Pārtikas, dzērienu un uztura bagātinātāju video reklāmā lielākā daļa juridisko risku nav tur, kur tos gaida. Tie nav atrunā kadra apakšā, bet pašā scenārijā: viena frāze par imunitāti, viens kadrs ar balto halātu, viena grafika ar sirds simbolu. Eiropas Savienības regulas tādu kadru uzskata par norādi tāpat kā rakstītu tekstu uz iepakojuma — un pieprasa to pamatot.
Šis raksts ir diviem cilvēkiem. Zīmola mārketinga vadītājam, kas raksta brīfu, un video producentam, kas to filmē. Otrajam tas ir svarīgi tāpēc, ka Reklāmas likuma 15. panta pirmā daļa pierādījumus par reklāmā pausto ļauj prasīt arī no reklāmas izgatavotāja, ne tikai no pasūtītāja.
Visi panti un skaitļi šajā rakstā ir pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 24. oktobrī. Atsauces — raksta beigās. Šis nav juridisks atzinums; konkrētam produktam vērtējumu dod jurists vai uzraudzības iestāde.
Kas juridiski ir “norāde” un kāpēc kadrs var būt norāde
Regulas (EK) Nr. 1924/2006 2. panta 2. punkta 1. apakšpunkts definē norādi kā “jebkuru ziņojumu vai atveidojumu, kas nav obligāts saskaņā ar Kopienas vai valstu tiesību aktiem, tostarp ilustrēts, grafisks vai jebkāda veida simbolisks atveidojums, kurš pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķas īpašības”.
Trīs vārdi šajā definīcijā izšķir visu video darbā: ilustrēts, grafisks, simbolisks. Tas nozīmē, ka norāde var būt arī:
- animēta sirds, kas kadrā sāk pukstēt spēcīgāk, kad cilvēks iedzer dzērienu;
- kadrs, kur noguris cilvēks pēc produkta lietošanas sāk skriet;
- grafika ar vairogu ap ķermeņa siluetu;
- zaļš lapas simbols blakus sastāvdaļai;
- pirms/pēc kadru pāris.
Neviens no šiem kadriem nesatur tekstu. Visi var būt veselīguma norādes. Tāda pati loģika Latvijas tiesību aktos jau darbojas vides apgalvojumiem — par to ir atsevišķs raksts par vides apgalvojumiem reklāmas video, un pārtikas jomā princips ir identisks.
Divi norāžu veidi, kurus nedrīkst jaukt
Regula šķir divus veidus, un tiem ir pilnīgi atšķirīgi noteikumi.
Uzturvērtības norāde (2. panta 2. punkta 4. apakšpunkts) pauž, ka produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, ko rada enerģētiskā vērtība vai uzturvielas — “daudz proteīna”, “bez pievienota cukura”, “mazkaloriju”.
Veselīguma norāde (2. panta 2. punkta 5. apakšpunkts) pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pastāv saikne starp pārtikas produktu, produktu kategoriju vai kādu tā sastāvdaļu un veselību — “stiprina imunitāti”, “palīdz koncentrēties”.
Atsevišķs, stingrāks apakšveids ir samazināta slimības riska norāde (2. panta 2. punkta 6. apakšpunkts) — tāda, kas pauž, ka produkta lietošana būtiski mazina kādas saslimšanas riska faktoru.
Praktiskā atšķirība: uzturvērtības norādes drīkst lietot, ja tās ir regulas pielikumā un izpildās skaitliskie nosacījumi. Veselīguma norādes drīkst lietot tikai tās, kas ir Komisijas atļauto norāžu sarakstā, un formulējums ir gandrīz burtiski noteikts.
Kur beidzas marķējums un sākas reklāma
Bieža kļūda brīfos ir pieņēmums, ka regula attiecas uz etiķeti, bet reklāma ir brīvāka. Ir pretēji. Regulas 1. panta 2. punkts to piemēro norādēm, “kas sniegtas tirdzniecības informācijā marķējuma, noformējuma vai reklāmas veidā” attiecībā uz pārtiku, ko piegādā galapatērētājam. Turpat: regulu piemēro arī pārtikai, kas paredzēta restorāniem, slimnīcām, skolām un ēdnīcām.
Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem to pastiprina. Tās 7. panta 4. punkts nosaka, ka godīgas informēšanas prasības attiecas arī uz “a) reklāmu” un “b) pārtikas produktu pasniegšanas veidu, jo īpaši to formu, izskatu vai iepakojumu, izmantojamiem iepakošanas materiāliem, izvietojumu un apkārtni, kādā tie ir izstādīti“.
“Apkārtne, kādā tie ir izstādīti” — tas ir filmēšanas laukums. Rekvizīti, fons, apgaismojums un kadrā ieliktās svaigās sastāvdaļas ietilpst normas tvērumā.
Vizuālais aizstājējs: kad kadrs melo, lai gan neviens nerunā
Regulas 1169/2011 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts aizliedz “noformējumā, aprakstā vai attēlā iekļaujot norādi, kas liek noprast konkrēta pārtikas produkta vai sastāvdaļas klātbūtni, lai gan faktiski minētajā pārtikas produktā dabīgi esošais komponents vai parasti izmantotā sastāvdaļa ir aizstāta ar citu komponentu vai citu sastāvdaļu”.
Tipiski gadījumi video darbā:
| Kadrs scenārijā | Kad tas ir problēma |
|---|---|
| Svaigas zemenes krīt jogurtā | Produktā ir zemeņu aromatizētājs, ne zemenes |
| Olas plūst mīklā | Receptē ir olu pulveris vai aizstājējs |
| Siera stīgas velkas no šķēles | Produkts ir siera analogs ar augu taukiem |
| Medus pil uz batoniņa | Saldinātājs ir glikozes sīrups |
| Dārzeņu tuvplāns zupas kadrā | Sastāvā dominē koncentrāts un garšas pastiprinātājs |
Šis punkts ir pilnīgi neatkarīgs no tā, ko saka balss vai teksts. Pietiek ar kadru. Tāpēc produktu kadru sagatavošana ir juridisks, ne tikai estētisks jautājums — līdzīgi kā AI produktu foto gadījumā, kur ģenerēta vide var mainīt produkta identifikāciju.
Uzturvērtības norādes: skaitļi, kas jāzina pirms brīfa
Regulas 1924/2006 8. panta 1. punkts atļauj uzturvērtības norādes tikai tad, ja tās ir uzskaitītas regulas pielikumā. Pielikums nosaka arī skaitliskos nosacījumus. Daži, kas video reklāmā parādās visbiežāk:
| Norāde | Nosacījums pielikumā |
|---|---|
| Mazkaloriju | < 40 kcal / 100 g cietvielām; < 20 kcal / 100 ml šķidrumiem |
| Samazināts kaloriju daudzums | Enerģētiskā vērtība samazināta vismaz par 30 %, norādot, kādēļ |
| Bezkaloriju | < 4 kcal / 100 ml |
| Ar zemu tauku saturu | < 3 g / 100 g; < 1,5 g / 100 ml (pienam 1,8 g / 100 ml) |
| Beztauku | ≤ 0,5 g / 100 g vai 100 ml; norādes veidā “x % beztauku” ir aizliegtas |
| Maz cukura | ≤ 5 g / 100 g; ≤ 2,5 g / 100 ml |
| Bez cukura | ≤ 0,5 g / 100 g vai 100 ml |
| Bez pievienota cukura | Nav pievienotu mono- vai disaharīdu; ja cukurs ir dabiski, uz etiķetes jābūt “satur dabīgu cukuru” |
| Maz nātrija/sāls | ≤ 0,12 g nātrija / 100 g vai 100 ml |
| Šķiedrvielu avots | ≥ 3 g / 100 g vai ≥ 1,5 g / 100 kcal |
| Daudz šķiedrvielu | ≥ 6 g / 100 g vai ≥ 3 g / 100 kcal |
| Proteīna avots | Vismaz 12 % no enerģētiskās vērtības nodrošina proteīns |
| Daudz proteīna | Vismaz 20 % no enerģētiskās vērtības |
| Daudz [vitamīna] | Vismaz divreiz vairāk nekā norādei “avots” |
| Palielināts [uzturvielas] saturs | Atbilst “avota” nosacījumiem un saturs palielināts vismaz par 30 % pret līdzīgu produktu |
| Samazināts [uzturvielas] saturs | Samazināts vismaz par 30 % (mikrouzturvielām 10 %, nātrijam 25 %) |
| Viegls | Tie paši nosacījumi kā “samazināts” + jānorāda, kas produktu padara vieglu |
| Omega-3 taukskābju avots | ≥ 0,3 g alfa-linolēnskābes / 100 g un 100 kcal vai ≥ 40 mg EPS un DHS kopā |
| Augsts omega-3 taukskābju līmenis | ≥ 0,6 g alfa-linolēnskābes vai ≥ 80 mg EPS un DHS kopā |
Vārdu “dabīgi” vai “dabīgs” pielikums atļauj likt pirms uzturvērtības norādes, ja produkts nosacījumiem atbilst dabiski. Atsevišķi tas nav uzturvērtības norāde.
Svarīgi formulējuma ziņā: pielikums katrai norādei piebilst “un jebkuru norādi, ko patērētājs tā varētu saprast”. Tātad slogs netiek apiets, pārfrāzējot. “Gandrīz bez cukura”, “viegli kā spalva” un animēta cukura graudu dzēšana kadrā ietilpst tajā pašā nosacījumā.
Veselīguma norādes drīkst lietot tikai no saraksta
Regulas 1924/2006 10. panta 1. punkts veselīguma norādes aizliedz, ja par tām nav izsniegtas atļaujas un tās nav iekļautas 13. un 14. pantā paredzētajos sarakstos.
Funkcionālās norādes — par uzturvielu nozīmi augšanā, attīstībā un organisma funkcijās, par psihes un uzvedības funkcijām, par novājēšanu, svara kontroli, izsalkuma mazināšanu vai sāta sajūtu — regulē 13. pants. Atļauto norāžu saraksts ir Komisijas Regulā (ES) Nr. 432/2012 (2012. gada 16. maijs), ko piemēro no 2012. gada 14. decembra.
Norādes par samazinātu slimības risku un norādes par bērnu attīstību un veselību regulē 14. pants, un tās prasa atsevišķu atļaujas procedūru.
Visas atļautās un noraidītās norādes ar lietošanas nosacījumiem ir ES reģistrā, ko regulas 20. panta 1. punkts uzliek Komisijai izveidot un uzturēt. Reģistrā ir arī noraidīto norāžu saraksts ar noraidīšanas iemesliem — tas brīfa gatavošanā ir vērtīgāks par atļauto sarakstu, jo parāda, kas jau ir mēģināts un atsists.
Kā atpazīt atļautu formulējumu: meklē vārdu “normāls”
Regulas 432/2012 pielikumā atļauto formulējumu valoda ir atpazīstami vienveidīga. Daži precīzi piemēri no pielikuma:
| Atļautais formulējums | Lietošanas nosacījums pielikumā |
|---|---|
| “C vitamīns veicina normālu kolagēna veidošanos, kas nepieciešams normālai asinsvadu darbībai” | Produkts ir C vitamīna avots vismaz norādes “avots” apjomā |
| “C vitamīns palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību intensīvas fiziskas slodzes laikā un pēc tās” | Tikai produktiem, kas nodrošina 200 mg dienā; patērētājs jāinformē, ka ietekmi panāk, uzņemot 200 mg papildus ieteicamajai dienas devai |
| “Magnijs palīdz samazināt nogurumu un nespēku” | Produkts ir magnija avots |
| “Dzelzs veicina normālas kognitīvās funkcijas” | Produkts ir dzelzs avots |
| “D vitamīns palīdz uzturēt kaulu veselību” | Produkts ir D vitamīna avots |
| “Kalcijs palīdz nodrošināt normālu muskuļu darbību” | Produkts ir kalcija avots |
Pamanāmā likumsakarība: atļautie formulējumi runā par normālas funkcijas uzturēšanu vai veicināšanu. Tie nerunā par uzlabošanu, stiprināšanu, atjaunošanu vai aizsardzību. Tāpēc scenārija līmenī darbojas vienkāršs filtrs: ja balss teksts apsola vairāk nekā “normālu” funkciju, tas gandrīz noteikti nav no saraksta.
Otra likumsakarība: lielākā daļa nosacījumu prasa, lai produkts būtu attiecīgās vielas avots. Tas nozīmē, ka pat pareizi formulēta norāde ir nelikumīga, ja produktā vielas ir par maz. To nevar pārbaudīt kadrā — to pārbauda pēc produkta uzturvērtības datiem pirms filmēšanas.
Regulas 432/2012 preambulā ir arī pamācošs noraidījuma pamatojums: divas norādes par nātrija ietekmi uz muskuļu funkciju netika atļautas, jo tās veicinātu tādas uzturvielas patēriņu, kuru iestādes iesaka samazināt, un tāpēc būtu neskaidras vai maldinošas regulas 1924/2006 3. panta izpratnē. Zinātniska cēloņsakarība pati par sevi norādi neattaisno.
Obligātais papildu teksts, kad video skan veselīguma norāde
Šis ir punkts, ko video projektos aizmirst visbiežāk. Regulas 1924/2006 10. panta 2. punkts veselīguma norādes atļauj tikai tad, ja marķējumā vai — ja marķējuma nav — noformējumā un reklāmā ir iekļauta šāda informācija:
| 10. panta 2. punkts | Kas tas ir video |
|---|---|
| a) paziņojums, kas uzsver dažāda un līdzsvarota uztura un veselīga dzīvesveida nozīmi | Atsevišķs kadrs vai balss rinda; nepietiek ar 1 sekundi 8 pt fontā |
| b) pārtikas produkta daudzums un patēriņa veids, kāds vajadzīgs labvēlīgajai ietekmei | Deva un lietošanas režīms — “2 kapsulas dienā”, “200 ml” |
| c) attiecīgā gadījumā paziņojums personām, kurām vajadzētu izvairīties | Grūtniecēm, bērniem, konkrētu zāļu lietotājiem |
| d) brīdinājums produktiem, kas pārmērīgas lietošanas gadījumā varētu apdraudēt veselību | Augstas devas vitamīni, kofeīns, augu ekstrakti |
Praksē tas nozīmē, ka 15 sekunžu Reels ar veselīguma norādi ir grūts formāts. Ja reklāmā iepakojums ar marķējumu nav redzams tā, ka informācija ir nolasāma, šī informācija jāiekļauj pašā reklāmā. Tas jāplāno brīfā, ne montāžā — par to, ko brīfā vispār vajadzētu rakstīt, ir atsevišķs raksts par video brīfu pirms cenas.
“Veselīgs” un “labsajūtai” nav brīvie vārdi
Regulas 10. panta 3. punkts: atsauces uz uzturvielas vai pārtikas produkta “vispārēju, nekonkrētu labvēlīgu ietekmi uz labu vispārējo veselību, labsajūtu” var izdarīt tikai kopā ar īpašu veselīguma norādi, kas ietverta 13. un 14. pantā minētajos sarakstos.
Tādēļ zīmola sauklis “veselībai” vai “tavai labsajūtai” video nedrīkst stāvēt viens. Tam blakus jābūt konkrētai atļautai norādei. Praktiski: ja sauklis parādās beigu plāksnē, tajā pašā plāksnē jābūt arī atļautajai norādei.
Saistīts noteikums ir 1. panta 3. punkts: preču zīmi, zīmolvārdu vai brīvi izvēlētu nosaukumu, ko varētu interpretēt kā uzturvērtības vai veselīguma norādi, drīkst lietot bez atļaujas procedūras, ja tam pievieno atbilstošu norādi, kas regulai atbilst. Tātad zīmols ar nosaukumu “Imuno” nav automātiski aizliegts, bet tam blakus vajag likumīgu norādi.
Trīs veselīguma norādes, kas nav atļautas nekad
Regulas 12. pants aizliedz trīs norāžu grupas neatkarīgi no pierādījumiem:
- a) norādes, kurās apgalvots, ka attiecīgā produkta nelietošana var ietekmēt veselību;
- b) norādes par svara zaudēšanas ātrumu vai lielumu;
- c) norādes par ieteikumiem, ko snieguši individuāli ārsti vai veselības speciālisti un tādas asociācijas, kas nav minētas 11. pantā.
Katram no tiem ir tiešs video ekvivalents:
| Scenārija elements | Pants | Kāpēc neiet |
|---|---|---|
| “Bez tā tavs organisms paliek neaizsargāts” | 12. a) | Nelietošana tiek saistīta ar veselības sekām |
| “−5 kg mēnesī”, “zaudē centimetrus 2 nedēļās” | 12. b) | Nosaukts svara zaudēšanas ātrums un lielums |
| Ārsts baltā halātā kabinetā iesaka produktu | 12. c) | Individuāla veselības speciālista ieteikums |
| “Rekomendē uztura speciāliste Anna” | 12. c) | Tas pats, arī ja speciālists ir īsts |
| Zīmogs “Ārstu ieteikts” | 12. c) | Simbolisks atveidojums ir norāde 2. panta izpratnē |
11. pants paredz izņēmumu valsts medicīnas, uztura un diētas speciālistu asociācijām un ar veselību saistītām labdarības iestādēm, taču atstāj to valsts tiesību aktu regulējumam, ja ES līmeņa normu nav. Tas ir ievērojami šaurāks nekā “sadarbība ar klīniku”.
Ja ārsts vai speciālists kadrā tomēr parādās citā lomā — piemēram, kā ražošanas procesa skaidrotājs — paliek arī piekrišanas filmēšanai jautājums un Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts par fiziskas personas attēlošanu bez piekrišanas.
Slimību ārstēšana: absolūtā robeža
Regulas 1169/2011 7. panta 3. punkts nosaka, ka pārtikas produktu informācija “nevienam pārtikas produktam nepiedēvē spējas novērst, ārstēt vai izārstēt kādu cilvēka slimību vai neatsaucas uz šādām spējām”. Izņēmumi attiecas tikai uz dabīgiem minerālūdeņiem un īpašas diētas pārtiku Savienības tiesību aktos paredzētajā apjomā. Un 7. panta 4. punkts šo normu attiecina arī uz reklāmu.
Latvijā tam ir divi papildu slāņi. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13. panta pirmā daļa: “Marķējumā sniegtā informācija, kā arī reklāma nedrīkst būt maldinoša vai piedēvēt pārtikas precēm īpašības, kuras tām nepiemīt.” Un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. panta 17. punkts iekļauj melnajā sarakstā — maldinoši jebkuros apstākļos — gadījumu, kad komercprakses īstenotājs “sniedz patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka prece, pakalpojums, digitālais pakalpojums vai digitālais saturs var palīdzēt izārstēt slimības, novērst disfunkciju vai fiziskos defektus”.
Melnais saraksts nozīmē, ka nav jāpierāda ietekme uz patērētāja lēmumu. Pārkāpums ir konstatējams pēc satura.
Praktiskā robeža scenārijā: slimības nosaukšana. “Pret saaukstēšanos”, “locītavu sāpēm”, “gremošanas traucējumiem” ir ārpus pārtikas norāžu loka. Atļautais variants runā par normālu funkciju, nevis par simptomu vai diagnozi.
Bailes kadrā: norma, kas pastāv tieši vizuālajai valodai
Regulas 1924/2006 3. panta e) apakšpunkts aizliedz norādes, kas “tekstā vai ilustrētā, grafiskā vai simboliskā atveidojumā” norāda uz organisma funkciju izmaiņām, kas patērētājā varētu radīt vai kāpināt bailes.
Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kur ES pārtikas regula tieši regulē vizuālo valodu. Aizliegtas ir, piemēram, animācijas, kurās parādās bojātas šūnas, saēsti kauli vai aizsērējuši asinsvadi, ja tās saistās ar produkta nelietošanu.
Latvijas Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 2. punkts to dublē plašāk: reklāmā aizliegts “izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi”. Turpat 3. punkts aizliedz izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu.
Alkohols: veselīguma norādes ir aizliegtas pilnībā
Regulas 1924/2006 4. panta 3. punkts: dzērieniem, kas satur vairāk nekā 1,2 % alkohola, veselīguma norādes nedrīkst izmantot. Atļautas ir tikai tās uzturvērtības norādes, kas norāda uz zemu vai samazinātu alkohola daudzumu vai samazinātu enerģētisko vērtību.
Tas attiecas arī uz netiešiem vizuāliem apgalvojumiem. Kadrs, kurā sarkanvīns tiek saistīts ar sirds simbolu, ir veselīguma norāde grafiskā atveidojumā un alkoholam nav pieļaujams neatkarīgi no zinātniskajiem rakstiem.
Bezalkoholiskajām versijām (zem 1,2 %) šis aizliegums nav piemērojams, bet tad atkal spēkā ir visi parastie nosacījumi — norāde jābūt no saraksta un produktam jāatbilst “avota” slieksnim.
Bērni kadrā un bērniem adresēta pārtikas reklāma
Divas normas darbojas paralēli. Pirmā ir ES līmenī: regulas 1924/2006 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts norādes par bērnu attīstību un veselību pieļauj tikai ar atsevišķu atļauju.
Otrā ir Latvijas Reklāmas likuma 5. pants. Tas nosaka, ka bērniem paredzētā reklāma vai reklāma, kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu tiesības un intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe. Panta otrā daļa aizliedz izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu.
Ceturtajā daļā ir divi punkti, kas pārtikas reklāmā ir īpaši aktuāli: aizliegts ietvert apgalvojumus, vizuālu vai skaņas informāciju, kas varētu nodarīt morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu, un aizliegts vērst uzmanību uz to, ka konkrētu preču iegāde rada fizisku, sociālu vai psiholoģisku pārākumu pār vienaudžiem vai ka attiecīgās preces trūkums izraisa pretēju rezultātu.
Pēdējais punkts izslēdz izplatītu scenārija shēmu: bērns, kas nedzer produktu, zaudē sacensībās, un bērns, kas dzer, uzvar.
Kad video jārāda uzturvērtības tabula un kad nē
Regulas 1924/2006 7. pants nosaka, ka uzturvērtības marķējums ir obligāts produktiem, par kuriem ir sniegta uzturvērtības vai veselīguma norāde, izņemot vispārīgas reklāmas gadījumus.
Šis izņēmums video darbā ir svarīgs. Zīmola imidža reklāmā, kur nav konkrēta produkta piedāvājuma, uzturvērtības tabulu kadrā likt nav prasīts. Taču izņēmums neattiecas uz 10. panta 2. punkta papildu informāciju — tā nav uzturvērtības marķējums, un veselīguma norādes gadījumā tā paliek.
Ja norāde attiecas uz vielu, kas uzturvērtības marķējumā nav norādīta, 7. pants prasa informāciju par tās daudzumu izvietot tajā pašā redzamības laukā, kur uzturvērtības marķējumu. Uztura bagātinātājiem informāciju par uzturvielām sniedz saskaņā ar Direktīvu 2002/46/EK.
Salīdzinājumi: ar ko un cik godīgi
Regulas 1924/2006 9. panta 1. punkts salīdzināšanu pieļauj tikai starp vienas un tās pašas kategorijas pārtikas produktiem, aplūkojot vairākus šīs kategorijas produktus, ar norādi par atšķirību uzturvielas daudzumā vai enerģētiskajā vērtībā un attiecībā uz vienādu produkta daudzumu. Otrais punkts precizē, ka salīdzina ar vairākiem tās pašas kategorijas produktiem, tostarp citu zīmolvārdu produktiem, kuriem nav tāds sastāvs, kas ļautu lietot līdzīgu norādi.
Tātad kadrs “mūsu dzērienā par 40 % mazāk cukura nekā citos” prasa reālu kategorijas vidējo, ne vienu izvēlētu konkurentu.
Paralēli piemēro Reklāmas likuma 9. panta trešo daļu, kas salīdzinošai reklāmai uzliek astoņus nosacījumus, tostarp objektīvu salīdzinājumu pēc pārbaudāmām pazīmēm un aizliegumu nomelnot konkurentu.
Kas atbild, ja reklāma ir nepareiza
Atbildība sadalās trīs līmeņos, un producentam ir svarīgi zināt, kurā viņš ir.
| Loma | Norma | Saturs |
|---|---|---|
| Reklāmas devējs | Reklāmas likuma 10. panta pirmā un otrā daļa | Persona, kuras uzdevumā reklāmu izgatavo; atbildīga par reklāmas saturu |
| Reklāmas izgatavotājs | 11. panta pirmā un otrā daļa | Persona, kas pēc pasūtījuma izgatavo, pārveido vai adaptē reklāmu; radošās ieceres drīkst paust tikai tad, ja reklāma atbilst normatīvajiem aktiem |
| Reklāmas izplatītājs | 12. panta ceturtā un sestā daļa | Aizliegts izplatīt reklāmu, par kuras neatbilstību zina vai vajadzēja zināt; ja neatklāj reklāmas devēju, atbild par saturu pats |
| Pārtikas uzņēmums | Regulas 1169/2011 8. panta 1. punkts | Par informāciju atbild uzņēmējs, ar kura vārdu produktu tirgo, vai importētājs |
| Norādes pamatotājs | Regulas 1924/2006 6. panta 2. punkts | Uzņēmējs, kas sniedz norādi, pamato tās lietošanu |
Producenta pozīcija ir 11. pants: izgatavotājs. Formāli saturs ir devēja atbildība, bet 11. panta otrā daļa radošo brīvību nosacīti saista ar atbilstību normatīvajiem aktiem, un 15. panta pirmā daļa uzraudzības iestādei dod tiesības informāciju, dokumentus un pierādījumus pieprasīt arī no izgatavotāja. Tāpēc pierādījumu ķēdei jābūt līgumā. Par to, kas līgumā ar producentu jāfiksē, ir atsevišķs raksts.
Praktisks risinājums ir vienkāršs: brīfa pielikumā klients iesniedz atļautās norādes formulējumu ar atsauci uz reģistru un produkta uzturvērtības datus, kas apliecina “avota” slieksni. Ja to nav, konkrēto frāzi scenārijā neliek.
Kurš atnāk ar jautājumiem
Reklāmas likuma 13. panta pirmā daļa uzrauga iestādes sadala tā: likuma ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome; zāļu reklāmas jomā — Veselības inspekcija; veterināro zāļu reklāmas jomā, kas paredzēta veterinārmedicīnisko pakalpojumu sniedzējiem — Pārtikas un veterinārais dienests.
Pārtikas norādēm pašām par sevi ir atsevišķs ceļš. Pārtikas aprites uzraudzības likuma 35. pants nosaka, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 29.–34. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Pārtikas un veterinārais dienests. Starp tiem ir 33. pants par nepatiesas informācijas sniegšanu un maldinošas prakses aizlieguma pārkāpšanu.
Un regulas 1924/2006 6. panta 3. punkts dalībvalstu kompetentajām iestādēm dod tiesības pieprasīt uzņēmējam vai personai, kas laiž produktu tirgū, uzrādīt visus attiecīgos elementus un datus, kuri apliecina atbilstību regulai.
| Iestāde | Ko vērtē | Pamats |
|---|---|---|
| PTAC | Negodīgu komercpraksi un reklāmas atbilstību | NKAL; Reklāmas likuma 13. panta pirmā daļa |
| PVD | Pārtikas marķējumu un reklāmu kā pārtikas apritē | Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13. un 35. pants |
| NEPLP | Reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos | Reklāmas likuma 13. panta pirmā daļa |
| Veselības inspekcija | Zāļu reklāmu | Reklāmas likuma 13. panta pirmā daļa |
| Konkurences padome | Ja pārkāpums rada būtisku kaitējumu konkurencei | Reklāmas likuma 14.1 pants |
Ko iestāde var likt darīt ar jau nofilmētu video
Reklāmas likuma 15. panta ceturtā daļa dod sešas iespējas. Video ražošanai nozīmīgākās ir šīs:
- uzdot sniegt reklāmā papildu informāciju (1. punkts);
- pieprasīt izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus — informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus (2. punkts);
- aizliegt izplatīt reklāmu (3. punkts);
- pieprasīt atsaukt reklāmu (4. punkts);
- uzlikt soda naudu (5. punkts).
Otrais punkts praksē nozīmē pārmontāžu vai pārfilmēšanu. Tāpēc pierādījumu pārbaude pirms filmēšanas dienas ir lētāka nekā pēc tās.
Ja tiek pieprasīts atsaukums, 16. panta pirmā daļa nosaka, ka tas izplatāms ar tā paša masu informācijas līdzekļa starpniecību, ar kuru izplatīta neatbilstošā reklāma, un 16. panta otrā daļa ļauj iestādei noteikt atsaukuma saturu, apjomu un veidu, turklāt izmaksas sedz lēmuma adresāts. Ja kampaņa gāja ar mediju budžetu, atsaukums arī prasa mediju budžetu.
Papildus 17.1 pants ļauj iestādei pieņemt pagaidu noregulējumu, kas ir spēkā no paziņošanas brīža, un pārsūdzēšana tā darbību neaptur.
Sodi
| Norma | Apmērs |
|---|---|
| Reklāmas likuma 20. panta pirmā daļa | Soda nauda līdz 14 000 EUR par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu |
| Reklāmas likuma 20. panta piektā daļa | Piespiedu nauda vienā reizē līdz 2800 EUR, ja lēmums netiek izpildīts |
| NKAL 15.2 panta pirmā daļa | Līdz 4 % no gada apgrozījuma |
| NKAL 15.2 panta 1.1 daļa | Ja prakse tikai Latvijā — līdz 4 %, bet ne vairāk kā 300 000 EUR |
| NKAL 15.2 panta 1.3 daļa | Ja apgrozījuma dati nav pieejami — līdz 2 miljoniem EUR, Latvijā — ne vairāk kā 300 000 EUR |
| Pārtikas aprites uzraudzības likuma 33. panta pirmā daļa | Fiziskai personai 70–140 naudas soda vienības, juridiskai personai 140–800 vienības |
Naudas soda vienības vērtību nosaka Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrā daļa: viena vienība ir pieci euro. Tātad 140–800 vienības ir 700–4000 EUR. Turpat 16. panta ceturtā daļa nosaka, ka maksimālais naudas sods juridiskajām personām ir 4000 vienību.
Kurš likums pirmais: NKAL vai Reklāmas likums
Reklāmas likuma 2.1 panta pirmā daļa atbild tieši: “Šo likumu piemēro, ja uz attiecīgo gadījumu nav attiecināms Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.”
Praksē tas nozīmē, ka reklāmai, kas adresēta patērētājiem, pirmais tiek pielietots NKAL, un tā 15.2 panta sodi ir daudz lielāki par Reklāmas likuma 14 000 EUR. Reklāmas likums paliek galvenais tad, kad reklāma adresēta uzņēmējiem vai kad NKAL nav piemērojams.
NKAL 9. panta pirmās daļas 1. punkts komercpraksi uzskata par maldinošu arī tad, ja informācija “jebkādā veidā, tostarp vispārējās pasniegšanas ziņā, maldina vai varētu maldināt vidusmēra patērētāju pat tad, ja faktiski ir pareiza”. Video kontekstā “vispārējās pasniegšanas ziņā” ir montāža, mūzika, tempo un kadra kompozīcija. Pareizi fakti sliktā kompozīcijā var būt maldinoši.
Influenceri, UGC un atsauksmes par bagātinātājiem
Ja zīmols pārtikas vai bagātinātāju video pasūta satura autoram, visas iepriekšējās normas paliek — norāde ir norāde neatkarīgi no tā, kas to izrunā. Virsū nāk divi slāņi.
Pirmais ir marķēšana. Par to, kā apmaksātu sadarbību atzīmē katrā platformā, ir atsevišķs raksts par apmaksātas sadarbības marķēšanu TikTok un YouTube.
Otrais ir NKAL melnais saraksts. 11. panta 22. punkts kā maldinošu jebkuros apstākļos nosauc gadījumu, kad komercprakses īstenotājs “sniedz nepatiesu informāciju vai rada nepatiesu priekšstatu par to, ka rīkojas ar savu saimniecisko vai profesionālo darbību nesaistītā nolūkā, vai pats uzdodas par patērētāju”. Nemarķēts “mana godīgā atsauksme” formāts par apmaksātu produktu iekrīt tieši tajā.
Savukārt atsauksmju inscenēšanu sedz 11. panta 26. un 27. punkts par nepārbaudītām un nepatiesām vai sagrozītām atsauksmēm. Montāža, kas no neitrālas atsauksmes izgriež tikai pozitīvo, ir sagrozīšana.
Papildus: ja autors kadrā nosauc produkta ietekmi uz savu veselību, tas joprojām ir veselīguma norāde regulas 2. panta izpratnē — un tai jābūt no atļauto saraksta ar 10. panta 2. punkta papildinformāciju.
Ko producentam prasīt no klienta pirms filmēšanas
Septiņi dokumenti vai atbildes. Ja kāda nav, attiecīgo scenārija elementu neliek.
| Ko prasīt | Kāpēc |
|---|---|
| Precīzs norādes formulējums ar atsauci uz ES reģistru | 10. panta 1. punkts — tikai no saraksta |
| Produkta uzturvērtības dati uz 100 g / 100 ml un uz devu | Lielākā daļa norāžu prasa “avota” slieksni |
| Ieteicamā dienas deva un lietošanas režīms | 10. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
| Vai ir grupas, kurām jāizvairās, un brīdinājumi | 10. panta 2. punkta c) un d) apakšpunkts |
| Faktiskais sastāvs pret kadrā plānotajām sastāvdaļām | Regulas 1169/2011 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
| Alkohola saturs tilpuma procentos | 4. panta 3. punkts — virs 1,2 % veselīguma norādes aizliegtas |
| Kas ir reklāmas devējs juridiski | Reklāmas likuma 10. un 12. pants — atbildības ķēde |
Scenārija pārbaudes saraksts
Deviņi jautājumi, ko uzdot katram scenārija kadram un katrai balss rindai.
| Jautājums | Ja atbilde ir “jā” |
|---|---|
| Vai kadrs, grafika vai simbols saista produktu ar veselību? | Tā ir veselīguma norāde — vajag formulējumu no saraksta |
| Vai tiek nosaukta slimība, simptoms vai diagnoze? | Jāizņem — 1169/2011 7. panta 3. punkts |
| Vai kadrā ir ārsts, farmaceits vai uztura speciālists, kas iesaka? | Jāizņem — 12. panta c) apakšpunkts |
| Vai tiek nosaukts svara zaudēšanas ātrums vai apjoms? | Jāizņem — 12. panta b) apakšpunkts |
| Vai vizuāli tiek izmantotas bailes par organisma funkcijām? | Jāizņem — 3. panta e) apakšpunkts |
| Vai kadrā redzamās sastāvdaļas ir produktā? | Ja nav — jāmaina kadrs |
| Vai skan “veselīgs” vai “labsajūtai” bez konkrētas norādes? | Jāpieliek atļauta norāde blakus — 10. panta 3. punkts |
| Vai video salīdzina ar konkurentu? | Jāpārbauda 9. pants un Reklāmas likuma 9. panta trešā daļa |
| Vai veselīguma norāde ir, bet 10. panta 2. punkta informācijas nav? | Jāpieliek četri elementi vai jāizņem norāde |
Ko šis raksts nesedz
Trīs robežas, lai nerastos maldīgs drošības sajūtas iespaids.
Zāles. Ja produkts ir zāles, nevis pārtika, piemēro pavisam citu regulējumu, un reklāmas uzraudzību saskaņā ar Reklāmas likuma 13. panta pirmo daļu veic Veselības inspekcija. Regulas 432/2012 preambulā ir atsevišķi atzīmēts, ka veselīguma norādes atļauja nav lēmums par to, vai konkrētu produktu klasificē par pārtiku vai par zālēm.
Kosmētika. Krēmu un šampūnu apgalvojumiem ir sava ES regula, un pārtikas norāžu loģika tur nepārnesas.
Latvijas tiesu prakse. Šo rakstu gatavojot, Latvijas tiesu nolēmumu apkopojumi par uztura bagātinātāju reklāmu sociālajos medijos nebija pieejami, tāpēc raksts balstās tikai uz normatīvo aktu tekstiem. Ja konkrētā lietā ir vajadzīga tiesu prakse, to jāmeklē atsevišķi.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai 15 sekunžu Reels var likt veselīguma norādi?
Var, bet tikai tad, ja video ietilpst arī regulas 10. panta 2. punkta četri elementi vai ja kadrā ir nolasāms marķējums, kurā tie ir. Praktiski tas nozīmē, ka īsajā formātā biežāk ir vieglāk veselīguma norādi neizmantot vispār un pārdot garšu, tekstūru vai ērtumu.
Vai pietiek ar atrunu kadra apakšā?
Regula neparedz izmēru, bet 5. panta 2. punkts prasa, lai vidusmēra patērētājs var saprast norādē aprakstīto labvēlīgo ietekmi, un NKAL 9. panta pirmās daļas 1. punkts vērtē vispārējo pasniegšanas veidu. Nenolasāma atruna šos nosacījumus neizpilda.
Vai drīkst teikt “stiprina imunitāti”?
Atļautie formulējumi par imūnsistēmu runā par normālas darbības uzturēšanu, nevis stiprināšanu. Precīzu pieļaujamo tekstu katrai vielai jāpārbauda ES reģistrā un Regulas 432/2012 pielikumā.
Vai zīmola nosaukums ar veselības nozīmi ir aizliegts?
Nē. Regulas 1. panta 3. punkts preču zīmi vai zīmolvārdu, ko varētu interpretēt kā norādi, atļauj lietot bez atļaujas procedūras, ja tam marķējumā, noformējumā vai reklāmā pievieno atbilstošu norādi, kas regulai atbilst.
Vai bezalkoholiskajam alum drīkst veselīguma norādi?
Ja alkohola saturs ir 1,2 % vai mazāk, 4. panta 3. punkta aizliegums nav piemērojams. Visi pārējie nosacījumi — norāde no saraksta, “avota” slieksnis, 10. panta 2. punkta informācija — paliek.
Kas notiek, ja klients pierādījumus neiesniedz?
Reklāmas likuma 15. panta otrā daļa ļauj uzraudzības iestādei uzskatīt reklāmā sniegto apgalvojumu par neprecīzu vai nepatiesu, ja pieprasītie pierādījumi noteiktā termiņā netiek iesniegti vai tiek iesniegti nepilnīgi. Neiesniegšana nav neitrāla.
Vai producents var tikt sodīts?
Soda nauda Reklāmas likuma 20. panta pirmajā daļā ir par reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu, un saturs pēc 10. panta otrās daļas ir devēja atbildība. Taču 15. panta pirmā daļa pierādījumus ļauj prasīt arī no izgatavotāja, un 11. panta otrā daļa radošo brīvību saista ar atbilstību normatīvajiem aktiem. Tāpēc praktiskais risks producentam ir laiks, pārfilmēšana un līgumsods, ne tik daudz administratīvais sods.
Vai uzturvērtības tabula jārāda katrā video?
Nē. Regulas 7. pants to prasa produktiem, par kuriem sniegta norāde, bet skaidri izņem vispārīgas reklāmas gadījumus.
Vai drīkst rādīt pirms/pēc kadrus?
Atkarīgs no tā, ko tie apgalvo. Ja tie attiecas uz svara zaudēšanas ātrumu vai apjomu, tie iekrīt 12. panta b) apakšpunktā. Ja tie liek domāt par slimības ārstēšanu, tie iekrīt 1169/2011 7. panta 3. punktā un NKAL 11. panta 17. punktā.
Vai bērnu drīkst filmēt pārtikas reklāmā?
Drīkst, ievērojot Reklāmas likuma 5. pantu un darba tiesību prasības bērnu nodarbināšanai. Satura ziņā aizliegts izmantot bērnu paļāvību un radīt iespaidu, ka produkts dod pārākumu pār vienaudžiem.
Avoti
- Regula (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (konsolidētā versija)
- Komisijas Regula (ES) Nr. 432/2012 (2012. gada 16. maijs) — atļauto veselīguma norāžu saraksts
- Regula (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (konsolidētā versija)
- ES uzturvērtības un veselīguma norāžu reģistrs
- Reklāmas likums
- Negodīgas komercprakses aizlieguma likums
- Pārtikas aprites uzraudzības likums
- Administratīvās atbildības likums
Lasi tālāk: Vides apgalvojumi reklāmas video · Reklāmas video noteikumi Latvijā · Produktu video interneta veikalam · Ražojumu drošuma regula e-veikalam
Ja plāno pārtikas, dzērienu vai bagātinātāju video un gribi, lai scenārijs tiek pārbaudīts pret šīm normām pirms filmēšanas dienas, sāc ar sociālo tīklu auditu vai uzraksti caur pieteikuma formu.