No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienībā ir spēkā AI Akta 50. pants: mākslīgā intelekta radītam saturam ir jābūt marķētam. Tas attiecas ne tikai uz rīku ražotājiem — atbildīgs ir arī uzņēmums, kas šo saturu publicē savos kanālos. Ja jūsu Instagram, TikTok vai mājaslapā ir AI ģenerēti attēli vai video bez marķējuma, šis raksts ir jums.

Es šo tēmu nezinu no juridiskiem semināriem. Es to zinu tāpēc, ka man nobloķēja video ar 600 000 skatījumu — reālistisks AI saturs bez marķējuma, un platforma to noņēma automātiski. Tas bija mana 42 dienu TikTok eksperimenta lielākais atsevišķais aktīvs. Kopš tā brīža marķēšanu uztveru nevis kā birokrātiju, bet kā higiēnu.

Ko likums tieši prasa

AI Akta 50. pants nosaka četras situācijas, kurās vajadzīgs caurspīdīgums. Mārketinga saturam būtiskas ir divas:

1. AI ģenerēts vai manipulēts saturs — attēliem, video un audio jābūt marķētiem mašīnlasāmā formātā, lai tos var atpazīt kā AI radītus. Sistēmām, kas jau ir tirgū, pārejas termiņš ir 2026. gada 2. decembris.

2. Deepfake tipa saturs — ja saturs attēlo reālus cilvēkus, vietas vai notikumus tā, ka tas izskatās autentisks, vajadzīga redzama norāde. Video gadījumā — atruna jau sākumā, ne tikai aprakstā.

Svarīgākā nianse: pienākumi gulstas ne tikai uz rīka izstrādātāju (OpenAI, Google), bet arī uz ieviesēju — uzņēmumu, kas AI saturu lieto un publicē. “Mēs tikai izmantojām rīku” nav aizsardzība.

Platformas to jau dara stingrāk nekā likums

Vēl pirms regulatora pie jums atnāks platformu automātika:

  • TikTok reālistisku AI saturu bez atzīmes atpazīst un noņem automātiski — to es pārbaudīju uz savas ādas. Finanšu, veselības un ziņu tēmās moderācija ir vēl agresīvāka
  • Meta (Instagram, Facebook) pieprasa AI atzīmi reālistiskam saturam un pati pievieno “AI info” marķējumu, ja atpazīst ģenerētu materiālu
  • YouTube prasa atzīmēt sintētisku saturu, kas izskatās reāls, un realistiskus balss vai sejas atveidojumus

Praksē tas nozīmē: nemarķēts AI saturs riskē divreiz — ar platformas bloku šodien un ar regulatora jautājumiem rīt.

Ko tas nozīmē Latvijas uzņēmumam praktiski

Ja jūsu saturā AI nav vispār — nekas nemainās. Ja ir (un 2026. gadā tas ir gandrīz katrs otrais uzņēmums), vajadzīgas trīs lietas:

1. Inventarizācija. Kur jūsu kanālos jau tagad ir AI ģenerēts vai AI pārveidots saturs? Attēli, video, balss ieraksti, arī “tikai uzlaboti” materiāli. Lielākā daļa uzņēmumu to precīzi nezina, jo saturu veido vairāki cilvēki un aģentūras.

2. Marķēšanas kārtība. Kurš saturs jāatzīmē, ar ko un kur — platformas iebūvētā AI atzīme, teksts aprakstā, atruna video sākumā. Un vienota kārtība visiem, kas jūsu vārdā publicē: darbiniekiem, aģentūrām, UGC veidotājiem.

3. Līgumu puse. Ja saturu ražo ārpakalpojums, līgumā jābūt skaidram, kurš atbild par marķēšanu un kurš atbild, ja platforma vai regulators konstatē pārkāpumu.

Biežākais pretarguments: “bet neviens jau nepārbauda”

Pagaidām. Bet platformu automātika pārbauda jau tagad — un tā nesūta brīdinājumu, tā noņem saturu vai kontu. Mans 600K video pazuda vienā dienā, bez iespējas neko labot atpakaļejoši. Ja jūsu mārketinga stratēģija balstās uz kanālu, kuru var izslēgt vienā automātiskā lēmumā, marķēšana ir lētākā apdrošināšana, kāda pieejama.

Biežāk uzdotie jautājumi

No kura datuma AI saturs Eiropas Savienībā ir jāmarķē?

AI Akta 50. pants ir piemērojams no 2026. gada 2. augusta. Sistēmām, kas laistas tirgū pirms šī datuma, marķēšanas un atklāšanas pienākumam ir noteikts atvieglojuma periods līdz 2026. gada 2. decembrim. Praksē tas nozīmē, ka pilns pienākums iestājas 2026. gada beigās.

Vai man kā mazam uzņēmumam Latvijā tiešām jāmarķē AI attēli un video?

Jā. Pienākums gulstas ne tikai uz rīka izstrādātāju, bet arī uz ieviesēju — uzņēmumu, kas AI saturu publicē savos kanālos. Mazie un vidējie uzņēmumi un jaunuzņēmumi nav atbrīvoti no pienākuma; tiem ir tikai zemāki sodi (soda apmērā vienmēr piemēro mazāko no summas vai procenta).

Vai AI uzlabots foto — fona noņemšana vai gaismas korekcija — arī ir jāmarķē?

Ne vienmēr. Marķēšanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad AI pilda tikai palīgfunkciju standarta rediģēšanā vai būtiski nemaina ievaddatus un to nozīmi. Eiropas Komisijas 2026. gada 20. jūlija vadlīnijas sniedz piemērus, kur ir robeža starp standarta rediģēšanu un būtisku pārveidi. Ģenerēts vai fotoreālistiski manipulēts saturs šajā izņēmumā neietilpst.

Kas ir atbildīgs par marķēšanu — aģentūra vai uzņēmums?

Juridiski atbild ieviesējs, tas ir, uzņēmums, kura vārdā saturs tiek publicēts. Ja saturu ražo ārpakalpojums, tas neatceļ jūsu atbildību — tāpēc līgumā ar aģentūru vai satura veidotāju skaidri jānosaka, kurš atzīmē AI saturu un kurš atbild, ja platforma vai regulators konstatē pārkāpumu.

Cik liels ir sods par nemarķētu AI saturu?

50. panta caurspīdīguma pienākumu pārkāpums ir sodāms ar naudas sodu līdz 15 miljoniem eiro vai līdz 3 % no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma pasaulē — piemēro lielāko no abiem. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piemēro mazāko no šīm robežām. Praktiski lielākais risks tomēr nav soda nauda, bet platformas automātika, kas nemarķētu reālistisku saturu var noņemt jau tagad.

Kā praktiski marķēt AI video Instagram, TikTok un YouTube?

Katra platforma piedāvā iebūvētu AI atzīmi, kas jāieslēdz augšupielādes brīdī; papildus reālistiskam saturam noderīga atruna paša video sākumā, ne tikai aprakstā. Konkrētās prasības katrai platformai atšķiras — tās esmu salīdzinājis atsevišķā rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.

Vai deepfake ar reālu cilvēku jāmarķē īpaši?

Jā. Ja saturs attēlo reālus cilvēkus, vietas vai notikumus tā, ka tas izskatās autentisks, ieviesējam tas jāatklāj skaidri un atšķirami jau pirmajā saskarē ar saturu. Video gadījumā tas nozīmē redzamu norādi jau sākumā. Māksliniecisku, satīrisku vai fikcionālu darbu gadījumā prasību var pielāgot, taču atklāšana joprojām ir jānodrošina.

Ar ko sākt

Es piedāvāju AI satura atbilstības pārbaudi kā daļu no sociālo tīklu satura audita: izejam cauri jūsu kanāliem, atzīmējam, kas prasa marķējumu, un uzrakstām vienkāršu iekšējo kārtību, ko saprot arī cilvēks bez jurista. Tā nav juridiska konsultācija — tā ir praktiķa pārbaude no cilvēka, kurš pats AI saturu ražo katru dienu un savas kļūdas jau ir samaksājis.

Pieteikties →

Lejupielādē vienas lapas atgādni

Viss raksts saspiests vienā A4 lapā: kas jāmarķē un kas ne, kā to izdarīt Instagram, TikTok un YouTube, un 3 kļūdas, kas maksā kontu. Izdrukā vai iedod savam satura cilvēkam.

Lejupielādēt atgādni (PDF) →

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Regulējuma piemērošana vēl attīstās — ES vadlīnijas par marķēšanas tehnisko pusi tiek precizētas.

Saistītie raksti