AI reklāmas video Latvijā: cik maksā, ko prasa likums un kur tas strādā

AI ģenerēts reklāmas video Latvijā vairs nav eksperiments — bet kopš 2026. gada 2. augusta tas vairs nav arī tikai radošs jautājums. No šī datuma piemēro ES AI Akta 50. pantu, un reklāmdevējam ir konkrēti pienākumi. Šajā rakstā: cik tiešām maksā ģenerēšana pēc oficiālajiem cenrāžiem, kad AI reklāma skaitās dziļviltojums, kurš ir atbildīgais — tu vai producents, kā katra platforma to marķē un kur Latvijas likums prasa vairāk nekā platforma.

Īsā atbilde

• Ģenerēšana ir lēta, projekts nav. Astoņu sekunžu klips ar Veo 3.1 un skaņu maksā aptuveni 3,20 USD. Reklāmas cenu veido nevis ģenerēšana, bet scenārijs, atlase, montāža un atbilstības pārbaude.
• Marķēšana ir obligāta tikai daļai satura. Krāsu korekcija, fona paplašināšana vai produkta pārkārtošana reklāmā pēc EK vadlīnijām parasti nav jāatklāj. AI ģenerēts fotoreālistisks cilvēks, kas iesaka produktu, ir.
• Metadati nav marķējums. C2PA un ūdenszīmes ir ražotāja pienākums. Reklāmdevējam vajag redzamu vai dzirdamu atzīmi.
• Atbildība ir tam, kurš izlemj. Ja uzņēmums tikai pasūta reklāmu un neizlemj par AI izmantošanu, tas nav ieviesējs. Ja uzņēmums prasa AI — ir.
• Politiskās un sabiedrības jautājumu reklāmas ES vairs nevar pirkt ne Meta, ne Google platformās.

Kur AI reklāmas video strādā vislabāk

• Produktu klipi sociālajiem tīkliem — daudz variantu īsā laikā
• Ainas, ko reāli nofilmēt būtu pārāk dārgi vai neiespējami
• Produktu vizualizācijas un koncepti pirms reālas filmēšanas
• Kampaņas ar ierobežotu budžetu, kur pilna filmēšanas diena neatmaksātos
• Viena scenārija A/B varianti — mainās āķis vai fons, nevis jāfilmē no jauna
• Fons un vide ap reālu produktu: EK vadlīnijas tieši min automašīnu reklāmā uz AI ģenerēta fona kā piemēru, kas nav dziļviltojums, ja tas nemaldina par produktu

Kur AI reklāmas video parasti nestrādā

• Kad jāparāda pats produkts tuvplānā. AI to pārzīmē. Reklāmā par konkrētu preci tas ir arī juridisks risks — sk. sadaļu par dziļviltojumiem.
• Kad reklāmā vajag reālu klientu atsauksmi. Ģenerēts “klients” ar viedokli ir aizliegta komercprakse, ne tikai marķēšanas jautājums.
• Kad vajag konkrētu vietu, telpu vai komandu. Uzņēmuma īsto biroju un īstos darbiniekus AI neuzģenerēs.
• Kad reklāma skar veselību, drošību vai ilgtspēju. Apgalvojumu patiesumu marķējums nesamazina.
• Kad video jākļūst par zīmola īpašumu uz gadiem. Sk. sadaļu par to, kam pieder AI reklāmas video.

Cik maksā AI reklāmas video: ģenerēšanas cena

Ģenerēšanas cenas ir publiskas un tiek rēķinātas par sekundi. Zemāk — oficiālie cenrāži, pārbaudīti 2026. gada 14. septembrī. Cenas ir ASV dolāros par vienu izvades sekundi maksas līmenī.

Praktiskā aritmētika: astoņu sekunžu klips ar Veo 3.1 Standard un skaņu maksā 3,20 USD. Trīsdesmit sekunžu reklāma no četriem šādiem klipiem — aptuveni 12,80 USD. Tieši šis skaitlis liek domāt, ka AI reklāma ir gandrīz bezmaksas. Tā nav.

Kāpēc ģenerēšanas cena nav projekta cena

Iepriekšējais aprēķins pieņem, ka katrs ģenerējums der. Reālā darbā tā nenotiek: roka pārvēršas, produkta etiķete izmainās, skatiens aiziet garām kamerai, kustība ir gluda līdz nedabiskumam. Ja no astoņiem ģenerējumiem lietojams ir viens, tā pati trīsdesmit sekunžu reklāma ģenerēšanā jau izmaksā ap 102 USD — un tas joprojām ir tikai izejmateriāls.

Uz ģenerēšanas rēķina virsū nāk tas pats, kas jebkurā reklāmas projektā: ideja un scenārijs, atlase no desmitiem variantu, montāža un ritms, skaņa un mūzikas licence, teksti un subtitri, formātu versijas katrai platformai, kā arī atbilstības pārbaude un marķējums. Vienīgā pozīcija, kas pazūd, ir filmēšanas diena. Tāpēc AI projekts reti ir “desmit reižu lētāks” — tas ir projekts bez filmēšanas dienas.

Tirgus cenu diapazonus Latvijā skati video producēšanas cenu ceļvedī, bet lēmumu, kad kurš variants atmaksājas, palīdz izšķirt salīdzinājums AI video vai filmēts video.

Kā panākt, ka AI reklāma neizskatās ģenerēta

AI rīki ir pieejami visiem, bet rezultātu izšķir tas, kurš tos vada. Piecas lietas, kas praksē atšķir pieņemamu klipu no acīmredzami ģenerēta:

1. Viens kadrs — viens uzdevums. Jo vairāk darbību vienā ģenerējumā, jo lielāka varbūtība, ka kaut kas salūzīs.
2. Īsāki kadri. Kļūdas visbiežāk parādās kadra beigās, tāpēc montāžā der sākums, ne viss klips.
3. Konsekvents gaismas virziens starp kadriem — citādi montāža izjūk, pat ja katrs kadrs atsevišķi ir labs.
4. Reāla skaņa. Ģenerēta fona skaņa ir pirmais, ko auss pamana kā nepareizu.
5. Hibrīds. Filmēti pamatkadri ar reāliem cilvēkiem un produktu plus AI ainas tur, kur filmēšana būtu dārga vai neiespējama. Šī kombinācija dod arī juridiski vienkāršāko rezultātu.

Kurš ir atbildīgais: uzņēmums vai producents

Šo jautājumu Latvijā gandrīz neviens neuzdod, lai gan tas izšķir, kam draud sods. ES AI Akts pienākumus uzliek ieviesējam — tam, kurš AI sistēmu lieto savā vārdā. Eiropas Komisijas vadlīnijas par 50. pantu to skaidro ar reklāmas piemēru: ja uzņēmums tikai pasūta reklāmu aģentūrai un neizlemj un nekontrolē, vai un kā aģentūra izmanto AI, uzņēmums nav ieviesējs. Savukārt aģentūra paliek ieviesējs arī tad, ja tā piesaista trešās personas — ārštata montētājus, animatorus, dizainerus.

Praktiskais secinājums: līgumā ar producentu ieraksti vienu teikumu par to, kurš izlemj par AI izmantošanu un kurš atbild par marķējumu. Paraugu, ko tajā rakstīt, skati AI satura politikas rakstā.

Kad AI reklāma kļūst par dziļviltojumu

Jēdziens “dziļviltojums” ES AI Aktā ir plašāks, nekā vairums domā, un tieši tas ieslēdz atklāšanas pienākumu. Komisijas vadlīnijās ir divi saraksti ar reklāmas piemēriem.

Vadlīnijās atsevišķi uzskaitīts, kas reklāmā parasti ietekmē uztveri tikai nedaudz un tāpēc nesasniedz dziļviltojuma slieksni: AI krāsu korekcija, esoša materiāla fona paplašināšana, fona pielāgošana vai nomaiņa tīri estētiskā nolūkā, esošu produktu kompozīcijas un izkārtojumi, kā arī attēlu mērogošana. Sīkāk par šo robežu — rakstā vai Generative Fill jāmarķē kā AI saturs.

Ko nozīmē “atklāt” — un kāpēc metadati nav pietiekami

Šī ir visbiežākā tehniskā kļūda. Komisijas vadlīnijas nosaka, ka ieviesējs nevar paļauties uz mašīnlasāmo marķējumu, ko saturā iestrādā rīka ražotājs, jo tas nav skaidri un atšķirami uztverams cilvēkam. Atklāšanai jābūt saprotamai un uztveramai bez īpašiem tehniskiem rīkiem — piemēram, ar redzamu vai dzirdamu atzīmi.

Tas nozīmē: C2PA Content Credentials un neredzamas ūdenszīmes ir vērtīgas, bet tās izpilda ražotāja pienākumu pēc 50. panta 2. daļas, nevis tavējo pēc 4. daļas. Par to, kā C2PA izmantot otrā virzienā — pierādīt, ka video ir nofilmēts — lasi rakstā par pierādāmi īstu saturu.

Informācija jāsniedz skaidri un atšķirami vēlākais pirmās saskares brīdī. Vadlīnijas precizē, ka par skaidru netiek uzskatīta atzīme, ko normālos apstākļos var viegli nepamanīt — piemēram, paslēpta izvēlnes līmeņos vai ierakta lietošanas noteikumos.

Vai reklāma var izmantot radošā darba izņēmumu

AI Akts paredz vieglāku atklāšanas veidu dziļviltojumiem, kas ir daļa no acīmredzami mākslinieciska, radoša, satīriska vai fikcionāla darba — tad atzīmi drīkst sniegt tā, lai tā netraucē darba baudīšanu. Reklāma dažkārt tajā iekļaujas, dažkārt ne, un vērtējums ir katrā gadījumā atsevišķs.

Vadlīnijās ir skaidrs pretpiemērs: televeikala stila video ar ģenerētiem “patērētājiem”, kas demonstrē produkta lietošanu, lai pārliecinātu skatītāju to nopirkt, nav radošs darbs. Ja saturam ir gan informatīvs, gan radošs raksturs, vadlīnijas norāda, ka informatīvais raksturs vienmēr ņem virsroku un jāpiemēro standarta atklāšanas prasība. Vienkāršā valodā: siera reklāma ar runājošām pelēm ir stāsts, bet ģenerēts cilvēks, kas demonstrē produktu, ir pārdošana.

Kā reklāmu platformas marķē AI video 2026. gadā

Platformas noteikumi ir atsevišķs slānis virs likuma. Tie neaizstāj AI Aktu un dažviet prasa mazāk, nekā prasa likums.

Divas lietas, ko viegli palaist garām. Pirmkārt, kampaņām, kas mērķē uz ES, Indiju un Ņujorku, Google rāda redzamu pārklājumu pašā reklāmā — tas var aizsegt tekstu vai logo, tāpēc formāts jāpārbauda pirms palaišanas. Otrkārt, vēlēšanu reklāmām sintētiskais saturs joprojām jāatklāj atsevišķi kampaņas iestatījumos, nevis ar jauno AI atzīmi.

Pilnu triju platformu noteikumu salīdzinājumu organiskajam saturam skati atsevišķā rakstā.

Kur platformu noteikumi nesakrīt ar ES likumu

Latvijas kampaņa gandrīz vienmēr iet uz ES auditoriju, tāpēc rēķinies ar stingrāko variantu. Kā pienākums izriet no likuma un no kura datuma, sīki izskaidrots rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu.

Politiskās un sabiedrības jautājumu reklāmas ES vairs nevar pirkt

Šis nav par AI, bet tas noķer daudzus reklāmdevējus, kuri par to nezina. Kopš 2025. gada 10. oktobra ES piemēro politiskās reklāmas caurskatāmības regulu, kas prasa apmaksātu un mērķētu politisko reklāmu marķēt un atklāt sponsoru, saistīto vēlēšanu vai referendumu, samaksātās summas un mērķēšanas paņēmienus.

Abas lielākās platformas izvēlējās nevis pielāgoties, bet pārtraukt. Meta no 2025. gada 6. oktobra ES vairs nepiegādā politiskās, vēlēšanu un sabiedrības jautājumu reklāmas; organisks saturs paliek. Google paziņoja par to pašu, norādot, ka regulas politiskās reklāmas definīcija ir tik plaša, ka varētu aptvert ārkārtīgi daudz tēmu.

Praktiski tas nozīmē: ja tavs video skar sabiedrībai jutīgu tēmu — vidi, veselību, sociālos jautājumus — pastāv iespēja, ka to neizdosies palaist kā apmaksātu reklāmu ES, pat ja tas ir komerciāls zīmola video. To ir vērts noskaidrot pirms producēšanas, ne pēc. Ja reklāma tomēr tiek noraidīta, apelācijas kārtība ir aprakstīta atsevišķā rakstā.

Kam pieder AI reklāmas video

Šeit ir divi atsevišķi jautājumi, ko bieži sajauc: ko atļauj rīka noteikumi un ko aizsargā Latvijas likums.

Rīku noteikumi parasti ir labvēlīgi. OpenAI lietošanas noteikumi Eiropā nosaka, ka lietotājam pieder izvade un uzņēmums tam nodod visas savas tiesības uz to, ja tādas ir. Tie paši noteikumi aizliedz apgalvot, ka izvadi radījis cilvēks, ja tā nav.

Latvijas Autortiesību likums darbojas citādi. Autors ir fiziskā persona, kuras radošās darbības rezultātā radīts konkrētais darbs. Ja reklāmas klipu no sākuma līdz beigām ir ģenerējis modelis, cilvēka radošās darbības rezultāta tur nav, un autortiesību aizsardzības objekta arī ne. Rīka noteikumi dod tev tiesības to lietot — tie nedod tiesības aizliegt to lietot citiem.

Patērētāju tiesības: kur Latvijas likums prasa vairāk

Marķējums uz reklāmas neko nepasaka par to, vai reklāma ir patiesa. Šo slāni Latvijā regulē divi likumi.

Reklāmas likums prasa, lai reklāma būtu likumīga, patiesa un objektīva un atbilstu godprātīgai reklāmas praksei. Likuma 8. pants aizliedz maldinošu reklāmu — arī tādu, kas maldina ar pasniegšanas veidu. Uzraudzību savas kompetences ietvaros veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likums iet tālāk. Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja patērētājs tās ietekmē pieņem lēmumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis — arī tad, ja sniegtā informācija formāli ir patiesa. Aizliegto darbību sarakstā atsevišķi minēta nepatiesu patērētāju atsauksmju vai ieteikumu sniegšana. AI ģenerēts “klients”, kas kamerā iesaka produktu, precīzi iekrīt šajā aizliegumā, un marķējums to nepadara atļautu. Par negodīgu komercpraksi uzraudzības iestāde var uzlikt soda naudu līdz četriem procentiem no gada apgrozījuma; pārkāpumam tikai Latvijā — ne vairāk kā 300 000 eiro.

Salīdzinājumam: par AI Akta caurskatāmības pienākumu neievērošanu sods var sasniegt 15 miljonus eiro vai 3 % no gada apgrozījuma pasaulē, atkarībā no tā, kurš ir lielāks. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piemēro mazāko no abiem. Kad AI UGC palīdz un kad kaitē, sīkāk — rakstā par AI UGC reklāmām.

Kontrolsaraksts pirms AI reklāmas kampaņas

1. Izlem, kurš ir ieviesējs — tu vai producents — un ieraksti to līgumā.
2. Novērtē, vai AI daļa ir neliels labojums vai būtiska pārveide. No tā atkarīgs, vai vispār jāatklāj.
3. Ja reklāmā ir fotoreālistisks cilvēks vai atpazīstama balss, plāno atklāšanu jau scenārija posmā.
4. Pārbaudi, vai produkts izskatās tieši tāds, kāds tas ir dzīvē. Skaistāks produkts reklāmā ir maldināšanas risks.
5. Neliec ģenerētam cilvēkam izteikt atsauksmi vai ieteikumu par produktu.
6. Uzliec platformas AI atzīmi katrā rīkā atsevišķi — Meta, TikTok un Google to prasa savā veidā.
7. Pārliecinies, ka atzīme ir redzama vai dzirdama pašā materiālā, nevis tikai metadatos.
8. Pārbaudi, kā ES redzamais pārklājums izskatās gatavajā reklāmā — vai tas neaizsedz tekstu vai logo.
9. Noskaidro, vai tēma nevar tikt uzskatīta par sabiedrības jautājumu reklāmu ES.
10. Saglabā ierakstu: kurš modelis, kura versija, datums, kas filmēts un kas ģenerēts.

Sešas kļūdas, ko redzu visbiežāk

1. Budžets tiek plānots pēc ģenerēšanas cenas. Ģenerēšana ir mazākā pozīcija tāmē.
2. Atzīme tiek likta metadatos. Ieviesējam ar to nepietiek.
3. Marķējums tiek uzskatīts par indulgenci. Patiesīguma prasība paliek spēkā neatkarīgi no atzīmes.
4. Produkts tiek “uzlabots” ģenerējot. Tieši šis piemērs vadlīnijās ir dziļviltojuma sarakstā.
5. Atbildība netiek sadalīta līgumā. Kad reklāmu noraida, sākas strīds par to, kurš bija ieviesējs.
6. AI tiek lietots tur, kur vajadzīga uzticēšanās. Pakalpojumu uzņēmumā reāla komanda kadrā pārdod labāk nekā ģenerēts aktieris.

Papildu pārbaude. Digitālais omnibuss: kas mainās 2026. gada 2. decembrī

Pēc šī raksta pirmās versijas ES pieņēma Regulu (ES) 2026/1744 — tā saukto digitālo omnibusu —, kas groza MI aktu. Reklāmas ražošanai svarīgi ir divi grozījumi.

Pirmais ir jauns MI akta 111. panta 4. punkts. Tas nosaka, ka attiecībā uz MI sistēmām, tai skaitā vispārīga lietojuma MI sistēmām, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu un kas laistas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta, nodrošinātāji veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2026. gada 2. decembrim nodrošinātu atbilstību 50. panta 2. punktam. Regulas 38. apsvērums to pamato tieši: ģeneratīvo sistēmu nodrošinātājiem dod četru mēnešu pārejas periodu, lai tie varētu pielāgot praksi, neradot traucējumus tirgū.

Praksē tas nozīmē, ka mašīnlasāmais marķējums rīkos, kas tirgū bija jau pirms 2026. gada augusta, līdz 2. decembrim var būt nepilnīgs. Tas ir rīka ražotāja pienākums, nevis tavs. Uz tevi kā reklāmas devēju attiecas 50. panta 4. punkts — pienākums izpaust dziļviltojumu —, un tam pārejas perioda nav. Tāpēc pārbaude pirms kampaņas ir vienkārša: nepaļaujies uz to, ka rīks ieliks ūdenszīmi, un cilvēkam uztveramo atzīmi liec pats.

Otrais grozījums ir 50. panta 7. punkta jaunā redakcija. Tagad Komisija rosina prakses kodeksu izstrādi un, ņemot vērā MI padomes viedokli, vērtē, vai kodeksa ievērošana ir pietiekama 50. panta 2. un 4. punkta pienākumu izpildei. Ja Komisija uzskata, ka kodekss nav piemērots, tā var pieņemt īstenošanas aktu ar kopīgiem noteikumiem. Iepriekš Komisija kodeksus apstiprināja ar īstenošanas aktu; tagad apstiprināšanas soļa nav, bet ir skaidra iespēja uzlikt saistošus noteikumus, ja brīvprātīgais ceļš nestrādā.

Omnibuss pārlika arī citus datumus, kas noder, lai saprastu, kas tev attiecas un kas ne.

Papildu pārbaude. AI “apmierināts klients” ir aizliegta prakse, ne radošs risinājums

Visbiežākais AI reklāmas scenārijs, ko piedāvā paši rīki, ir ģenerēts cilvēks, kas kamerā slavē produktu. Latvijā tas nav marķēšanas jautājums, bet patērētāju tiesību jautājums, un atbilde ir skarbāka nekā par pārredzamību.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. pants saucas “Maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos”. Tas nozīmē, ka tajā uzskaitītās darbības nav jāsver pret sekām — tās ir maldinošas pēc definīcijas. Šā panta 27. punkts aizliedz sniegt nepatiesas patērētāju atsauksmes vai ieteikumus, algot citu personu to darīt, kā arī sagrozīt patērētāju atsauksmes vai ieteikumus, lai reklamētu preces vai pakalpojumus. Ģenerēts “klients” ar ģenerētu viedokli ir tieši tas. Nekāda atzīme kadra stūrī to nepadara atļautu.

Tā paša panta 26. punkts aizliedz apgalvot, ka atsauksmes snieguši patērētāji, kuri produktu faktiski lietojuši vai iegādājušies, neveicot pamatotus un samērīgus pasākumus, lai to pārbaudītu. Un 10. panta “Maldinoša noklusēšana” septītā daļa nosaka: ja komercprakses īstenotājs dod piekļuvi patērētāju atsauksmēm, par būtisku uzskatāma informācija par to, vai un kā tiek nodrošināts, ka atsauksmes snieguši reāli lietotāji. Tātad jautājums par atsauksmju izcelsmi ir normatīvs, nevis reputācijas jautājums.

Divas definīcijas padara to praktisku. Likuma 1. panta pirmās daļas 1. punktā komercprakses īstenotājs ir arī jebkura persona, kas rīkojas komercprakses īstenotāja vārdā vai uzdevumā — tas ir aģentūra un producents, ne tikai zīmols. Un 2. punktā komercprakse ir arī bezdarbība jeb noklusējums, tāpēc vecs, joprojām atvērts reklāmas ieraksts bez atzīmes ir aktīva prakse šodien.

Robeža ir vienkārša: ģenerēts tēls drīkst rādīt produktu, situāciju vai noskaņu, bet nedrīkst spēlēt lomu “cits pircējs, kas to pārbaudīja”. Ja gribi atsauksmi, filmē cilvēku, kas produktu reāli lietoja. Par to, kas vēl jāsaskaņo, pirms filmē reālu klientu, lasi rakstu par piekrišanu filmēšanai.

Papildu pārbaude. Klonēta balss reklāmas ierakstā

AI reklāmas projektos balss parasti nāk pēdējā un to nevienam neatgādina pārbaudīt. MI akta tekstā tā tomēr ir nosaukta atsevišķi. Dziļviltojuma definīcija 3. panta 60. punktā ir “MI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas, vienības vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess”. Vārds “audio” tajā stāv blakus attēlam un video, tāpēc tikai balss — bez jebkāda attēla — var būt dziļviltojums, ja tā atgādina reālu cilvēku.

Tāpat 50. panta 2. punkts runā par sistēmām, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu. Ģenerēts diktors reklāmas skaņu celiņā ietilpst šajā uzskaitījumā neatkarīgi no tā, vai attēls ir filmēts.

Praktiskā robeža ir, vai balss atgādina konkrētu cilvēku. Neitrāls ģenerēts diktors, kas nelīdzinās nevienam, 50. panta 4. punkta izpaušanas pienākumu nerada — to rada dziļviltojums. Zināma cilvēka balss klons to rada, un te pievienojas vēl viena norma: Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 6. punkts aizliedz reklāmā izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu vai citādu identificējošu apzīmējumu bez šīs personas piekrišanas. Atpazīstama balss ir identificējošs apzīmējums pēc būtības.

Atsevišķs raksts par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar klonētu balsi reklāmā, kādas atļaujas vajag un ko par to saka Valsts valodas likums, ir šeit: AI balss klonēšana reklāmā.

Papildu pārbaude. Kurš likums runā pirmais — Reklāmas likums vai patērētāju likums

Par AI reklāmu Latvijā parasti citē Reklāmas likumu. Tas ir pareizi tikai daļēji, un pats likums to pasaka. Reklāmas likuma 2.1 panta pirmā daļa nosaka, ka šo likumu piemēro, ja uz attiecīgo gadījumu nav attiecināms Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Reklāmā, kas adresēta patērētājam, tātad pirmais ir patērētāju likums, un Reklāmas likums aizpilda to, kas tajā nav pateikts.

Tā paša panta otrā daļa pasaka vēl vienu lietu, par ko bieži maldās: Reklāmas likuma 8. un 9. pantu par maldinošu un salīdzinošu reklāmu piemēro, ja reklāma adresēta tikai personām, kas nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību. Tas ir B2B instruments.

No Reklāmas likuma AI projektā praktiski paliek 3. un 4. pants. Trešā panta pirmā daļa prasa, lai reklāma būtu likumīga, patiesa un objektīva un veidota saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Ceturtā panta otrajā daļā ir četri punkti, kas ģenerētā saturā iestājas visbiežāk:

Pēdējais no tiem ir tas, ko AI padara vienkāršu tehniski un neatļautu juridiski. Konkurenta reklāmas stila atdarināšana ar prompta palīdzību paliek atdarināšana. Izņēmums pēc 4. panta trešās daļas ir tikai salīdzinošā reklāma, kas atbilst 9. panta noteikumiem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai AI reklāmas video Latvijā ir atļauts?
Jā. Aizlieguma nav. Ir caurskatāmības pienākums daļai satura un tās pašas patiesīguma prasības, kas jebkurai reklāmai.

No kura datuma prasības ir spēkā?
ES AI Akta 50. pantu piemēro no 2026. gada 2. augusta.

Vai jāmarķē, ja AI tikai noņēma fonu vai izlaboja krāsas?
Parasti nē. Komisijas vadlīnijas krāsu korekciju, fona pielāgošanu estētiskā nolūkā un mērogošanu reklāmā min kā piemērus, kas uztveri ietekmē tikai nedaudz.

Vai pietiek ar C2PA atzīmi failā?
Nē. Ieviesējs nevar paļauties uz mašīnlasāmu marķējumu — vajag cilvēkam uztveramu atzīmi.

Kurš atbild, ja reklāmu taisa aģentūra?
Tas, kurš izlemj un kontrolē AI izmantošanu. Uzņēmums, kas tikai pasūta reklāmu un par AI neizlemj, pēc vadlīnijām nav ieviesējs.

Vai AI ģenerēts video pieder manam uzņēmumam?
Rīka noteikumi parasti nodod tev tiesības uz izvadi. Latvijas Autortiesību likums aizsargā fiziskas personas radošās darbības rezultātu, tāpēc pilnībā ģenerētam klipam ekskluzivitātes var nebūt.

Cik maksā 30 sekunžu AI reklāma?
Ģenerēšana pēc oficiālajiem cenrāžiem — no dažiem līdz dažiem desmitiem dolāru atkarībā no modeļa un derīgo ģenerējumu attiecības. Projekta cenu veido scenārijs, atlase, montāža, skaņa un atbilstība.

Vai AI reklāmu var palaist par sabiedrībai svarīgu tēmu?
ES tas var neizdoties neatkarīgi no AI: Meta un Google apmaksātas politiskās, vēlēšanu un sabiedrības jautājumu reklāmas ES vairs nepiegādā.

Papildu pārbaude. Cik liels ir sods un kurš to uzliek

Soda apmēri nav vienā likumā, un tie ir ļoti dažāda mēroga. Tas maina to, no kuras puses riskam vispār jāskatās: lielākā summa nāk no MI akta, bet biežāk piemērotā norma būs patērētāju likums.

Kurš to uzliek, atkarīgs no nozares. Reklāmas likuma 3. panta pirmā daļa nosauc Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Konkurences padomi, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, zāļu reklāmas jomā — Veselības inspekciju, bet veterināro zāļu reklāmā profesionāļiem — Pārtikas un veterināro dienestu. Vairumam uzņēmumu tas nozīmē PTAC.

Praktiski noderīgākais abās soda normās ir mīkstinošo apstākļu saraksts. Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.2 panta otrā daļa un Reklāmas likuma 20. panta trešā daļa abas liek vērtēt vienu un to pašu: vai pārkāpums pārtraukts pēc paša iniciatīvas un vai zaudējumi patērētājiem ir atlīdzināti vai sākti atlīdzināt līdz lēmuma dienai. Tas nozīmē, ka nemarķēta kampaņa, ko apturi un pārpublicē ar atzīmi, pirms iestāde to pieprasa, ir citā situācijā nekā tā, ko aizstāv līdz galam. Abos likumos ir arī atkārtotības apstāklis — pārkāpums pēdējo divu gadu laikā.

Kā izskatās pati atzīme un kur to likt kadrā, aprakstīts rakstā par AI satura marķēšanu praksē.

Vai 2026. gada 2. decembris man kaut ko maina?
Tieši nē. MI akta 111. panta 4. punkts ir termiņš ģeneratīvo sistēmu nodrošinātājiem, kuru rīki bija tirgū pirms 2026. gada 2. augusta. Reklāmas devēja pienākums pēc 50. panta 4. punkta ir spēkā bez pārejas perioda.

Vai drīkst ģenerēt klientu, kas slavē produktu?
Nē. Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. panta 27. punkts aizliedz nepatiesas patērētāju atsauksmes un ieteikumus jebkuros apstākļos. Marķējums to neatļauj.

Vai ģenerēts diktors ir jāmarķē?
Atkarīgs no tā, vai balss atgādina reālu cilvēku. Neitrāls ģenerēts diktors nav dziļviltojums 3. panta 60. punkta nozīmē; atpazīstamas personas balss klons ir.

Cik liels var būt sods par nemarķētu dziļviltojumu reklāmā?
Pēc MI akta 99. panta 4. punkta g) apakšpunkta — līdz 15 000 000 EUR vai 3 % no uzņēmuma globālā apgrozījuma, atkarībā no tā, kurš lielāks. MVU gadījumā piemēro mazāko no abiem.

Vai manai reklāmai piemēro Reklāmas likumu vai patērētāju likumu?
Reklāmas likuma 2.1 panta pirmā daļa nosaka, ka Reklāmas likumu piemēro, ja uz gadījumu nav attiecināms Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Patērētājam adresētā reklāmā pirmais ir patērētāju likums.

Avoti

• Regula (ES) 2026/1744 — digitālais omnibuss, grozījumi MI aktā
• Regula (ES) 2024/1689 — MI akts, 3., 50. un 99. pants
• Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (redakcija no 27.09.2026.)
• Reklāmas likums
• Eiropas Komisija — vadlīnijas par AI Akta 50. panta caurskatāmības pienākumiem (C(2026) 5054 final, 20.07.2026)
• Eiropas Komisija — ES AI Akts
• Google — Gemini API cenrādis (Veo 3.1) (pārbaudīts 14.09.2026)
• Google Cloud — Vertex AI ģeneratīvā AI cenrādis (pārbaudīts 14.09.2026)
• OpenAI — API cenrādis (Sora 2, Sora 2 Pro) (pārbaudīts 14.09.2026)
• OpenAI — Eiropas lietošanas noteikumi (izvades īpašumtiesības)
• Meta — Expanding GenAI Transparency for Meta’s Ads Products (03.02.2025, atjaunināts 01.06.2026)
• Meta — politisko, vēlēšanu un sabiedrības jautājumu reklāmu pārtraukšana ES
• Google — An update on political advertising in the European Union
• Google Advertising Policies — Updates to AI labeling requirements (July 2026)
• Google Ads Help — Use AI content label settings and disclosures
• TikTok for Business — Ensuring Creative Integrity In The Age Of Generative AI
• TikTok Advertising Policies — Misleading and false content
• Eiropas Komisija — jaunie ES politiskās reklāmas noteikumi no 10.10.2025
• Regula (ES) 2024/900 par politiskās reklāmas caurskatāmību un mērķēšanu
• Reklāmas likums
• Negodīgas komercprakses aizlieguma likums
• Autortiesību likums

Šis raksts ir praktisks producenta skatījums, nevis juridiska konsultācija. Konkrētā kampaņā vērtējums ir individuāls.

Grib AI reklāmas video savā zīmolā

Uzzini vairāk par AI video un AI foto izveidi uzņēmumiem, aizpildi īso pieteikuma formu vai raksti uz info@marcisseners.com — parādīšu piemērus un pateikšu, vai tavu ideju var izveidot ar AI un kas tajā būs jāmarķē. Ja vispirms gribi saprast, kas tavos kanālos jau strādā un kas ne, sāc ar sociālo tīklu auditu.

Saistītie raksti

• AI satura marķēšana un ES AI Akts — kas jāzina uzņēmumam
• AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube — salīdzinājums 2026
• AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam
• AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas
• AI video vai filmēts video: kad kurš atmaksājas uzņēmumam
• Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026
• AI produktu foto vs fotosesija: kad kurš atmaksājas
• Produktu video interneta veikalam: prasības un specifikācija
• Satura audits 7 soļos
• Reklāmas video noteikumi Latvijā: ko drīkst un ko nedrīkst