AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas (2026)

No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienībā ir piemērojams AI Akta 50. pants, un atbildība par AI satura marķēšanu gulstas arī uz uzņēmumu, kas šo saturu publicē. Praksē tas nozīmē vienu konkrētu dokumentu, kura lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu vēl nav: iekšēju AI satura politiku, kas pasaka, kurš drīkst lietot AI, kas jāatzīmē un kurš par to atbild.

Šis raksts nav teorija par regulu. Tas ir dokumenta karkass ar astoņām sadaļām, paraugs, ko var nokopēt, un līguma punkti aģentūrai. Ja vispirms vajag saprast, ko tieši likums prasa, sāc ar rakstu AI satura marķēšana: ko ES AI Akts prasa katram uzņēmumam — šeit es pieņemu, ka to jau esi izlasījis.

Kāpēc tieši tagad, augustā 2026

Eiropas Komisija 2026. gada 2. augustā paziņoja: „Uz 2026. gada 2. augustu stājas spēkā jauni noteikumi par AI sistēmu caurspīdīgumu.” Tie prasa trīs lietas — lietotājam skaidri jāpasaka, ka viņš runā ar AI, nevis cilvēku; deepfake tipa attēli, audio un video jāmarķē; un AI ģenerētam vai pārveidotam saturam jānes mašīnlasāma atzīme.

Uzņēmumam, kas ražo mārketinga saturu, praktiski svarīgi ir divi datumi:

Pēdējā rinda ir tā, kas visbiežāk pārsteidz. Vecais saturs nav jāpārmarķē ar likuma spēku — bet platformu automātika par likuma pārejas periodiem neko nezina un vecu nemarķētu video var noņemt jebkurā brīdī. Politikas mērķis ir tieši šī atšķirība starp „likums neprasa” un „kanāls izdzīvos”.

Kas ir AI satura politika un kas tā nav

Tā nav juridisks dokuments klientiem, nav publicējams manifests mājaslapā un nav saraksts ar aizliegtiem rīkiem. Uzņēmumi, kas sāk ar „aizliegts lietot ChatGPT”, parasti panāk tikai to, ka darbinieki to lieto slepeni un neviens vairs nezina, kas saturā ir ģenerēts.

AI satura politika ir darba kārtība: īss dokuments, kas ļauj cilvēkam, kurš publicē Instagram stāstu piektdienas pēcpusdienā, 30 sekundēs saprast, vai šim materiālam vajag atzīmi un kuru pogu nospiest. Ja to nevar izlasīt vienā piegājienā, tā nestrādās.

Astoņas sadaļas, kas dokumentā jābūt

Paraugs, ko var nokopēt

Zemāk ir minimālā versija. Aizvieto kvadrātiekavās esošo un dokuments ir gatavs. Tas ir sākumpunkts, ne juridiska konsultācija — nozarēs ar stingrāku regulējumu (finanses, veselība, farmācija) to noteikti jāpārskata juristam.

Reģistrs: pietiek ar sešām kolonnām

Likums neprasa uzņēmumam vest AI satura reģistru. Bet, ja platforma noņem video vai klients jautā „vai šis ir īsts”, reģistrs ir vienīgā lieta, kas atbild uzreiz. Sešas kolonnas ir pilnīgi pietiekami:

Ko ielikt līgumā ar aģentūru vai brīvmākslinieku

Šī ir vieta, kur uzņēmumi zaudē visvairāk. Atbildība par publicēto saturu paliek pie uzņēmuma, kura vārdā tas publicēts, arī tad, ja saturu ražoja kāds cits. „Mēs pasūtījām no aģentūras” nav aizsardzība. Trīs punkti, kas atrisina lielāko daļu:

• Paziņošanas pienākums. Izpildītājs iepriekš rakstiski paziņo, kuros nodevuma elementos izmantots ģeneratīvais AI un ar kādu rīku.
• Marķēšanas pienākums. Izpildītājs nodod materiālus tā, lai tie atbilstu pasūtītāja AI satura politikai, un nenoņem rīka pievienotos metadatus vai ūdenszīmes.
• Sekas. Ja nepaziņota AI izmantošana noved pie satura noņemšanas platformā vai iestādes pieprasījuma, izpildītājs materiālu pārstrādā bez papildu samaksas.

Pretējā virzienā tas darbojas tikpat labi: ja saturu pērc no producenta, kurš var pierādīt, ka video ir nofilmēts, nevis ģenerēts, šī problēma vienkārši nerodas. Par to, kā izcelsmi pierāda tehniski, esmu rakstījis atsevišķi — Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu.

Kas Latvijā uzrauga

Latvijā MI akta īstenošanu kopumā un sadarbību ar Eiropas Komisiju koordinē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Tirgus uzraudzība ir sadalīta pa nozarēm starp vairākām iestādēm — pēc valdībā izskatītā ieviešanas plāna to veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības inspekcija, Civilās aviācijas aģentūra, Latvijas Jūras administrācija un citas atbilstoši jomai. Mārketinga un patērētājiem adresēta satura gadījumā praktiski svarīgākais adresāts ir PTAC — tā pati iestāde, kas jau šodien vērtē negodīgu komercpraksi reklāmā.

Papildus tam Komisija 2026. gada 10. jūnijā publicēja brīvprātīgu Rīcības kodeksu par AI ģenerēta satura caurspīdīgumu; līdz jūlija beigām to bija parakstījušas aptuveni 190 organizācijas. Kodeksa parakstīšana ir brīvprātīga, bet, kā skaidri norāda Komisija, „caurspīdīguma prasības saskaņā ar AI Akta 50. pantu ir juridiski pienākumi” neatkarīgi no tā. Mazam uzņēmumam kodekss nav jāparaksta — tas ir domāts galvenokārt rīku izstrādātājiem un platformām.

MI pratība: pienākums, kas darbojas jau no 2025. gada 2. februāra

Gandrīz visi raksti par AI Aktu uzņēmumiem stāsta par 50. pantu — marķēšanu. Bet uzņēmumam, kas ikdienā lieto AI rīkus, ir vēl viens pants, kas jau darbojas un par kuru latviski gandrīz nekas nav rakstīts: 4. pants „MI pratība”.

Oficiālais latviešu teksts ir viens teikums: „MI sistēmu nodrošinātāji un uzturētāji veic pasākumus, ar ko cik iespējams labi nodrošina pietiekamu MI pratības līmeni savam personālam un citām personām, kuras to vārdā iesaistītas MI sistēmu darbībā un izmantošanā, ņemot vērā viņu tehniskās zināšanas, pieredzi, izglītību un apmācību un MI sistēmu izmantošanai paredzēto kontekstu, kā arī ņemot vērā personas vai personu grupas, attiecībā uz ko MI sistēmas paredzēts lietot.”

No šī viena teikuma izriet trīs lietas, kas maina to, kā jāraksta politika:

• Tas attiecas arī uz tevi. „Uzturētājs” regulas 3. panta 4. punktā ir „fiziska vai juridiska persona, publiskā sektora iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura lieto MI sistēmu, kas ir tās pārziņā, izņemot gadījumus, kad MI sistēmu lieto personiskas neprofesionālas darbības veikšanai”. Ja mārketinga nodaļa ģenerē attēlus reklāmai, uzņēmums ir uzturētājs. Izņēmums ir tikai personiska, neprofesionāla lietošana.
• Tas attiecas ne tikai uz darbiniekiem. Eiropas Komisijas skaidrojumā par 4. pantu tieši teikts, ka personas, kuras rīkojas nodrošinātāja vai uzturētāja vārdā, „nav tikai darbinieki” un ietver arī „a contractor, a service provider, a client”. Brīvmākslinieks, kas tev montē video ar AI rīkiem, ir šī pienākuma tvērumā — tāpēc politikai jāaiziet līdz viņam, nevis jāpaliek iekšējā mapē.
• Tas jau ir spēkā. Regulas 113. panta a) punkts nosaka, ka I un II nodaļu piemēro no 2025. gada 2. februāra. 4. pants ir I nodaļā. Tas nav nākotnes termiņš, kas vēl jāsagatavo.

Labā ziņa: prasība ir par pasākumiem, ne par formalitāti. Komisijas skaidrojums ir neparasti tiešs — „There is no need for a certificate. Organisations can keep an internal record of trainings and/or other guiding initiatives” un „There is no one size fit all when it comes to AI literacy and no strict requirements or mandatory trainings are imposed”. Tas nozīmē: neviens no tevis negaida sertifikātu, bet iekšējs pieraksts par to, kas un kad tika apmācīts, ir tieši tas pierādījums, ko Komisija nosauc.

Sliktā ziņa tiem, kas gaidīja, ka tas paliks uz papīra: uzraudzība jau ir sākusies. Komisija skaidro, ka 4. panta uzraudzība un izpilde nav MI biroja, bet gan nacionālo tirgus uzraudzības iestāžu kompetencē — no 2026. gada 2. augusta, un ka šīs iestādes „could impose penalties and other enforcement measures to sanction infringements of Article 4”, piemērojot samērīgu pieeju un vērtējot pārkāpuma raksturu, smagumu un to, vai tas bijis tīšs vai nolaidīgs. Latvijā tās ir tās pašas nozaru iestādes, kas nosauktas ieviešanas plānā — mārketinga saturam praktiski PTAC.

Ievēro asimetriju, ko LV rakstos parasti nemin: 4. pants ir saistošs, bet regulas 99. panta 4. punkta sarakstā tā nav. Tas nozīmē, ka fiksētu ES līmeņa soda „griestu” par MI pratības trūkumu nav — sodus par šo pārkāpumu nosaka dalībvalsts pēc 99. panta 1. punkta, un tiem jābūt „iedarbīgi, samērīgi un atturoši”, ņemot vērā MVU intereses. Praksē tas nozīmē, ka MI pratības trūkums visdrīzāk parādīsies nevis kā atsevišķs sods, bet kā apstāklis citā lietā: kad jāpierāda, ka uzņēmums rīkojās rūpīgi. Un mazajiem uzņēmumiem ir arī 99. panta 6. punkts — MVU un jaunuzņēmumiem piemēro to apmēru, kurš ir mazākais, nevis lielākais.

Regulas 20. apsvērums paskaidro, ko „pratība” nozīmē pēc būtības: izpratni par pasākumiem, kas piemērojami sistēmas izmantošanas laikā, un „piemērotiem veidiem, kā interpretēt MI sistēmas iznākumu”. Tas nav kurss par neironu tīkliem. Tas ir par to, vai cilvēks, kas ģenerē reklāmas kadru, saprot, ko ar to drīkst un ko nedrīkst darīt.

Latvijā prasmju pusi sedz arī Mākslīgā intelekta centra likums: 4. panta pirmās daļas 4. punkts centram uzdod „veicināt informētību un mākslīgā intelekta prasmju paaugstināšanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp saistībā ar risku pārvaldību”, bet 5. punkts — izstrādāt vadlīnijas privātajam sektoram. Uzmanību: centrs nav tirgus uzraudzības iestāde — likumā vārds „tirgus uzraudzība” nav minēts nevienu reizi. Vadlīnijas no turienes var noderēt, bet pārbaudīt nāks cita iestāde.

Praktiskā secinājuma daļa ir vienkārša: politikai vajag vienu papildu rindkopu un vienu papildu ierakstu. Rindkopa nosauc, ka uzņēmums nodrošina MI pratību savam personālam un ārštata izpildītājiem. Ieraksts ir apmācību žurnāls ar četrām kolonnām — datums, kas piedalījās, tēma, izdalītais materiāls. Tas ir viss, ko Komisija sauc par „internal record of trainings”.

Kāpēc politika bez darba kārtības noteikumiem ir tikai ieteikums

Šī ir tā daļa, ko izlaiž praktiski visi AI politikas paraugi internetā. Dokuments var būt lieliski uzrakstīts, bet, ja tas nav iekļauts uzņēmuma darba kārtības noteikumos vai darba līgumā, par tā pārkāpšanu darbiniekam nevar piemērot neko. To nosaka Darba likuma 90. panta pirmā daļa: piezīmi vai rājienu darba devējs var izteikt „par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu”. Ne par iekšējā prezentācijā pateiktu ieteikumu.

Ceļš uz saistošu dokumentu ir īss un atkarīgs no uzņēmuma lieluma.

Kur tieši politika iekļaujas darba kārtības noteikumos? Darba likuma 55. panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka noteikumos iekļauj „darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā”. AI rīku lietošanas kārtība ir tieši tas. Jaunu likuma normu nevajag — vajag pareizo mājvietu jau esošajā dokumentā.

Divas procedūras detaļas, kas izlemj, vai dokuments vispār nostrādās:

• Iepazīstināšana nav formalitāte. 55. panta trešā daļa: „Ar pieņemtajiem darba kārtības noteikumiem iepazīstina visus darbiniekus. Darba devējam ir pienākums gādāt par to, lai darba kārtības noteikumu teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.” Parakstu lapa un saite, kas strādā, ir viena no retajām vietām, kur birokrātija reāli palīdz — bez tās pierādījuma, ka darbinieks noteikumus zināja, nav.
• Termiņš ir viens mēnesis. 90. panta trešā daļa: piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas; par katru pārkāpumu — tikai viena piezīme vai rājiens; un darba devējam ir pienākums izsniegt rakstveida rīkojumu. Pirms tam — 90. panta otrā daļa — darbinieku rakstveidā iepazīstina ar pārkāpuma būtību un pieprasa rakstveida paskaidrojumu. Darbiniekam savukārt ir tiesības prasīt atcelšanu mēneša laikā (90. panta ceturtā daļa).

Ja pārkāpums ir smags — piemēram, nepubliska klienta materiāla ievietošana publiskā AI rīkā — spēlē arī 101. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts: darba līgumu var uzteikt, ja darbinieks „bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību” vai „veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību”. Abos gadījumos 101. panta otrā daļa prasa rakstveida paskaidrojumu no darbinieka un pienākumu izvērtēt pārkāpuma smagumu, apstākļus, darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu; 101. panta trešā daļa dod to pašu viena mēneša termiņu no atklāšanas dienas. Ņem vērā abus virzienus: šie panti dod darba devējam rīku, bet tie arī nozīmē, ka reaģēt vajag ātri un ar dokumentiem, nevis pēc pusgada.

Un pati svarīgākā frāze šajā sadaļā ir „noteiktā darba kārtība”. Ja AI politika dzīvo tikai Google dokumentā, uz kuru reiz atsūtīta saite, tad juridiski nav ne pārkāpuma, ne kārtības. Ar ārštata izpildītājiem tas pats loģikas pagrieziens: tur politika darbojas tikai caur līgumu — par to, kas tieši jāieraksta, ir atsevišķs raksts par video līgumu ar producentu.

Komercnoslēpums: bez politikas aizsardzības var vienkārši nebūt

Šis ir arguments, kura dēļ AI politiku ir vērts uzrakstīt pat tad, ja AI Akts uzņēmumu neuztrauktu nemaz. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmā daļa nosaka, ka komercnoslēpums ir informācija, kas atbilst visām trim pazīmēm. Trešā pazīme ir tā, kas šeit izlemj visu: „komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslēpuma slepenības saglabāšanas pasākumus”.

Tulkojums praksē: ja nepubliskots scenārijs, produkta attēli pirms izlaišanas vai cenu lapa gadiem klīst caur publiskiem AI rīkiem un uzņēmumā par to nav nekādas rakstītas kārtības, tad strīdā par noplūdi jautājums nebūs „kas izpauda”. Jautājums būs, vai informācija vispār bija komercnoslēpums. Bez saprātīgiem pasākumiem trešā pazīme neizpildās, un aizsardzības nav.

Trīs papildu normas, kas šo sadaļu padara izmantojamu:

• 6. panta pirmā daļa: noslēpums jāapzīmē. „Komercnoslēpuma turētājs, sniedzot informāciju fiziskajai vai juridiskajai personai, tiesai vai valsts pārvaldes iestādei, norāda, ka informācija ir komercnoslēpums, kā arī informē par nepieciešamību nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību.” Tas nozīmē, ka brīfam, scenārijam un neizlaistiem materiāliem, ko klients sūta producentam, jābūt attiecīgi apzīmētiem — un otrādi: ja tu esi producents, tev ir tiesības prasīt, lai klients pasaka, kas tieši ir noslēpums.
• 5. panta pirmās daļas 3. punkts: pārkāpums ir pienākuma pārkāpšana. Izpaušana ir nelikumīga, ja tā notiek, „pārkāpjot normatīvajā aktā vai līgumā noteikto pienākumu, kā arī citu pienākumu neizpaust komercnoslēpumu vai ierobežot tā izmantošanu”. Ja pienākums nekur nav nofiksēts, nav arī pārkāpuma, uz kuru norādīt.
• 4. panta pirmās daļas 2. punkts: pēc publicēšanas aizsardzība beidzas. Likumīga iegūšana ir arī tāda produkta izpēte, „kurš ir sabiedrībai vispārpieejams”. Publicētu reklāmu konkurents drīkst izpētīt un no tās mācīties — noslēpums ir tikai tas, kas vēl nav iznācis. Tāpēc aizliegumiem politikā ir jēga tikai pirmspublicēšanas posmā, un tos nevajag uzlikt visam mūžam.

Termiņš arī ir konkrēts: 7. pants dod prasību celt trīs gadu laikā no dienas, kad turētājs uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Tas ir vēl viens arguments, kāpēc reģistrs ar datumiem ir vērtīgāks par dokumentu bez tā.

Praktiski politikā no šīs sadaļas ienāk trīs rindas: kurus rīkus drīkst lietot nepubliskam klienta materiālam; kā šo materiālu apzīmē; un kas nekad neiet publiskā rīkā, arī tad, ja darba termiņš ir šodien. Pirmās divas ir pierādījums, trešā ir tā, kas reāli novērš noplūdi.

Piecas kļūdas, ko redzu visbiežāk

1. Politika ir, bet neviens nezina, kur tā atrodas. Ja dokuments dzīvo mapē, ko atver reizi gadā, tas neeksistē. Vieta ir tur, kur tiek plānots saturs.
2. Robeža aprakstīta ar juridiskiem terminiem. „Būtiska pārveide” nevienam neko nepasaka. Vajag piemērus no jūsu pašu satura.
3. Aizmirsti ārējie satura veidotāji. UGC video, ko uztaisīja influenceris, ir jūsu kanāla saturs ar visām sekām. Kur šeit ir robeža, esmu aprakstījis rakstā par AI UGC reklāmām.
4. Nav neviena atbildīgā. „Atbild mārketinga komanda” nozīmē, ka neatbild neviens. Vajag vārdu.
5. Politika sastādīta un aizmirsta. Platformu noteikumi mainās ātrāk nekā likums. Pārskatīšana reizi pusgadā, ierakstīta pašā dokumentā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai AI satura politika ir obligāta ar likumu?

Pats dokuments nav. Obligāti ir rezultāti, ko tas nodrošina: AI ģenerēts un manipulēts saturs marķēts, deepfake tipa saturs atklāts skaidri un atšķirami jau pirmajā saskarē, un uzņēmums spēj parādīt, ka tā nav nejaušība. Praksē vienkāršākais veids, kā to panākt vairāku cilvēku komandā, ir uzrakstīta kārtība.

Cik gara tā drīkst būt?

Divas līdz trīs lappuses. Jo garāka, jo mazāka iespēja, ka to izlasīs cilvēks, kurš tieši tagad augšupielādē video. Visi izņēmumi un nianses labāk der atsevišķā piemēru sarakstā, ne pašā politikā.

Vai jāmarķē AI uzlabots foto — fona noņemšana, gaismas korekcija?

Parasti nē. Marķēšanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad AI pilda tikai palīgfunkciju standarta rediģēšanā. Robeža ir tur, kur rediģēšana kļūst par ģenerēšanu — par to detalizēti rakstā Vai Photoshop Generative Fill jāmarķē kā AI saturs.

Vai politikā jāieraksta konkrēti rīki?

Labāk ne. Rīku nosaukumi mainās ik pāris mēnešus, un dokuments noveco. Ieraksti kategorijas — „ģeneratīvie video rīki”, „balss klonēšana” — un atsevišķi uzturi apstiprināto rīku sarakstu, ko var mainīt bez politikas pārrakstīšanas.

Kas notiek, ja kāds no komandas kļūdās?

Materiālu atzīmē vai noņem un ierakstu izlabo reģistrā. Politikas mērķis nav sodīt cilvēku, bet padarīt kļūdu redzamu, pirms to pamana platformas automātika. Ja saturs jau ir noņemts, apelācijas soļus esmu aprakstījis rakstā Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video.

Vai vecais saturs jāpārmarķē?

Eiropas Komisija norāda, ka deepfake tipa saturam, kas radīts pirms 2026. gada 2. augusta, obligāta atpakaļejoša marķēšana nav prasīta, taču tā ir ieteicama. Platformas savus noteikumus piemēro neatkarīgi no šī datuma, tāpēc visreālistiskāko veco materiālu ir vērts pārskatīt.

Vai par MI pratības trūkumu var sodīt?

AI Akta 4. pants ir saistošs no 2025. gada 2. februāra, bet regulas 99. panta 4. punkta sarakstā, kur nosaukti pienākumi ar sodu līdz 15 miljoniem eiro vai 3% no globālā apgrozījuma, tā nav. Fiksētu ES līmeņa soda apmēru par MI pratības neesamību regulā nav — sodus nosaka dalībvalsts pēc 99. panta 1. punkta, un tiem jābūt „iedarbīgi, samērīgi un atturoši”. Komisija skaidro, ka 4. panta uzraudzība ir nacionālo tirgus uzraudzības iestāžu kompetencē no 2026. gada 2. augusta un ka tās „could impose penalties and other enforcement measures”. Sertifikāts nav vajadzīgs; pierādījums ir iekšējs pieraksts par apmācībām.

Vai AI politika jāsaskaņo ar darbiniekiem?

Ja uzņēmums parasti nodarbina 10 un vairāk darbinieku, darba kārtības noteikumus pieņem, konsultējoties ar darbinieku pārstāvjiem (Darba likuma 55. panta pirmā daļa) — tas nav saskaņojums vārda tiešā nozīmē, bet konsultācija ir obligāta. Ar pieņemtajiem noteikumiem jāiepazīstina visi darbinieki, un darba devējam ir pienākums gādāt, lai teksts būtu pieejams ikvienam (55. panta trešā daļa). Mazākā uzņēmumā pietiek ar rakstveida rīkojumu darba līguma ietvaros (56. panta otrā daļa).

Vai par AI politikas pārkāpšanu var atlaist darbinieku?

Var, bet tikai tad, ja politika ir daļa no noteiktās darba kārtības vai darba līguma, un tikai ar procedūru. Piezīmi vai rājienu Darba likuma 90. pants ļauj izteikt tikai „par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu”, pirms tam rakstveidā iepazīstinot ar pārkāpuma būtību un pieprasot rakstveida paskaidrojumu, un ne vēlāk kā mēneša laikā no atklāšanas dienas. Smagā gadījumā darba līgumu var uzteikt pēc 101. panta pirmās daļas 1. vai 2. punkta, bet 101. panta otrā daļa prasa paskaidrojumu un pārkāpuma smaguma izvērtējumu. Ja politika nekur nav nofiksēta, nav ne pārkāpuma, ne pamata.

Ar ko sākt

Ja tev nav laika sākt no tukšas lapas, es šo dokumentu uzrakstu kā daļu no sociālo tīklu satura audita: izejam cauri kanāliem, sarakstām, kas jau publicēts ar AI un kas prasa marķējumu, un noformējam kārtību, ko saprot arī cilvēks bez jurista. Rezultāts ir dokuments, ko var iedot komandai un aģentūrai tajā pašā dienā.

Pieteikties →

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Regulējuma piemērošana turpina attīstīties, un Eiropas Komisijas vadlīnijas par marķēšanas tehnisko pusi tiek precizētas.

Avoti

• Eiropas Komisija, „Safer and more transparent AI”, 02.08.2026
• Eiropas Komisija, paziņojums par AI Akta noteikumu piemērošanu no 2. augusta, 31.07.2026
• Eiropas Komisija, „Quick Facts: Transparency rules for AI systems”
• Eiropas Komisija, BUJ par 50. panta caurspīdīguma pienākumiem
• Eiropas Komisija, Rīcības kodekss par AI ģenerēta satura caurspīdīgumu, 10.06.2026
• AI Akta 50. panta teksts
• AI Akta 99. pants (sodi)
• VARAM par Mākslīgā intelekta aktu
• LV portāls par MI akta ieviešanas plānu Latvijā
• Regula (ES) 2024/1689 (Mākslīgā intelekta akts), oficiālais teksts latviski — 3., 4., 50., 99. un 113. pants
• Eiropas Komisija, „AI Literacy — Questions & Answers”
• Darba likums — 55., 56., 90. un 101. pants
• Komercnoslēpuma aizsardzības likums — 2., 4., 5., 6. un 7. pants
• Mākslīgā intelekta centra likums — 4. pants

Saistītie raksti

• AI satura marķēšana: ko ES AI Akts prasa katram uzņēmumam — juridiskais pamats, uz kura balstās šī politika
• AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube — salīdzinājums 2026 — ko prasa katra platforma atsevišķi
• Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu
• Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video
• AI video vai filmēts video: kas atmaksājas un cik maksā 2026
• AI produktu foto vs fotosesija: kad kurš atmaksājas un ko drīkst publicēt
• 1,3 miljoni skatījumu ar AI saturu: 42 dienu TikTok eksperiments — kā politikas prasības izskatās praksē vienā kontā
• AI reklāmas video Latvijā: cik maksā, ko prasa likums un kur tas strādā
• AI produktu foto: kas jāmarķē un ko prasa likums
• AI satura marķēšana praksē: ES ikona, C2PA metadati un kas mainījās 2026. gadā