No 2026. gada 10. jūlija Latvijā vairs nav sava preču drošuma likuma. Vecais Preču un pakalpojumu drošuma likums ir zaudējis spēku, un tā vietā ir stājies spēkā Pakalpojumu drošuma likums, kas, kā norāda jau pats nosaukums, attiecas tikai uz pakalpojumiem. Preces tagad regulē tieši piemērojamā Eiropas Savienības regula — Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, kuru praksē mēdz saukt par GPSR.
Man tas nav abstrakts jautājums. Es filmēju un fotografēju preces interneta veikaliem, un regulā ir panti, kas tiešā tekstā nosaka, kam jābūt redzamam preces piedāvājumā un kas no attēla nedrīkst pazust. Tas nozīmē, ka produkta foto un video vairs nav tikai mārketinga materiāls — tas ir arī atbilstības elements. Šajā rakstā esmu izgājis regulas tekstu pa pantiem un salicis blakus tam, ko no 10. jūlija nosaka Latvijas likums un kādi sodi par to paredzēti.
Uzreiz svarīgākais brīdinājums: es neesmu jurists. Zemāk ir pirmavotu lasījums ar atsaucēm uz pantiem, lai tu vari pārbaudīt katru apgalvojumu un, ja jautājums ir strīdīgs, aiziet pie jurista ar konkrētu panta numuru, nevis ar sajūtu.
Kopsavilkums īsumā
- Regulu (ES) 2023/988 piemēro no 2024. gada 13. decembra (52. pants). Tā ir tieši piemērojama — nav jāgaida nacionālais likums.
- Latvijā no 2026. gada 10. jūlija spēkā ir Pakalpojumu drošuma likums; preču drošuma normas pārceltas uz likumu “Par atbilstības novērtēšanu”.
- Tiešsaistes piedāvājumā obligāti ir četras lietas (19. pants), un viena no tām ir ražojuma attēls.
- Tas pats saraksts attiecas uz katru preci tiešsaistes tirdzniecības vietās jeb marketplace platformās (22. panta 9. punkts).
- Atsaukšanas paziņojumam ir obligāta veidne (Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1435) un aizliegti vārdi, kas mazina riska izpratni (36. panta 2. punkta c) apakšpunkts).
- Sodus Latvijā no 10. jūlija nosaka likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 19. pants; procesu lielākajā daļā gadījumu veic PTAC.
Kas Latvijā mainījās 2026. gada 10. jūlijā
Saeima 2026. gada 11. jūnijā pieņēma Pakalpojumu drošuma likumu. Tas publicēts “Latvijas Vēstnesī” 2026. gada 26. jūnijā (Nr. 119) un stājās spēkā 2026. gada 10. jūlijā. Likuma pārejas noteikumu 1. punkts nosaka, ka ar tā spēkā stāšanos spēku zaudē Preču un pakalpojumu drošuma likums.
Jaunā likuma 2. pants piemērošanas jomu apraksta tikai caur pakalpojumiem: likums attiecas uz pakalpojumiem, kuru rezultātā pakalpojuma sniedzējs ir izgatavojis jaunu ķermenisku lietu, uzlabojis vai pārveidojis esošu lietu vai tās īpašības, kā arī uz pakalpojumiem, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz cilvēka dzīvību vai veselību. Preču par to nav ne vārda.
Normas, kas vajadzīgas regulas piemērošanai Latvijā, ir likumā “Par atbilstības novērtēšanu”. Tā 9.² panta pirmā daļa redakcijā, kas spēkā no 2026. gada 10. jūlija, nosaka, ka tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši Regulai Nr. 2019/1020 un Regulai Nr. 2023/988 kontrolē preču atbilstību noteiktajām prasībām “gan klātienes, gan distances, tajā skaitā tiešsaistes, tirdzniecībā”. Interneta veikals šajā tekstā ir nosaukts tieši.
Tā paša likuma 9.¹¹ panta otrā daļa uzliek Patērētāju tiesību aizsardzības centram regulā noteiktās vienotā sadarbības biroja un ātrās brīdināšanas sistēmas nacionālā kontaktpunkta funkcijas, bet pirmā daļa nosaka, ka informācijas apmaiņai par precēm ar nopietnu risku iestādes izmanto regulas 25. pantā minēto ātrās brīdināšanas sistēmu (Safety Gate). 9.¹¹ panta trešā daļa dod Ministru kabinetam tiesības noteikt speciālas prasības atsevišķām preču grupām.
Vēl viens datums, ko vērts pierakstīt: Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ar 2026. gada 23. jūlija grozījumiem, kas spēkā no 2026. gada 19. augusta, ir ievietots jauns 29.² pants “Patērētāja tiesības nedrošas preces atsaukuma gadījumā”. Tas tiešā tekstā norāda uz regulas 37. pantu — par to zemāk atsevišķā sadaļā.
Kam regula attiecas un kam ne
Regulas 3. panta 1. punkts definē ražojumu ļoti plaši: jebkurš priekšmets, kas ir vai nav savstarpēji savienots ar citiem priekšmetiem un ko piegādā vai dara pieejamu par atlīdzību vai bez tās, arī saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, un kas ir paredzēts patērētājiem vai ko, visticamāk, saprātīgi paredzamos apstākļos izmantos patērētāji, pat ja tas nav paredzēts patērētājiem.
Divas lietas šajā definīcijā regulāri pārsteidz. Pirmā — “par atlīdzību vai bez tās”, tātad arī dāvana vai paraugs. Otrā — “pat ja tas nav paredzēts patērētājiem”, tātad profesionālai lietošanai domāta prece, ko patērētājs saprātīgi paredzamos apstākļos tomēr lietos, arī ietilpst.
| Jautājums | Atbilde regulā | Panta vieta |
|---|---|---|
| Vai attiecas uz lietotām precēm? | Jā — neatkarīgi no tā, vai tās ir jaunas, lietotas, remontētas vai atjaunotas | 2. panta 3. punkts |
| Vai attiecas uz precēm, kas pirms lietošanas jāremontē? | Nē, ja tās skaidri marķētas kā tādas | 2. panta 3. punkts |
| Pārtika, dzīvnieku barība | Nepiemēro | 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts |
| Cilvēkiem paredzētas un veterinārās zāles | Nepiemēro | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
| Senlietas | Nepiemēro | 2. panta 2. punkta i) apakšpunkts |
| Prece, kurai ir savi ES saskaņošanas noteikumi (rotaļlietas, elektroiekārtas u. c.) | Regulu piemēro tikai tiem aspektiem un riskiem, ko tie noteikumi neaptver | 2. panta 1. punkts |
Pēdējā rinda ir tā, kas praksē rada visvairāk apjukuma. Ja tirgo rotaļlietas vai elektroniku, ir arī nozares noteikumi, un regula tad darbojas kā tīkls zem tiem — nevis to vietā, bet tajās vietās, ko tie nenosedz.
Četras lietas, kas obligāti jābūt katrā tiešsaistes piedāvājumā
Regulas 19. pants saucas “Uzņēmēju pienākumi tālpārdošanas gadījumā” un ir pats īsākais no rakstam svarīgajiem pantiem. Tas nosaka: ja uzņēmēji ražojumus dara pieejamus tirgū tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas līdzekļus, minēto ražojumu piedāvājumā skaidri un redzami norāda vismaz četras lietas.
| Nr. | Kas jāparāda | Ko tas nozīmē preces kartiņā |
|---|---|---|
| a) | Ražotāja vārds vai nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai preču zīme, kā arī pasta un elektroniskā adrese saziņai | Ne tikai zīmola logotips — arī adrese un e-pasts |
| b) | Ja ražotājs nav iedibināts Savienībā — atbildīgās personas vārds vai nosaukums, pasta un elektroniskā adrese | Importam no trešajām valstīm obligāti ES atbildīgā persona |
| c) | Informācija, kas ļauj ražojumu identificēt, arī tā attēls, veids un jebkāds cits ražojuma identifikators | Attēls regulā ir identifikācijas līdzeklis |
| d) | Jebkāds brīdinājums vai drošības informācija, kam jābūt uz ražojuma, tā iepakojuma vai pavaddokumentā — patērētājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi dalībvalsts | Latvijā — latviski, arī tad, ja prece nāk ar angļu uzlīmi |
Pievērs uzmanību formulējumam “skaidri un redzami”. Tas nav tas pats, kas “pieejami, ja klients atver trešo cilni un noklikšķina uz “Papildu informācija””. Un 16. panta pirmā daļa ir vēl asāka: ražojumu, uz ko attiecas regula, nelaiž tirgū, ja vien nav Savienībā iedibināta uzņēmēja, kas atbild par Regulas (ES) 2019/1020 4. panta 3. punktā paredzētajiem uzdevumiem.
Attēls kā juridiska prasība, ne mārketings
19. panta c) apakšpunkts ir tas, kas maina darbu fotografēšanas studijā. Regula neprasa “skaistu bildi” — tā prasa informāciju, kas ļauj ražojumu identificēt, un uzskaita, ka tajā ietilpst arī attēls, veids un jebkāds cits identifikators. Tātad attēla uzdevums regulas izpratnē ir, lai patērētājs saprastu, kura tieši prece tiek piedāvāta.
No tā izriet praktiska robeža, ko es cenšos ievērot katrā uzņēmumā: estētiskais kadrs un identifikācijas kadrs var būt divi dažādi kadri, bet identifikācijas kadram kartiņā jābūt. Ja produkta komplektā ir trīs izmēri un piedāvājumā ir viens kopbildes kadrs, kurā izmērus nevar atšķirt, tas ir vājš identifikācijas kadrs.
Par to, kā šo pašu prasību sabojā ģenerētie attēli, esmu rakstījis atsevišķi — sk. AI produktu foto pret fotosesiju un produktu video interneta veikalam.
Ko attēlā un video nedrīkst noslēpt
Regulas 9. panta 5. punkts nosaka, ka ražotāji nodrošina: uz ražojuma ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits ražojuma identifikācijas elements, ko patērētāji var viegli saredzēt un izlasīt, vai, ja ražojuma izmēra vai īpašību dēļ tas nav iespējams, vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai pievienotā dokumentā.
Tas pats 9. panta 6. punkts prasa uz ražojuma, iepakojuma vai pievienotā dokumenta norādīt ražotāja nosaukumu un adreses. 9. panta 7. punkts prasa skaidras instrukcijas un drošības informāciju patērētājiem viegli saprotamā valodā — ar vienu izņēmumu: prasība neattiecas uz gadījumiem, kad ražojumu var droši un ražotāja paredzētajā veidā lietot bez tām.
Tagad pievienojam 6. pantu, kas uzskaita, ko ņem vērā, vērtējot, vai ražojums ir drošs. Tur ir divi apakšpunkti, kurus satura cilvēkam ir vērts izlasīt divreiz.
| Panta vieta | Ko vērtē | Ko tas nozīmē kadram |
|---|---|---|
| 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts | Ražojuma noformējumu, marķējumu, tostarp ieteicamā vecuma marķējumu bērniem paredzētiem ražojumiem, jebkādus brīdinājumus un instrukcijas | Marķējums un brīdinājums ir daļa no drošuma vērtējuma — tātad arī tas, kā tas parādās vizuālajā materiālā |
| 6. panta 1. punkta f) apakšpunkta i) punkts | Ja ražojumu, kas nav pārtika, var sajaukt ar pārtikas produktu formas, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma, marķējuma, apjoma vai izmēra dēļ | Nefilmēt neēdamu preci kā ēdienu: uz galda, ar dakšiņu, pie mutes |
| 6. panta 1. punkta f) apakšpunkta ii) punkts | Ja ražojums, kas nav paredzēts bērniem, tā dizaina, iepakojuma vai raksturlielumu dēļ atgādina priekšmetu, ko atzīst par bērnu uzmanību piesaistošu | Nelikt bērnu rokas kadrā precei, kas bērniem nav paredzēta |
| 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts | Patērētāju kategorijas, jo īpaši neaizsargātus patērētājus: bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus un personas ar invaliditāti | Kastings kadrā ir arī drošuma signāls, ne tikai stila izvēle |
Šo tabulu es lasu kā producents, ne kā jurists: regulā nav saraksta ar aizliegtiem kadriem, ir vērtēšanas kritēriji. Bet kritēriji ir uzrakstīti tādi, ka vizuālais noformējums tajos ietilpst tiešā tekstā, un tas nozīmē, ka par kadra ideju ir vērts padomāt pirms filmēšanas, nevis pēc tam, kad PTAC uzdod jautājumu.
Viens konkrēts darbs, ko es nekad neizlaižu: pēcapstrādē neretušēt nost partijas numuru, CE zīmi, brīdinājuma piktogrammu vai sērijas uzlīmi, pat ja tā kadrā izskatās netīri. Ja uzlīme traucē estētiku, risinājums ir cits rakurss, nevis klona zīmogs.
Brīdinājumi un drošības informācija latviešu valodā
Gan 19. panta d) apakšpunkts, gan 22. panta 9. punkta d) apakšpunkts prasa, lai brīdinājums vai drošības informācija būtu patērētājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams tirgū. Latvijā tā ir latviešu valoda.
Praksē tas visbiežāk izskatās tā: prece ienāk ar ražotāja iepakojumu angļu un vācu valodā, un piedāvājumā tiek ievietots iepakojuma foto, kurā brīdinājums ir vācu valodā. Attēls regulas 19. panta c) apakšpunkta prasību izpilda, bet d) apakšpunkta prasību neizpilda, jo brīdinājums nav saprotamā valodā. Risinājums nav sarežģīts — brīdinājuma teksts jāuzraksta arī kartiņā latviski.
Ja preci rāda video, tas pats attiecas uz skaņu un titriem. Par to, kā subtitri un piekļūstamība sader ar pārējām prasībām, ir atsevišķs raksts par video subtitriem un piekļūstamību.
Ja pārdod marketplace platformā
Regulas 3. panta 14. punkts definē tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātāju kā starpniecības pakalpojuma sniedzēju, kas izmanto tiešsaistes saskarni, kura ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem par ražojumu pārdošanu. 15. punkts precizē, ka tiešsaistes saskarne ir jebkura programmatūra, arī tīmekļa vietne, tās daļa vai lietotne, ieskaitot mobilās lietotnes.
22. pants šiem nodrošinātājiem uzliek atsevišķus pienākumus. Tirgotājam no tiem svarīgākais ir 9. punkts: platformai sava saskarne jāizstrādā un jāorganizē tā, lai tirgotāji par katru piedāvāto ražojumu varētu sniegt vismaz to pašu četru punktu sarakstu, kas 19. pantā, un lai patērētājiem tas būtu redzams vai citādi viegli pieejams ražojumu sortimentā.
| 22. panta punkts | Pienākums | Termiņš |
|---|---|---|
| 1. | Izraudzīties vienotu kontaktpunktu saziņai ar tirgus uzraudzības iestādēm un reģistrēties Safety Gate portālā | — |
| 2. | Izraudzīties vienotu kontaktpunktu, lai patērētāji varētu tieši un ātri sazināties par drošuma jautājumiem | — |
| 4. | Izpildīt iestādes rīkojumu izņemt saturu ar bīstama ražojuma piedāvājumu, atspējot tam piekļuvi vai izvietot brīdinājumu | Divas darba dienas no rīkojuma saņemšanas |
| 8. | Apstrādāt paziņojumus par ražojumu drošuma jautājumiem, kas saņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 16. pantu | Trīs darba dienas no paziņojuma saņemšanas |
| 10. punkta b) apakšpunkts | Iekšējie procesi, kas ļauj tirgotājam iesniegt pašsertifikāciju, ar ko tas apņemas piedāvāt tikai regulai atbilstošus ražojumus | — |
| 11. | Uz saprātīgu laiku un pēc iepriekšēja brīdinājuma pārtraukt pakalpojumu sniegšanu tirgotājiem, kuri bieži piedāvā neatbilstošus ražojumus | — |
11. punkts ir tas, par ko es brīdinu klientus, kas pārdod vairākās platformās vienlaikus. Atkārtoti nepilnīgas preču kartiņas nav tikai sods no iestādes — tās ir arī risks, ka platforma pati pārtrauc sadarbību. Un, tā kā 22. panta 9. punkta c) apakšpunktā atkal ir “arī tā attēls”, tukša vai nekvalitatīva attēlu sadaļa šajā riskā ietilpst.
Kas notiek, ja preci atsauc drošuma dēļ
Šo sadaļu lielākā daļa e-veikalu neatver, kamēr nav par vēlu. Bet tieši atsaukšana ir tas brīdis, kad satura ražošana kļūst par juridisku pienākumu ar konkrētu saturu un formu.
Regulas 35. panta 1. punkts nosaka, ka atsaukšanas vai drošuma brīdinājuma gadījumā uzņēmēji nodrošina, ka visi skartie patērētāji, ko var identificēt, tiek tieši un bez nepamatotas kavēšanās informēti. Ja uzņēmējs vāc klientu persondatus, viņam tie šim nolūkam ir jāizmanto.
35. panta 4. punkts apraksta, ko darīt, ja ar visiem sazināties nav iespējams: izplatīt skaidru un redzamu atsaukšanas paziņojumu vai drošuma brīdinājumu ar citu piemērotu kanālu starpniecību, nodrošinot pēc iespējas plašāku tvērumu, tostarp, ja iespējams, izmantojot uzņēmuma tīmekļa vietni, sociālo mediju kanālus, laikrakstus un mazumtirdzniecības vietas, un attiecīgā gadījumā paziņojumus plašsaziņas līdzekļos. Tajā pašā punktā ir teikums, ko viegli palaist garām: informācija ir piekļūstama personām ar invaliditāti.
Tas pēdējais teikums nozīmē, ka atsaukšanas video bez subtitriem nav atbilstošs risinājums. Un, tā kā atsaukšanas paziņojums ir jāpublicē arī sociālajos tīklos, satura kalendārs un krīzes komunikācija šeit saiet kopā. Ja tev nav skaidrs, kas tavos kanālos šobrīd vispār notiek, tas ir viens no jautājumiem, ko es pārbaudu sociālo tīklu auditā.
Atsaukšanas paziņojumam ir obligāta forma
Regulas 36. panta 2. punkts uzskaita, kam jābūt atsaukšanas paziņojumā. Saraksts ir precīzs, un pirmais punkts ir virsraksts ar konkrētiem vārdiem.
| 36. panta 2. punkta apakšpunkts | Obligātais elements |
|---|---|
| a) | Virsraksts, kas sastāv no vārdiem “Ražojuma atsaukšana drošuma dēļ” |
| b) i) | Ražojuma attēls, nosaukums un zīmols |
| b) ii) | Identifikācijas numuri (partijas vai sērijas numurs) un attiecīgā gadījumā grafiska norāde par to, kur tos atrast uz ražojuma |
| b) iii) | Informācija par to, kad un kur ražojums tika pārdots un kurš to pārdeva, ja tāda ir pieejama |
| c) | Skaidrs apdraudējuma apraksts, izvairoties no elementiem, kas mazina patērētāju priekšstatu par risku |
| d) | Skaidrs apraksts par darbībām, arī norādījums nekavējoties pārtraukt ražojuma lietošanu |
| e) | Skaidrs apraksts par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar 37. pantu |
| f) | Bezmaksas tālruņa numurs vai interaktīvs tiešsaistes pakalpojums |
| g) | Attiecīgā gadījumā mudinājums dalīties ar informāciju par atsaukšanu ar citiem cilvēkiem |
Divi no šiem punktiem tiešā veidā ir darbs fotogrāfam: b) i) prasa ražojuma attēlu, un b) ii) prasa grafisku norādi, kur uz ražojuma atrast partijas vai sērijas numuru. Otrais parasti nozīmē atsevišķu kadru ar izcēlumu vai bultu — tāds kadrs stāvā nav nevienam, kamēr tas nav vajadzīgs vienā dienā.
36. panta 3. punkts uzdod Komisijai noteikt paziņojuma veidni ar īstenošanas aktiem. Tas ir izdarīts: Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1435 (2024. gada 24. maijs, publicēta Oficiālajā Vēstnesī 27.05.2024.) 1. pantā nosaka, ka ar to izveido atsaukšanas paziņojuma veidni saskaņā ar Regulas (ES) 2023/988 36. pantu, veidne ir pielikumā un Komisija to publicē savā tīmekļa vietnē. Īstenošanas regulu piemēro no 2024. gada 13. decembra — tās pašas dienas, no kuras piemēro pamatregulu.
Vārdi, ko atsaukšanas paziņojumā nedrīkst lietot
36. panta 2. punkta c) apakšpunkts ir vienīgā vieta visā regulā, kur ir uzskaitīti konkrēti aizliegti vārdi. Apdraudējuma apraksts jāsniedz, “izvairoties no jebkādiem elementiem, kas var mazināt patērētāju priekšstatu par risku”.
| Regulā nosauktais termins vai frāze | Kāpēc tas ir problēma |
|---|---|
| “brīvprātīgi” | Rada iespaidu, ka atsaukšana ir labas gribas žests, nevis risks |
| “piesardzīgi” | Pārvērš faktisku apdraudējumu par piesardzības pasākumu |
| “pēc saviem ieskatiem” | Atstāj iespaidu, ka patērētājs var arī neko nedarīt |
| “retos gadījumos” | Samazina riska biežuma priekšstatu |
| “konkrētās situācijās” | Sašaurina risku līdz izņēmumam |
| Norāde, ka nav ziņots par negadījumiem | Regulā nosaukta tieši šādā veidā kā nepieļaujams elements |
Pēdējā rinda man pašam bija pārsteigums. Standarta preses relīzes rinda “līdz šim nav saņemta neviena sūdzība” atsaukšanas paziņojumā neiet. Ja uzņēmums grib to pateikt, tā vieta ir citur, ne obligātajā paziņojumā.
Ko patērētājs var prasīt
Regulas 37. panta 1. punkts nosaka, ka par atsaukšanu atbildīgais uzņēmējs piedāvā patērētājam efektīvu, bezmaksas un savlaicīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli. 2. punkts prasa piedāvāt izvēli starp vismaz diviem no trim: remonts, aizstāšana ar drošu tāda paša veida ražojumu ar vismaz tādu pašu vērtību un kvalitāti, vai atsauktā ražojuma vērtības atmaksa vismaz patērētāja samaksātās cenas apmērā.
Tikai vienu līdzekli drīkst piedāvāt, ja citi būtu neiespējami vai radītu nesamērīgas izmaksas. 5. punkts piebilst, ka patērētājs nesedz izmaksas, kas saistītas ar ražojuma nosūtīšanu atpakaļ, un ka nepārnēsājamām precēm uzņēmējs organizē savākšanu. 3. punkts pieļauj paša patērētāja veiktu remontu tikai tad, ja viņš to var veikt viegli un droši un ja tas ir paredzēts atsaukšanas paziņojumā.
Latvijā šis pants no 2026. gada 19. augusta ir ievilkts arī nacionālajā likumā: Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 29.² panta pirmā daļa nosaka, ka nedrošas preces atsaukuma gadījumā patērētājam ir tiesības izmantot kādu no regulas 37. pantā noteiktajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, bet otrā daļa norāda, ka strīdus izskata šā likuma VI¹ un VI² nodaļā noteiktajā kārtībā.
Negadījumi: Safety Business Gateway
Regulas 20. panta 1. punkts nosaka, ka ražotājs, izmantojot Safety Business Gateway, bez nepamatotas kavēšanās paziņo tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā noticis negadījums, par negadījumu, ko izraisījis tirgū laists ražojums. Paziņojumā norāda ražojuma veidu un identifikācijas numuru, kā arī negadījuma apstākļus, ja tie zināmi.
2. punkts definē, par ko jāziņo: gadījumiem, kas saistīti ar ražojuma lietošanu un izraisījuši personas nāvi vai nopietnu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un drošību — pastāvīgu vai īslaicīgu, tostarp ievainojumus, citu kaitējumu ķermenim, slimības un hroniskas saslimšanas. 3. punkts uzliek importētājiem un izplatītājiem pienākumu par zināmu negadījumu bez nepamatotas kavēšanās informēt ražotāju.
Ar 9. panta 8. punktu šis loks noslēdzas: ja ražotājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka tirgū laists ražojums ir bīstams, viņš nekavējoties veic korektīvos pasākumus, informē patērētājus saskaņā ar 35. vai 36. pantu un, izmantojot Safety Business Gateway, informē tirgus uzraudzības iestādes.
Sodi Latvijā no 2026. gada 10. jūlija
Regulas 44. pants pats sodus nenosaka — tas uzliek dalībvalstīm pienākumu paredzēt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas un darīt tās zināmas Komisijai līdz 2024. gada 13. decembrim. Latvijā tās no 2026. gada 10. jūlija ir likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 19. pantā.
Soda apmēru likumā izsaka naudas soda vienībās. Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrā daļa nosaka, ka viena naudas soda vienība ir pieci euro, bet ceturtā daļa — ka maksimālais naudas sods juridiskajām personām ir 4000 naudas soda vienību. Zemāk tabulā esmu pārrēķinājis vienības eiro, lai skaitļi būtu salasāmi.
| Pārkāpums | Juridiskai personai | Eiro | Panta vieta |
|---|---|---|---|
| Preču laišana tirgū bez riska analīzes un tehniskās dokumentācijas drošuma novērtēšanai saskaņā ar regulas 9. panta 2. punktu | 140–860 vienības | 700–4300 EUR | 19. panta astotā daļa |
| Pienākuma nodrošināt preču atbilstību noteiktajām prasībām nepildīšana vai preču aprites kārtības neievērošana | 40–1400 vienības | 200–7000 EUR | 19. panta devītā daļa |
| Preču laišana tirgū, piedāvāšana vai pārdošana, ja tās neatbilst drošuma vai būtiskajām prasībām vai tehniskajiem parametriem | 56–2800 vienības | 280–14 000 EUR | 19. panta desmitā daļa |
| Iekšējās kontroles procesu nenodrošināšana, kas rada sistemātiskas neatbilstības, laižot tirgū vai piedāvājot preci | 140–4000 vienības | 700–20 000 EUR | 19. panta vienpadsmitā daļa |
| Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču piedāvāšana vai pārdošana bez atbilstības apliecinājuma | 14–280 vienības | 70–1400 EUR | 19. panta pirmā daļa |
19. panta vienpadsmitā daļa par iekšējās kontroles procesiem ir jaunums, ko vērts izlasīt uzmanīgi: tā soda nevis vienu nepilnīgu preces kartiņu, bet sistemātiskas neatbilstības. Ja preču kartiņas aizpilda dažādi cilvēki bez vienota kontrolsaraksta, tā tieši ir iekšējās kontroles procesa problēma.
Svarīga precizitāte: šie panti attiecas uz preču drošumu un atbilstību. Ja problēma ir maldinošs apgalvojums par preci, spēlē cits likums — Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Par to esmu rakstījis reklāmas video noteikumu rakstā.
Kas to uzrauga
Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 20. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma procesu par 19. panta pirmajā, trešajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā un vienpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ceturtā daļa par daļu no tiem pašiem pārkāpumiem paredz arī Veselības inspekcijas kompetenci, bet ceturtā un piektā daļa par naftas produktiem un alkoholu — Valsts ieņēmumu dienestu un pašvaldības policiju.
9.² panta otrā daļa nosaka, ka tirgus uzraudzības iestāžu darbību koordinē un to savstarpēju sadarbību sekmē Tirgus uzraudzības padome. Tātad e-veikala īpašniekam praksē ir viena galvenā adrese — PTAC —, bet nozarei specifiskos gadījumos var pienākt arī cita iestāde.
Ko tas nozīmē filmēšanas un fotografēšanas dienā
Zemāk ir saraksts, ko es tagad pievienoju katram produktu uzņemšanas brīfam, kad klients ir e-veikals. Tas nav juridisks atzinums, tas ir darba saraksts, kas izriet no iepriekšējām sadaļām.
- Identifikācijas kadrs katram artikulam. Viens kadrs, kurā prece ir atšķirama no pārējiem variantiem: krāsa, izmērs, komplektācija.
- Marķējuma kadrs. Tuvplāns ar partijas vai sērijas numuru un ražotāja datiem tā, lai tekstu varētu izlasīt.
- Kadrs, kas rāda, kur numuru atrast. Tas ir 36. panta 2. punkta b) ii) prasības priekšdarbs — ja prece kādreiz tiks atsaukta, šis kadrs jau būs.
- Brīdinājuma kadrs. Ja uz preces vai iepakojuma ir piktogramma vai brīdinājums, tam jābūt vismaz vienā kadrā nenogrieztam.
- Nekādas retušas uz marķējuma. Pēcapstrādes norādēs tas ir atsevišķs punkts, nevis pieņēmums.
- Kastinga pārbaude. Ja prece nav bērniem, bērni kadrā neparādās; ja prece nav pārtika, to nefilmē kā ēdienu.
- Subtitri video. Ne tikai sasniedzamības dēļ, bet arī tāpēc, ka drošuma informācijai jābūt piekļūstamai.
- Latviešu valoda. Ja kadrā redzamais brīdinājums ir citā valodā, tam jābūt arī kartiņas tekstā latviski.
Pirmie trīs punkti maksā aptuveni vienu papildu minūti uz artikulu, ja par tiem padomā pirms komplekta izjaukšanas. Pēc tam tie maksā atkārtotu uzņemšanu.
Kas jāsaņem no klienta pirms uzņemšanas
| Dokuments vai dati | Kam tas vajadzīgs |
|---|---|
| Ražotāja nosaukums, pasta un e-pasta adrese | 19. panta a) apakšpunkts preces kartiņā |
| ES atbildīgās personas dati, ja ražotājs nav ES | 19. panta b) apakšpunkts un 16. panta pirmā daļa |
| Artikulu saraksts ar variantiem un identifikatoriem | 19. panta c) apakšpunkts un kadru plāns |
| Brīdinājumu un drošības informācijas teksti latviski | 19. panta d) apakšpunkts un 9. panta 7. punkts |
| Norāde, kur uz preces atrodas partijas vai sērijas numurs | 9. panta 5. punkts un atsaukšanas kadrs |
| Vai precei ir nozares noteikumi (rotaļlietas, elektronika, kosmētika) | 2. panta 1. punkts — kas no regulas vispār piemērojams |
Šo sarakstu es tagad sūtu kopā ar brīfa veidlapu. Kā izskatās pārējā brīfa daļa, esmu aprakstījis rakstā par video brīfu pirms cenas, bet par to, ko par materiāla izmantošanu vērts ierakstīt līgumā — rakstā par video līgumu ar producentu.
Kļūdas, ko redzu praksē
- Attēls ir, identifikācija nav. Skaista kopbilde ar sešiem variantiem un neviens kadrs, kurā konkrēto variantu var atšķirt.
- Ražotāja dati “Par mums” lapā. 19. pants prasa tos piedāvājumā, ne vietnes kājenē.
- Brīdinājums tikai uz iepakojuma foto. Ja tas nav latviski, d) apakšpunkts nav izpildīts.
- Marķējums noretušēts. Visbiežāk tāpēc, ka pēcapstrādes brīfā par to nav ne vārda.
- Atsaukšanas paziņojums kā preses relīze. Ar vārdu “brīvprātīgi” virsrakstā un piebildi, ka negadījumi nav bijuši.
- Nav neviena kadra, kur redzams sērijas numura novietojums. Atsaukšanas dienā to uzņem steigā ar telefonu.
- Marketplace kartiņas aizpildītas citādi nekā savā veikalā. 22. panta 9. punkts prasa to pašu saturu arī platformā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai regula attiecas arī uz mazu veikalu ar dažām precēm?
Jā. Regulā nav apgrozījuma vai darbinieku skaita sliekšņa. 5. pants ir viena rindkopa: uzņēmēji laiž vai dara pieejamus tirgū tikai drošus ražojumus. 19. panta pienākumi attiecas uz visiem attiecīgajiem uzņēmējiem tālpārdošanā.
Vai pietiek ar vienu attēlu precei?
Regula skaitu nenosaka. Tā prasa informāciju, kas ļauj ražojumu identificēt, arī attēlu. Ja vienā attēlā variantus atšķirt nevar, viens attēls prasību neizpilda — tas ir mans secinājums no 19. panta c) apakšpunkta formulējuma, ne regulas teksts.
Vai AI ģenerēts produkta attēls ir atļauts?
Regula par attēla izcelsmi nerunā. Bet, ja ģenerēts attēls maina preces izskatu tiktāl, ka tā vairs nav identificējama, rodas 19. panta c) apakšpunkta problēma, un paralēli jāskatās MI akta marķēšanas prasības. Par to atsevišķi — AI satura marķēšana praksē un stūrakmens raksts par ES MI aktu.
Kas ir ražotājs, ja prece ir ar manu zīmolu?
Šis ir jautājums juristam, bet regulas 9. panta pienākumi ir uzlikti ražotājam, un privātā zīmola gadījumā atbildība parasti pāriet uz to, kas preci laiž tirgū ar savu nosaukumu. Pirms atbildi pieņem par pašsaprotamu, pārbaudi 3. panta definīcijas un 9.–13. panta pienākumu sadalījumu.
Vai brīdinājumam jābūt latviski arī tad, ja veikals tirgo visā ES?
19. panta d) apakšpunkts norāda uz valodu, “kā noteikusi dalībvalsts, kurā ražojums ir darīts pieejams tirgū”. Ja pārdod Latvijā, latviski. Ja pārdod vairākās valstīs, tad katras valsts prasība savā kartiņā.
Cik ātri marketplace platformai jāreaģē uz iestādes rīkojumu?
22. panta 4. punkts: bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā divu darba dienu laikā pēc rīkojuma saņemšanas. Paziņojumiem pēc Regulas (ES) 2022/2065 16. panta — trīs darba dienas (22. panta 8. punkts).
Vai atsaukšanas paziņojumu var publicēt tikai mājaslapā?
35. panta 1. punkts vispirms prasa tieši informēt identificējamos patērētājus. Tikai tad, ja ar visiem sazināties nav iespējams, 4. punkts pieļauj izplatīšanu ar citiem kanāliem, un tur uzskaitīta gan tīmekļa vietne, gan sociālo mediju kanāli, gan laikraksti un mazumtirdzniecības vietas.
Vai Latvijā vēl ir spēkā Preču un pakalpojumu drošuma likums?
Nē. Tas zaudēja spēku 2026. gada 10. jūlijā, kad spēkā stājās Pakalpojumu drošuma likums. Preču drošumu regulē Regula (ES) 2023/988, bet piemērošanas normas ir likumā “Par atbilstības novērtēšanu”.
Vai par nepilnīgu preces kartiņu var uzreiz sodīt?
Soda sastāvi ir likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 19. pantā, un tie runā par atbilstības un drošuma prasību neizpildi, ne par kartiņas noformējumu kā tādu. Bet 19. panta vienpadsmitā daļa par iekšējās kontroles procesiem, kas rada sistemātiskas neatbilstības, ir tieši par atkārtotu nekārtību, ne par vienu kļūdu.
Kur pārbaudīt, vai prece jau ir atsaukta?
Eiropas Komisijas Safety Gate ātrās brīdināšanas sistēma ir minēta regulas 25. pantā, un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.¹¹ panta otrā daļa nosaka, ka tās nacionālā kontaktpunkta funkcijas Latvijā nodrošina PTAC.
Metodika un avoti
Visi panti un datumi šajā rakstā ir pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 11. oktobrī: regulas teksts EUR-Lex latviešu valodas redakcijā, Latvijas likumi portālā likumi.lv aktuālajā redakcijā. Pārrēķins no naudas soda vienībām eiro izdarīts pēc Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrās daļas. Vietas, kur esmu izdarījis savu interpretāciju, nevis citējis normu, tekstā ir atzīmētas — tās galvenokārt attiecas uz to, kā regulas prasības pārtulkot kadru plānā.
Šis raksts nav juridiska konsultācija. Ja konkrētā preču grupā ir savi nozares noteikumi, regulas 2. panta 1. punkts maina to, kas vispār piemērojams, un tad jautājums ir jurista, ne producenta.
- Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu (EUR-Lex, LV)
- Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2024/1435 par atsaukšanas paziņojuma veidni (EUR-Lex, LV)
- Pakalpojumu drošuma likums (spēkā no 10.07.2026.)
- Preču un pakalpojumu drošuma likums (zaudējis spēku)
- Likums “Par atbilstības novērtēšanu” (9.², 9.¹¹, 19. un 20. pants)
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums (29.² pants no 19.08.2026.)
- Administratīvās atbildības likums (16. pants)
- LV portāls: 10. jūlijā stājas spēkā jauns Pakalpojumu drošuma likums
Saistītie raksti
- Produktu video interneta veikalam
- AI produktu foto pret fotosesiju
- Video subtitri un piekļūstamība
- Satura audits septiņos soļos
- Instagram audits uzņēmumam: 7 pārbaudes, metrikas un juridiskā daļa
- Vides apgalvojumi reklāmas video: kas mainījās 27.09.2026.
Vajag preču kadrus, kas iztur pārbaudi?
Ja tev ir e-veikals un kadru stāvs, kas veidots tikai mārketingam, es varu izskatīt, kas no šī saraksta tev jau ir un kā trūkstošos kadrus iegūt vienā uzņemšanas dienā. Sāc ar pieteikumu vai apskati, kā darbojas sociālo tīklu audits.