Vairums uzņēmumu video pasūta ar e-pasta saraksti un rēķinu. Kamēr viss iet labi, tas nevienu netraucē. Problēma parādās vēlāk: mārketinga vadītājs grib video ielikt YouTube reklāmā, bet producents saka, ka tas bija tikai mājaslapai. Vai uzņēmums grib pēc diviem gadiem pārmontēt materiālu, bet izejmateriāla vairs nav. Vai jaunais īpašnieks jautā, kur ir dokuments, kas pierāda, ka uzņēmumam vispār pieder tiesības uz saviem reklāmas video.
Latvijā šo jautājumu regulē divi likumi, kas savā starpā nesarunājas: Autortiesību likums (tiesības uz saturu) un Civillikuma saistību tiesību daļa (pasūtījums, samaksa, termiņi). Abi satur normas, kas iedarbojas automātiski, ja līgumā par to nekas nav rakstīts — un gandrīz visos gadījumos automātiskais risinājums ir šaurāks, nekā pasūtītājs domā.
Šis raksts ir kontrolsaraksts pasūtītājam. Katrs punkts ir ar atsauci uz konkrētu panta daļu, lai to varētu parādīt juristam vai producentam, nevis strīdēties par viedokļiem. Ja vēl tikai izvēlies, ar ko strādāt, sāc ar 8 jautājumiem video producentam; ja jautājums ir par budžetu — ar video cenu ceļvedi.
Īsā atbilde: 12 punkti, bez kuriem līgums ir nepabeigts
| # | Ko ierakstīt | Kāpēc tieši to |
|---|---|---|
| 1 | Rakstveida forma | Līgums par audiovizuāla darba radīšanu pēc likuma slēdzams rakstveidā |
| 2 | Izmantošanas veidu uzskaitījums | Bez tā tiesības aprobežojas ar līguma mērķi |
| 3 | Teritorija | Bez tās — tikai valsts, kurā līgums noslēgts |
| 4 | Termiņš vai atsavināšana | Beztermiņa licenci autors var uzteikt 6 mēnešus iepriekš |
| 5 | Pārveidošanas un pārmontēšanas tiesības | Atsevišķa mantiskā tiesība, neietilpst “publiskošanā” |
| 6 | Apakšlicences tiesības | Vajadzīgas aģentūrai, izplatītājam, meitas uzņēmumam |
| 7 | Izejmateriāls un arhivēšana | Failu valdījums pats par sevi tiesības nerada |
| 8 | Cilvēki kadrā | Izpildītāju tiesības un personas datu apstrāde |
| 9 | Mūzikas licence un tās nodošana | Mūzikas autors patur arī mantiskās tiesības |
| 10 | Labojumu kārtas un pieņemšana | Bez tā pieņemšanas termiņš jānosaka tiesai |
| 11 | Atcelšana un pārcelšana | Ja kavēklis nāk no pasūtītāja puses, samaksa pienākas pilnā apmērā |
| 12 | AI izmantošanas deklarācija | Marķēšanas pienākums 2026. gadā ir pasūtītāja atbildības zonā |
Kas šis līgums ir juridiski: divi līgumi vienā dokumentā
Video produkcijas līgums Latvijā gandrīz vienmēr ir divu dažādu līgumu savienojums, un tieši tāpēc veidnes no interneta tik bieži nestrādā.
Pirmā daļa ir uzņēmuma līgums. Civillikuma 2212. pants: ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Tas pats pants nosaka, ka uzņēmuma līgumam piemērojami arī noteikumi par darba līgumu, ciktāl tie nerunā pretim turpmākajiem pantiem. No šīs daļas nāk termiņi, pieņemšana, samaksa un risks.
Otrā daļa ir autortiesību daļa. Filmēšana rada autortiesību objektu, un tiesības uz to nerodas pasūtītājam automātiski. Autortiesību likuma 40. panta pirmā daļa: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, izmantotājam attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Atļauju izsniedz licences līguma vai licences veidā (40. panta otrā daļa), un to jānoslēdz vai jāsaņem pirms darba izmantošanas (40. panta trešā daļa).
Formas prasība nav izvēles jautājums. Autortiesību likuma 43. panta trešā daļa uzskaita līgumus, kas slēdzami rakstveidā, un tajā sarakstā ir gan līgums par darba publiskošanu, gan līgums par audiovizuāla darba radīšanu, gan jebkurš līgums, kas nosaka tādas tiesības, kādas ietvertas izņēmuma licencē. To pašu apstiprina 49. panta pirmā daļa: līgums par audiovizuāla darba radīšanu slēdzams rakstveidā.
Praktiskā nozīme: e-pasta sarakste par cenu un termiņu var būt derīgs uzņēmuma līgums, bet tā nav derīgs pamats izņēmuma tiesībām uz saturu.
Trīs lietas, ko likums izlemj tavā vietā, ja līgumā to nav
Šīs trīs normas ir iemesls, kāpēc īss līgums pasūtītājam ir dārgāks par garu.
| Ja līgumā nav rakstīts | Ko nosaka likums | Norma |
|---|---|---|
| Kādos veidos video drīkst izmantot | Tiesības aprobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai | Autortiesību likums, 41. panta otrā daļa |
| Kurā teritorijā licence ir spēkā | Tikai valstī, kurā noslēgts licences līgums vai izsniegta licence | Autortiesību likums, 45. pants |
| Uz cik ilgu laiku | Ja termiņš nav ierobežots, autors var izbeigt līgumu vai atsaukt licenci, paziņojot 6 mēnešus iepriekš — un atteikšanās no šīm tiesībām nav spēkā | Autortiesību likums, 44. panta otrā un trešā daļa |
Pirmā rinda ir bīstamākā. Ja līgumā rakstīts tikai “video mājaslapai”, tad video mājaslapai arī ir tas, ko uzņēmums nopircis. Sponsorēta publikācija LinkedIn, YouTube pirmsrullis un ekrāns stendā ir citi izmantošanas veidi, un 40. panta pirmā daļa prasa atļauju katram no tiem atsevišķi.
Trešā rinda ir tā, ko pārprot visbiežāk. “Neierobežota licence uz mūžu” latviešu tiesību sistēmā nav drošākais formulējums — tieši beztermiņa licence ir tā, ko autors var uzteikt ar sešu mēnešu brīdinājumu. Ja mērķis ir, lai video paliek uzņēmumam neatkarīgi no attiecībām ar producentu, pareizais risinājums ir mantisko tiesību atsavināšana, nevis bezgalīga licence.
“Man ir faili” nav tas pats, kas “man pieder tiesības”
Autortiesību likuma 16. panta trešā daļa ir uzrakstīta tik tieši, ka to var citēt sarunā ar jebkuru pusi: autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts; tiesības uz darbu ir šķiramas no šā objekta valdījuma; un materiālā objekta — arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra — valdījuma pāreja pati par sevi nerada autora tiesību pāreju.
Tulkojumā: cietais disks ar visu nofilmēto materiālu var stāvēt pasūtītāja plauktā, un tas neko nemaina par to, ko ar šo materiālu drīkst darīt. Un otrādi — tiesību atsavināšana pati par sevi nenozīmē, ka producentam jāatdod projekta faili. Abas lietas jāraksta atsevišķi.
Licence vai atsavināšana: kuru prasīt
| Jautājums | Licences līgums | Mantisko tiesību atsavināšana |
|---|---|---|
| Kas paliek autoram | Tiesības; pasūtītājs saņem atļauju | Personiskās tiesības; mantiskās pāriet pasūtītājam |
| Termiņš | Jānorāda; bez tā — uzteicama ar 6 mēnešu brīdinājumu | Nav termiņa jautājuma |
| Izņēmuma raksturs | Vienkārša vai izņēmuma licence (42. pants) | Pilnīga |
| Apakšlicences | Tikai ja tieši atrunāts (41. panta otrā daļa) | Pasūtītājs rīkojas pats |
| Kad der | Viena kampaņa, viens kanāls, zināms periods | Zīmola pamatvideo, produktu katalogs, apmācību materiāli |
Viena tehniska nianse, ko der zināt pirms “visu tiesību” prasīšanas: 16. panta otrā daļa nosaka, ka citiem autora tiesību pārņēmējiem, arī juridiskajām personām, var pāriet tikai 15. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības. Tas ir mantisko tiesību saraksts — publiskošana, publicēšana, publisks izpildījums, izplatīšana, raidīšana, retranslēšana, padarīšana pieejamu tiešsaistē, iznomāšana, reproducēšana, tulkošana un pārveidošana. Viss, kas šajā sarakstā nav, pasūtītājam nepāriet nekad.
Ko nevar nopirkt nekad
Autora personiskās tiesības 14. panta pirmajā daļā ir nosauktas par neatsavināmām, un otrā daļa piebilst, ka neviena no tām autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai. Sarakstā ir tiesības tikt atzītam par autoru, tiesības izlemt, vai un kad darbs tiks izziņots, tiesības uz vārda norādīšanu visās kopijās, tiesības uz darba neaizskaramību un tiesības uz pretdarbību.
Pēdējā ir tā, kas komerciālā projektā var sāpēt visvairāk. 14. panta pirmās daļas 6. punkts dod autoram tiesības uz pretdarbību — arī uz vienpusēju atkāpšanos no līguma, neatlīdzinot zaudējumus — jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai. Praksē tas nozīmē, ka klauzula “pasūtītājs drīkst darīt ar materiālu, ko vēlas” nav tik pilnīga, kā izskatās, un ka sarunu par pieļaujamo pārmontēšanas apjomu labāk izrunāt līguma, nevis konflikta stadijā.
Trīs normas, kas turpina darboties pēc parakstīšanas
2023. gada 23. marta grozījumi Autortiesību likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 5. aprīlī, ieviesa trīs pantus, par kuriem Latvijas video tirgū runā ļoti maz. Visiem trim ir kopīga iezīme: līguma noteikums, kas paredz autora atteikšanos no šīm tiesībām, nav spēkā. Tas nozīmē, ka tos nevar “izslēgt” ar klauzulu.
| Norma | Ko tā dod autoram | Ko tas nozīmē pasūtītājam |
|---|---|---|
| 45.1 pants — taisnīga atlīdzība | Līgumā nosakāma taisnīga atlīdzība; ja tā nav taisnīga, autors var prasīt līguma grozīšanu, bet pēc trim mēnešiem — vērsties tiesā | Simboliska summa par pilnu tiesību atsavināšanu ir risks, nevis ietaupījums |
| 45.1 panta sestā daļa — papildu atlīdzība | Tiesības prasīt papildu atlīdzību, ja nolīgtā ir nesamērīgi maza salīdzinājumā ar visiem ieņēmumiem, kas gūti pēc līguma noslēgšanas, tostarp no jauna izmantošanas veida | Ja video kļūst par uzņēmuma galveno pārdošanas rīku, jautājums var atgriezties |
| 45.2 pants — informēšana | Vismaz reizi gadā aktuāla un visaptveroša informācija par izmantošanas veidiem, gūtajiem ieņēmumiem un pienākošos atlīdzību | Līgumā der vienoties par informācijas sniegšanas veidu un formu, kā pants to tieši atļauj |
| 45.3 pants — vienpusēja atkāpšanās | Ja divu gadu laikā izņēmuma tiesību saņēmējs darbu nav sācis izmantot, autors pēc brīdinājuma ar vismaz 12 mēnešu termiņu var atkāpties no līguma | Nofilmēts, samaksāts un neizlaists video nav drošībā uz visiem laikiem |
45.3 panta trešajā daļā ir arī sekas, kas pasūtītājam ir izdevīgas, ja termiņus nokavē autors: ja autors triju mēnešu laikā pēc brīdinājuma termiņa beigām nav paziņojis par atkāpšanos, līgums turpmāk uzskatāms par licences līgumu ar vienkāršu licenci. Izņēmuma raksturs tādā gadījumā zūd.
Kāpēc tas attiecas arī uz līgumu ar SIA
Visi trīs panti runā par autoru — fizisku personu. Ja pasūtītājs slēdz līgumu ar produkcijas uzņēmumu, tiešā saruna par taisnīgu atlīdzību notiek nevis ar pasūtītāju, bet starp uzņēmumu un tā režisoru, operatoru, montētāju vai komponistu. Pasūtītājam no tā paliek viens praktisks pienākums: pārliecināties, ka producentam šī ķēde ir sakārtota, un ierakstīt līgumā producenta apliecinājumu, ka viņš ir ieguvis visas nepieciešamās tiesības no visiem darba autoriem un izpildītājiem un ka pasūtītājam nebūs jāveic papildu maksājumi trešajām personām.
Blakus tam ir vērts zināt 12. panta pirmo daļu — to, kas attiecas uz uzņēmuma paša darbiniekiem. Ja darbinieks, pildot darba pienākumus, ir radījis darbu, personiskās un mantiskās tiesības pieder autoram; darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst tiesības izmantot darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā, ja darba līgumā nav paredzēts citādi. Uzņēmuma mārketinga speciālista nofilmētais materiāls tātad pēc noklusējuma nepieder uzņēmumam pilnībā — pāreju par to var panākt, vienojoties atsevišķi.
Cilvēki kadrā: aktieri, runātāji un darbinieki
Ikviens, kas kadrā runā, spēlē vai izpilda, ir izpildītājs ar savām blakustiesībām. Autortiesību likuma 48. panta trešā daļa dod izpildītājam izņēmuma tiesības uz agrāk nefiksēta izpildījuma fiksāciju, fiksācijas izplatīšanu, raidīšanu, retranslēšanu, padarīšanu pieejamu tiešsaistē un reproducēšanu. 48. panta otrā daļa piebilst, ka pat tad, kad mantiskās tiesības ir atsavinātas, izpildītājs patur tiesības prasīt, lai viņš tiktu identificēts, un iebilst pret izpildījuma izkropļošanu vai sagrozīšanu, kas var kaitēt viņa reputācijai.
Audiovizuālam darbam ir sava norma. 49. panta pirmā daļa: ar līgumu par audiovizuāla darba radīšanu izpildītājs atsavina filmas producentam tiesības uz sava izpildījuma fiksāciju, publiskošanu un reproducēšanu — un turpat: filmas producentam nav tiesību izmantot atsevišķi skaņu un attēlu, kas fiksēts audiovizuālā darbā, ja līgumā nav noteikts citādi. Ja plāno no intervijas taisīt arī podkāsta audio vai izgriezt kadru bilžu bankai, tas līgumā jāraksta.
49. panta otrā daļa prasa vēl vienu lietu, ko tipiskās veidnes izlaiž: līgumā par audiovizuāla darba radīšanu jāparedz atlīdzība izpildītājam par katru attiecīgā darba izmantošanas veidu. Viena summa “par filmēšanas dienu” šo prasību neizpilda.
Praktiski tas nozīmē, ka atsevišķa vienošanās ar katru kadrā redzamo cilvēku nav birokrātija, bet gan likuma prasība — un tā ir arī vieta, kur nokārtot personas datu jautājumu. Kā to izdarīt pasākuma apstākļos, sīki aprakstīts rakstā par pasākuma video saskaņojumiem.
Mūzika: vienīgais autors, kas patur visu
Autortiesību likuma 11. panta trešajā daļā ir izņēmums, kuru pārprot teju visi. Audiovizuāla darba autori — režisors, scenārija autors, dialogu autors, operators un citi — saglabā personiskās tiesības katrs uz savu darbu, bet nevar to patstāvīgi izmantot neatkarīgi no audiovizuālā darba kopumā, ja līgumā ar producentu nav noteikts citādi. Un tad seko teikums: muzikāla darba autors saglabā gan autora personiskās, gan autora mantiskās tiesības.
Tāpēc mūzika video līgumā ir atsevišķa rinda, nevis daļa no “montāžas”. Līgumā jāfiksē, kura bibliotēka vai licence izmantota, vai tā sedz apmaksātu reklāmu, vai to drīkst nodot pasūtītājam un kas notiek, ja producenta abonements beidzas. Konkrētie Latvijas tarifi, AKKA/LAA sinhronizācijas likmes un bibliotēku noteikumi ir apkopoti rakstā par mūziku uzņēmuma video.
Personas dati: kad producents kļūst par apstrādātāju
Ja video tapšanā nonāk atpazīstami cilvēki — darbinieki, klienti, pasākuma apmeklētāji — pasūtītājs parasti ir pārzinis, bet producents apstrādā datus pārziņa vārdā. Tādā gadījumā VDAR 28. panta trešā daļa prasa līgumu vai citu juridisku aktu, un tā saturs nav brīvi izvēlams.
| Ko līgumā prasa VDAR 28. pants | Kā tas izskatās video projektā |
|---|---|
| Priekšmets, ilgums, raksturs un nolūks | Filmēšana, montāža un arhivēšana konkrētam mārketinga mērķim, ar konkrētu glabāšanas termiņu |
| Personas datu veids un datu subjektu kategorijas | Attēls un balss; darbinieki, viesi, klienti |
| Apstrāde tikai pēc dokumentētiem norādījumiem | Producents neizmanto materiālu citiem mērķiem bez rakstiska uzdevuma |
| Konfidencialitātes apņemšanās | Attiecas arī uz filmēšanas grupu un montētājiem |
| Cita apstrādātāja piesaiste tikai ar rakstisku atļauju | Apakšuzņēmēji, mākoņglabātuves, ārpakalpojuma montāža |
| Palīdzība datu subjektu pieprasījumos | Kārtība, kā rīkoties, ja cilvēks lūdz sevi izgriezt |
| Pēc pakalpojuma beigām dzēst vai atdot visus datus | Jāsakrīt ar to, kas līgumā rakstīts par izejmateriālu |
| Darīt pieejamu informāciju un ļaut veikt revīziju | Reti izmantots, bet līgumā ir jābūt |
28. panta ceturtā daļa piebilst svarīgu detaļu par apakšuzņēmējiem: ja piesaistītais cits apstrādātājs nepilda savus datu aizsardzības pienākumus, sākotnējais apstrādātājs paliek pilnībā atbildīgs pārzinim. Tas ir arguments par labu tam, lai apakšuzņēmēju saraksts būtu līguma pielikumā, nevis pārsteigums.
Izejmateriāls, faili un arhīvs
Šo sadaļu līgumos izlaiž visbiežāk, un tieši tā rada visvairāk sarunu pēc diviem gadiem. Ieteicamais minimums:
- Kas tiek nodots: gatavais fails, tā formāti un izšķirtspējas, versijas sociālajiem tīkliem, subtitru faili atsevišķi.
- Vai tiek nodots izejmateriāls: neapstrādāti kadri, skaņas celiņi, projekta fails, grafikas avoti. Ja jā — kādā formātā un uz kāda nesēja.
- Cik ilgi producents glabā: konkrēts termiņš, pēc kura materiāls tiek dzēsts, un vai pirms dzēšanas tiek brīdināts.
- Kas maksā par glabāšanu: ilgtermiņa arhīvs ir pakalpojums, ne pieklājība.
- Pārmontēšanas tiesības: vai pasūtītājs drīkst materiālu nodot citam producentam.
Pēdējais punkts ir tas, kur atgriežas 15. panta pirmās daļas 11. apakšpunkts: pārveidošana ir atsevišķa mantiskā tiesība. Tiesības publiskot video neietver tiesības to pārmontēt. Ja plāns ir no viena filmēšanas materiāla gadiem taisīt jaunus griezumus, to raksta tieši. Ja gatavais video paredzēts arī publiskām vietnēm vai ES fondu projektam, der uzreiz pārbaudīt subtitru un piekļūstamības prasības un ES fondu publicitātes prasības, jo tās nosaka nododamo failu sarakstu.
Termiņi, labojumu kārtas un pieņemšana
Civillikuma 2222. pants: pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja izpildītais pasūtījums, pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām. Ja pasūtītājs ir paturējis tiesības pasūtījumu iepriekš pārbaudīt, šī pārbaude jāizdara; un ja pasūtītājs vilcinās to darīt, tiesa var noteikt termiņu, pēc kura notecējuma pieņemams, ka pasūtījums atzīts par labu.
Tas ir likuma risinājums situācijai, kas video projektos ir ikdiena: montāža nosūtīta, atbildes nav sešas nedēļas, un tad atnāk 40 komentāri. Līgumā šo var atrisināt bez tiesas — ar skaidru pieņemšanas kārtību:
- cik labojumu kārtas ietilpst cenā un ko skaita par vienu kārtu;
- cik darba dienu pasūtītājam ir katrai atbildei;
- ka komentāri tiek apkopoti vienā dokumentā no vienas kontaktpersonas;
- kas notiek, ja termiņš tiek nokavēts — darbs uzskatāms par pieņemtu;
- cik maksā papildu kārta un izmaiņas jau apstiprinātā scenārijā.
Samaksas puse ir 2223. pantā: tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā norunātā maksa. Maksu var norunāt gan par visu darbu kopā, gan par tā daļām, gan pēc laika. Un turpat ir noteikums, kas tieši skar avansu: prasīt samaksu uz priekšu uzņēmējs var tikai tad, kad viņš to tieši pielīdzis. Avanss bez līguma punkta par avansu juridiski nav pašsaprotams.
Ja filmēšana atkrīt: kas maksā
Filmēšanas diena ir resurss, ko nevar pārdot divreiz. Civillikums šo situāciju risina detalizētāk, nekā vairums pušu nojauš.
| Situācija | Sekas pēc likuma | Norma |
|---|---|---|
| Uzņēmējs bija gatavs, kavēklis radies no pasūtītāja puses | Uzņēmējam pienākas pilnīga samaksa; tā samazināma tikai tad, ja uzņēmējs atbrīvoto laiku izlietojis savā labā | Civillikums, 2225. pants |
| Darbs kļuvis neiespējams bez pušu vainas | Samaksa atkrīt, bet par jau iesākto darbu pienākas atlīdzība par pūlēm un izdevumiem | Civillikums, 2226. pants |
| Uzņēmēju kavē slimība vai cita nejaušība | Samaksa tikai par padarīto un tikai tādā mērā, kādā tas nācis par labu pasūtītājam | Civillikums, 2227. pants |
| Izdevumi pasūtījuma izpildei | Atlīdzināmi papildus samaksai, ja nav jau ieskaitīti nolīgtajā maksā | Civillikums, 2228. pants |
| Uzņēmēja iepriekšējs aprēķins izrādās pārāk zems | Pasūtītājs var vienpusēji atkāpties no līguma | Civillikums, 2229. pants |
| Uzņēmējs patvaļīgi pārgrozījis plānu | Pasūtītājs var atkāpties, un uzņēmējam pilnīgi jāatlīdzina visi zaudējumi | Civillikums, 2229. pants |
Praksē abas puses parasti vienojas par pakāpenisku atcelšanas maksu — piemēram, procentu no filmēšanas dienas cenas atkarībā no tā, cik dienas pirms notikuma atcelšana paziņota. Tas ir godīgāk par 2225. panta automātisko risinājumu un daudz vieglāk saprotams nekā strīds par to, vai uzņēmējs laiku “izlietoja savā labā”.
Apakšuzņēmēji: kas tad īsti filmēs
Civillikuma 2217. pants: ja līgumā nav nosacīts, ka uzņēmējs pasūtījumu izpilda personīgi, un ja tāds nosacījums nav atzīstams par klusējot pieņemtu — kā, piemēram, pasūtījumā, kura izpildīšanai domātas uzņēmēja sevišķās zināšanas un māksla — viņš var izpildīšanu uzticēt uz savu risku arī trešai personai. Turpat pants nosaka, ka uzņēmējam jāatlīdzina zaudējumi arī tad, kad vaina ir viņa paša neprašanā vai tajā apstāklī, ka viņš nodarbinājis nepratējus, vieglprātīgus vai ļaunprātīgus palīgus. Un 2219. pants: ja darbu uzņēmušās vairākas personas kopīgi, tās atbild pasūtītājam solidāri.
Autortiesību pusē ir stingrāka norma. 13. panta otrā daļa: autora pienākums ir personiski izpildīt viņam pasūtīto darbu. Trešā daļa: līdzautorus pieaicināt un līdzautoru sastāvu mainīt drīkst tikai ar pasūtītāja rakstveida piekrišanu, un, ja autors šo pienākumu neievēro, pasūtītājs var uzteikt līgumu.
Līgumā no tā izriet divi konkrēti punkti: vārdā nosaukta komanda galvenajās lomās (režisors, operators, montētājs) un kārtība, kā notiek nomaiņa — ar rakstisku saskaņojumu un līdzvērtīgu kvalifikāciju.
Nauda: avanss, līgumsods, procenti un rēķina forma
| Jautājums | Ko nosaka Latvijas tiesības |
|---|---|
| Avanss | Uzņēmējs var prasīt samaksu uz priekšu tikai tad, ja tas tieši pielīgts (Civillikums, 2223. pants) |
| Līgumsods par nokavējumu | Var būt pieaugošs, bet kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (Civillikums, 1716. pants) |
| Līgumsods par neizpildi vispār | Konkrēti noteikta summa; to nedrīkst noteikt atkārtotu vai pieaugošu maksājumu veidā (Civillikums, 1716. pants) |
| Līgumsoda apmērs | Nav aprobežots ar paredzamo zaudējumu lielumu, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei (Civillikums, 1717. pants) |
| Nokavējuma procenti starp uzņēmumiem | Astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes gadā; pamatlikme ir ECB pēdējo galveno refinansēšanas operāciju likme pirms pusgada pirmās dienas (Civillikums, 1765. pants) |
| Likumiskie procenti bez vienošanās | Seši procenti gadā (Civillikums, 1765. pants) |
Atsevišķi par rēķina formu, jo šeit tirgū klīst nepareizi datumi. Grāmatvedības likuma 11. panta četrpadsmitā daļa nosaka, ka rēķins citam Latvijā reģistrētam uzņēmumam noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins. Bet pārejas noteikumu 8. punkts šo pienākumu attiecībā uz uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, atliek uz 2028. gada 1. janvāri — šo grozījumu likumdevējs pieņēma 2025. gada 5. jūnijā. Savukārt darījumos ar budžeta iestādēm prasība jau darbojas, un pārejas noteikumu 10. punkts nosaka, ka strukturēto rēķinu dati Valsts ieņēmumu dienestam par šiem darījumiem jānodod no 2026. gada 1. janvāra.
Praktiski: ja pasūtītājs ir ministrija, pašvaldība vai iestāde, rēķina formāts ir jāsarunā līguma slēgšanas brīdī. Ja pasūtītājs ir privāts uzņēmums, 2026. gadā joprojām der parasts rēķins, bet līgumā nav slikti paredzēt, ka puses pāriet uz strukturēto e-rēķinu, kad prasība iestājas.
AI klauzula, ko 2026. gadā vairs nevar izlaist
Ja video tapšanā izmantoti ģeneratīvie rīki, marķēšanas pienākums un reputācijas risks lielākoties nonāk pie tā, kas saturu publicē — tātad pie pasūtītāja. Tāpēc līgumā vajadzīga producenta deklarācija, un tā ir daudz vienkāršāka par juridisku traktātu:
- vai darbā izmantoti ģeneratīvie AI rīki, kuri un kurās daļās (attēli, balss, piefilmējumi, fona paplašinājumi);
- vai iznākums ir fotoreālistisks tā, ka to varētu sajaukt ar īstu personu, vietu vai notikumu;
- kurš uzliek marķējumu un kādā formā;
- vai failos saglabāti izcelsmes dati un kas notiek, ja platforma tos nolasa;
- kas atbild, ja iznākums pārkāpj trešās personas tiesības.
Kritēriji, pēc kuriem izšķir marķējamu un nemarķējamu saturu, ir apkopoti pamatrakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu. Otra puse — kā pierādīt, ka video tieši nav ģenerēts, un ko par to rakstīt līgumā — aprakstīta rakstā Pierādāmi īsts. Uzņēmumiem, kas to grib noformēt kā iekšēju kārtību, noder AI satura politikas paraugs.
Ja projektā ir drons, blakus nāk vēl viena apliecinājumu rinda — pilota kompetence, lidojuma kategorija un atbildības apdrošināšana. Tās aprakstītas rakstā par drona video uzņēmumam.
Ja līguma nav vispār
Tas nenozīmē, ka nav nekā. Autortiesību likuma 8. panta pirmā daļa nosaka prezumpciju: persona, kuras vārds vai vispāratzīts pseidonīms norādīts uz publiskota darba, uzskatāma par autoru, ja nav pierādīts pretējais. Uzņēmuma līguma daļa pastāv arī bez rakstveida dokumenta, un vispārējais saistību tiesību noilgums pēc Civillikuma 1895. panta ir desmit gadi.
Bet tieši šis ir tas scenārijs, kurā strādā 41. panta otrā daļa un 45. pants: izmantošanas apjoms sarūk līdz līguma mērķim, teritorija — līdz Latvijai, un pierādīšanas nasta par to, kas tika norunāts, gulstas uz to, kurš kaut ko apgalvo. Divas lapas parakstīta teksta šo risku noņem lētāk par jebkuru juridisko konsultāciju pēc fakta.
Kontrolsaraksts pirms parakstīšanas
| Sadaļa | Ko pārbaudīt |
|---|---|
| Puses un komanda | Vai nosaukti galvenie izpildītāji un kārtība to nomaiņai |
| Darba apjoms | Scenārijs, filmēšanas dienas, vietas, nododamie faili un formāti |
| Tiesības | Licence vai atsavināšana; izmantošanas veidu saraksts; teritorija; termiņš; apakšlicences; pārveidošana |
| Apliecinājumi | Producents ir ieguvis tiesības no visiem autoriem, izpildītājiem un bibliotēkām; papildu maksājumu nebūs |
| Cilvēki | Vienošanās ar izpildītājiem; atlīdzība par katru izmantošanas veidu; skaņas un attēla atsevišķa izmantošana |
| Personas dati | VDAR 28. panta līgums; apakšapstrādātāji; glabāšanas termiņš; dzēšana vai atdošana |
| Mūzika | Licences veids, vai sedz apmaksātu reklāmu, vai nodota pasūtītājam |
| Izejmateriāls | Vai nodots, kādā formātā, cik ilgi glabāts, kas maksā par arhīvu |
| Process | Labojumu kārtas, atbildes termiņi, viena kontaktpersona, pieņemšanas fikcija |
| Nauda | Avansa punkts, maksājumu grafiks, līgumsods 10 % robežās, nokavējuma procenti, rēķina formāts |
| Atcelšana | Pakāpeniska atcelšanas maksa, laikapstākļu un nepārvaramas varas kārtība |
| AI | Deklarācija par ģeneratīvo rīku izmantošanu un marķēšanas atbildība |
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai e-pasta sarakste var aizstāt līgumu?
Uzņēmuma līguma daļā — bieži jā. Autortiesību daļā — nē tajos gadījumos, kuriem Autortiesību likuma 43. panta trešā daļa prasa rakstveida formu, un tur ir gan līgums par audiovizuāla darba radīšanu, gan izņēmuma licences apjoma līgums.
Mēs samaksājām pilnu summu. Vai tas nenozīmē, ka video pieder mums?
Nē. 16. panta trešā daļa tieši nosaka, ka materiālā objekta valdījuma pāreja pati par sevi nerada autora tiesību pāreju, un 41. panta otrā daļa bez izmantošanas veidu uzskaitījuma ierobežo tiesības ar līguma mērķi. Samaksa pierāda darījumu, nevis tiesību apjomu.
Kāda atšķirība starp “neierobežotu licenci” un tiesību atsavināšanu?
Beztermiņa licenci autors var izbeigt, paziņojot sešus mēnešus iepriekš, un atteikšanās no šīm tiesībām nav spēkā (44. panta otrā un trešā daļa). Atsavināšana šo jautājumu noņem, bet tai jāatbilst 45.1 panta taisnīgas atlīdzības prasībai.
Vai varam prasīt, lai producents atsakās no visām pretenzijām par pārmontēšanu?
Daļēji. Mantiskās tiesības uz pārveidošanu var nodot. Personiskās tiesības uz darba neaizskaramību un pretdarbību izkropļošanai pēc 14. panta otrās daļas autora dzīves laikā nevar pāriet citai personai, tāpēc praktiskais risinājums ir līgumā aprakstīt, kādas izmaiņas ir iepriekš saskaņotas.
Cik ilgi producentam jāglabā izejmateriāls?
Likums termiņu nenosaka. Tas ir tīri līguma jautājums, un tieši tāpēc to der ierakstīt — kopā ar to, kas notiek pēc termiņa beigām un kurš maksā par ilgāku glabāšanu.
Vai mūsu darbinieka nofilmētais video automātiski pieder uzņēmumam?
Ne pilnībā. 12. panta pirmā daļa: personiskās un mantiskās tiesības pieder autoram, bet darba devējs iegūst tiesības izmantot darbu mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā, ja darba līgumā nav paredzēts citādi. Par mantisko tiesību pāreju var vienoties atsevišķi.
Ko darīt, ja nofilmēts video tā arī nav publicēts?
Šeit iedarbojas 45.3 pants: ja divu gadu laikā izņēmuma tiesību saņēmējs darbu nav sācis izmantot, autors pēc brīdinājuma ar vismaz 12 mēnešu termiņu var vienpusēji atkāpties no līguma. Ja autors pēc tam triju mēnešu laikā par atkāpšanos nepaziņo, līgums turpmāk uzskatāms par vienkāršu licenci.
Vai līgumsodu var uzlikt par katru nokavēto dienu bez ierobežojuma?
Nē. Civillikuma 1716. pants ļauj līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai nokavējumu noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Avoti
- Autortiesību likums — 8., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 45.1, 45.2, 45.3, 48., 49. un 50. pants (likumi.lv)
- Civillikums. Ceturtā daļa. Saistību tiesības — 1716., 1717., 1765., 1895., 2212., 2217., 2219., 2222., 2223., 2225.–2229. pants (likumi.lv)
- Regula (ES) 2016/679 (VDAR) — 28. pants par apstrādātāju (EUR-Lex)
- Grāmatvedības likums — 11. panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa, pārejas noteikumu 8.–10. punkts (likumi.lv)
Raksts ir informatīvs materiāls, nevis juridiska konsultācija. Visi panti pārbaudīti likumi.lv un EUR-Lex aktuālajās redakcijās 2026. gada 21. septembrī.
Saistītie raksti
- Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi
- Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026
- Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā
- Pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas
- Korporatīvais video B2B: 5 formāti
- Satura audits: 7 soļi
- AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam
Ja gribi saprast, vai esošais saturs vispār strādā, pirms tiek pasūtīts jauns, sāc ar sociālo tīklu auditu. Ja projekts jau ir gatavs sākt — pastāsti par to šeit, un līguma punkti tiks pārrunāti pirms pirmās filmēšanas dienas, nevis pēc tās.