Cik maksā video uzņēmumam Latvijā? Īsā atbilde: publiskajās platformās video operatoru stundas likmes 2026. gada augustā svārstās no 15 līdz 150 EUR stundā, pilnas kāzu filmēšanas dienas piedāvājumi sākas ap 500 EUR, bet korporatīvie un reklāmas projekti sniedzas no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro atkarībā no apjoma. Šis ceļvedis parāda ne tikai skaitļus, bet arī to, no kā cena salikta — un kuras pozīcijas piedāvājumos visbiežāk paliek neredzamas, līdz pienāk rēķins.

Īsā atbilde

  • Stundas likme nav projekta cena. Filmēšanas diena parasti ir 8–10 stundas, bet pēcapstrāde vienam reklāmas klipam bieži prasa vairāk stundu nekā pati filmēšana.
  • Cenai jābūt salīdzināmai. Divus piedāvājumus var salīdzināt tikai tad, ja abos ir skaidrs, cik filmēšanas dienu, cik gala versiju, kādi formāti un vai iekļauta tiesību nodošana.
  • PVN, mūzikas licence un autortiesību nodošana ir atsevišķas naudas pozīcijas, nevis formalitātes.
  • AI nobīda apakšējo robežu, bet nesamazina to darba daļu, kas saistīta ar scenāriju, apstiprināšanu un marķēšanu.

Video cenas Latvijā pa veidiem (2026)

Zemāk redzamie skaitļi ir tipiskie tirgus diapazoni, nevis fiksētas cenas — gala cena atkarīga no apjoma, filmēšanas dienām, komandas un pēcapstrādes.

  • Video operators (stundas likme): 50–100 EUR/h; viss tirgus diapazons 15–150 EUR/h
  • Pasākuma filmēšana: 300–800 EUR par pusdienu vai dienu
  • Kāzu video pakete: no 500 EUR par pilnu dienu, paketes ar montāžu parasti 950–1750 EUR
  • Reklāmas vai korporatīvais video (viens klips): 800–3500 EUR atkarībā no apjoma
  • Sociālo tīklu video pakete mēnesī: 950–2500 EUR
  • Dronu kadri (papildus): 150–400 EUR
  • Darba drošības instruktāžas video: no 2450 EUR par filmēšanas dienu
  • AI ģenerēts video: bieži 30–60% lētāks par pilnībā filmētu video

Ko rāda publiskie sludinājumu dati

Lai skaitļi nebūtu tikai sajūta, pārbaudīju publiskās platformas datus 2026. gada augustā. GetaPro kategorijā „Video operators” bija 495 pieejamie izpildītāji ar likmēm no 15,00 EUR/stundā līdz 150,00 EUR/stundā; biežāk redzamie piedāvājumi bija diapazonos 30–70 EUR/h un 50–100 EUR/h. Kategorijā „Kāzu video” bija 406 pieejamie izpildītāji, un pakalpojums „Video operatora pakalpojumi kāzām (pilna diena)” bija norādīts „No 500,00 €”.

Kāpēc tas svarīgi: 15 EUR/h un 150 EUR/h vienā sarakstā nozīmē, ka cena pati par sevi neko nepasaka par rezultātu. Salīdzināt var tikai konkrētu darba apjomu.

Kāpēc stundas likme nav projekta cena

Viena reklāmas klipa cenā parasti ir vismaz septiņas atsevišķas darba pozīcijas. Ja piedāvājumā redzama tikai viena rinda, tas nenozīmē, ka pārējo nav — tas nozīmē, ka tās nav sadalītas.

PozīcijaKas tajā ietilpstKas maina cenu
PirmsprodukcijaIdeja, scenārijs, kadru saraksts, laika plānsApstiprināšanas kārtu skaits
Filmēšanas dienaOperators, tehnika, gaisma, skaņa, loģistikaKomandas lielums, objektu skaits
Cilvēki kadrāAktieri, modeļi, statisti, atlīdzība par tēla izmantošanuVai sejas drīkst rādīt reklāmā un cik ilgi
MontāžaSalikums, korekcijas kārtasCik labojumu kārtu iekļautas cenā
Krāsu korekcija un skaņaGrading, ierunāšana, miksēšanaVai vajag ierunājumu un cik valodās
GrafikaTitri, logotipi, 2D/3D elementiAnimācijas apjoms
Versijas un formāti16:9, 9:16, 1:1, saīsinājumi, subtitriCik platformām un cik garumos

Ar ko salīdzināt: Latvijas darbaspēka orientieri

Ja piedāvājums šķiet dārgs vai aizdomīgi lēts, noder valsts statistika kā mērs. Centrālās statistikas pārvaldes dati (publicēti 01.06.2026.) rāda, ka 2026. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1 831 eiro, bet bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu — 1 457 eiro. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē vidējā samaksa bija ievērojami augstāka — 3 240 eiro. Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga no 2026. gada 1. janvāra ir 780 eiro (iepriekš 740 eiro).

Praktiskais secinājums: filmēšanas dienas cena, kas ir zemāka par vienas dienas izmaksām komandai ar tehniku, parasti nozīmē, ka kaut kas no saraksta iepriekšējā tabulā vienkārši netiks darīts — visbiežāk pirmsprodukcija vai labojumu kārtas.

Slēptās pozīcijas, ko piedāvājumos bieži neredz

PozīcijaKā tā strādā LatvijāKo jautāt
PVNPievienotās vērtības nodokļa standartlikme ir 21%Vai cena ir ar PVN vai bez?
Drona kadriEkspluatanta reģistrācija Civilās aviācijas aģentūrā ir obligāta, ja drons sver 250 g vai vairāk vai ir aprīkots ar kameru; reģistrācija maksā 5 EUR un ir derīga 1 gadu. Tālvadības pilota A1/A3 tiešsaistes eksāmens ir bez maksas, apliecība derīga 5 gadus un atzīta visā ES; A2 klātienes eksāmens maksā 15 EUR (atkārtoti 10 EUR)Vai izpildītājs ir reģistrēts un ar derīgu apliecību?
MūzikaMūzikas iekļaušana audiovizuālā darbā prasa tiesību īpašnieka piekrišanu; producents aizpilda audiovizuālajā darbā izmantotās mūzikas uzskaites lapu, lai autors varētu saņemt atlīdzībuVai mūzikas licence ir cenā un uz kādu izmantojumu?
Autortiesību nodošanaBez rakstiskas vienošanās mantiskās tiesības nepāriet automātiski (skat. nākamo sadaļu)Kādas tiesības es saņemu — un uz cik ilgu laiku?
Valodu versijasKatra papildu valoda ir atsevišķa skaņas un titru pozīcijaCik valodu versijas iekļautas?
AI satura marķēšanaJa daļa satura ģenerēta ar AI, marķēšana un metadatu sakārtošana ir darba pozīcija, ne formalitāteKas atbild par marķēšanu — aģentūra vai uzņēmums?

Par pēdējo punktu sīkāk esmu rakstījis AI satura marķēšanas ceļvedī, bet cenu sarunā pietiek ar vienu jautājumu: vai marķēšana ir kāda darba uzdevums vai neviena.

Autortiesības: par ko tu īsti maksā

Šī ir visbiežāk pārprastā cenas daļa. Autortiesību likuma 11. pants nosaka, ka audiovizuāla darba autori ir „režisors, scenārija autors, dialogu autors, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autors, kā arī citas personas, kas radošās darbības rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā”. Producents šajā uzskaitījumā nav autors.

Turklāt 12. panta pirmā daļa par darbu, kas radīts, autoram pildot darba pienākumus, nosaka, ka „personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu”. Praktiski tas nozīmē: samaksa par filmēšanu un samaksa par tiesībām izmantot rezultātu nav automātiski viens un tas pats. Ja līgumā nav rakstīts, kādas mantiskās tiesības un uz cik ilgu laiku tiek nodotas, uzņēmums var nopirkt video un tomēr nedrīkstēt to izmantot maksas reklāmā vai pārstrādāt pēc gada.

Tāpēc, salīdzinot divus piedāvājumus, cena bez tiesību apraksta nav zemāka cena — tā ir nepabeigta cena.

Ja pircējs ir valsts vai pašvaldības iestāde

Publiskajā sektorā video pasūtīšanas cena nosaka arī procedūru. Publisko iepirkumu likuma 9. panta pirmā daļa attiecas uz gadījumu, kad „publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro“. Savukārt 8. panta ceturtā daļa nosaka, ka pilnās iepirkuma procedūras piemēro, „ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojuma līgumu līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka”.

Paredzamā līgumcenaKo tas nozīmē praksē
Zem 10 000 EURPIL 9. panta kārtība nav jāpiemēro; iestāde rīkojas pēc savas iekšējās kārtības
10 000 – 41 999 EURIepirkums PIL 9. panta kārtībā
No 42 000 EURIepirkuma procedūra (piem., atklāts konkurss)

Praktiskā sekas pasūtītājam: sadalot vienu video projektu vairākos mazākos pasūtījumos, lai paliktu zem sliekšņa, rodas juridisks risks, tāpēc gada video plānu labāk saplānot uzreiz kopā.

Kā AI maina cenas 2026. gadā

AI ģenerēts video un foto šogad nobīda cenu apakšējo robežu — saturu, kuram nevajag reālu cilvēku seju vai konkrētu objektu, tagad var izveidot bez filmēšanas dienas, bieži 30–60% lētāk. Filmēts materiāls joprojām uzvar tur, kur vajag reālus cilvēkus, emocijas un uzticību. Labākais rezultāts bieži ir abu apvienojums.

Konkrētus ģenerēšanas cenrāžus par sekundi un aprēķinu, kad AI reāli atmaksājas, esmu salicis rakstā AI video vai filmēts video: kas atmaksājas un cik maksā 2026. Kā AI video marķē reklāmu platformas — AI reklāmas video Latvijā.

8 jautājumi, ar ko salīdzināt divus piedāvājumus

  1. Cik filmēšanas dienu un cik stundu dienā ir cenā?
  2. Cik cilvēku būs komandā un kas ir kurš?
  3. Cik gala versiju, kādos formātos un garumos?
  4. Cik labojumu kārtas iekļautas un cik maksā nākamā?
  5. Vai cena ir ar PVN vai bez?
  6. Kādas mantiskās tiesības tiek nodotas, kādā teritorijā un uz cik ilgu laiku?
  7. Vai mūzikas licence un cilvēku tēla izmantošana ir nokārtota un cenā?
  8. Kas atbild par AI satura marķēšanu, ja tāds saturs tiek izmantots?

Ja uz šiem astoņiem jautājumiem abi piedāvājumi atbild vienādi, tad cenas var salīdzināt. Ja nē — salīdzināšanai vēl nav pamata.

Metodika

Nodokļu, dronu, autortiesību, iepirkumu un darba samaksas skaitļi šajā rakstā ir no pirmavotiem, kas norādīti sadaļā „Avoti”, un pārbaudīti 2026. gada 28. augustā. Tirgus diapazoni pa video veidiem ir sintēze no publiskiem Latvijas pakalpojumu sniedzēju datiem (GetaPro kategorijas, publiskoti cenrāži) un praktiskās producēšanas pieredzes — tie ir orientieri, nevis oficiāla statistika. Cenas ir bez PVN, ja nav norādīts citādi.

Vajag precīzu piedāvājumu?

Katrs projekts atšķiras. Aizpildi īso pieteikuma formu vai raksti uz info@marcisseners.com — aprakstī, kas vajadzīgs, un sagatavošu konkrētu cenu tieši tavam projektam. Ja pirms tam vajag saprast, kas tavā kanālā vispār strādā, sāc ar sociālo tīklu auditu.

Avoti

Saistītie raksti