Katra otra reklāma, kuru ražotājs grib „jautru un ģimenisku”, Latvijā nonāk atsevišķā tiesību zonā. Ja video ir adresēts bērniem vai tajā piedalās bērni, uz to attiecas prasības, kuras parastajā reklāmā nepastāv — un daļa no tām aizliedz tieši tos radošos paņēmienus, kas aģentūras prezentācijās izskatās vislabāk.
Šis raksts ir pārbaudīts pirmavotu kopsavilkums producentam un mārketinga vadītājam: ko Reklāmas likums, Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un ES Digitālo pakalpojumu akts nosaka par reklāmu bērniem video formātā. Visi panti pārbaudīti likumi.lv un EUR-Lex 2026. gada 26. oktobrī.
Kas Latvijā ir „bērns”
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 3. panta pirmā daļa: bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Reklāmas likums lieto vārdu „bērns”, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums — „nepilngadīgā persona”. Praksē abi nozīmē to pašu: līdz 18 gadiem. Tas ir svarīgāk, nekā izskatās: ierobežojumi neattiecas tikai uz pirmsskolas vecuma saturu. Kampaņa, kuras mērķauditorija ir 16-gadnieki, ir reklāma bērniem tikpat lielā mērā, cik multfilmu klips sešgadīgajiem.
Divas pilnīgi dažādas situācijas, ko bieži sajauc
Reklāmas likuma 5. panta pirmā daļa nosaukusi tās abas vienā teikumā: „Bērniem paredzētā reklāma vai reklāma, kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu tiesības un intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.”
| Situācija | Kas to regulē | Ko pārbaudīt pirms filmēšanas |
|---|---|---|
| Reklāma adresēta bērniem (mērķauditorija) | Reklāmas likuma 5. pants, NKAL 13. panta 5. punkts, EPLL 38. pants | Satura aizliegumi: ko drīkst teikt, parādīt un ieteikt |
| Reklāmā piedalās bērns (aktieris, modelis) | Reklāmas likuma 5. panta pirmā un trešā daļa, Darba likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums | Piekrišanas, atļaujas, darba apstākļi laukumā |
Vienā produkcijā bieži ir abas. Bērnu piedalīšanās dokumentārā pusē — vecāku rakstveida piekrišana un Valsts darba inspekcijas atļauja — sīkāk aprakstīta rakstā par piekrišanu filmēšanai. Šis raksts ir par satura pusi.
Reklāmas likuma 5. pants: pamata aizliegumi
Panta aktuālā redakcija ir spēkā no 2016. gada 13. decembra. Otrā daļa: reklāmā aizliegts izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu. Tas nav deklaratīvs teikums — tā ir norma, pēc kuras Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vērtē konkrētu kadru.
Papildus 5. pantam darbojas arī 4. panta otrās daļas vispārīgie aizliegumi, kuri bērnu saturā iedarbojas spēcīgāk: aizliegts izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi (2. punkts) un izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu (3. punkts). Un 3. panta otrā daļa: reklāmā atļauts iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas.
Pieci aizliegumi, kas nogriež radošās idejas
Reklāmas likuma 5. panta ceturtā daļa ir visprecīzākā vieta visā Latvijas reklāmas regulējumā. Bērniem paredzētajā reklāmā aizliegts:
| Normas punkts | Aizliegums | Kā tas izpaužas video scenārijā |
|---|---|---|
| 5.(4)1) | Ietvert apgalvojumus, vizuālu vai skaņas informāciju, kura varētu nodarīt morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu | Kadrs, kurā bērns bez produkta tiek parādīts noskumis, atstumts vai izsmiets |
| 5.(4)2) | Ietvert mudinājumu vai mudināt uz agresivitāti, vardarbību vai seksuālām darbībām, diskreditēt vecāku, ģimenes, aizbildņu un pedagogu autoritāti | Humors, kurā vecāks vai skolotājs ir muļķis, bet bērns ar produktu ir gudrais |
| 5.(4)3) | Vērst uzmanību uz to, ka konkrētu preču iegāde rada fizisku, sociālu vai psiholoģisku pārākumu pār vienaudžiem vai ka preces trūkums izraisa pretēju rezultātu | „Ar šo tu būsi klases foršākais” un tā vizuālās versijas |
| 5.(4)4) | Nepārprotami norādīt, ka reklamējamās preces vai pakalpojuma iegāde ir iespējama jebkurai ģimenei, neņemot vērā tās budžetu | „Katra ģimene to var atļauties”, „pieejams visiem” bez atrunas |
| 5.(4)6) | Attēlot bērnus bīstamās situācijās | Bērns uz velosipēda bez ķiveres, pie plīts, ceļa tuvumā, ūdenī bez uzrauga |
Piektais punkts no šī saraksta ir izslēgts ar 2014. gada 13. februāra likumu, tāpēc numerācijā ir caurums — tas nav pārrakstīšanās kļūda.
Piektā daļa pievieno vēl vienu slāni: bērniem paredzētajā reklāmā ievērojami ne tikai šajā likumā, bet arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi.
Enerģijas dzērieni, alkohols un tabaka: divkāršs aizliegums
Reklāmas likuma 5. panta trešā daļa aizliedz divas lietas vienlaikus: izmantot bērnus alkoholisko dzērienu, enerģijas dzērienu un tabakas izstrādājumu vai citu smēķēšanai paredzētu izstrādājumu vai ierīču, vai to uzpildes tvertņu reklāmā, kā arī adresēt šādu reklāmu bērniem.
Tātad bērns nevar būt kadrā enerģijas dzēriena reklāmā pat tad, ja viņš dzērienu nelieto un reklāma ir adresēta pieaugušajiem. Un otrā virzienā: enerģijas dzēriena kampaņa nedrīkst būt adresēta bērniem pat tad, ja kadrā nav neviena bērna.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. panta otrā daļa noslēdz loku no darba tiesību puses: bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību vai reklāmu, un tāpat ar alkoholisko vai enerģijas dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību vai reklāmu. Izņēmums ir tikai mācību prakse prakses vadītāja klātbūtnē. Praktiski tas nozīmē: 17-gadīgs modelis enerģijas dzēriena filmēšanā nav risks, kuru var pārvaldīt ar piekrišanas veidlapu.
NKAL 13. pants: aizliegums, kuru nevar attaisnot ar kontekstu
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 13. pants uzskaita agresīvu komercpraksi jebkuros apstākļos — tas ir melnais saraksts, kur nav jāpierāda ietekme uz patērētāja lēmumu. Piektais punkts (redakcija spēkā no 2026. gada 27. septembra):
„reklāmā iekļauj tiešu bērniem adresētu aicinājumu iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, vai arī pierunāt vecākus vai citus pieaugušos iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu”.
Divas lietas šeit ir svarīgas producentam. Pirmkārt, „digitālais pakalpojums vai digitālais saturs” tekstā nonāca ar 2023. gada 9. februāra grozījumiem — tas nozīmē, ka spēles valūta, aplikācijas un abonementi ir pakļauti tam pašam aizliegumam kā rotaļlietas. Otrkārt, aizliegums attiecas uz tiešu aicinājumu: „palūdz mammai nopirkt” ir pārkāpums, bet produkta parādīšana bērnu saturā par sevi nav.
| Teksts video | Vērtējums | Pamats |
|---|---|---|
| „Nopērc jau šodien!” bērnu kanālā | Aizliegts | NKAL 13. panta 5. punkts, tiešs aicinājums |
| „Pasaki vecākiem, lai pasūta” | Aizliegts | NKAL 13. panta 5. punkts, otrā daļa |
| „Pieejams veikalos” (bez aicinājuma bērnam) | Pieļaujams, ja neskar citus aizliegumus | Nav tieša aicinājuma |
| Vecākiem adresēts „uzdāviniet bērnam” | Pieļaujams | Adresāts ir pieaugušais |
Kā iestāde nosaka, ka reklāma ir „adresēta bērniem”
Likumā nav formulas. Vērtēšanas rāmi dod NKAL 4. panta otrās daļas 1. punkts: komercprakse ir negodīga, ja tā neatbilst profesionālajai rūpībai un būtiski negatīvi ietekmē vai var būtiski negatīvi ietekmēt tāda vidusmēra patērētāja vai tādas patērētāju grupas vidusmēra pārstāvja ekonomisko rīcību, kam šī komercprakse adresēta vai ko tā skar.
Un tad 8. panta pirmā daļa precizē, kad mēra pēc bērna, nevis pēc pieauguša cilvēka: ja komercprakse var būtiski negatīvi ietekmēt tikai konkrēti nosakāmas patērētāju grupas ekonomisko rīcību, ko komercprakses īstenotājs varētu saprātīgi paredzēt, ņemot vērā faktu, ka šie patērētāji sava garīgā vai fiziskā stāvokļa, vecuma vai nepamatotas uzticēšanās (arī pieredzes vai zināšanu trūkuma) dēļ ir īpaši neaizsargāti, tad praksi vērtē no attiecīgās grupas vidusmēra pārstāvja viedokļa.
Praktiskā nozīme: tev nav jāraksta mediju plānā „mērķauditorija 7–12 gadi”, lai nokļūtu šajā režīmā. Pietiek, ka tu varēji saprātīgi paredzēt, ka video skatīsies bērni. Animēts talismans, bērnu balsis, spēles estētika un izvietojums bērnu saturā ir pazīmes, kuras kopā veido to paredzamību.
Pārspīlējums ir atļauts arī bērnu reklāmā
NKAL 8. panta otrā daļa: panta pirmajā daļā noteiktais neskar komercprakses īstenotāja tiesības reklāmā izmantot pārspīlētus un tādus izteicienus, kuri nav uztverami burtiski.
Tas ir vienīgais skaidrais radošais „jā” šajā regulējumā. Lidojošs zilonis, runājošs sieriņš un kosmosa kuģis no kartona kastes nav maldinoši. Robeža iet tur, kur pārspīlējums pāriet apgalvojumā par produkta īpašībām, kuru bērns var uztvert burtiski — piemēram, ka dzēriens dod spēku pacelt automašīnu.
Televīzija un radio: Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 38. pants
Ja video nonāk TV, radio vai pieprasījumvideo katalogā, papildus Reklāmas likumam darbojas EPLL (aktuālā redakcija spēkā no 2026. gada 20. jūnija). 38. pants ir specializēts panta uz nepilngadīgajiem:
| Norma | Prasība |
|---|---|
| 38.(1)1) | Komerciāls paziņojums nedrīkst radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem |
| 38.(1)2) | Nedrīkst rosināt nepilngadīgos, lai viņi pārliecina savus vecākus vai citas personas iegādāties reklamētās preces vai pakalpojumus |
| 38.(1)3) | Nedrīkst izmantot nepilngadīgo īpašo uzticēšanos vecākiem, skolotājiem vai citām personām |
| 38.(1)4) | Nedrīkst nepamatoti parādīt nepilngadīgos bīstamās situācijās |
| 38.(1)5) | Nedrīkst tieši mudināt nepilngadīgos iegādāties vai īrēt (nomāt) preces |
| 38.(2) | Ja paziņojumā piedāvā iegādāties preci, izmantojot tālruni vai internetu, tā mērķauditorija nedrīkst būt nepilngadīgas personas |
| 38.(3) | Paziņojumos, kuru mērķauditorija ir nepilngadīgie, nedrīkst, reklamējot preci, norādīt uz papildu produktu, ja tas nav integrēts pamatprodukta sastāvā |
38. panta trešā daļa praksē nozīmē, ka „sēriju kolekcionēšanas” mehānika bērnu reklāmā ir riskanta: ja figūriņa vai uzlīme nav iekšā pašā produktā, uz to norādīt nedrīkst.
EPLL 35. pants: vispārīgie aizliegumi, kas bērnu saturā iedarbojas pirmie
35. panta otrā daļa attiecas uz visiem audio un audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, bet bērnu saturā tie ir tie punkti, kuri visbiežāk nostrādā:
- 1. punkts — nedrīkst mudināt uz vides aizsardzībai kaitīgu rīcību;
- 4. punkts — nedrīkst veicināt vai mudināt uz rīcību, kas apdraud cilvēka veselību vai drošību;
- 5. punkts — nedrīkst ietvert, veicināt vai attaisnot vardarbību un nežēlību, kā arī cietsirdīgu vai bezatbildīgu cilvēka izturēšanos pret dzīvniekiem;
- 6. punkts — nedrīkst aizskart cilvēka cieņu;
- 8. punkts — nedrīkst reklamēt tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un smēķēšanu.
Trīs normas, kuras bieži pārsteidz pasūtītāju: 35. panta septītā daļa aizliedz izmantot tehniskos līdzekļus vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un klausītāju zemapziņu; devītā daļa aizliedz slēptus komerciālus paziņojumus; astotā daļa nosaka, ka paziņojuma vidējā skaņa nedrīkst būt skaļāka par vidējo skaņu triju minūšu intervālā pirms tā sākuma. Pēdējā ir tiešs tehnisks uzdevums skaņas režisoram, nevis juridiska abstrakcija.
Atbildība 35. pantā ir sadalīta skaidri: par paziņojuma saturu atbild reklāmdevējs (ceturtā daļa), par izvietošanu programmā — elektroniskais plašsaziņas līdzeklis (piektā daļa).
Produktu izvietošana bērnu raidījumos ir aizliegta
EPLL 45. panta pirmā daļa: produktu izvietošana programmā vai raidījumu katalogā ir aizliegta jebkādos ziņu un aktuālo notikumu, patērētāju tiesību aizsardzības, reliģiskajos raidījumos, kā arī bērnu auditorijai paredzētos raidījumos.
Tas ir absolūts aizliegums, nevis marķēšanas pienākums. Ja klients grib savu produktu ievietot bērnu raidījumā, atbilde nav „jā, ar paziņojumu ekrānā”, bet „nē”. Pārējos raidījumos izvietošana ir atļauta, ja izpildītas visas 45. panta otrās daļas prasības: raidījuma saturs netiek iespaidots tā, ka tiktu ietekmēta redakcionālā atbildība un neatkarība; raidījums atklātā veidā nemudina uz pirkšanu vai nomu; produkts raidījumā nav pārmērīgi izcelts; skatītāji ir skaidri informēti par izvietošanu — katra raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījumu atsāk pēc reklāmas pauzes.
Un 44. panta ceturtā daļa pievieno: televīzijas veikala izvietošana ir aizliegta bērnu auditorijai paredzētu raidījumu laikā.
Sponsorēšana: nosaukums drīkst, aicinājums pirkt — nē
EPLL 39. panta pirmā daļa nosaka robežu, kuru zīmoli regulāri mēģina pārkāpt: sponsorētā programmā vai raidījumā nedrīkst tieši vai netieši popularizēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai netiešus norādījumus attiecībā uz šo preču un pakalpojumu iegādi vai nomu.
Otrā daļa nosaka, kas ir atļauts: raidījuma sākumā, kā arī vidū vai beigās informē, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu. Trešā daļa: sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētā raidījuma saturu un programmu.
Tāpēc sponsora plāksne bērnu raidījumā var saturēt logo, bet ne saukli „pamēģini jaunumu”. Praktiski tas maina montāžu: sponsora bloks ir statisks identifikators, nevis mini reklāma.
YouTube, TikTok un Instagram: platformas nav ārpus likuma
Ir izplatīts pieņēmums, ka EPLL attiecas tikai uz TV. Tas vairs nav tiesa. 23.6 pants regulē audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus video koplietošanas platformās, un otrā daļa nosaka tieši: video koplietošanas platformas pakalpojuma sniedzēji to iespēju un kontroles robežās ievēro 35. panta otrās daļas 1., 4., 6., 7. un 8. punkta, septītās un devītās daļas, 36. panta otrās daļas, 37. panta otrās daļas un 38. panta noteikumus.
Citiem vārdiem: viss 38. pants — visi septiņi ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgajiem — ir pārnests arī uz platformu vidi.
Pirmā daļa uzliek platformām pienākumu veikt piemērotus pasākumus, lai pasargātu sabiedrību no raidījumiem un lietotāju veidotiem video, kuru saturs var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai.
Trešā daļa prasa platformām izstrādāt publiski pieejamu rīcības kodeksu, un tajā obligāti jābūt arī noteikumiem par komerciāliem paziņojumiem, kuri iekļauti bērnu auditorijai paredzētos raidījumos vai pirms vai pēc tiem, par pārtiku un dzērieniem, kuru sastāvā ir vielas, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama — jo īpaši tauki, taukskābes, sāls vai nātrijs un cukuri.
Šis ir cukura un sāls jautājums, kurš Latvijā nenāk no pārtikas likumiem, bet no mediju likuma caur platformas rīcības kodeksu. Konkrēts saturs atkarīgs no platformas kodeksa, tāpēc kampaņas plānošanā tas jāpārbauda katrai platformai atsevišķi. Par to, ko drīkst apgalvot par pārtikas ietekmi uz veselību, skaties veselīguma norāžu rakstu.
Ko maina Digitālo pakalpojumu akta 28. pants
Regulas (ES) 2022/2065 28. pants „Nepilngadīgo aizsardzība tiešsaistē” otrā daļa: tiešsaistes platformas nodrošinātāji savā saskarnē nerāda reklāmu, kuras pamatā ir profilēšana, kas izmanto pakalpojuma saņēmēja personas datus, ja tie ar pietiekamu pārliecību zina, ka pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs.
Pirmā daļa prasa platformām ieviest pienācīgus un samērīgus pasākumus augstam nepilngadīgo privātuma un drošības līmenim. Trešā daļa precizē, ka šo pienākumu izpilde neuzliek platformām pienākumu apstrādāt papildu personas datus, lai novērtētu, vai saņēmējs ir nepilngadīgs.
Mārketinga nozīme ir tieša: ja mērķauditorija ir bērni, uz profilēšanu balstīta mērķēšana platformās vairs nav instruments. Sasniedzamība jāpanāk ar satura kontekstu un radošo risinājumu, nevis ar interešu segmentiem. Tas maina mediju plānu, nevis tikai juridisko pielikumu.
YouTube „made for kids”: ko video zaudē
Ja video YouTube ir atzīmēts kā bērniem veidots, platforma izslēdz daļu funkciju, lai ierobežotu datu vākšanu. YouTube palīdzības lapa (pārbaudīta 26.10.2026.) nosauc konkrēto sarakstu — individuālam video vai tiešraidei nav pieejams:
| Izslēgtā funkcija | Ko tas nozīmē kampaņai |
|---|---|
| Kartītes un beigu ekrāni | Nav klikšķināma CTA video beigās — pāreja uz mājaslapu jāplāno aprakstā un ārpus platformas |
| Personalizēta reklāma | Mediju pirkums šādā saturā strādā bez personalizācijas |
| Komentāri | Nav sociālā pierādījuma un community pārvaldības |
| Paziņojumu zvaniņš | Abonenti nesaņem paziņojumu par jaunu video |
| Saglabāšana atskaņošanas sarakstā un „skatīties vēlāk” | Nav atkārtotas skatīšanās mehānikas |
| Autoplay sākumlapā | Mazāka organiskā sasniedzamība no ieteikumiem |
| Kanāla dalība, prečzīmes un biļetes, Super Chat | Nav monetizācijas instrumentu |
| Video ūdenszīme | Nav kanāla abonēšanas pogas kadrā |
Kanāla līmeņa iestatījums izslēdz to pašu visos video, un papildus kanālam nav pieejami kanāla dalība, paziņojumu zvaniņš, ieraksti (Posts) un Ask Studio.
Trīs papildu fakti no tās pašas lapas, kuri ietekmē plānošanu. Pirmkārt, auditorija jāuzstāda katram video — arī tiem, kas nav bērniem. Otrkārt, YouTube izmanto mašīnmācīšanos un var pārrakstīt autora izvēli kļūdas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā; uz sistēmu nedrīkst paļauties, jo tā var neatpazīt saturu, kuru par bērniem veidotu uzskatītu uzraugs. Treškārt, ja video ir pārslēgts stāvoklī „Set to Made for Kids”, auditoriju vairs nevar mainīt pašam — var tikai apelēt, un katru video var apelēt tikai vienu reizi.
Praktiskais secinājums producentam: ja zīmola video mērķauditorija ir ģimenes ar bērniem, konversijas mehānika jāprojektē pirms montāžas. Beigu ekrāns, kas ir pamatā visai piltuvei, šādā video vienkārši nestrādās.
Kas atbild, ja reklāma izrādās nelikumīga
| Loma | Norma | Atbildība |
|---|---|---|
| Reklāmas devējs (klients) | Reklāmas likuma 10. panta otrā un trešā daļa | Atbild par reklāmas saturu; tiesīgs izplatīt tikai tādu reklāmu, kas nav pretrunā likumam |
| Reklāmas izgatavotājs (producents, aģentūra) | Reklāmas likuma 11. panta pirmā un otrā daļa | Drīkst paust radošās ieceres jebkurā formā, ja reklāma atbilst likumam un līgumam |
| Reklāmas izplatītājs (mediji, platforma, kanāls) | Reklāmas likuma 12. panta trešā un ceturtā daļa | Pienākums nodalīt reklāmu no cita veida informācijas; aizliegts izplatīt reklāmu, par kuras neatbilstību zina vai vajadzēja zināt |
| Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis | EPLL 35. panta piektā daļa | Atbild par izvietošanu programmā atbilstoši likumam |
Producenta pozīcija 11. pantā ir nosacīta: radošā brīvība ir, bet tikai likuma un līguma robežās. Tāpēc bērnu kampaņā atbildības sadalījums ir jāfiksē rakstiski — kas apstiprina scenāriju un kas uzņemas risku par satura atbilstību. Par to, kā šo sadaļu formulēt, ir atsevišķs raksts par video līgumu ar producentu.
Sodi
| Likums | Norma | Apmērs |
|---|---|---|
| Reklāmas likums | 20. panta pirmā daļa | Soda nauda līdz 14 000 EUR par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu |
| Reklāmas likums | 20. panta otrā daļa | Līdz 1400 EUR par 12. panta trešās un piektās daļas prasību neievērošanu |
| Reklāmas likums | 20. panta piektā daļa | Piespiedu nauda vienā reizē ne vairāk kā 2800 EUR |
| NKAL | 15.2 panta pirmā daļa | Līdz 4 % no gada apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem |
| NKAL | 15.2 panta 1.1 daļa | Ja prakse īstenota tikai Latvijā — līdz 4 % no apgrozījuma, bet ne vairāk kā 300 000 EUR |
| NKAL | 15.2 panta 1.3 daļa | Ja informācija par apgrozījumu nav pieejama — līdz 2 miljoniem EUR, bet tikai Latvijā īstenotai praksei ne vairāk kā 300 000 EUR |
Papildus naudai iestāde var pieprasīt izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus, tostarp vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus (Reklāmas likuma 15. panta ceturtās daļas 2. punkts), aizliegt izplatīt reklāmu (3. punkts) vai pieprasīt to atsaukt (4. punkts). Atsaukums saskaņā ar 16. panta pirmo daļu izplatāms ar tā paša masu informācijas līdzekļa starpniecību, ar kuru izplatīta neatbilstošā reklāma, un izmaksas sedz lēmuma adresāts.
Montāžas valodā tas nozīmē: sliktākais scenārijs nav sods, bet pārmontāža un atkārtots mediju pirkums par saviem līdzekļiem.
Kas uzrauga
Reklāmas likuma 13. panta pirmā daļa sadala kompetenci: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, zāļu reklāmas jomā — Veselības inspekcija, bet veterināro zāļu reklāmā profesionāļiem — Pārtikas un veterinārais dienests. NKAL 14. panta pirmā daļa: šā likuma ievērošanu uzrauga PTAC, zāļu jomā — Veselības inspekcija.
Praksē tas nozīmē divas adreses vienai reklāmai: saturu bērnu kampaņā visticamāk vērtēs PTAC, bet TV un radio izvietojumu — NEPLP.
Alus un vīns: visstingrākā norma visā regulējumā
EPLL 36. panta pirmā daļa jau pati par sevi pārsteidz daudzus: atļauta ir tikai alus un vīna reklāma un televīzijas veikals, pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals ir aizliegti. Un otrās daļas pirmais punkts ir kategorisks: komerciālus paziņojumus par alkoholiskajiem dzērieniem nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajos nedrīkst piedalīties nepilngadīgie.
| Norma | Aizliegums alus un vīna reklāmā |
|---|---|
| 36.(2)1) | Adresēt nepilngadīgajiem; nepilngadīgo piedalīšanās kadrā |
| 36.(2)2) | Saistīt lietošanu ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu |
| 36.(2)3) | Paust, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības, stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas |
| 36.(2)4) | Mudināt uz pārmērīgu lietošanu vai negatīvi atspoguļot atturību un mērenību |
| 36.(2)5) | Uzsvērt alkohola saturu dzērienā |
| 36.(2)6) | Radīt iespaidu, ka lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā |
| 36.(2)7) | Reklamēt cenas vai atlaides — šis punkts ir spēkā no 01.08.2025. |
Septītais punkts ir jaunākais un praksē nepamanītākais: alus cenas akcija video ir aizliegta, nevis tikai ierobežota. Tas tieši skar e-veikalu un mazumtirdzniecības klipus, kuros cena ir visa vēsts.
36. panta trešā daļa dod vienu izņēmumu, kurš noder sporta producentiem: ierobežojumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāmas materiāli izvietoti notikumu fonā (plakāti stadionos, komersantu nosaukumi un emblēmas, preču zīmes) un no tiem nav iespējams izvairīties. Tāda pati atruna ir arī 35. panta vienpadsmitajā daļā attiecībā uz pārējiem ierobežojumiem.
Kuri TV noteikumi pārceļas uz sociālajiem tīkliem
EPLL 23.6 panta otrā daļa nav vispārīga atsauce — tā uzskaita konkrētas normas. Tas ļauj uzzīmēt precīzu karti, ko platformas vidē ievēro un ko ne:
| Norma, kas pārnesta uz platformām | Par ko tā ir |
|---|---|
| 35.(2)1) | Vides aizsardzībai kaitīga rīcība |
| 35.(2)4) | Rīcība, kas apdraud veselību vai drošību |
| 35.(2)6) | Cilvēka cieņas aizskaršana |
| 35.(2)7) | Naida kurināšana un diskriminācijas aicinājumi |
| 35.(2)8) | Tabaka, smēķēšanas ierīces un uzpildes tvertnes |
| 35.(7) | Zemapziņu ietekmējoši paņēmieni |
| 35.(9) | Slēpti komerciāli paziņojumi |
| 36.(2) | Visi septiņi alkohola ierobežojumi, tostarp nepilngadīgo piedalīšanās |
| 37.(2) | Recepšu zāles un ārstniecība pēc ārsta norādījuma |
| 38. pants | Visi septiņi ierobežojumi attiecībā uz nepilngadīgajiem |
Jāņem vērā divas atrunas. Pirmkārt, likums šo pienākumu adresē platformas pakalpojuma sniedzējam un piesaista to „iespēju un kontroles robežām” — tas nav tiešs pienākums katram reklāmdevējam. Otrkārt, reklāmdevējam tas tomēr ir praktisks mērs: ja platformas pienākums ir šīs normas ievērot, tās ir arī tas, pēc kā platforma noņem saturu. Un neatkarīgi no EPLL reklāmdevējam vienmēr paliek Reklāmas likums un NKAL, kuri uz interneta reklāmu attiecas bez izņēmuma.
Pirmsprodukcijas kontrolsaraksts bērnu kampaņai
- Vai mērķauditorija ir bērni? Ja atbilde ir „varbūt”, pieņem, ka ir — NKAL 8. panta pirmā daļa balstās uz to, ko varēji saprātīgi paredzēt.
- Vai scenārijā ir tiešs aicinājums bērnam pirkt vai palūgt vecākiem? Izsvītro — NKAL 13. panta 5. punkts.
- Vai kadrā ir vecāks vai pedagogs komiski pazemojošā lomā? Pārrakstīt — Reklāmas likuma 5.(4)2).
- Vai produkts tiek saistīts ar statusu vienaudžu vidū? Pārrakstīt — 5.(4)3).
- Vai kadrā bērns ir bīstamā situācijā, arī netīši (velosipēds bez ķiveres, virtuve, ūdens, ceļš)? Pārfilmēt — 5.(4)6) un EPLL 38.(1)4).
- Vai produkts ir alkohols, enerģijas dzēriens vai smēķēšanas produkts? Tad bērns nedrīkst būt ne kadrā, ne mērķauditorijā — 5.(3); un bērnu nedrīkst arī nodarbināt šādā filmēšanā — Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48.(2).
- Vai paredzēta sēriju vai papildu priekšmetu mehānika? Pārbaudi EPLL 38.(3) — papildu produkts jābūt integrētam pamatproduktā.
- Vai video nonāks TV vai bērnu raidījumā kā produktu izvietošana? Aizliegts — EPLL 45.(1).
- Vai sponsora plāksnē ir aicinājums pirkt? Noņem — EPLL 39.(1).
- Vai beigu ekrāns ir kampaņas konversijas pamats? YouTube „made for kids” to izslēdz — mehānika jāpārplāno.
- Vai mediju plānā ir uz profilēšanu balstīta mērķēšana nepilngadīgajiem? Nav pieejama — Regulas 2022/2065 28.(2).
- Vai visi apgalvojumi ir pierādāmi? Reklāmas likuma 15. panta otrā daļa ļauj iestādei neiesniegtus pierādījumus uzskatīt par nepatiesību.
Šo sarakstu praktiski ir vērts iekļaut brīfā, nevis pārbaudīt montāžas galdā. Kā to uzrakstīt, aprakstīts rakstā par video brīfu.
Ko šajā rakstā neizdevās pārbaudīt
- Latvijas tiesu un PTAC prakse tieši par bērnu reklāmu video. Likuma teksts ir skaidrs, bet publiski pieejamu konkrētu lēmumu kopumu par 5. panta ceturtās daļas piemērošanu video formātā šajā sesijā neizdevās pārbaudīt pirmavotā.
- Konkrētu platformu rīcības kodeksu saturs par pārtiku un dzērieniem bērnu saturā (EPLL 23.6 trešā daļa). Pienākumu kodeksu izstrādāt nosaka likums, bet katras platformas kodeksa tekstu kampaņas sākumā jāpārbauda atsevišķi.
- TikTok un Meta aktuālās prasības reklāmai nepilngadīgajiem — šo platformu politiku lapas no šīs vides nav sasniedzamas, tāpēc raksts tās nenosauc. Marķēšanas prasības apmaksātai sadarbībai TikTok un YouTube ir aprakstītas atsevišķā rakstā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai bērns drīkst spēlēt lomu parastā uzņēmuma reklāmā?
Jā. Reklāmas likuma 5. panta pirmā daļa to pieļauj, ja reklāma neapdraud bērnu tiesības un intereses un tās veidošanā ņemta vērā bērnu uztvere un psihe. Aizliegums attiecas uz konkrētiem produktiem (5.(3)) un konkrētiem paņēmieniem (5.(4)).
Kur ir robeža starp „reklāma bērniem” un „reklāma vecākiem par bērnu produktu”?
Pēc adresāta. Ja aicinājums ir adresēts pieaugušajam, NKAL 13. panta 5. punkts nav pārkāpts. Bet, ja video izvietots bērnu saturā un veidots bērnu uztverei, iestāde var to vērtēt no bērna viedokļa — NKAL 8. panta pirmā daļa.
Vai pietiek ar atrunu ekrānā, ka reklāma adresēta pieaugušajiem?
Nē. Likums nevērtē atrunu, bet reklāmas kopējo iedarbību: pazīmju kopumu, mērķauditoriju un izvietojumu. Atruna neatceļ 5.(4) aizliegumus.
Vai enerģijas dzēriena reklāmā drīkst filmēt 17 gadus vecu sportistu?
Nē. Reklāmas likuma 5. panta trešā daļa aizliedz izmantot bērnus enerģijas dzērienu reklāmā, un bērns ir persona līdz 18 gadiem. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. panta otrā daļa papildus aizliedz bērnam strādāt darbus, kas tieši saistīti ar enerģijas dzērienu reklāmu.
Vai animēts talismans ir aizliegts?
Nē. NKAL 8. panta otrā daļa skaidri saglabā tiesības reklāmā izmantot pārspīlētus un tādus izteicienus, kuri nav uztverami burtiski. Problēma rodas tad, kad pārspīlējums pāriet apgalvojumā par produkta īpašībām.
Vai bērnu raidījumā var ievietot produktu, ja par to brīdina ekrānā?
Nē. EPLL 45. panta pirmā daļa produktu izvietošanu bērnu auditorijai paredzētos raidījumos aizliedz pavisam — informēšanas prasība (45.(2)4)) attiecas uz atļautajiem gadījumiem.
Vai sponsora plāksnē drīkst būt produkta attēls?
EPLL 39. panta otrā daļa pieļauj sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu. Taču 39. panta pirmā daļa aizliedz tiešus vai netiešus norādījumus par iegādi vai nomu — tāpēc attēls bez pārdošanas sauklis ir drošāks.
Vai YouTube reklāma bērniem drīkst būt personalizēta?
Nē. Bērniem veidotā saturā personalizētā reklāma ir izslēgta, un Regulas 2022/2065 28. panta otrā daļa aizliedz platformām rādīt uz profilēšanu balstītu reklāmu, ja tās ar pietiekamu pārliecību zina, ka saņēmējs ir nepilngadīgs.
Vai dāvanu izloze bērniem sociālajos tīklos ir atļauta?
Mehānikas puse ir aprakstīta rakstā par izlozēm sociālajos tīklos, bet bērnu dalībai papildus jāievēro šeit aprakstītie aizliegumi, tostarp NKAL 13. panta 5. punkts, ja dalība prasa pirkumu.
Vai zaļie apgalvojumi bērnu reklāmā tiek vērtēti stingrāk?
Pati vides apgalvojumu norma ir vienāda visiem, bet vērtējums notiek no bērna viedokļa (NKAL 8.(1)), tāpēc nekonkrēts „videi draudzīgs” kadrā ir riskantāks. Prasības aprakstītas rakstā par vides apgalvojumiem reklāmas video.
Avoti
- Reklāmas likums — 3., 4., 5., 10., 11., 12., 13., 15., 16. un 20. pants (redakcija spēkā no 13.12.2016.)
- Negodīgas komercprakses aizlieguma likums — 4., 8., 13., 14. un 15.2 pants (redakcija spēkā no 27.09.2026.)
- Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums — 23.6, 35., 38., 39., 44. un 45. pants (redakcija spēkā no 20.06.2026.)
- Bērnu tiesību aizsardzības likums — 3. un 48. pants
- Regula (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts) — 28. pants
- YouTube Help: Set your channel or video’s audience — funkciju ierobežojumi „made for kids” saturā
Visi avoti pārbaudīti 2026. gada 26. oktobrī.
Lasi tālāk: Reklāmas video noteikumi Latvijā · Piekrišana filmēšanai: darbinieki, klienti, bērni · Veselīguma norādes reklāmas video
Ja plānojat kampaņu, kuras auditorijā ir ģimenes ar bērniem, un gribat, lai scenārijs tiktu pārbaudīts pirms filmēšanas, nevis pēc tās — pieteikumu var atstāt šeit. Ja vispirms jāsaprot, kā šobrīd strādā uzņēmuma esošais saturs, der sociālo tīklu audits.