AI satura marķēšana praksē: ES ikona, C2PA metadati un kas mainījās 2026. gadā

No 2026. gada 2. augusta Eiropas Savienībā ir spēkā Mākslīgā intelekta akta 50. pants — pārredzamības pienākumi par mākslīgi ģenerētu un manipulētu saturu. Tas nozīmē, ka marķēšana vairs nav “kas būs nākotnē”. Tā jau ir prasība, kas attiecas arī uz Latvijas uzņēmumu, kurš ieliek AI ģenerētu kadru savā reklāmā vai AI balsi savā mācību video.

Šis raksts nav vēlreizējs likuma pārstāsts — to es jau uzrakstīju stūrakmens rakstā par AI satura marķēšanu un ES MI aktu. Šeit ir praktiskā puse: kā tieši marķē. Kāda ikona, kur to liek video kadrā, cik bieži to atkārto, ko ieraksta metadatos, kuru IPTC vērtību izvēlas un kas notiek, kad montāžas programma metadatus noēd.

Visi šajā rakstā minētie fakti ir pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 6. oktobrī. Avotu saraksts ir raksta beigās.

Kas 2026. gadā mainījās: Digitālā Omnibus regula

Pirms ķeramies pie ikonām, viens jaunums, kas Latvijas publikācijās vēl gandrīz nekur nav pieminēts. 2026. gada 8. jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2026/1744 — Digitālā Omnibus regula par mākslīgo intelektu. Tā publicēta Oficiālajā Vēstnesī 2026. gada 24. jūlijā un stājās spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas, t. i., 2026. gada 27. jūlijā.

Attiecībā uz satura marķēšanu tā izdarīja divas lietas:

• Pievienoja MI akta 111. pantam jaunu 4. punktu. MI sistēmām, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu un kas laistas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta, nodrošinātājiem jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atbilstību 50. panta 2. punktam nodrošinātu līdz 2026. gada 2. decembrim. Regulas 38. apsvērums to nosauc tiešā vārdā: četru mēnešu pārejas periods.
• Nomainīja 50. panta 7. punktu. Komisijai atņemtas pilnvaras prakses kodeksus apstiprināt ar īstenošanas aktu; tagad Komisija novērtē, vai kodeksa ievērošana ir pietiekama 50. panta 2. un 4. punkta izpildei. Regulas preambulā atklāti pateikts, ka prakses kodeksiem ir “ierobežots juridiskais spēks” un uz tiem neattiecas atbilstības prezumpcija.

Pašu 50. panta 1.–6. punkta tekstu Omnibus neskāra. Tas ir svarīgi: uzturētāja pienākums izpaust dziļviltojumu (50. panta 4. punkts) ir spēkā no 2. augusta bez jebkāda pārejas perioda. Pārejas periods ir tikai nodrošinātājiem — AI rīku izstrādātājiem — un tikai attiecībā uz mašīnlasāmo marķējumu.

Praktiskais secinājums producentam un mārketinga nodaļai ir nepatīkams: līdz 2. decembrim var pilnīgi legāli gadīties, ka AI rīks, ko lietojat, vēl nav ielicis failā parakstītus metadatus — bet jūsu pienākums saturu marķēt jau ir spēkā. Tāpēc nepaļaujieties uz to, ka rīks visu izdarīs par jums.

Divi pilnīgi dažādi pienākumi, ko pastāvīgi sajauc

Lielākā daļa pārpratumu rodas tāpēc, ka 50. pantā ir divi atsevišķi pienākumi diviem dažādiem cilvēkiem. Viens ir par mašīnu, otrs par cilvēku.

Ja esat video producents vai uzņēmums, kas pasūta video, jūs gandrīz vienmēr esat uzturētājs. Jūsu pienākums ir 50. panta 4. punkts — redzamā marķēšana. Mašīnlasāmos metadatus jums neviens neprasa ielikt; jums ir tikai jāuzmanās tos nenoņemt, un par to raksta zemāk.

Un vēl viena robeža, ko bieži pārkāpj otrā virzienā: 50. panta 6. punkts tieši nosaka, ka 1.–4. punkts neskar citus Savienības vai valsts tiesību aktos noteiktus pienākumus. MI akta marķējums neaizstāj Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, Reklāmas likumu vai patērētāju tiesības. Par to sīkāk — rakstā par reklāmas video noteikumiem Latvijā.

Ko tieši ir jāmarķē, un ko nav

MI akta 3. panta 60. punkts definē dziļviltojumu kā “MI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas, vienības vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess”.

Divi vārdi šajā definīcijā maina visu. Pirmais ir “priekšmetus” — definīcija nav tikai par cilvēku sejām. Fotoreālistisks AI ģenerēts produkta attēls vai AI ģenerēta ražotnes vide tajā ietilpst. To esmu izvērsis rakstā par AI produktu foto. Otrais ir “maldinātu” — ja saturs acīmredzami nav īsts (stilizēta animācija, zīmējums, nereāla scēna), tas definīcijā neietilpst.

Eiropas Komisijas lapa par ES ikonām to formulē īsi: ne viss AI ģenerētais vai manipulētais saturs ir jāmarķē, un izpaušanas prasība attiecas tikai uz MI ģenerētu vai manipulētu saturu. Ir trīs izņēmumu grupas:

Pievērsiet uzmanību trešajam: “es to pārskatīju, tāpēc nav jāmarķē” ir derīgs arguments tekstam un nav derīgs video vai audio dziļviltojumam. Video gadījumā cilvēka iesaiste pienākumu nenoņem.

ES ikonas: kas tās ir un cik to ir

Eiropas Savienība ir izstrādājusi ikonu komplektu, ko ģeneratīvo AI sistēmu uzturētāji var lietot sava AI ģenerētā satura marķēšanai. Ikonas ir Prakses kodeksa par AI ģenerēta satura pārredzamību 2. sadaļas sastāvdaļa un ir publiski pieejamas ikvienam brīvai lietošanai.

Komplektā ir trīs ikonas, katra četros variantos (melns, balts, melns ar 50 % caurspīdīgumu, balts ar 50 % caurspīdīgumu), un tās var lejupielādēt SVG un PNG formātā kā ZIP arhīvu.

Divas lietas, ko Komisija pasaka skaidri un kas noņem daudz spekulāciju:

“The use of these EU icons is optional, but the labelling requirements under Article 50 AI Act are not.”

Un turpat: ikonu lietošana pati par sevi neapliecina juridisku atbilstību — uzturētājs paliek atbildīgs par to, ka izpaušana atbilst 50. panta prasībām.

Vēl viens atradums, kas noderēs ikvienam, kas taisa video: Komisija norāda, ka ikonas ir izgājušas lietotāju testēšanu, un rezultāti uzlabojās pēc visiem rādītājiem, kad pamata ikonai bija pievienota teksta atzīme (piemēram, “modified”). Tas ir praktisks dizaina norādījums: ikona vien strādā sliktāk nekā ikona ar vārdu.

Ikonas dizaina prasības (Prakses kodeksa 2. sadaļas 1.1. pasākums)

Kodeksa 2. sadaļa attiecas uz uzturētājiem, un tās 1.1. pasākums nosaka dizainu. Ja vizuāla izpaušana ir iespējama, parakstītāji apņemas:

• Ikonas vai līdzvērtīgas atzīmes galvenais vizuālais elements ir lielie burti “AI” angļu valodā. Nacionālo valodu drīkst lietot tikai tad, ja angļu valodas lietošana nav savietojama ar nacionālajiem tiesību aktiem par valodu lietošanu komercdarījumos vai administratīvos jautājumos. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka “AI” ir noklusējums, nevis “MI”.
• Akronīma burtiem ir viens un tas pats vertikālais izmērs. Mainot ikonas izmēru, burtu proporcijas jāsaglabā. Tas nav kosmētisks sīkums — tas ir vienīgais tiešais mērījums visā dizaina sadaļā.
• Akronīmu iesaka papildināt ar informāciju par to, vai saturs ir manipulēts vai ģenerēts — ikonā, blakus ikonai vai interaktīvā otrajā slānī (piemēram, teksts “modified” vai “generated”). Iesaka arī atklāt, kas tika mainīts (piemēram, ka mainīta seja).
• Ikona drīkst būt dažādos izmēros un stilos (kontrasta attiecība, krāsa, tipogrāfija), ja vien tā paliek skaidra, piekļūstama un atšķirama — lasāma un atpazīstama cilvēkam.

Ja vizuāla izpaušana nav iespējama (piemēram, tikai audio saturs), kodekss prasa citu risinājumu: īsu dzirdamu atrunu pašā dziļviltojuma sākumā, vienkāršā un saprotamā dabiskā valodā — vai nu tajā pašā valodā, kurā ir saturs, vai angliski. Kur piemēroti, atruna jāpapildina ar informāciju par to, vai saturs ir ģenerēts vai manipulēts. Alternatīvi drīkst izmantot citas dzirdamas formas (piemēram, skaņas zīmi jeb “earcon”), ja tās pavada atbilstoši izpratnes veidošanas pasākumi.

Kodekss arī prasa ņemt vērā auditorijas sastāvu — atšķirīgus AI un digitālās pratības līmeņus, valodas prasmi, kā arī neaizsargātas grupas, tostarp bērnus un vecus cilvēkus — un konteksta jutīgumu (finanšu, medicīnas, izglītības nozares).

Kur ikonu likt video kadrā (1.2. pasākums — izvietojuma prasības)

Šī ir visa kodeksa praktiskākā daļa un tā, kuru Latvijā es neesmu redzējis nekur pārstāstītu. Vispirms četri vispārējie principi, kas attiecas uz visiem satura veidiem:

• Ikona jāizvieto tādā veidā, kas nodrošina tūlītēju atpazīšanu bez lietotāja darbības un bez ilgstošas uzmanības.
• Ikonai jāpaliek redzamai vismaz pietiekami ilgi, lai to pamanītu normālos skatīšanās apstākļos.
• Ikona jāiegulst tieši saturā, ja vien nav līdzvērtīgu alternatīvu (piemēram, saskarnes pārklājums, kas cilvēkam izskatās kā uz satura).
• Ikonai jābūt skaidri uztveramai un atšķiramai vēlākais pirmās eksponētības laikā — ar pietiekamu atstatumu no citiem pārklājuma elementiem, atrunām un ekrāna grafikas, un redzamai uz jebkura fona.

Tad konkrēti, kad vizuāla izpaušana ir iespējama:

Iemesls, kāpēc ikona jāatkārto, kodeksā ir pateikts tieši: lai ņemtu vērā situācijas, kad dažādi cilvēki video redz dažādos brīžos (piemēram, tiešraide), un lai ņemtu vērā lejteces izmantošanu — ekrānuzņēmumus un izgrieztus fragmentus. Tas pats loģiskais pamats attiecas uz audio: sākotnējā dzirdamā atruna jāpapildina ar atgādinājumiem regulāros intervālos visā audio dziļviltojuma garumā.

Montāžas valodā tas nozīmē, ka ikona ir nevis titrs sākumā, bet pastāvīgs grafikas slānis ar atgriešanās punktiem. Ja klients pēc tam no šī video griež vertikālos fragmentus soc. tīkliem — un parasti griež — katram fragmentam ikona ir jābūt. Kā to iekļaut nodošanas sarakstā, esmu aprakstījis rakstā par video brīfu.

Iekšējie mācību un instruktāžas video: atsevišķs noteikums

Šis ir punkts, ko vērts zināt ikvienam, kas taisa darbinieku apmācības saturu. Kodeksa 1.2.2. apakšpasākuma c) punkts nosaka: ja dziļviltojumu izmanto vienīgi slēgtā iekšējā profesionālā kontekstā — kodeksa piemērs ir tieši “darbinieku apmācības vai informēšanas nolūkā” — izpaušanu drīkst novietot lietotāja saskarnē, fiziskajā vidē vai jebkurā citā piemērotā medijā, kas ir viegli pieejams attiecīgajiem cilvēkiem, informējot tos pirms saskares ar dziļviltojumu, ja vien tas ir skaidrs un atšķirams profesionālajā vidē.

Praksē: ja AI balsi vai AI avatāru lietojat iekšējā instruktāžas video, ikona nav obligāti jādedzina kadrā — pietiek ar skaidru paziņojumu mācību platformas lapā vai uz izdrukātas instrukcijas blakus ekrānam. Bet tas strādā tikai tad, ja video patiešām nekur neiziet ārpus uzņēmuma. Tiklīdz tas parādās mājaslapā vai soc. tīklos, atgriežas parastās prasības.

Un uzmanību: šis atvieglojums attiecas uz MI akta marķējumu, nevis uz darba aizsardzības dokumentāciju. Instruktāžas reģistrs, pārbaudes un paraksti ir pavisam citas prasības — par tām rakstā par darba drošības instruktāžu ar video.

Mākslinieciskie un radošie darbi: 3. apņemšanās

Kodeksa 2. sadaļas 3. apņemšanās apraksta, kā izpaust dziļviltojumus acīmredzami mākslinieciskos, radošos, satīriskos, fikcionālos vai analogos darbos, netraucējot darba izrādīšanu vai baudīšanu, tostarp tā normālu izmantošanu, un saglabājot darba lietderību un kvalitāti. Parakstītāji:

• lieto ikonu pēc 1.1. pasākuma dizaina prasībām, bet izvieto to darbam un kontekstam piemērotā veidā;
• nodrošina, ka izpaušana ir skaidra, atšķirama un piekļūstama vēlākais pirmās eksponētības laikā — kodeksa piemēri ir pavadošās piezīmes vai apraksts lietotājiem, sākums vai beigu titri;
• nodrošina, ka ikona ir uztverama pietiekami ilgi, lai to viegli pamanītu.

Digitālā vai interaktīvā vidē (mājaslapas, lietotnes) ikonu drīkst likt ārpus kadra, bet blakus video vai attēla rāmim un integrēt saskarnes elementos vai pārklājumos — ar nosacījumu, ka cilvēks to uztver bez īpašas darbības. Nedigitālā vidē (izstādes, galerijas, kinoteātri, festivāli, fizisks nesējs) izpaušanu drīkst sniegt ieejas vai pārdošanas punktā, ievadinformācijā (izstādes buklets, ieejas biļete) vai uz iepakojuma.

Tas ir tas, kas praksē atšķir reklāmas rullīti no īsfilmas. Reklāma nav “acīmredzami mākslinieciska” tikai tāpēc, ka tā ir skaista.

Piekļūstamība: marķējums, ko visi var pamanīt

Kodekss prasa nodrošināt piekļūstamu izpaušanu saskaņā ar Savienības tiesībām, īpaši Direktīvu (ES) 2019/882 (Eiropas Piekļūstamības akts) un Direktīvu (ES) 2016/2102 (Tīmekļa piekļūstamības direktīva). Minētie elementi:

• audioapraksti vai alternatīvas norādes vizuālajiem izpaušanas elementiem;
• taktilas un haptiskas norādes tikai audio saturam, domājot par cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem (piemēram, vibrācijas brīdinājums pirms atskaņošanas);
• augsta kontrasta ikonas un ekrānlasītāju savietojamība, tostarp cilvēkiem ar krāsu redzes traucējumiem;
• ikonas nosakāmība ar palīgtehnoloģijām.

Kodekss iesaka ieviest piekļūstamības standartus, “tostarp, bet ne tikai” harmonizēto standartu ETSI EN 301 549 “Accessibility requirements for ICT products and services” vai W3C WCAG 2.1. Ja jau strādājat ar subtitriem un audioaprakstiem, šī prasība iekļaujas esošajā procesā — par to rakstā par video subtitriem un piekļūstamību.

Mašīnlasāmā puse: divi slāņi, ne viens

Tagad par to, ko dara AI rīku izstrādātāji — un ko producentam ir vērts zināt, lai nesabojātu. Prakses kodeksa 1. sadaļas 1.1. pasākums nosaka, ka, kamēr neviena atsevišķa marķēšanas tehnika pati par sevi nevar nodrošināt visas četras 50. panta 2. punkta prasības, parakstītāji īsteno daudzslāņu pieeju ar vismaz diviem mašīnlasāmā marķējuma slāņiem:

1. 1.1.1. Digitāli parakstīti metadati. Ja saturs tiek ģenerēts, manipulēts vai eksportēts formātā, kas atbalsta metadatus (audio, attēls, video, konteinerizēts teksts), metadatos ieraksta informāciju par to, vai saturs ir AI ģenerēts vai manipulēts. Visa ierakstītā informācija tiek digitāli parakstīta un laika zīmogota drošā un viltojuma pazīmes atklājošā veidā.
2. 1.1.2. Neredzama ūdenszīme. Iestrādāta saturā tā, ka to grūti no satura atdalīt. Izņēmums ir ļoti īss teksts; brīvas formas tekstam, kas garāks par 200 marķieriem (tokens), ūdenszīme tomēr ir jāuzliek, pat ja tās uzticamība ir zemāka.
3. 1.1.3. Pirkstu nospiedumi vai žurnalēšana — neobligāti. Kodekss skaidri pasaka, ka paļaušanās tikai uz tām nav pietiekama.

Viens slānis pietiek divos gadījumos: kad ģeneratīvā AI sistēma ir iebūvēta fiziskā produktā tehniski kontrolētā un slēgtā vidē, kas galvenokārt ir instruktīva, un brīvas formas tekstam, jo tas metadatus pārnest nevar.

Jāpiezīmē godīgi: kodeksa tekstā C2PA nav minēts ne reizi. Kodekss apraksta rezultātu — digitāli parakstītus, laika zīmogotus metadatus — nevis konkrētu standartu. C2PA šobrīd ir visizplatītākais veids, kā to panākt, bet tas nav juridiski noteikts.

C2PA 2.4: jaunais AI atklāšanas apliecinājums

C2PA (Coalition for Content Provenance and Authenticity) tehniskā specifikācija versijā 2.4 ir datēta ar 2026. gada 1. aprīli. Šajā versijā ir viens papildinājums, kas tiešā veidā attiecas uz MI akta izpildi: jauns AI atklāšanas apliecinājums ar etiķeti c2pa.ai-disclosure mašīnlasāmai AI pārredzamības informācijai.

Specifikācija pati paskaidro, kāpēc tas ir vajadzīgs blakus jau esošajiem signāliem: c2pa.actions un digitalSourceType jau pastāsta, kā saturs radīts, bet jaunais apliecinājums pievieno trīs lietas, kuru ekosistēmā nebija — modeļa izcelsmi, zinātniskā domēna metadatus un cilvēka uzraudzības līmeni.

Cilvēka uzraudzības līmenis (humanOversightLevel) ir uzskaitījums ar trim vērtībām, un tieši šī ir tā tabula, kas producentam dod vārdus tam, ko viņš jau tagad dara:

Tas ir pirmais reizi, kad tehniskais standarts dod mašīnlasāmu veidu, kā pateikt “šo AI kadru pārskatīja un apstiprināja cilvēks”. Reālā video produkcijā gandrīz viss, kas iziet pie klienta, ir human_validated — un tagad to var ierakstīt failā, nevis tikai līgumā.

Pārējie 2.4 jaunumi, kas skar video darbu: atbalsts C2PA manifestu iegulšanai HTML dokumentos un strukturētos teksta formātos; jauns digitalSourceType lauks sastāvdaļu (ingredient) apliecinājumos tām sastāvdaļām, kas pievienotas bez sava manifesta; un tiešraides specifikācijas paplašinājums uz dinamiski pakotu saturu.

Ja jums C2PA kā “pierādāmi īsts” pārdošanas arguments ir jauna doma, sāciet ar rakstu par to, kāpēc “nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu.

IPTC digitalSourceType: kuru vērtību izvēlēties

Metadatos faktiski ieraksta IPTC “Digital Source Type” vārdnīcas vērtību. Vārdnīcu uztur IPTC, un tajā ir vairāk nekā divdesmit vērtību — no kurām trīs ir atteiktas (retired), bet joprojām sastopamas vecos darbplūsmās. Zemāk ir tās, kuras video un foto produkcijā reāli vajag, ar definīcijām no pašas vārdnīcas:

Atteiktās vērtības, ko vairs nelieto: minorHumanEdits (vārdnīca norāda lietot humanEdits), digitalArt (lietot digitalCreation), softwareImage (atteikta 2022. gada jūnijā, lietot konkrētākus terminus), dataDrivenMedia un compositeCapture.

Visbiežākā kļūda, ko redzu: visam, kas bijis Photoshopā vai Resolve, uzliek compositeWithTrainedAlgorithmicMedia. Nē. Krāsu korekcija un retušs ar parastiem rīkiem ir humanEdits; asināšana un trokšņa samazināšana ir algorithmicallyEnhanced. Ģeneratīvā vērtība pienākas tikai tad, kad tiešām iesaistīts ģeneratīvs modelis. Tas pats arguments, ko izvērsu rakstā par Generative Fill.

Montāžas realitāte: metadati nepārdzīvo eksportu

Te ir tā vieta, kur teorija sadūrās ar darbu. Metadati ir trausli. Tipiska video darbplūsma tos noēd vismaz trijās vietās: pārkodēšanā, eksportā ar “strip metadata” noklusējumu un platformas augšupielādē, kur fails tiek pārrēķināts no jauna.

Prakses kodeksa 1. sadaļas 1.2. pasākums (“Non-removal of markings”) par to runā divos virzienos:

• Parakstītāji, cik tehniski iespējams un cik atpazīstams pēc atvērtiem standartiem, saglabā un atturas apzināti mainīt vai noņemt esošos metadatu marķējumus, kad šāds saturs tiek izmantots kā ievaddati un pēc tam pārveidots par iznākumu. Tas neskar labticīgu, leģitīmu apstrādi, kur metadatu maiņa ir nepieciešama, lai saglabātu precīzu un funkcionālu informāciju.
• Parakstītāji iekļauj savā pieņemamas lietošanas politikā, noteikumos vai dokumentācijā aizliegumu apzināti noņemt vai bojāt metadatu marķējumus — un šis aizliegums ir adresēts uzturētājiem un jebkurai trešajai personai.

Lasiet otro punktu vēlreiz. Tas nozīmē, ka metadatu nokasīšana eksportā var būt AI rīka lietošanas noteikumu pārkāpums, pat ja MI akts tieši jums šo pienākumu neuzliek. Turklāt kodekss paredz, ka parakstītāji nelaiž tirgū un nereklamē rīkus, kuru mērķis ir apiet mašīnlasāmos marķējumus.

Praktiskā atbilde nav “cerēsim”. Tā ir šāda:

• Nepaļaujieties uz metadatiem kā uz vienīgo marķējumu. Jūsu pienākums pēc 50. panta 4. punkta tik un tā ir redzamā izpaušana — un tā eksportu pārdzīvo, jo tā ir attēlā.
• Pārbaudiet eksporta iestatījumus. Ja jūsu nodošanas failā metadati bija un pēc pārkodēšanas vairs nav, tas nav “neitrāls” solis.
• Pierakstiet projekta dokumentācijā, kurš kadrs ir AI ģenerēts, kurš AI modificēts un ar kādu rīku. Ja metadati pazūd, rakstiskais ieraksts ir vienīgais, kas paliek. Kā to iekārtot uzņēmuma līmenī — rakstā par AI satura politiku uzņēmumam.
• Nodošanas aktā nosauciet, kuras versijas ir marķētas un kā. Līguma pusē par to — rakstā par video līgumu ar producentu.

Prakses kodekss: brīvprātīgs, bet ne bezjēdzīgs

Prakses kodeksu par AI ģenerēta satura pārredzamību izstrādāja neatkarīgi eksperti daudzpusēju ieinteresēto personu procesā, ko koordinēja MI birojs. Tam ir divas sadaļas: 1. sadaļa nodrošinātājiem (marķēšanas un atklāšanas noteikumi) un 2. sadaļa uzturētājiem (dziļviltojumu un AI ģenerēta vai manipulēta publicēta teksta marķēšana).

Statuss, ko Komisija formulē tieši: pievienošanās kodeksam ir brīvprātīga, bet 50. panta prasības ir juridiski pienākumi. Komisija un MI padome ir apstiprinājušas, ka kodekss ir adekvāts brīvprātīgs instruments atbilstības demonstrēšanai. Un otrā puse: nodrošinātājiem un uzturētājiem, kas izvēlas atbilstību panākt citādi, būs jāpierāda, ka šie pasākumi ir adekvāti, un to individuāli vērtēs dažādas tirgus uzraudzības iestādes.

Pēc Komisijas lapas datiem līdz 2026. gada jūlija beigām kodeksu bija parakstījuši aptuveni 190 uzņēmumu un organizāciju. Kodeksu papildina Komisijas pamatnostādnes par 50. panta pārredzamības pienākumu tvērumu, kurās precizēti jēdzieni, izņēmumi un praktiski piemēri, tostarp standarta rediģēšanas izņēmums.

Atsevišķi vērts zināt, kas kodeksā ir parakstītāju pusē, pat ja jūs to neparakstāt: 1.3. pasākums paredz brīvprātīgu darba grupu, kas attīstīs ES ikonu tālāk — tostarp tikai audio versijas un interaktīvo otro slāni, kas sniegtu papildu informāciju par AI iesaistes veidu.

Kas Latvijā uzrauga un kādi ir sodi

Izpildes panākšana pēc Komisijas pamatnostādnēm ir nacionālo tirgus uzraudzības iestāžu, MI biroja (sistēmām tā uzraudzībā) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (kad nodrošinātāji vai uzturētāji ir ES institūcijas) rokās.

Latvijā par regulas ieviešanu nacionāli atbildīgā iestāde ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Pirmā paveiktā darbība — paziņota iestāde, kas atbild par pamattiesību aizsardzību: Latvijā šīs funkcijas veic Tiesībsargs. Tā atbildībā ir pamattiesību un tiesību uz nediskriminēšanu aizsardzība, un saistībā ar MI akta III pielikumā minēto augsta riska sistēmu lietošanu tam ir tiesības pieprasīt un piekļūt jebkurai dokumentācijai.

VARAM lapā ir arī precizējums, ko vērts zināt tiem, kas lasījuši vecāko informatīvo ziņojumu: sākotnēji kritiskās infrastruktūras jomā kā viena no trim atbildīgajām iestādēm bija noteikts Militārās izlūkošanas un drošības dienests, bet ar dokumentu 25-TA-977 precizēts, ka MIDD šo funkciju vairs nepilda un tam nav tiesiska pamata veikt tirgus uzraudzības iestādes pienākumus.

Sodu puse MI aktā:

Latvijas mazam video studijai vai mārketinga nodaļai reālais risks nav 15 miljoni. Reālais risks ir, ka 99. panta 6. punkts ierobežo sodu līdz mazākajam no diviem, bet platformas sankcija pienāk ātrāk un sāpīgāk nekā uzraudzības iestāde — par to rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube un rakstā par to, ko darīt, ja platforma noņem AI video.

Kontrolsaraksts pirms nodošanas

1. Vai projektā ir AI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video? Ja nē, marķēšanas jautājums nerodas, bet pierakstiet to nodošanas dokumentos.
2. Vai tas atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas vai notikumus un varētu maldināt? Ja nē (stilizēta animācija, acīmredzama fantāzija) — nav dziļviltojums 3. panta 60. punkta nozīmē.
3. Vai AI darbība ir tikai palīgfunkcija standarta rediģēšanai? Trokšņa samazināšana un asināšana — jā. Ģenerēta vide vai sejas maiņa — nē.
4. Kura no trim ES ikonām atbilst? Pilnībā ģenerēts, daļēji modificēts vai pamata ar teksta atzīmi.
5. Vai ikonā ir lielie “AI” ar vienādu burtu augstumu? Pārbaudiet pēc izmēra maiņas.
6. Vai ikona ir augšējā labajā stūrī bez citiem pārklājumiem? Un vai tā ir redzama uz jebkura fona?
7. Vai ikona ir video sākumā un atkārtojas? Vismaz pēc pārtraukumiem; AI segmenta laikā, ja tas neaizņem visu video.
8. Vai katrai izgrieztajai versijai (vertikālā, īsā, GIF) marķējums ir? Kodekss tieši nosauc ekrānuzņēmumus un izgrieztus fragmentus kā iemeslu atkārtošanai.
9. Ja ir tikai audio — vai sākumā ir īsa dzirdama atruna satura valodā vai angliski, un vai ir vizuālā versija ekrāniem?
10. Vai marķējums ir piekļūstams? Kontrasts, ekrānlasītājs, alternatīva norāde.
11. Vai metadati izdzīvoja eksportu? Ja ne — vai redzamais marķējums tos aizstāj un vai tas ir pierakstīts?
12. Vai nodošanas aktā ir uzskaitīts, kuri kadri ir AI un kā marķēti?

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai man jāraksta “AI” vai “MI”?

Prakses kodeksa dizaina prasības nosaka lielos burtus “AI” angļu valodā. Nacionālo valodu drīkst lietot tikai tad, ja angļu valodas lietošana nav savietojama ar nacionālajiem tiesību aktiem par valodu lietošanu komercdarījumos vai administratīvos jautājumos. Praksē “AI” ir drošākā izvēle, jo tā ir atpazīstama visā ES. Latviešu tekstu blakus ikonai, protams, pievienot var.

Vai pietiek pateikt aprakstā zem video, ka izmantots AI?

Parastam dziļviltojuma video — nē. Kodeksa izvietojuma principi prasa tūlītēju atpazīšanu bez lietotāja darbības; apraksts zem video prasa to, ka skatītājs noskrollē. Apraksts vai pavadošās piezīmes ir pieļaujamas acīmredzami mākslinieciskiem un radošiem darbiem (3. apņemšanās) un slēgtā iekšējā profesionālā kontekstā.

Vai AI balss ierunājums manā korporatīvajā video ir dziļviltojums?

Tas atkarīgs no tā, vai balss atgādina reālu personu un maldinātu, ka saturs ir autentisks. Ģenerēta balss, kas imitē konkrētu cilvēku, ietilpst definīcijā. Neitrāla sintētiska balss, kas neatgādina nevienu konkrētu personu, ir robežgadījums; MI akta 50. panta 2. punkta mašīnlasāmais marķējums tai tomēr jābūt no rīka puses. Drošākais ceļš ir atklāt.

Vai subtitru automātiskā ģenerēšana ir jāmarķē?

Automātiskā transkripcija nerada attēla, audio vai video saturu, kas atgādina reālas personas vai notikumus, tāpēc 50. panta 4. punkts uz to neattiecas. Ja subtitrus mašīntulko un publicē kā tekstu nolūkā informēt sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, jāvērtē teksta noteikums — bet uzņēmuma video subtitri parasti tur neietilpst.

Kas notiek, ja AI rīks metadatus neieliek?

Līdz 2026. gada 2. decembrim tas var būt pilnīgi likumīgi — MI akta 111. panta 4. punkts dod nodrošinātājiem pārejas periodu sistēmām, kas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta. Jūsu pienākums saturu redzami marķēt tas nemaina.

Vai ES ikonas lietošana nozīmē, ka esmu izpildījis likumu?

Nē. Komisija to pasaka tieši: ikonu lietošana pati par sevi neapliecina juridisku atbilstību, un uzturētājs paliek atbildīgs par to, ka izpaušana atbilst 50. panta prasībām.

Vai man jāparaksta Prakses kodekss?

Nav obligāti. Parakstīšana dod iespēju paļauties uz kodeksa pasākumiem, lai demonstrētu atbilstību. Ja neparakstāt, atbilstību var panākt citādi, bet tad jāpierāda, ka jūsu pasākumi ir adekvāti, un to individuāli vērtē tirgus uzraudzības iestādes. Mazam uzņēmumam praktiskākais ir kodeksa 2. sadaļas prasības vienkārši ievērot, neparakstot.

Vai drīkst metadatus noņemt, lai fails būtu mazāks?

Kodeksa 1.2. pasākums paredz, ka parakstītāji savos lietošanas noteikumos aizliedz apzināti noņemt vai bojāt metadatu marķējumus — un šis aizliegums adresēts arī uzturētājiem. Tātad tas var būt rīka lietošanas noteikumu pārkāpums. Faila izmēra dēļ metadatus noņemt nav vērts: tie ir kilobaiti.

Kurš C2PA termins jāliek krāsu korekcijai?

IPTC vārdnīcā tas ir humanEdits — papildināšana, korekcija vai uzlabošana ar neģeneratīviem rīkiem. Asināšanai un trokšņa samazināšanai ir algorithmicallyEnhanced. Ģeneratīvais compositeWithTrainedAlgorithmicMedia pienākas tikai tad, kad iesaistīts ģeneratīvs modelis.

Vai iekšējam mācību video tiešām nav vajadzīga ikona kadrā?

Kodeksa 1.2.2. apakšpasākuma c) punkts to pieļauj, ja dziļviltojums tiek izmantots vienīgi slēgtā iekšējā profesionālā kontekstā un cilvēki tiek informēti pirms saskares — saskarnē, fiziskajā vidē vai citā piemērotā medijā. Tiklīdz video iziet ārpus uzņēmuma, atgriežas parastās prasības.

Metodika un avoti

Visi šajā rakstā minētie panti, termini, skaitļi un citāti ir pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 6. oktobrī. Prakses kodeksa teksts lasīts no Eiropas Komisijas publicētā PDF, C2PA specifikācija — no spec.c2pa.org publicētās 2.4 versijas, IPTC vērtības — no IPTC vārdnīcas servera, MI akta un Digitālās Omnibus regulas panti — no EUR-Lex latviešu pilnteksta.

Kur rakstā ir mana interpretācija, nevis avota teksts, tas ir pateikts tieši. Jo īpaši: ES ikonu izvēles piemēri video produkcijā un IPTC vērtību piemērošana konkrētām montāžas darbībām ir manis veidota praktiska piemērošana — ne regulā, ne kodeksā, ne IPTC vārdnīcā šāda darbību saraksta nav. Šis raksts nav juridiska konsultācija.

• Regula (ES) 2024/1689 (Mākslīgā intelekta akts) — 3. panta 60. punkts, 50. pants, 99. pants, 111., 113. pants
• Regula (ES) 2026/1744 — Digitālā Omnibus regula par mākslīgo intelektu (8.07.2026., OV 24.07.2026.)
• Eiropas Komisija: EU Icons for labelling AI-generated content
• Eiropas Komisija: Code of Practice on Transparency of AI-generated Content
• Eiropas Komisija: Guidelines on transparency obligations for providers and deployers of certain AI systems
• C2PA Technical Specification 2.4 (01.04.2026.) — AI Disclosure assertion, humanOversightLevel
• IPTC NewsCodes: Digital Source Type vārdnīca
• VARAM: Mākslīgā intelekta (MI) akts

Grib, lai marķēšana nav jūsu problēma?

Lielākā daļa uzņēmumu šo jautājumu atrisina nevis ar juristu, bet ar vienu lēmumu produkcijas pusē: nolemj, kuri kadri drīkst būt AI, un pieprasa, lai producents marķējumu iebūvē nodošanā. Tad ikona, metadati un nodošanas akts sakrīt paši.

Ja gribat, lai jūsu nākamajā video tas ir sakārtots no sākuma — pastāstiet, ko plānojat filmēt. Ja vispirms vajag saprast, kā izskatās jūsu esošais saturs un kur tajā ir riski, to dod sociālo tīklu audits.

Saistītie raksti

• AI satura marķēšana un ES MI akts: ko tas nozīmē uzņēmumam
• Vai Generative Fill jāmarķē kā AI saturs
• AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube
• Pierādāmi īsts: kāpēc “nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu
• AI satura politika uzņēmumam
• AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam
• Produktu video interneta veikalam: Google prasības, subtitri un AI marķēšana 2026
• AI produktu foto vs fotosesija: kad kurš atmaksājas
• Ražojumu drošuma regula e-veikalam: ko obligāti rāda piedāvājumā
• Instagram audits uzņēmumam: 7 pārbaudes, metrikas un juridiskā daļa
• Vides apgalvojumi reklāmas video: kas mainījās 27.09.2026.