Filmēšanas atļaujas Latvijā: ko tiešām vajag saskaņot pirms filmēšanas

Īsumā: Latvijas normatīvajos aktos nav tāda dokumenta kā vienota “filmēšanas atļauja”. Filmēšana pati par sevi nav atļaujas objekts. Atļaujas un saskaņojumi parādās tad, kad filmēšana aizskar kaut ko citu: svešu īpašumu, ielu satiksmi, kultūras pieminekli, cita cilvēka datus, gaisa telpu vai aizsargājamu dabas teritoriju. Šis raksts iziet cauri visiem šiem slāņiem ar atsaucēm uz pirmavotiem.

Raksts domāts diviem lasītājiem: uzņēmuma mārketinga vadītājam, kurš pasūta video un negrib, lai filmēšanas dienā atbrauc policija, un producentam, kuram šie saskaņojumi ir jāieliek grafikā un budžetā. Visi fakti pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 2. oktobrī — atsauces uz konkrētiem pantiem un punktiem ir rakstā, nevis tikai avotu sarakstā.

Kopsavilkuma tabula: kas jāsaskaņo un cik ilgi iepriekš

Tālāk katrs punkts atsevišķi — ar normu, kas to nosaka, un ar praktisko secinājumu producentam.

Kas juridiski ir “publiska vieta”

Lielākā daļa strīdu filmēšanas laukumā sākas ar nepareizu pieņēmumu, ka “publiska vieta” nozīmē “vieta, kur drīkst visu”. Juridiski publiska vieta ir pavisam cita lieta. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1. panta 1.¹ punkts to definē kā jebkuru vietu, kura neatkarīgi no tās faktiskās izmantošanas vai īpašuma formas kalpo sabiedrības kopējo vajadzību un interešu nodrošināšanai un kura par maksu vai bez maksas ir pieejama ikvienai fiziskajai personai, kas nav attiecīgās vietas īpašnieks, valdītājs, turētājs vai algots darbinieks.

No šīs definīcijas izriet divas lietas, kas tieši ietekmē filmēšanas plānu:

• Privāts īpašums var būt publiska vieta. Tirdzniecības centrs, kafejnīca, dzelzceļa stacija, degvielas uzpildes stacija, sporta halle — tās visas ir publiskas vietas, kaut arī tās pieder privātpersonām.
• Publiska vieta nenozīmē, ka īpašnieka atļauja nav vajadzīga. Definīcija nosaka tikai to, kam vieta ir pieejama, nevis to, ko tajā drīkst darīt.

Praktiskā nozīme: ja apsardze tirdzniecības centrā liek beigt filmēt, tā rīkojas likumīgi, pat ja apkārt staigā simts cilvēku ar telefoniem. Un otrā virzienā — ja jūsu filmēšana pārvēršas par sabiedrībai atvērtu pasākumu, tā nonāk minētā likuma tvērumā, pat ja notiek jūsu pašu nomātā teritorijā.

Vai jūsu filmēšana ir “publisks pasākums”?

Šis ir jautājums, uz kuru visbiežāk atbild nepareizi — abos virzienos. Tā paša likuma 1. panta 1. punkts definē publisku pasākumu kā fiziskās vai juridiskās personas plānotu un organizētu sabiedrībai pieejamu svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumu publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

Trīs pazīmes ir jākonstatē vienlaikus: pasākums ir plānots un organizēts, tas ir pieejams sabiedrībai, un tas pēc satura ir svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums. Reklāmas klipa, korporatīvā video vai intervijas filmēšana neatbilst trešajai pazīmei: tas ir darbs, nevis izklaides pasākums, un parasti neatbilst arī otrajai, jo garāmgājēji nav uzaicināti apmeklētāji. Tāpēc par filmēšanu kā tādu pašvaldības atļauja nav jāprasa.

Robeža tiek pārkāpta tad, kad jūs paši radāt notikumu, uz kuru aicināt publiku: zīmola svētki, kurus filmējat, koncerts ar skatītājiem, atvērto durvju diena, masu skata filmēšana ar publisku aicinājumu nākt par statistiem. Tad iestājas šādas prasības:

• Iesniegums ne vēlāk kā 15 dienas pirms norises dienas tai pašvaldībai, kuras teritorijā pasākums notiks (5. panta pirmā daļa). Pašvaldība iesnieguma kopiju elektroniski nosūta Valsts policijai, pašvaldības policijai, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts drošības dienestam.
• Atļauja nav vajadzīga pasākumiem telpās un publiskiem sporta pasākumiem sporta bāzēs, kā arī tad, ja pasākumu rīko valsts vai pašvaldības iestāde (5. panta otrā daļa). Autosportā, motosportā un ūdens motosportā atļauja vajadzīga neatkarīgi no norises vietas.
• Pašvaldības nodeva par izklaides pasākumu rīkošanu publiskās vietās (9. pants) — apmērs ir katras pašvaldības saistošajos noteikumos.
• Paaugstināta riska pasākums sākas no 5000 apmeklētājiem un dalībniekiem, bet pierobežas joslā vai ja mērķauditorija ir īpaši aizsargājamo personu grupa (bērni, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem) — jau no 1000 (1. panta 1.² punkts).
• Sods par pasākumu rīkošanas kārtības pārkāpšanu: līdz 80 naudas soda vienībām fiziskajai personai un līdz 640 vienībām juridiskajai personai (19. pants). Viena naudas soda vienība ir pieci euro (Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrā daļa), tātad līdz 400 un 3200 euro.

Ja filmējat kāda cita rīkotu pasākumu, atļauja ir pasākuma organizatora atbildība, bet jūsu atbildība ir rakstiska vienošanās ar organizatoru par piekļuvi, filmēšanas zonām un tiesībām uz materiālu. Detalizēti par to — rakstā pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas.

Īpašnieka atļauja: pamats, uz kura balstās visi lokāciju līgumi

Īpašnieka piekrišanas prasība neizriet no kāda filmēšanas regulējuma, bet no Civillikuma. 927. pants nosaka, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu. 1038. pants ļauj īpašniekam lietu lietot pēc sava ieskata, un 1039. pants ir tas, kas praksē izšķir: īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.

Tas nozīmē, ka īpašniekam nav jāpamato atteikums un nav jāpierāda zaudējumi. Tāpēc lokācijas vienošanās nav formalitāte, bet vienīgais dokuments, kas pasargā no tā, ka filmēšanas dienā jūs izraida no vietas, kurā jau ir uzstādīta gaisma. Minimālais saturs: precīza teritorija un telpas, datumi un laiki ar iekraušanu un izkraušanu, cilvēku skaits, tehnika un enerģijas pieslēgumi, kas notiek sliktu laikapstākļu gadījumā, kādās platformās un cik ilgi materiālu drīkst izmantot, un kas atbild par bojājumiem. Kā šo sasaistīt ar galveno producenta līgumu — video līgums ar producentu.

Ielas, ietves un satiksmes ierobežojumi

Šī ir visbiežāk nokavētā prasība. Ceļu satiksmes likuma 8. panta pirmā daļa ļauj ceļa pārvaldītājam uz laiku ierobežot vai aizliegt satiksmi, ja radušies apstākļi, kas apdraud satiksmes drošību, un nosaka, ka kārtību paredz Ministru kabinets. Šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme”.

Šeit ir svarīga juridiska smalkums, kas maina visu termiņu rēķinu. Noteikumu 2. punkts uzskaita gadījumus, kuros satiksmi var aizliegt vai ierobežot. Starp tiem ir 2.6. apakšpunkts “publisku pasākumu laikā” un 2.4. apakšpunkts “citu darbu laikā, ja tas objektīvi nepieciešams”. Tā kā filmēšana, kā parādīts iepriekš, parasti nav publisks pasākums, tā nonāk 2.4. apakšpunktā — filmēšana ir darbi. Un darbiem ir savs termiņš un sava procedūra.

Iesniegumā saskaņā ar 7. punktu jānorāda ierobežojuma pamatojums, plānotais datums un laiks, organizētāja vai darbu veicēja nosaukums, adrese un kontakttālrunis, kā arī ceļa nosaukums un posmi. Lēmumu par pašvaldības ceļiem un ielām pieņem attiecīgā pašvaldība, par valsts autoceļiem — valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” (3. punkts).

Kad atteiks

Noteikumu 11. punkts dod tiesības atteikt satiksmes ierobežojumu, un šie pamati producentam ir jāzina pirms lokācijas izvēles, nevis pēc tās:

• nav ievērots 10 dienu termiņš;
• plānots slēgt valsts galveno autoceļu vai pašvaldības ielu, nenodrošinot satiksmes dalībniekiem apbraucamo ceļu;
• pa attiecīgo ceļu kursē sabiedriskais transports un tam nav nodrošināts apbraucamais ceļš;
• ir pamats uzskatīt, ka iespējama ceļa bojāšana, būtiski traucējumi satiksmē vai satiksmes drošības apdraudējums.

Divi no šiem četriem pamatiem attiecas uz apbraucamo ceļu. Tas nozīmē, ka šaura vienvirziena iela, pa kuru brauc autobuss, praktiski nav slēdzama, un tāda lokācija ir jāatmet uzreiz, nevis jāgaida atteikums. Ņemiet vērā arī 12.2. apakšpunktu: pašvaldība publicē informāciju par ierobežojumiem savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma spēkā stāšanās — tātad jūsu filmēšanas adrese un laiks kļūst publiski zināmi.

Ko tas nozīmē grafikā

Minimālais termiņš ir 10 dienas, bet reālais plānošanas gals ir tālāk. Lai iesniegtu, ir jābūt izvēlētai lokācijai, zināmam kadru sarakstam un saprotamam tehnikas izvietojumam. Praksē tas nozīmē, ka lokācijas ir jānofiksē apmēram trīs nedēļas pirms filmēšanas. Ja klients maina lokāciju nedēļu pirms uzņemšanas, ielas slēgšana vairs nav iespējama — un tas nav producenta neizdarība, bet normatīvs termiņš. Šo punktu ir vērts ierakstīt brīfā jau pašā sākumā.

Rīgā: kas izdod kuru lēmumu

Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums sadala kompetences precīzi, un filmēšana tajā ir minēta vārdiski. Nolikuma 37.6. apakšpunkts uzskaita jomas, kurās administratīvos aktus pašvaldības vārdā izdod Rīgas pilsētas izpilddirektors:

• 37.6.1. — publisku pasākumu rīkošanai;
• 37.6.10. — bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežošanā;
• 37.6.12. — satiksmes jomā, izņemot par satiksmes ierobežošanu vai aizliegšanu sakarā ar filmēšanu un koncertiem, kā arī ceļa vai tā posma uzturēšanas darbu vai būvdarbu veikšanai.

Citiem vārdiem, Rīgā atļauju publiskam pasākumam izdod izpilddirektors, bet lēmums par ielas slēgšanu filmēšanas dēļ ir tieši izņemts no viņa kompetences un paliek pie ceļa pārvaldītāja. Rīgā ielu, tiltu un satiksmes pārvadu attīstība un uzturēšana, kā arī publiskās ārtelpas uzturēšana ir Ārtelpas un mobilitātes departamenta nozare (nolikuma 16.2. un 16.2.¹ apakšpunkts, departaments uzskaitīts 42.3.7. apakšpunktā). Tur arī jāiesniedz iesniegums par satiksmes ierobežošanu filmēšanas laikā.

Praktiska pazīme, ka sistēma strādā tieši tā: Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē regulāri parādās paziņojumi par satiksmes ierobežojumiem konkrētu filmu un reklāmas klipu uzņemšanas laikā. Tā ir tā pati publikācija, ko prasa iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu 12.2. apakšpunkts.

Kultūras pieminekļi: prasība, ko komerciālā video praksē pamana vēlu

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 10. pants ir īss, bet komerciālam video nozīmīgs. Tas nosaka, ka saimnieciskā un cita veida darbība kultūras pieminekļos, to teritorijās, zonās, muzeju rezervātos un nacionālajos parkos, kas var ietekmēt pieminekļu saglabāšanu, piekļūšanu tiem vai vizuālo uztveramību, kā arī kultūras pieminekļu attēlu un simbolu izmantošana komercdarbībai atļauta tikai ar kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu. Šī norma ir spēkā no 2018. gada 13. jūnija.

Pievērsiet uzmanību, ka pantā ir divas dažādas lietas. Pirmā ir fiziska darbība uz vietas: tehnika, kas aizsedz piekļuvi, konstrukcijas, kas maina vizuālo uztveramību. Otrā — un tā ir tā, ko aizmirst — ir attēla izmantošana komercdarbībai. Reklāmas klips ar pieminekli fonā ir attēla izmantošana komercdarbībā.

Papildus:

• 19. pants: prioritāri pieminekļus izmanto zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem, bet izmantošana saimnieciskajā darbībā ir pieļaujama vienīgi tad, ja tā nekaitē piemineklim un nemazina tā vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību.
• 20. pants: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektors (valsts vai reģiona nozīmes pieminekļiem) vai pašvaldība (vietējās nozīmes pieminekļiem) paziņo īpašniekam norādījumus par pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu. Tāpēc jautājums īpašniekam ir divdaļīgs: vai jūs piekrītat un vai šim objektam ir norādījumi, kas ko ierobežo.

Rīgā tas nav mazsvarīgs jautājums. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 1. panta otrā daļa nosaka, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa daļa un ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tas nozīmē, ka vairums Vecrīgas un centra lokāciju nav “vienkārši ielas”.

Godīgs brīdinājums par normas robežām: 10. pants runā par pieminekļa īpašnieka piekrišanu. Atsevišķai ēkai tas ir skaidrs — īpašnieks ir zemesgrāmatā. Pilsētbūvniecības piemineklim, kuram ir simtiem īpašnieku, normas praktiskā piemērošana nav tik viennozīmīga, un to nevar izlasīt pašā pantā. Darba kārtība, kas pasargā: ja kadra centrā ir konkrēts aizsargāts objekts un video ir komerciāls, prasiet rakstisku piekrišanu tā īpašniekam un, ja ir šaubas, arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes viedokli. Ja piemineklis ir tikai fons plašā pilsētas kadrā, risks ir cits, bet jautājums joprojām ir vērts uzdot pirms, nevis pēc publicēšanas.

Autortiesības: Latvijā nav panorāmas brīvības komerciālam video

Šis ir raksta vissvarīgākais punkts tiem, kas filmē zīmolu saturu pilsētvidē. Daudzās valstīs darbojas tā sauktā panorāmas brīvība: publiskā vietā pastāvīgi izvietotu darbu drīkst brīvi fotografēt un filmēt arī komerciāliem nolūkiem. Latvijā tādas brīvības komerciālam izmantojumam nav.

Autortiesību likuma 25. panta pirmā daļa atļauj publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina un lietišķās mākslas darba attēlojumu izmantot:

• personiskai lietošanai;
• informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos;
• ietvert darbos nekomerciālā nolūkā.

Un 25. panta otrā daļa izņem no šī atbrīvojuma gadījumus, kad darba attēlojums ir objekts tālākai darba atkārtošanai, kad to izmanto raidorganizācijas raidīšanai vai kad darba attēlus izmanto komerciālos nolūkos.

No tā izriet secinājums, kas ir pretrunā ar izplatītu pieņēmumu: tas, ka objekts ir uz ielas un to redz visi, nedod tiesības to likt reklāmas video. Praktiski tas attiecas uz:

Autortiesību termiņš: likuma 36. panta pirmā daļa nosaka, ka autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāves. Tātad starpkaru perioda ēkas autors var būt miris 1960. gados, un tiesības joprojām ir spēkā.

Praktiskais risinājums reklāmas produkcijā parasti nav atļauju vākšana, bet kadra pārkārtošana: objektu neizceļ, to neizmanto kā sižeta tēmu, maina rakursu vai dziļuma asumu. Lēmums par to pieder producentam, nevis montētājam, un tas tiek pieņemts lokāciju apskatē. Tas pats domāšanas veids attiecas uz mūziku un arhīva materiāliem — par to mūzika uzņēmuma video: licences. Un par to, ko video drīkst apgalvot, — reklāmas video noteikumi Latvijā.

Cilvēki kadrā: kad vajag piekrišanu

Filmēšana publiskā vietā gandrīz vienmēr nozīmē, ka kadrā nonāk cilvēki, kas nav aktieri. Tiklīdz cilvēks ir atpazīstams, tas ir personas datu apstrāde, un to regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula kopā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.

Minētā likuma 32. pants paredz atbrīvojumus datu apstrādei žurnālistikas vajadzībām, ja mērķis ir publicēt informāciju, kas skar sabiedrības intereses, kā arī akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām. Reklāmas klips un korporatīvais video nav neviens no šiem gadījumiem. Tāpēc komerciālā produkcijā nevar atsaukties uz žurnālistikas atbrīvojumu.

Datu valsts inspekcija savos ieteikumos satura veidotājiem norāda uz praktisku robežu: ja cilvēki publikācijā var būt skaidri identificējami, pirms filmēšanas viņi ir jāinformē par datu ievākšanu; ja cilvēks nav sižeta centrā, netiek īpaši izcelts vai apzināti filmēts, tādu saturu parasti neuzskata par personas datu apstrādi. Inspekcija arī norāda, ka filmēšana ar mērķi reklamēt produktus vai gūt labumu sev ir datu apstrāde komercdarbības nolūkos, un iesaka reaģēt uz cilvēka lūgumu — padarīt attēlu neidentificējamu vai ierakstu dzēst.

Kas tas ir produkcijas valodā:

• Statisti un cilvēki, kas kadrā ir apzināti — rakstiska piekrišana ar norādi uz kanāliem un termiņu. Bez tās materiāls nav lietojams reklāmā.
• Garāmgājēji plašā kadrā — zemāks risks, bet jāspēj pierādīt, ka tie nav sižeta centrā. Praktiskā prakse: brīdinājuma zīmes filmēšanas zonas malā, mazāks fokusa dziļums, kadri no aizmugures.
• Bērni — tikai ar vecāka vai aizbildņa piekrišanu, un tā ir jāsaņem pirms, nevis pēc filmēšanas.
• Klienta darbinieki — darba attiecības pašas par sevi nav piekrišana publiskošanai. Vajag atsevišķu rakstisku piekrišanu, un tā ir klienta, ne producenta, atbildība, ja vien līgumā nav noteikts citādi.
• Dzēšanas pieprasījums — paredziet, kas notiek, ja cilvēks to iesniedz pēc kampaņas starta. Tas ir jautājums par montāžas projekta saglabāšanu, nevis tikai par juridisko atbildi.

Droni: atsevišķs regulējums virs visa pārējā

Filmēšana no gaisa nav filmēšanas jautājums, bet aviācijas jautājums. To regulē Eiropas Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/947 un Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi”, kas ir spēkā no 2024. gada 25. aprīļa.

Trīs punkti, kas tieši attiecas uz pilsētā filmējošu komandu:

• 2.1. punkts: veicot lidojumu, pēc iespējas jāizvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm.
• 2.2. punkts: lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic, paredzot īsāko lidojumam nepieciešamo laiku un drošāko trajektoriju. Ievērojiet: noteikumi šajā punktā neprasa īpašnieka atļauju pārlidojumam — tie prasa īsāko laiku un drošāko trajektoriju. Privātās dzīves un datu aizsardzības prasības tomēr paliek spēkā neatkarīgi no tā.
• 3. punkts: tālvadības pilotam pēc Civilās aviācijas aģentūras, Valsts policijas, pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta, Nacionālo bruņoto spēku amatpersonas vai apsardzi veicoša zemessarga pieprasījuma nekavējoties jāpārtrauc lidojums un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, ja amatpersonai ir pamatotas šaubas par lidojuma atbilstību noteikumiem.

Papildus noteikumu 7.–9. punkts nosaka, ka Civilās aviācijas aģentūra ir kompetentā iestāde UAS ģeogrāfisko zonu ieviešanā un uzraudzībā, un zonas ir dažādas: atvieglojošas, ierobežojošas, aizliedzošas un informatīvas. Tāpēc atbilde uz jautājumu “vai šeit drīkst lidot” vienmēr ir atkarīga no konkrētās zonas, nevis no vispārīga likuma. Civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu bezpilota gaisa kuģu lidojumiem regulē atsevišķi Ministru kabineta noteikumi. Rīgā, kā minēts iepriekš, lēmumus par bezpilota gaisa kuģu lidojumu ierobežošanu izdod pilsētas izpilddirektors (nolikuma 37.6.10. apakšpunkts). Sīkāk par dronu kadru plānošanu uzņēmuma video — rakstā drona video uzņēmumam.

Aizsargājamās dabas teritorijas

Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” attiecas uz tām teritorijām, kurām nav individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu (2. punkts). Tāpēc pirmais solis vienmēr ir pārbaudīt, vai konkrētajai teritorijai nav savu noteikumu.

Vispārīgie griezumi, kas filmēšanu ietekmē tiešā veidā:

• Dabas rezervāta stingrā režīma zonā aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, kā arī saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šauru uzskaitījumu (8. punkts). Filmēšanas tajā nav. Praktiski tas nozīmē, ka tur nevar filmēt.
• Dabas rezervāta regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot uzskaitītos gadījumus (9. punkts), un arī tur filmēšana nav uzskaitīta.
• Dabas liegumā aizliegts nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem (16.1. apakšpunkts) — tas attiecas uz tehnikas mašīnu, kas “tikai uz minūti” iebrauc pļavā.
• Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas dabas liegumā aizliegts organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus un nometnes, kurās piedalās vairāk par 60 cilvēkiem, izņemot šim nolūkam speciāli ierīkotās vietās (16.20. apakšpunkts).

Lielai produkcijai ar vairāk nekā 60 cilvēkiem dabas liegumā tas nozīmē rakstisku atļauju, bet nelielai komandai galvenais risks ir pārvietošanās un tehnikas izvietošana, nevis pati filmēšana.

Lidosta, dzelzceļš un citi infrastruktūras objekti

Infrastruktūras objektiem parasti ir savi iekšējie noteikumi, kuri balstās uz īpašnieka tiesībām (Civillikuma 1039. pants) un objekta drošības režīmu. Lidosta “Rīga” savus noteikumus ir publicējusi, un tie ir labs mērogs tam, ko sagaidīt arī citur. Pēc lidostas publicētās kārtības:

• pasažieri drīkst fotografēt un filmēt publiskajās āra zonās un pasažieru apkalpošanas zonās tikai personiskai lietošanai; filmēšana ir aizliegta drošības pārbaudes punktos, lidlaukā un aizliegts filmēt lidostas darbiniekus;
• jebkura cita komerciāla vai nekomerciāla filmēšana lidostā un tās teritorijā ir jāsaskaņo iepriekš;
• nekomerciālai filmēšanai saskaņojums jāsaņem vismaz piecas darbdienas iepriekš;
• komerciālai filmēšanai — vismaz 10 darbdienas iepriekš, tas ir maksas pakalpojums, kam vajadzīgs rakstisks līgums;
• grupām, kas lielākas par trim cilvēkiem, jāiesniedz rakstisks pieteikums; nesaskaņotu filmēšanu lidostas drošības dienests pārtrauc.

Praktiskais secinājums: 10 darbdienas ir divas kalendārās nedēļas, un tās sakrīt ar ielas slēgšanas 10 dienu termiņu. Tāpēc pieņemiet par darba likumu, ka jebkura lokācija ar režīmu ir jāsaskaņo divas nedēļas pirms filmēšanas dienas.

Saskaņojumu kalendārs: atpakaļskaitīšana no filmēšanas dienas

Ko tas izmaksā un kā to ielikt tāmē

Saskaņojumi reti ir liela naudas pozīcija, bet tie gandrīz vienmēr ir laika pozīcija, un laiks tāmē maksā. Trīs vietas, kur tas parādās:

• Satiksmes organizācija. Noteikumu 4.2. apakšpunkts uzliek pienākumu nodrošināt zīmes un norobežojumus darbu veicējam. Tas nozīmē nomātas zīmes, cilvēkus, kas tās izvieto, un bieži arī sertificētu satiksmes organizācijas shēmu. Tas ir atsevišķs pakalpojums, ne producenta labā griba.
• Produkcijas vadības stundas. Iesniegumi, sarakste ar īpašniekiem, piekrišanu vākšana — tās ir reālas stundas pirmsprodukcijā. Ja tāmē tādas pozīcijas nav, tās kādam tomēr ir jāstrādā.
• Rezerves lokācija. Pamati atteikumam ir zināmi iepriekš, tāpēc otra lokācija nav paranoja, bet lētākais risku mazinātājs.

Kā šie posteņi izskatās kopējā video budžetā — video cenu ceļvedis Latvijā. Publiskā sektora pasūtītājiem šo prasību sarakstu ir vērts pārnest arī tehniskajā specifikācijā, lai pretendentu cenas būtu salīdzināmas — par to iepirkuma tehniskā specifikācija video.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai filmēšanai uz ielas Rīgā vajag atļauju?

Pašai filmēšanai nē. Atļauja ir vajadzīga, ja jāierobežo satiksme, jāaizņem brauktuve vai stāvvietas, vai ja jūs rīkojat sabiedrībai atvērtu pasākumu. Ja komanda ir neliela, stāv uz ietves un nevienu netraucē, atsevišķa pašvaldības atļauja normatīvajos aktos nav paredzēta.

Cik ilgi iepriekš jāiesniedz pieteikums ielas slēgšanai?

Ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotās satiksmes ierobežošanas, un pašvaldība to izskata ne vēlāk kā divas dienas pirms darbu sākuma. Termiņa neievērošana ir patstāvīgs atteikuma pamats.

Vai tirdzniecības centrā drīkst filmēt bez atļaujas, ja tur ir publiska vieta?

Nē. Publiska vieta nozīmē, ka tā ir pieejama ikvienam, nevis to, ka tajā drīkst veikt jebkādu darbību. Īpašnieks var aizliegt izmantot savu lietu arī tad, ja viņam no tā nerastos zaudējums.

Vai drīkst filmēt ēkas un skulptūras reklāmas video?

Ne vienmēr. Autortiesību likuma 25. panta atbrīvojums attiecas uz personisku lietošanu, ziņām, aktuālo notikumu apskatiem un nekomerciāliem darbiem, bet otrā daļa izņem komerciālus nolūkus. Komerciālam video ir vajadzīga autora atļauja vai kadrs, kurā objekts nav izmantošanas priekšmets.

Vai par kultūras pieminekli kadrā jāmaksā?

Likums nenosaka maksu, bet nosaka, ka pieminekļa attēlu izmantošanai komercdarbībā vajag īpašnieka piekrišanu. Vai īpašnieks to dod par maksu, ir viņa izlemšana.

Vai garāmgājējiem jāprasa piekrišana?

Ja cilvēks ir skaidri identificējams un apzināti filmēts, vajag tiesisku pamatu, un komerciālā video tas praktiski nozīmē piekrišanu. Ja cilvēks nav sižeta centrā un netiek īpaši izcelts, Datu valsts inspekcija norāda, ka tādu saturu parasti neuzskata par personas datu apstrādi.

Vai dronam vajag īpašnieka atļauju, lai pārlidotu māju?

Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi prasa lidojumu pāri trešās personas īpašumam veikt ar īsāko nepieciešamo laiku un drošāko trajektoriju, bet neprasa īpašnieka atļauju pašam pārlidojumam. Tas tomēr nemaina privātās dzīves un personas datu aizsardzības prasības, ja filmējat cilvēkus vai privātu teritoriju.

Kas notiek, ja filmē bez vajadzīgā saskaņojuma?

Atkarīgs no tā, kura prasība pārkāpta. Par publisku pasākumu rīkošanas kārtības pārkāpšanu sods ir līdz 80 naudas soda vienībām fiziskajai personai un līdz 640 vienībām juridiskajai personai, tas ir, līdz 400 un 3200 euro. Autortiesību un personas datu pārkāpumi ir atsevišķi procesi ar savām sekām, un praksē lielākais zaudējums parasti ir nevis sods, bet gatava materiāla nelietojamība.

Vai šie noteikumi attiecas arī uz īsajiem video sociālajiem tīkliem?

Jā. Neviena no minētajām normām nav atkarīga no video garuma vai platformas. Vienīgais, kas mainās, ir komerciālā nolūka vērtējums: zīmola konts ir komercdarbība.

Vai ar vienu saskaņojumu var nosegt vairākas filmēšanas dienas?

Satiksmes ierobežojuma iesniegumā norāda plānoto datumu un laiku, tāpēc vairākas dienas ir jāpiesaka iesniegumā. Lokāciju vienošanās ar īpašnieku parasti sedz visu periodu, ja tas tajā ir ierakstīts.

Avoti

• Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums — 1., 3., 5., 9. un 19. pants
• Administratīvās atbildības likums — 16. panta otrā daļa par naudas soda vienību
• Civillikums — 927., 1038. un 1039. pants
• Ceļu satiksmes likums — 8. panta pirmā daļa
• Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme” — 2., 3., 4., 5., 7., 8., 11. un 12. punkts
• Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikums — 16.2., 37.6.1., 37.6.10., 37.6.12. un 42.3.7. apakšpunkts
• Likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” — 10., 19. un 20. pants
• Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums — 1. panta otrā daļa
• Autortiesību likums — 25. un 36. pants
• Fizisko personu datu apstrādes likums — 32. pants
• Datu valsts inspekcijas ieteikumi satura veidotājiem
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” — 2., 3. un 7.–9. punkts
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 264 par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām — 2., 8., 9. un 16. punkts
• Lidostas “Rīga” filmēšanas un fotografēšanas kārtība

Metodika: visas atsauces pārbaudītas pirmavotos 2026. gada 2. oktobrī — likumu un Ministru kabineta noteikumu aktuālajās redakcijās portālā likumi.lv, kā arī Datu valsts inspekcijas un lidostas “Rīga” publicētajos materiālos. Raksts ir producenta praktisks apkopojums, nevis juridiska konsultācija; konkrētā projekta vērtējumam ņemiet vērā, ka pašvaldību saistošie noteikumi un atsevišķu teritoriju individuālie noteikumi var paredzēt papildu prasības.

Vajag video, kurā saskaņojumi ir sakārtoti jau pirms pirmās filmēšanas dienas? Pastāstiet par projektu, un es pateikšu, kuri saskaņojumi tam reāli vajadzīgi un cik daudz laika tie prasa.

Saistītie raksti

• Pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas
• Reklāmas video noteikumi Latvijā
• Drona video uzņēmumam
• Video līgums ar producentu
• Kā izvēlēties video producentu Latvijā
• Korporatīvais video B2B: 5 formāti, ko mērīt un kādas prasības jāievēro 2026
• Uzņēmuma arhīvs jubilejas filmai: kam pieder vecās fotogrāfijas un videoieraksti
• AI produktu foto: kas jāmarķē un ko prasa likums