prasības — jaunajā ZB pielikumā. Kad standarts tiks citēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar šo direktīvu, atbilstība tā normatīvajām prasībām dos atbilstības prezumpciju.

Atceries noteikumu Nr. 445 27. punktu un noteikumu Nr. 128 25. punktu: abi strādā tieši caur šo prezumpciju. Tas nozīmē, ka standarta versija ir arī juridisks arguments, ne tikai tehnisks.

Būtiskākās izmaiņas pret V3.2.1

Standarts pats nosauc četras:

• 9., 10. un 11. nodaļas prasības saskaņotas ar WCAG 2.2 (iepriekš — WCAG 2.1);
• 6.2. nodaļas prasības par reāllaika tekstu (RTT) būtiski pārstrādātas un paplašinātas, iekļaujot vispusīgo sarunu;
• pievienots jaunais ZA pielikums par saistību ar Direktīvu (ES) 2016/2102 un jaunais ZB pielikums par Direktīvu (ES) 2019/882;
• pievienota jaunā A.2. nodaļa, kas ļauj izvērtēt konkrētu IKT preču un pakalpojumu atbilstību Direktīvas (ES) 2019/882 būtiskajām prasībām.

Mūsu tēmai ir arī terminoloģijas pārmaiņa, kas atrisina vienu latviešu valodas sarunas mūžīgo mezglu. V3.2.1 7. nodaļa bija “Caption processing technology”; V4.1.1 tā ir “Subtitle processing technology”. Standarts tagad tieši atzīmē, ka WCAG 2.2 jēdziena “captions” definīcijā teikts: dažās valstīs captions sauc par subtitles — un neatkarīgi no nosaukuma tiem jānodrošina sinhronizēta vizuāla vai teksta alternatīva gan runai, gan ne-runas audioinformācijai, kas vajadzīga satura izpratnei, tostarp skaņas efektiem, mūzikai, smiekliem, runātāja identifikācijai un atrašanās vietai.

7. nodaļa: prasības, ko neviens nepārbauda

Šīs prasības attiecas uz IKT ar video iespējām — praksē uz atskaņotāju, platformu un ierīci, ne uz pašu video failu. Bet tās nosaka, ko jēga darīt ar failu.

Datumi, ko vērts ierakstīt kalendārā

Harmonizētā standarta priekšvārdā ir nacionālās pārņemšanas datumi, un tie ir konkrēti:

Pasūtītājam no tā izriet pavisam praktiska lieta: specifikācijā, ko raksti 2026. gada rudenī projektam, kas tiks nodots 2027. gadā, atsauce uz “EN 301 549” bez versijas kļūs neskaidra. Raksti versiju. Un ja projekts ietver mājaslapu vai atskaņotāju, jautā izstrādātājam, pret kuru versiju viņš testē.

Ko subtitrēt nevajag: pārejas noteikumi, kurus visi izlaiž

Piekļūstamības sarunā parasti runā tikai par pienākumiem. Taču Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma pārejas noteikumos ir četri izņēmumi, un viens no tiem attiecas tieši uz video.

Tas ir ļoti noderīgs instruments sarunā ar klientu, kuram arhīvā ir simts video. Vecie ieraksti, kas publicēti līdz 2025. gada 27. jūnijam, prasībām nav pakļauti. Bet ir divas lamatas. Pirmā: tiklīdz veco video pārpublicē, pārmontē vai ievieto jaunā lapā, tas vairs nav ieraksts, kas publicēts līdz šim datumam. Otrā: 1. punkta 4) apakšpunkts izņem tikai to tīmekļvietnes saturu, kas nav atjaunināts vai rediģēts — lapas pārbūve ierauj saturu atpakaļ prasību lokā.

“Tas taču ir YouTube saturs” — nē, nav

Likuma 3. panta ceturtā daļa izņem no darbības jomas tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturu, kas ir trešo personu saturs, bet ar skaidru atrunu: izņēmums nedarbojas gadījumā, kad attiecīgais saimnieciskās darbības veicējs šo saturu ir finansējis vai izstrādājis, vai kontrolē.

Pasūtīts video pēc definīcijas ir finansēts un izstrādāts pēc pasūtītāja uzdevuma. Tas, ka tas fiziski atrodas YouTube serveros un lapā ir iegults ar iframe, uz atbildību neietekmē nekā. Atsauce uz “trešo personu saturu” strādā apmeklētāju komentāriem un reklāmas tīklu blokiem, nevis zīmola video.

Mikrouzņēmuma izņēmums — precīzi, ne pēc nojautas

Šis ir visbiežāk nepareizi citētais noteikums visā tēmā, tāpēc vērts to nolasīt pa daļām.

• Pakalpojumi. Likuma 3. panta sestā daļa: saimnieciskās darbības veicējs, kurš nodarbina mazāk par 10 personām un kura gada apgrozījums nepārsniedz 2 000 000 euro vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 000 000 euro, un kurš sniedz likuma darbības jomā ietilpstošos pakalpojumus, ir atbrīvots no pienākuma ievērot pakalpojumu piekļūstamības prasības.
• Preces. Likuma 13. panta ceturtā daļa: tāds pats slieksnis, bet attiecībā uz precēm atbrīvojums ir tikai no pienākuma novērtējumu dokumentēt rakstveidā. Pašas prasības paliek, un pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma jāsniedz informācija par faktiem, kas būtiski saistībā ar atrunas piemērošanu.
• Publiskais sektors. Noteikumos Nr. 445 šāda sliekšņa nav vispār. Trīs cilvēku aģentūra nav atbrīvota.

Praktiskā secība: pirms teikt klientam, ka viņam nekas nav jādara, pajautā divas lietas — cik cilvēku viņš nodarbina un vai gala saturs nonāks publiskā sektora vietnē. Otrais jautājums atceļ pirmo.

Ja klients atsaucas uz “nesamērīgu slogu”

Likuma 13. panta pirmā daļa dod divus pamatus prasības neizpildīt pilnā apjomā: būtiskas izmaiņas (nozīmīgi pārveidojumi, kuru rezultātā būtiski mainās preces vai pakalpojuma pamatraksturs) un nesamērīgs slogs atbilstoši 14. panta kritērijiem. Abi ir reāli — bet tie nav atruna, ko var pateikt mutvārdos.

13. panta trešā daļa prasa novērtējumu dokumentēt rakstveidā un glabāt piecus gadus pēc tam, kad pakalpojums sniegts pēdējo reizi. Pakalpojuma sniedzējam novērtējums jāatjauno par katru pakalpojuma kategoriju vai tipu reizi piecos gados vai biežāk, ja pakalpojums tiek mainīts vai ja to prasa kompetentā iestāde. Pēc pieprasījuma jāiesniedz kopija.

Un te ir norma, ko vērts zināt ikvienam, kas strādā ar līdzfinansētiem projektiem. 13. panta piektā daļa: ja saimnieciskās darbības veicējs saņem finansējumu no citiem publiskiem vai privātiem avotiem, kas nav viņa paša resursi, un šis finansējums sniegts nolūkā uzlabot piekļūstamību, tas nav tiesīgs piemērot nesamērīga sloga atrunu. Ja projektā ir publicitātes vai piekļūstamības budžeta pozīcija, atruna pazūd — par to, kādas prasības nāk kopā ar ES fondu publicitātes prasībām video, ir atsevišķs raksts.

14. panta kritēriji, pēc kuriem novērtējums jāveic, ir trīs: piekļūstamības prasību izpildes neto izmaksu samērs pret vispārējām darbības un kapitālizdevumu izmaksām; aplēstās izmaksas un ieguvumi pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētās preces vai pakalpojuma lietošanas reižu daudzumu un biežumu; un neto izmaksu samērs pret neto apgrozījumu. Vidējā kritērijā slēpjas atbilde uz biežāko iebildumu: jo vairāk cilvēku video skatās, jo vājāks ir arguments, ka subtitri ir pārāk dārgi.

Kas notiek, ja kāds sūdzas

Pretēji izplatītam uzskatam, process nesākas ar sodu. Likuma 21. panta pirmā daļa: patērētājs sūdzību par pakalpojuma piekļūstamību iesniedz pašam pakalpojuma sniedzējam, un sniedzējs mēneša laikā no rakstveida sūdzības saņemšanas sagatavo rakstveida atbildi, informējot par iespējamu risinājumu, pasākumiem neatbilstības novēršanai vai pamatotu atteikumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ mēnesī atbildēt nav iespējams, termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem, par to paziņojot un norādot pagarinājuma pamatojumu.

Ja piekļūstamība nav uzlabota vai atbildes nav, 21. panta otrā daļa ļauj vērsties kompetentajā iestādē ar tāda paša satura sūdzību, pievienojot sniedzēja atbildi. Un 21. panta trešā daļa dod tiesības publisko tiesību subjektam vai privāto tiesību juridiskajai personai ar leģitīmu interesi aizstāvēt personas ar invaliditāti vērsties sūdzības iesniedzēja vārdā vai viņa atbalstam — tātad sūdzību var virzīt organizācija, ne tikai atsevišķs cilvēks.

Kompetentās iestādes tiesības nosaka 23. pants, un viena no tām ir tieši saistīta ar iepriekšējo sadaļu: iestāde ir tiesīga pieprasīt un izvērtēt nesamērīga sloga novērtējumu — pārbaudīt, vai tas vispār ir sagatavots, pārbaudīt tā saturu un to, vai 14. panta kritēriji ir piemēroti pareizi. Ja neatbilstību labprātīgi nenovērš, iestāde pieņem lēmumu ar izpildes termiņu. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, bet pārsūdzēšana lēmuma darbību neaptur.

Kur subtitri iekrīt budžetā

Piekļūstamības darbs sadārdzina video tikai tad, kad par to iedomājas pēc montāžas. Ja par to zina scenārija posmā, lielākā daļa izmaksu pazūd:

• Scenārijā: svarīgākie fakti tiek pateikti balsī, ne tikai parādīti tekstā uz ekrāna — audioapraksts kļūst nevajadzīgs.
• Montāžā: apakšējā trešdaļa tiek atbrīvota parakstiem, lai teksts nepārklājas ar grafiku. Pārtaisīt to vēlāk nozīmē pārrenderēt visu.
• Nodevumos: SRT fails, teksta versija un divi eksporti (ar iededzinātiem parakstiem un bez tiem) tiek uzskaitīti līgumā, nevis prasīti pēc fakta kā papildu darbs.

Kā šīs pozīcijas izskatās kopējā tāmē un ko vēl mēdz aizmirst iekļaut, esmu sarēķinājis video producēšanas cenu ceļvedī Latvijā.

Kontrolsaraksts pirms publicēšanas

Piecas kļūdas, ko redzu visbiežāk

1. Paraksti tiek pievienoti pēdējā dienā. Grafika jau aizņem apakšējo trešdaļu, un teksts tiek uzlikts virsū. Vieta parakstiem ir jāatstāj montāžas sākumā.
2. Tiek pasūtīts video, nevis nodevumu komplekts. Bez SRT faila līgumā vēlāk maksā par atsevišķu darbu, lai iegūtu to, kas montāžas projektā jau bija.
3. Automātiskie paraksti tiek publicēti bez pārlasīšanas. Uzņēmuma nosaukums kļūdaini atšifrēts katrā video ir sliktāk nekā parakstu vispār nebūtu.
4. Visa svarīgā informācija ir tikai ekrāna tekstā. Cena, termiņš un kontakti pateikti tikai grafikā — tad video nestrādā ne cilvēkam ar redzes traucējumiem, ne meklētājam.
5. Teksta versija netiek publicēta lapā. Tas ir lētākais WCAG 1.2.3 izpildes veids un vienlaikus vienīgais teksts, ko meklētājs no tava video vispār var izlasīt.

Biežākie jautājumi

Vai automātiskie YouTube subtitri skaitās par atbilstību?

Prasība ir par parakstiem, kas atbilst dzirdamajam saturam. Automātiskā atšifrēšana ir laba sākumpunktam, bet publicēšanai to jāpārlasa un jāizlabo — īpaši nosaukumus, terminus un skaitļus.

Mums ir 6 darbinieki. Vai mums vispār kaut kas jādara?

Pakalpojumu piekļūstamības prasības neattiecas uz uzņēmumu ar mazāk nekā 10 darbiniekiem un apgrozījumu vai bilanci līdz 2 miljoniem eiro. Prasība tomēr var atnākt caur klienta līgumu vai publisko iepirkumu, kur tā ir tehniskās specifikācijas punkts, ne likuma pienākums.

Kāda ir atšķirība starp subtitriem un parakstiem?

Subtitri pieņem, ka skatītājs skaņu dzird, un pārraksta tikai runu. Paraksti pieņem, ka skaņa nav dzirdama, tāpēc iekļauj arī runātāja identifikāciju un nozīmīgas skaņas. WCAG prasa parakstus.

Vai reklāmas video sociālajos tīklos ir jāsubtitrē?

Piekļūstamības likums uz sociālo tīklu reklāmu tieši neattiecas, bet praktiski subtitri tur atmaksājas visvairāk, jo plūsma sākas bez skaņas. Kā to mērīt un ko drīkst solīt reklāmā, esmu aprakstījis rakstā par Reels, kas pārdod.

Vai teksta versija lapā kaitē SEO, jo dublē video saturu?

Otrādi. Video pats par sevi meklētājam ir necaurspīdīgs; teksta versija ir vienīgais lasāmais saturs un vienlaikus izpilda WCAG 1.2.3 kritēriju.

Vai AI ģenerēta balss vai tulkojums ir jāatzīmē?

Platformām ir savi atklāšanas noteikumi, un ES līmenī caurspīdīguma prasības nāk no MI akta. Detalizēti tas ir aprakstīts rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu.

Mūsu video jau ir iestādes lapā kopš 2023. gada. Vai jāpārstrādā?

Divas atbildes atkarībā no tā, kurš likums attiecas. Ja saturs ir publiskā sektora vietnē, noteikumu Nr. 445 prasības tīmekļvietnēm piemēro jau no 2020. gada 23. septembra un izņēmuma video nav — atliek 24. punkta nesamērīguma pamatojums vai 25. punkta alternatīvā piekļuve. Ja runa ir par komersanta pakalpojumu, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma pārejas noteikumu 1. punkta 2) apakšpunkts prasības nepiemēro video ierakstiem, kas publicēti līdz 2025. gada 27. jūnijam.

Cik precīzi subtitriem jābūt sinhroniem?

Ir skaitlis. EN 301 549 V4.1.1 7.1.2. punkts prasa parādīt subtitru 100 ms robežās no tam piesaistītā taimkoda vērtības, un piezīmē norāda, ka laba prakse ir 20 ms. Formāli šī ir prasība atskaņotājam, bet praksē tā ir arī mēraukla subtitru failam: ja laiku kodi ir uzlikti pēc acumēra, 100 ms robežā neiekļūsi.

Mēs izmantojam iegultu YouTube atskaņotāju. Vai tas ir trešās personas saturs?

Nē. Likuma 3. panta ceturtā daļa trešo personu saturu izņem, bet ne tad, ja saimnieciskās darbības veicējs to ir finansējis vai izstrādājis, vai kontrolē. Pasūtīts zīmola video ir finansēts un izstrādāts pēc pasūtītāja uzdevuma neatkarīgi no tā, uz kura servera tas atrodas.

Klients saka, ka subtitri ir nesamērīgs slogs. Ko atbildēt?

Ka tas ir likumīgs arguments, kuram vajadzīgs rakstveida novērtējums. Likuma 13. panta trešā daļa prasa to dokumentēt rakstveidā, glabāt piecus gadus un atjaunot reizi piecos gados vai biežāk; 23. panta otrā daļa dod kompetentajai iestādei tiesības to pieprasīt un pārbaudīt, vai 14. panta kritēriji piemēroti pareizi. Ja projektam ir saņemts ārējs finansējums piekļūstamības uzlabošanai, 13. panta piektā daļa atrunu liedz pavisam.

Kurš standarta versija jāraksta specifikācijā?

Raksti versiju ar numuru, ne tikai “EN 301 549”. V4.1.1 pieņemts 2026. gada 24. augustā, pēdējais datums jauna nacionālā standarta publicēšanai vai apstiprināšanai ir 2027. gada 31. maijs, bet pretrunīgi nacionālie standarti jāatsauc līdz 2028. gada 31. maijam. Projektos, kas tiek nodoti 2027. gadā, abas versijas vienlaikus pastāv — un tas ir tieši tas gadījums, kad līgumā ar producentu jāfiksē, pret ko atbilstība tiek pārbaudīta.

Metodika un avoti

Visi datumi, kritēriju numuri un formātu saraksti šajā rakstā ir pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 4. septembrī, bet sadaļas par noteikumiem Nr. 445 un Nr. 128, EN 301 549 V4.1.1 un pārejas noteikumiem — 2026. gada 1. oktobrī. Kur pirmavots runā angliski, kritērija formulējums ir atstāts oriģinālvalodā, lai to var salīdzināt ar iepirkuma specifikāciju.

• Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums — likumi.lv
• Stājas spēkā preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības — LV portāls
• Piekļūstamības prasības — PTAC
• Understanding SC 1.2.2 Captions (Prerecorded) — W3C
• Understanding SC 1.2.3 — W3C
• Understanding SC 1.2.4 Captions (Live) — W3C
• Understanding SC 1.2.5 Audio Description — W3C
• Web accessibility standards — latest changes (EN 301 549 v3.2.1) — Eiropas Komisija
• Supported subtitle and closed caption files — YouTube palīdzība
• Publiski demonstrējamu filmu izplatīšana un izrādīšana — Valsts valodas centrs
• Discover Reels From Around the World With Meta AI Translation — Meta
• Pakalpojumi pēc pieprasījuma — NEPLP
• MK noteikumi Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” — likumi.lv
• MK noteikumi Nr. 128 “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības” — likumi.lv
• EN 301 549 V4.1.1 (2026-09), pilnais teksts PDF — ETSI/CEN/CENELEC
• Tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamība — VARAM

Saistītie raksti

• Produktu video interneta veikalam: Google prasības, subtitri un AI marķēšana 2026
• Korporatīvais video B2B: 5 formāti, ko mērīt un kādas prasības jāievēro
• Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026
• Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi un līguma punkti
• AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas
• Sociālo tīklu audits — kur saturs zaudē skatītāju
• ES fondu publicitātes prasības video: emblēma, teksts un tiesības
• 2D un 3D animācija uzņēmumiem: kad atmaksājas, cik maksā un kam pieder
• Satura audits: 7 soļi, kā saprast, kāpēc saturs nepārdod
• Drona video uzņēmumam: ko pārbaudīt pirms filmēšanas no gaisa
• Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā
• Pasākuma video uzņēmumam: ko saskaņot pirms filmēšanas
• Video brīfs: ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas
• Video iepirkums: kā uzrakstīt tehnisko specifikāciju
• Darba drošības instruktāža ar video: ko prasa MK noteikumi Nr. 749

Vajag video, kas iztur piekļūstamības prasības jau no pirmās versijas? Pastāsti par projektu šeit — atsūtīšu, kā izskatītos nodevumu saraksts tieši tavam gadījumam.