No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienībā ir piemērojams AI Akta 50. pants, un atbildība par AI satura marķēšanu gulstas arī uz uzņēmumu, kas šo saturu publicē. Praksē tas nozīmē vienu konkrētu dokumentu, kura lielākajai daļai Latvijas uzņēmumu vēl nav: iekšēju AI satura politiku, kas pasaka, kurš drīkst lietot AI, kas jāatzīmē un kurš par to atbild.

Šis raksts nav teorija par regulu. Tas ir dokumenta karkass ar astoņām sadaļām, paraugs, ko var nokopēt, un līguma punkti aģentūrai. Ja vispirms vajag saprast, ko tieši likums prasa, sāc ar rakstu AI satura marķēšana: ko ES AI Akts prasa katram uzņēmumam — šeit es pieņemu, ka to jau esi izlasījis.

Īsā atbilde. AI satura politika ir 2–3 lappušu iekšējs dokuments, kas atbild uz sešiem jautājumiem: kur mēs lietojam AI, kas ir jāatzīmē, kā tieši mēs to atzīmējam katrā kanālā, kurš pieņem lēmumu strīdīgā gadījumā, kā mēs to pierakstām un kas ir rakstīts līgumā ar ārpakalpojumu. Uzrakstīt to var vienā pēcpusdienā. Nepieciešams tas ir tāpēc, ka pienākums attiecas uz ieviesēju — uzņēmumu, kura vārdā saturs tiek publicēts, ne tikai uz rīka izstrādātāju.

Kāpēc tieši tagad, augustā 2026

Eiropas Komisija 2026. gada 2. augustā paziņoja: „Uz 2026. gada 2. augustu stājas spēkā jauni noteikumi par AI sistēmu caurspīdīgumu.” Tie prasa trīs lietas — lietotājam skaidri jāpasaka, ka viņš runā ar AI, nevis cilvēku; deepfake tipa attēli, audio un video jāmarķē; un AI ģenerētam vai pārveidotam saturam jānes mašīnlasāma atzīme.

Uzņēmumam, kas ražo mārketinga saturu, praktiski svarīgi ir divi datumi:

DatumsKas notiek
02.08.202650. pants ir piemērojams. Komisija un dalībvalstu iestādes sāk to piemērot praksē. Deepfake atklāšanas pienākums ieviesējam ir spēkā.
2026. gada decembrisBeidzas atvieglojuma periods marķēšanas pienākumam ģeneratīvajām AI sistēmām, kas laistas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta.
Pirms 02.08.2026 radīts satursKomisija norāda: obligāta atpakaļejoša marķēšana nav prasīta, bet ir ieteicama.

Pēdējā rinda ir tā, kas visbiežāk pārsteidz. Vecais saturs nav jāpārmarķē ar likuma spēku — bet platformu automātika par likuma pārejas periodiem neko nezina un vecu nemarķētu video var noņemt jebkurā brīdī. Politikas mērķis ir tieši šī atšķirība starp „likums neprasa” un „kanāls izdzīvos”.

Kas ir AI satura politika un kas tā nav

Tā nav juridisks dokuments klientiem, nav publicējams manifests mājaslapā un nav saraksts ar aizliegtiem rīkiem. Uzņēmumi, kas sāk ar „aizliegts lietot ChatGPT”, parasti panāk tikai to, ka darbinieki to lieto slepeni un neviens vairs nezina, kas saturā ir ģenerēts.

AI satura politika ir darba kārtība: īss dokuments, kas ļauj cilvēkam, kurš publicē Instagram stāstu piektdienas pēcpusdienā, 30 sekundēs saprast, vai šim materiālam vajag atzīmi un kuru pogu nospiest. Ja to nevar izlasīt vienā piegājienā, tā nestrādās.

Astoņas sadaļas, kas dokumentā jābūt

SadaļaUz ko tā atbild
1. Darbības jomaKuri kanāli un kuri cilvēki. Iekļauj arī aģentūras, brīvmāksliniekus un UGC veidotājus, kas publicē jūsu vārdā.
2. Atļautie lietojumiKur AI drīkst lietot brīvi (idejas, melnraksti, transkripcija), kur ar saskaņojumu (ģenerēti attēli, balss), kur nekad (klientu personas dati, reāla cilvēka seja bez piekrišanas).
3. Marķēšanas robežaKonkrēti piemēri, kas jūsu uzņēmumā skaitās „standarta rediģēšana” un kas „ģenerēšana”. Šī ir vissvarīgākā un visbiežāk izlaistā sadaļa.
4. Kā atzīmējam katrā kanālāInstagram, TikTok, YouTube, LinkedIn, mājaslapa, e-pasts — pa punktiem, ar pogu nosaukumiem.
5. Deepfake un reāli cilvēkiAtsevišķa, stingrāka kārtība saturam ar reālu cilvēku seju vai balsi, ieskaitot rakstisku piekrišanu.
6. Lēmumu pieņēmējsViens vārds. Kam raksta, kad nav skaidrs, un cik ilgā laikā atbild.
7. ReģistrsKur pierakstām, kas ģenerēts, ar ko un kad. Pietiek ar vienu izklājlapu.
8. ĀrpakalpojumiPunkts, kas ieliekams līgumā, un pienākums piegādātājam paziņot par AI izmantošanu.

Paraugs, ko var nokopēt

Zemāk ir minimālā versija. Aizvieto kvadrātiekavās esošo un dokuments ir gatavs. Tas ir sākumpunkts, ne juridiska konsultācija — nozarēs ar stingrāku regulējumu (finanses, veselība, farmācija) to noteikti jāpārskata juristam.

[Uzņēmums] AI satura politika
Spēkā no [datums]. Atbildīgais: [vārds, amats].

1. Uz ko attiecas. Uz visu saturu, kas publicēts [uzņēmuma] kanālos vai vārdā: mājaslapa, Instagram, TikTok, YouTube, LinkedIn, Facebook, e-pasta jaunumi, reklāmas. Attiecas uz darbiniekiem, aģentūrām, brīvmāksliniekiem un satura veidotājiem.

2. Ko drīkst. AI drīkst brīvi lietot iekšējam darbam: idejām, melnrakstiem, transkripcijai, tulkojumiem, apakšvirsrakstiem. AI ģenerētus attēlus, video, balsi vai avatarus publicēšanai drīkst lietot tikai ar [atbildīgā] saskaņojumu. AI rīkos nedrīkst ievadīt klientu personas datus, neizpaužamu informāciju un nepublicētu materiālu.

3. Kad atzīmējam. Atzīmējam vienmēr, kad AI ir radījis vai fotoreālistiski pārveidojis attēlu, video vai audio. Neatzīmējam, kad AI pildījis tikai palīgfunkciju standarta rediģēšanā: krāsu korekcija, trokšņu tīrīšana, kadrēšana, apgaismojuma līdzsvarošana, teksta rediģēšana. Šaubu gadījumā atzīmējam.

4. Kā atzīmējam. (a) Ieslēdzam platformas iebūvēto AI atzīmi augšupielādes brīdī. (b) Reālistiskam video papildus liekam redzamu norādi paša video sākumā, ne tikai aprakstā. (c) Saglabājam faila metadatus, ja rīks tos pievieno.

5. Reāli cilvēki. Saturu, kurā AI atveido reāla cilvēka seju vai balsi, drīkst publicēt tikai ar šī cilvēka rakstisku piekrišanu un vienmēr ar redzamu norādi jau pirmajā saskarē. Klientu, darbinieku un partneru attēlus AI rīkos neievadām bez piekrišanas.

6. Kas izlemj. Neskaidros gadījumos raksta [vārds]. Atbilde 1 darba dienas laikā. Bez atbildes saturu nepublicē.

7. Reģistrs. Katru publicētu AI ģenerētu materiālu ierakstām [saites uz izklājlapu]: datums, kanāls, rīks, kas ģenerēts, vai atzīmēts.

8. Piegādātāji. Ikviens, kas ražo saturu [uzņēmumam], iepriekš paziņo par AI izmantošanu un ievēro šo politiku. Tas ir līguma nosacījums.

Reģistrs: pietiek ar sešām kolonnām

Likums neprasa uzņēmumam vest AI satura reģistru. Bet, ja platforma noņem video vai klients jautā „vai šis ir īsts”, reģistrs ir vienīgā lieta, kas atbild uzreiz. Sešas kolonnas ir pilnīgi pietiekami:

DatumsKanālsRīksKas ģenerētsAtzīmētsKas apstiprināja
14.09.2026Instagram ReelsVeoFona aina, 4 sek.Jā, platformas atzīmeL. B.
15.09.2026MājaslapaFireflyProdukta attēls uz baltaJā, paraksts zem attēlaL. B.

Ko ielikt līgumā ar aģentūru vai brīvmākslinieku

Šī ir vieta, kur uzņēmumi zaudē visvairāk. Atbildība par publicēto saturu paliek pie uzņēmuma, kura vārdā tas publicēts, arī tad, ja saturu ražoja kāds cits. „Mēs pasūtījām no aģentūras” nav aizsardzība. Trīs punkti, kas atrisina lielāko daļu:

  • Paziņošanas pienākums. Izpildītājs iepriekš rakstiski paziņo, kuros nodevuma elementos izmantots ģeneratīvais AI un ar kādu rīku.
  • Marķēšanas pienākums. Izpildītājs nodod materiālus tā, lai tie atbilstu pasūtītāja AI satura politikai, un nenoņem rīka pievienotos metadatus vai ūdenszīmes.
  • Sekas. Ja nepaziņota AI izmantošana noved pie satura noņemšanas platformā vai iestādes pieprasījuma, izpildītājs materiālu pārstrādā bez papildu samaksas.

Pretējā virzienā tas darbojas tikpat labi: ja saturu pērc no producenta, kurš var pierādīt, ka video ir nofilmēts, nevis ģenerēts, šī problēma vienkārši nerodas. Par to, kā izcelsmi pierāda tehniski, esmu rakstījis atsevišķi — Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu.

Kas Latvijā uzrauga

Latvijā MI akta īstenošanu kopumā un sadarbību ar Eiropas Komisiju koordinē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Tirgus uzraudzība ir sadalīta pa nozarēm starp vairākām iestādēm — pēc valdībā izskatītā ieviešanas plāna to veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības inspekcija, Civilās aviācijas aģentūra, Latvijas Jūras administrācija un citas atbilstoši jomai. Mārketinga un patērētājiem adresēta satura gadījumā praktiski svarīgākais adresāts ir PTAC — tā pati iestāde, kas jau šodien vērtē negodīgu komercpraksi reklāmā.

Papildus tam Komisija 2026. gada 10. jūnijā publicēja brīvprātīgu Rīcības kodeksu par AI ģenerēta satura caurspīdīgumu; līdz jūlija beigām to bija parakstījušas aptuveni 190 organizācijas. Kodeksa parakstīšana ir brīvprātīga, bet, kā skaidri norāda Komisija, „caurspīdīguma prasības saskaņā ar AI Akta 50. pantu ir juridiski pienākumi” neatkarīgi no tā. Mazam uzņēmumam kodekss nav jāparaksta — tas ir domāts galvenokārt rīku izstrādātājiem un platformām.

Piecas kļūdas, ko redzu visbiežāk

  1. Politika ir, bet neviens nezina, kur tā atrodas. Ja dokuments dzīvo mapē, ko atver reizi gadā, tas neeksistē. Vieta ir tur, kur tiek plānots saturs.
  2. Robeža aprakstīta ar juridiskiem terminiem. „Būtiska pārveide” nevienam neko nepasaka. Vajag piemērus no jūsu pašu satura.
  3. Aizmirsti ārējie satura veidotāji. UGC video, ko uztaisīja influenceris, ir jūsu kanāla saturs ar visām sekām. Kur šeit ir robeža, esmu aprakstījis rakstā par AI UGC reklāmām.
  4. Nav neviena atbildīgā. „Atbild mārketinga komanda” nozīmē, ka neatbild neviens. Vajag vārdu.
  5. Politika sastādīta un aizmirsta. Platformu noteikumi mainās ātrāk nekā likums. Pārskatīšana reizi pusgadā, ierakstīta pašā dokumentā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai AI satura politika ir obligāta ar likumu?

Pats dokuments nav. Obligāti ir rezultāti, ko tas nodrošina: AI ģenerēts un manipulēts saturs marķēts, deepfake tipa saturs atklāts skaidri un atšķirami jau pirmajā saskarē, un uzņēmums spēj parādīt, ka tā nav nejaušība. Praksē vienkāršākais veids, kā to panākt vairāku cilvēku komandā, ir uzrakstīta kārtība.

Cik gara tā drīkst būt?

Divas līdz trīs lappuses. Jo garāka, jo mazāka iespēja, ka to izlasīs cilvēks, kurš tieši tagad augšupielādē video. Visi izņēmumi un nianses labāk der atsevišķā piemēru sarakstā, ne pašā politikā.

Vai jāmarķē AI uzlabots foto — fona noņemšana, gaismas korekcija?

Parasti nē. Marķēšanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad AI pilda tikai palīgfunkciju standarta rediģēšanā. Robeža ir tur, kur rediģēšana kļūst par ģenerēšanu — par to detalizēti rakstā Vai Photoshop Generative Fill jāmarķē kā AI saturs.

Vai politikā jāieraksta konkrēti rīki?

Labāk ne. Rīku nosaukumi mainās ik pāris mēnešus, un dokuments noveco. Ieraksti kategorijas — „ģeneratīvie video rīki”, „balss klonēšana” — un atsevišķi uzturi apstiprināto rīku sarakstu, ko var mainīt bez politikas pārrakstīšanas.

Kas notiek, ja kāds no komandas kļūdās?

Materiālu atzīmē vai noņem un ierakstu izlabo reģistrā. Politikas mērķis nav sodīt cilvēku, bet padarīt kļūdu redzamu, pirms to pamana platformas automātika. Ja saturs jau ir noņemts, apelācijas soļus esmu aprakstījis rakstā Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video.

Vai vecais saturs jāpārmarķē?

Eiropas Komisija norāda, ka deepfake tipa saturam, kas radīts pirms 2026. gada 2. augusta, obligāta atpakaļejoša marķēšana nav prasīta, taču tā ir ieteicama. Platformas savus noteikumus piemēro neatkarīgi no šī datuma, tāpēc visreālistiskāko veco materiālu ir vērts pārskatīt.

Ar ko sākt

Ja tev nav laika sākt no tukšas lapas, es šo dokumentu uzrakstu kā daļu no sociālo tīklu satura audita: izejam cauri kanāliem, sarakstām, kas jau publicēts ar AI un kas prasa marķējumu, un noformējam kārtību, ko saprot arī cilvēks bez jurista. Rezultāts ir dokuments, ko var iedot komandai un aģentūrai tajā pašā dienā.

Pieteikties →

Šis raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Regulējuma piemērošana turpina attīstīties, un Eiropas Komisijas vadlīnijas par marķēšanas tehnisko pusi tiek precizētas.

Avoti

Saistītie raksti