Pēdējos gados esmu uztaisījis simtiem AI produktu foto klientiem. Un katru reizi process bija viens: rīki mainās, kvalitāte svārstās, logo un teksti “peld”. Tāpēc es izdarīju to, ko producenti parasti nedara — uzbūvēju savu rīku.

Šis raksts sākās kā stāsts par rīku, bet 2026. gada vasarā tam pievienojās otrs slānis. No 2026. gada 2. augusta ES Mākslīgā intelekta akta pārredzamības noteikumi ir piemērojami, un tie attiecas arī uz e-veikala produktu bildēm — ne tikai uz politiskiem dziļviltojumiem. Tāpēc zemāk ir gan tas, kāpēc es uzbūvēju savu rīku, gan tas, kas tagad jāpārbauda pirms katra AI veidota produktu attēla publicēšanas.

Kas ir ThinkMakeAI

ThinkMakeAI ir AI produktu foto rīks: augšupielādē produkta bildi (der pat telefona foto) un saņem reklāmas kvalitātes attēlus dažādās vidēs. Galvenā atšķirība no vispārīgajiem rīkiem ir Identity Lock™ — teksti un logo paliek pikseļu precīzi, bez AI halucinācijām, kas produktu attēlos ir kritiski.

Kāpēc tieši teksti un logo ir tā vieta, kur viss salūst

Vispārīgie attēlu modeļi produktu uzdevumā nav slikti estētiski — tie ir slikti faktiski. Tipiskās kļūdas, ko esmu redzējis simtos ģenerējumu: etiķetes teksts pārrakstās par bezjēdzīgu burtu virkni; zīmola logo iegūst citu proporciju; uz iepakojuma parādās izdomāti sertifikācijas apzīmējumi un “eko” zīmes; mainās sastāvdaļu saraksts; pudelei pieaug vai pazūd vāciņa gredzens; komplektā pievienojas piederumi, kuru kastē nav.

Estētiski tas izskatās labi. Juridiski katra no šīm kļūdām ir patstāvīgs risks, jo produktu attēls nav dekorācija — tas ir apgalvojums par preci. Tālāk ir precīzi norādīts, kurš noteikums ko nosaka.

Kas mainījās 2026. gada 2. augustā

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 (MI akts) piemēro no 2026. gada 2. augusta — tas ir noteikts regulas 113. pantā. Daļu nodaļu piemēroja agrāk (I un II nodaļu no 2025. gada 2. februāra, V, VII un XII nodaļu no 2025. gada 2. augusta), un augsta riska sistēmu klasifikācijas 6. panta pirmo punktu piemēros tikai no 2027. gada 2. augusta. Bet pārredzamības pienākumi, kas ir IV nodaļā, iet pēc vispārīgā datuma — 2026. gada 2. augusts. To pašu datumu savā MI akta skaidrojumā norāda arī Klimata un enerģētikas ministrija.

Pārredzamības pienākumi ir regulas 50. pantā, un tie ir sadalīti starp divām lomām. Tas ir svarīgākais, ko e-veikala īpašniekam saprast: daļa pienākuma ir rīka izstrādātājam, daļa — tam, kas rīku lieto.

MI akta normaKam pienākumsKo tieši prasa
50. panta 2. punktsNodrošinātājam (rīka izstrādātājam)Sintētiska attēla, audio, video vai teksta iznākumi ir mašīnlasāmā formātā un ir iespējams atklāt, ka tie ir mākslīgi ģenerēti vai manipulēti. Risinājumam jābūt efektīvam, sadarbspējīgam, robustam un uzticamam, ciktāl tas tehniski iespējams.
50. panta 2. punkta izņēmumsNodrošinātājamPienākumu nepiemēro, ciktāl MI sistēma “pilda palīgfunkciju standarta rediģēšanai vai būtiski nemaina uzturētāja sniegtos ievaddatus vai to semantiku”.
50. panta 4. punktsUzturētājam (veikalam, zīmolam, aģentūrai)Ja MI sistēma ģenerē vai manipulē attēla saturu, kas ir dziļviltojums, uzturētājs izpauž, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts.
50. panta 5. punktsAbiemInformāciju sniedz “skaidrā un atšķiramā veidā, vēlākais, pirmās mijiedarbības vai eksponētības laikā”, un tā atbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām.
50. panta 6. punktsAbiemŠie pienākumi neskar citus ES vai valsts tiesību aktos noteiktus pārredzamības pienākumus — t.i., patērētāju tiesību prasības paliek spēkā papildus.

Produktu bilde kā “dziļviltojums”: definīcija, ko visi palaiž garām

Vārds “dziļviltojums” sarunā nozīmē politiķa seju uz cita cilvēka ķermeņa. MI akta 3. panta 60. punktā definīcija ir plašāka: dziļviltojums ir “MI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas, vienības vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess”.

Definīcijā ir vārds “priekšmetus”. Fotoreālistisks AI attēls, kurā reāla prece stāv uz reāli izskatīga virtuves galda, pilnībā atbilst šai definīcijai: tas atgādina reālu priekšmetu un vidusmēra skatītājs to uzskatīs par nofilmētu fotogrāfiju. Tāpēc 50. panta 4. punkta izpaušanas pienākums e-veikalam nav teorētisks.

Divas robežas, kas šeit ir godīgi jānosauc. Pirmkārt, definīcijā ir arī nosacījums “maldinātu personu, ka saturs ir autentisks” — stilizēts, acīmredzami zīmēts vai acīmredzami grafisks attēls šim kritērijam neatbilst. Otrkārt, regula nenosaka konkrētu izpaušanas formu produktu attēlam; 50. panta 5. punkts prasa tikai skaidrību un atšķiramību. Tas nozīmē, ka precīzu formulējumu izvēlas pats veikals, un tāpēc zemāk ir sadaļa par to, ko reāli rakstīt.

Kur ir robeža starp “standarta rediģēšanu” un jaunu attēlu

50. panta 2. punkta izņēmums ir vieta, kur lielākā daļa e-veikalu darba faktiski atrodas. Regula to formulē abstrakti — “palīgfunkcija standarta rediģēšanai” vai “būtiski nemaina ievaddatus vai to semantiku”. Praksē atšķirība ir, vai attēls joprojām rāda to, ko kamera redzēja, vai arī rāda ainu, kas nekad nav notikusi.

Ko dara ar produkta bildiVai maina semantikuPraktiskais secinājums
Ekspozīcijas, kontrasta, baltā balansa korekcijaNēStandarta rediģēšana. Marķēšana nav vajadzīga.
Fona noņemšana un aizstāšana ar vienlaidu baltoNē — prece paliek tā pati, fons nav apgalvojumsStandarta rediģēšana. Tas ir arī tas, ko lielākā daļa tirdzniecības vietu prasa galvenajai bildei.
Putekļu, skrāpējumu, atspīdumu retušaRobežgadījumsJa noņem ražošanas defektu, kas precei reāli ir, tas vairs nav kosmētika — tas ir apgalvojums par preces stāvokli.
Kadra paplašināšana (outpainting), lai iegūtu kvadrātuDaļējiIPTC to klasificē atsevišķi (sk. tabulu zemāk). Ja paplašinātajā daļā parādās priekšmeti, tā vairs nav formāta maiņa.
Jauna vide, virsma, gaismas aina ap produktuJāJauns attēls. Marķēšanas un izpaušanas jautājums ir atvērts.
Produkta pievienošana ainai, kurā tā nebijaJāJauns attēls plus apgalvojums par lietošanu.
AI modelis, kas tur vai lieto produktuJāJauns attēls plus apgalvojums par lietošanas rezultātu. Šeit pievienojas arī patērētāju tiesību puse.
Etiķetes, teksta, sertifikācijas zīmes ģenerēšana uz iepakojumaJāRiskantākais gadījums visā sarakstā. Sk. sadaļu par melno sarakstu.

Šī tabula ir mana interpretācija, nevis citāts no regulas — regulā konkrētu darbību saraksta nav. Bet loģika ir pārbaudāma: jo tālāk attēls aiziet no tā, ko kamera redzēja, jo vairāk tas kļūst par apgalvojumu, nevis par bildi.

ES oficiālās ikonas AI satura marķēšanai — jaunums, par ko Latvijā vēl maz runā

2026. gada 10. jūnijā Eiropas Komisija publicēja Prakses kodeksu par MI ģenerēta satura pārredzamību — brīvprātīgu dokumentu, kas apraksta praktiskus soļus, kā ģeneratīvo MI sistēmu nodrošinātāji un uzturētāji izpilda MI akta pārredzamības pienākumus. Reizē ar kodeksu Komisija publicēja arī ES ikonu kopu MI ģenerēta satura marķēšanai, un tā ir kodeksa 2. sadaļas sastāvdaļa.

Ikonu lapa pati formulē attiecību starp ikonām un likumu vienā teikumā: “The use of these EU icons is optional, but the labelling requirements under Article 50 AI Act are not.” Jeb — ikonas ir brīvprātīgas, marķēšana nav.

IkonaKad to liekTipiskais produktu foto gadījums
Pamata ikonaKad MI bijis iesaistīts dziļviltojuma satura (attēla, audio, video) vai publicēta teksta radīšanāUniversālā izvēle, ja nevēlas skaidrot pakāpi
Fully AI-Generated (pilnībā ģenerēts ar MI)Kad viss saturs ir pilnībā ģenerēts ar MI, bez cilvēka radītiem elementiemDzīvesstila aina, kas uzzīmēta no nulles pēc apraksta
Partially AI-Modified (daļēji pārveidots ar MI)Kad iepriekš pastāvējošs, cilvēka radīts saturs ir daļēji pārveidots ar MIReāla produkta fotogrāfija, kurai ģenerēta jauna vide — biežākais e-veikala gadījums

Praktiskās detaļas, kas atvieglo dzīvi: katra no trim ikonām pieejama četros variantos (melns, balts, melns ar 50 % caurspīdīgumu, balts ar 50 % caurspīdīgumu), lejupielādējama SVG un PNG arhīvā, un Komisija norāda, ka ikonas ir publiski pieejamas ikviena brīvai lietošanai bez atsauces norādīšanas pienākuma. Tas nozīmē, ka tās var likt tieši produkta galerijas attēlā vai blakus tam, bez licences sarunām.

Mans ieteikums e-veikalam ir vienkāršs: ja AI ir veidojis vidi vai ainu, liec “Partially AI-Modified” ikonu un vienu teikumu attēla aprakstā. Ja attēls ir pilnībā ģenerēts, “Fully AI-Generated”. Ja AI ir tikai noņēmis fonu vai labojis ekspozīciju, nemarķē neko — tas ir standarta rediģēšanas izņēmums, un lieka marķēšana rada iespaidu, ka visas bildes ir izdomātas.

Mašīnlasāmā puse: C2PA un IPTC digitālā avota tips

50. panta 2. punkts prasa, lai iznākums būtu mašīnlasāms. Tas nav tas pats, kas redzama ikona: cilvēkam domātā atzīme un mašīnai domātie metadati ir divas atsevišķas lietas, un pirmā neaizstāj otro. Mašīnlasāmajā pusē praksē darbojas divi standarti, kurus platformas reāli nolasa.

Pirmais ir C2PA Content Credentials — kriptogrāfiski parakstīta izcelsmes informācija, kas ceļo attēla failā. Otrais ir IPTC vārdnīca “Digital Source Type”, kas ir vienkāršs lauks ar fiksētu vērtību kopu. Tā ir lētākā un ātrākā lieta, ko var uzlikt pats: viena metadatu vērtība eksportā.

IPTC vērtībaDefinīcija (IPTC vārdnīca)Kad lietot produktu foto
digitalCaptureSaturs uzņemts no reālas dzīves avota ar digitālo kameru vai ierakstīšanas ierīciParasta fotosesija, arī ar krāsu korekciju
trainedAlgorithmicMediaDigitāls saturs, kas izveidots algoritmiski, izmantojot mākslīgā intelekta modeli, kurš apmācīts uz uzņemta saturaPilnībā ģenerēts attēls
compositeWithTrainedAlgorithmicMediaPapildināšana, labošana vai uzlabošana ar ģeneratīvā MI modeli, piemēram, ar inpainting vai outpainting operācijāmReāla produkta foto ar ģenerētu vidi vai paplašinātu kadru — visbiežākais gadījums
algorithmicMediaSaturs, kas radīts tikai ar algoritmu, nebalstoties uz izlases veidā iegūtiem apmācības datiem, piemēram, attēls, ko programmatūra izveido pēc matemātiskas formulas3D renderis vai procedurāla grafika, ne ģeneratīvais MI

IPTC šo vārdnīcu pēdējoreiz atjaunināja 2024. gada 23. oktobrī, un compositeWithTrainedAlgorithmicMedia tajā ir vienīgais termins, kas tieši nosauc inpainting un outpainting. Ja veikals ar AI tikai pārliek produktu citā vidē, pareizā vērtība ir tā, nevis trainedAlgorithmicMedia — un šī atšķirība ir svarīga, jo nepareizs marķējums ir tikpat liela problēma kā neviens.

Par to, kā šie metadati izdzīvo augšupielādē un ko ar tiem dara platformas, esmu rakstījis atsevišķi: pierādāmi īsts — kāpēc “nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu. Plašāks MI akta konteksts ir rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI aktu.

Patērētāju tiesības: šeit risks ir lielāks nekā MI aktā

Lielākā daļa sarunu par AI attēliem apstājas pie MI akta. Latvijas e-veikalam praktiski bīstamākais dokuments tomēr ir Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kuru uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Redakcija, kas ir spēkā no 2026. gada 27. septembra, nāca ar 2025. gada 30. aprīļa grozījumiem.

Sāksim ar formulējumu, kas AI attēlu kontekstā ir izšķirošs. Likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka komercpraksi uzskata par maldinošu, ja tās ietvaros “tiek sniegta nepatiesa informācija vai šī informācija jebkādā veidā, tostarp vispārējās pasniegšanas ziņā, maldina vai varētu maldināt vidusmēra patērētāju pat tad, ja faktiski ir pareiza“.

Attēls ir vispārējā pasniegšana. Tas nozīmē, ka produkta apraksts var būt simtprocentīgi precīzs, un komercprakse tomēr var būt maldinoša, ja bilde rada citu iespaidu. Tas ir viss, kas vajadzīgs, lai saprastu, kāpēc AI “uzlabota” produkta bilde ir riska vieta, nevis tikai mārketinga ieguvums.

Tā paša panta otrā daļa uzskaita, pēc kā vērtē atbilstību. Produktu attēlam būtiskākie ir šie: preces esība, raksturs un galvenās īpašības; ar preci saistītie riski; preces darbība, sastāvs, piederumi; ražošanas un piegādes metode; preces nolūks, lietošana, daudzums, specifikācijas, ģeogrāfiskā vai komerciālā izcelsme; paredzamie lietošanas rezultāti; testēšanas vai pārbaudes rezultāti.

Pārlasiet šo sarakstu, domājot par to, ko AI pievieno pats no sevis. Komplektā ieģenerēts papildu uzgalis ir “piederumi” un “daudzums”. Divas pudeles vienas vietā ir “daudzums”. Koka galds ar lina salveti, kas norāda uz amatniecisku izcelsmi, ir “ģeogrāfiskā vai komerciālā izcelsme”. Spoža virsma pēc “lietošanas” ir “paredzamie lietošanas rezultāti”. Neviens no šiem gadījumiem nav ļaunprātīgs nodoms — tie visi ir modelis, kas dara savu darbu.

Melnais saraksts: izdomātas kvalitātes zīmes un “eko” apgalvojumi

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. pants ir atsevišķa kategorija. Tajā uzskaitītā komercprakse ir maldinoša jebkuros apstākļos — nav jāpierāda ne nodoms, ne ietekme uz vidusmēra patērētāju. Un tieši šajā sarakstā nonāk divas lietas, ko attēlu modeļi dara paši no sevis.

11. panta 2. punkts: maldinoši jebkuros apstākļos ir “izmanto uzticības zīmes, kvalitātes zīmes vai līdzīgas zīmes bez nepieciešamās atļaujas”. 11. panta 4. punkts: tāpat ir ar nepatiesu informāciju par to, ka precei “ir apliecināta atbilstība” vai ka to “ieteikusi vai atļāvusi valsts pārvaldes iestāde vai privāto tiesību subjekts”.

Ja ģenerators uz iepakojuma uzzīmē apaļu zīmogu ar neskaidru tekstu, medaļu, “award winning” lenti vai zvaigznītes ar skaitli, tas ir tieši šis punkts. Modelis to dara, jo apmācības datos uzvarētāju iepakojumiem tādas zīmes ir. Rezultāts tomēr ir tirgošanās ar kvalitātes zīmi bez atļaujas.

No 2026. gada 27. septembra sarakstam pievienojās vēl trīs punkti par vides apgalvojumiem, un attēlu kontekstā tie ir tikpat svarīgi:

NormaAizliegts jebkuros apstākļosKā tas izskatās AI attēlā
11. panta 2.1 punktsIzmantot ilgtspējas marķējumu, kas nav balstīts uz sertifikācijas shēmu vai kuru nav piešķīrušas valsts pārvaldes iestādesĢenerēta zaļa lapiņa ar uzrakstu “eco certified” uz etiķetes
11. panta 4.1 punktsSniegt vispārinātu vides norādi, nespējot pierādīt ar to saistītu atzītu izcilu vides sniegumuUzraksts “dabai draudzīgs” vai “100 % dabīgs”, ko modelis pievieno iepakojumam
11. panta 4.3 punktsApgalvot, ka precei ir neitrāla, samazināta vai pozitīva ietekme uz vidi, pamatojoties uz emisiju kompensēšanuĢenerēta “CO2 neutral” atzīme

Likuma 1. panta pirmajā daļā vides norāde ir definēta tā, ka to “var attēlot teksta, kā arī ilustrēta, grafiska vai simboliska atveidojuma formā kā marķējumu, zīmolu” vai nosaukumu. Jeb — zīmēta zaļa lapiņa ir tiesiski tas pats, kas rakstīts apgalvojums. Tas ir iemesls, kāpēc vides tematikas produktiem AI ģenerētu iepakojumu vispār neizmantoju.

Cik tas maksā, ja aiziet greizi

Divi režīmi ar atšķirīgiem griestiem. Tie nav alternatīvas — tie var darboties paralēli, jo MI akta 50. panta 6. punkts tieši nosaka, ka pārredzamības pienākumi neskar citus pienākumus.

RegulējumsUzraugsMaksimālais naudas sods
Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, 15.2 panta pirmā daļaPatērētāju tiesību aizsardzības centrsLīdz 4 % no gada apgrozījuma
Tas pats, 15.2 panta 1.1 daļa — ja prakse īstenota tikai LatvijāPTACLīdz 4 % no apgrozījuma, bet ne vairāk kā 300 000 EUR
Tas pats, 15.2 panta 1.3 daļa — ja informācija par apgrozījumu nav pieejamaPTACLīdz 2 000 000 EUR; ja prakse tikai Latvijā — ne vairāk kā 300 000 EUR
MI akts, 99. panta 4. punkta g) apakšpunkts (50. panta pārredzamības pienākumi)Dalībvalsts noteiktā tirgus uzraudzības iestādeLīdz 15 000 000 EUR vai 3 % no kopējā globālā apgrozījuma — lielākais no tiem
MI akts, 99. panta 6. punkts — mazajiem un vidējiem uzņēmumiemTā pati iestādeSods ir līdz tam apmēram vai procentam, kurš ir mazākais

Mazajam Latvijas e-veikalam no šīs tabulas reāli sāp pirmās trīs rindas. MI akta 99. panta 6. punkts MVU gadījumā rēķina mazāko no diviem lielumiem, un PTAC procesā 4 % no apgrozījuma ir skaitlis, kas vienam veikalam var būt daži tūkstoši. Bet 15.2 panta otrā daļa uzskaita apstākļus, ko iestāde vērtē, un starp tiem ir gan tas, vai pārkāpums pārtraukts pēc paša iniciatīvas, gan tas, vai zaudējumi patērētājiem atlīdzināti. Savlaicīgi nomainīt bildi ir lētāk nekā to aizstāvēt.

Vēl viena godīga robeža: MI akta 99. panta pirmā daļa prasa, lai sodu noteikumus paredz dalībvalsts, un Latvijā tirgus uzraudzības iestāžu sadalījums pa MI akta jomām ir aprakstīts Klimata un enerģētikas ministrijas materiālā, bet patēriņa preču attēlu gadījumā praksē pirmais, kas atrakstīsies, būs PTAC — jo pamats ir negodīga komercprakse, nevis MI sistēmas tehniskā atbilstība.

Ko prasa pašas tirdzniecības platformas

Pirms likuma veikalu parasti apstādina platforma. Google Merchant Center attēla atribūta image_link prasības ir publiskas un diezgan skarbas: attēlam jābūt vismaz 500 × 500 pikseļi (Google iesaka 1500 × 1500 vai vairāk), bez reklāmas elementiem un pārklājumiem, bez aicinājumiem rīkoties, bez cenas un piegādes norādēm, bez ūdenszīmēm un autortiesību zīmogiem, bez rāmja. Un galvenais: nedrīkst izmantot vietturi, vispārīgu attēlu vai grafiku, kas nerāda produktu — “your primary image must clearly display the exact item being sold”.

Variantiem Google prasa atsevišķi: attēlam precīzi jāatbilst pārdodamajai variācijai, “the exact color, pattern, finish, and material”. Tas ir tas punkts, ko AI ģenerēti varianti pārkāpj visbiežāk — modelim ir viegli uzzīmēt “zilo versiju”, kas ražotnē neeksistē tādā tonī.

Otrs dokuments ir Google Shopping Misrepresentation politika. Tajā starp pārkāpumiem ir gan preces atainošana veidā, kas nav “accurate, realistic, and truthful”, gan tiešs formulējums par mediju manipulēšanu: “Manipulating media to deceive, defraud, or mislead others”. Sekas šajā politikā ir norādītas kā tūlītēja konta apturēšana bez iepriekšēja brīdinājuma.

Tāpēc darba kārtība ir šāda: galvenā bilde — reāls produkta attēls uz tīra fona, bez nekādiem pārklājumiem. AI veidotās ainas — papildu attēli un sociālo tīklu saturs, ar marķējumu. Šī robeža vienlaikus atrisina platformas prasību un MI akta jautājumu.

Kad AI produktu foto nav pareizā izvēle vispār

Lai raksts nebūtu reklāma, nosaukšu gadījumus, kuros pats AI attēlus neiesaku:

  • Prece, kur pircējs mēra pēc bildes. Audumu faktūra, koka dzīsla, akmens raksts, krāsas tonis — šeit bilde ir specifikācija, un atšķirība starp kadru un preci kļūst par atgriešanas iemeslu.
  • Iepakojums ar normatīvu informāciju. Sastāvs, alergēni, brīdinājumi, CE marķējums, derīguma termiņš. Ģenerētu etiķeti šajā gadījumā nedrīkst rādīt vispār.
  • Vides un ilgtspējas tematika. Sk. melnā saraksta sadaļu.
  • Pārtika, uztura bagātinātāji, kosmētika ar iedarbības apgalvojumiem. “Paredzamie lietošanas rezultāti” ir 9. panta otrās daļas kategorija, un attēls to apgalvo klusējot.
  • Lietotas un unikālas preces. Katram eksemplāram ir savs stāvoklis; ģenerēta bilde šeit ir faktu kļūda, ne stils.
  • B2B katalogi ar tehniskiem izmēriem. Proporcijas modelis nerespektē.

Pretējā galā ir gadījumi, kur AI produktu foto strādā labi: sezonas kampaņas sociālajiem tīkliem, dzīvesstila fons jau nofilmētam produktam, krāsu un noskaņas varianti A/B testiem, ātri vizuāļi mazam asortimentam, kur fotosesija nav ekonomiska. Detalizēts salīdzinājums ar klasisko fotosesiju ir atsevišķā rakstā: AI produktu foto vs fotosesija: kad kurš atmaksājas.

Kontrolsaraksts pirms publicēšanas

  1. Vai attēlā ir kaut kas, kā kastē nav? Piederumi, otrais eksemplārs, dāvana.
  2. Vai etiķetes teksts ir salasāms un pareizs? Ja nav — nomaini attēlu, nevis tekstu.
  3. Vai uz iepakojuma nav ieģenerētu zīmogu, medaļu, sertifikātu, zvaigznīšu?
  4. Vai nav vides apgalvojumu — lapiņu, “eco”, “CO2”, “dabīgs”?
  5. Vai krāsa, materiāls un faktūra atbilst tam, ko reāli nosūtīsi?
  6. Vai galvenā bilde ir reāla fotogrāfija uz tīra fona, bez pārklājumiem?
  7. Vai AI veidotajai ainai ir redzams marķējums vai paskaidrojums?
  8. Vai metadatos ir pareizā IPTC vērtība, nevis noklusējums?
  9. Vai eksportā nav pazuduši C2PA dati, ja rīks tos liek?
  10. Vai šis pats attēls neaizies reklāmā, kur platformas prasības ir citas?

Šo sarakstu var pārstaigāt divās minūtēs vienam attēlam. Tas ir ātrāk nekā sarakste ar PTAC vai konta atjaunošana Merchant Center.

Kam tas domāts

Maziem veikaliem un zīmoliem, kas grib labas produktu bildes paši saviem spēkiem — automātiski, bez dizainera un bez mācīšanās līknes. Ir bezmaksas izmēģinājums (1 produkts), tālāk abonements no €39 mēnesī.

Un ja negribi darīt pats?

Tad tas pats dzinējs strādā manā AI produktu foto pakalpojumā — es pievienoju producenta aci: zīmola konsekvenci, kompozīciju un atlasi, kas iztur reklāmas standartu. No €199 par 10 attēliem.

Praksē tā atlase ir tieši tas, par ko šis raksts runā. Es neatdodu klientam visu, ko modelis izmeta, bet izmetu ārā kadrus, kuros ir ieģenerēts papildu priekšmets, pārrakstījies etiķetes teksts vai parādījusies zīme, kuras nav uz īstā iepakojuma. Tas ir darbs, ko rīks pats nevar izdarīt — rīks nezina, kas ir uz tava reālā iepakojuma.

Ja AI attēli ir daļa no plašāka satura plāna sociālajos tīklos, sākt vērts ar to, kas tev jau ir: sociālo tīklu audits parāda, kuri formāti kontā reāli strādā, pirms tiek ražoti jauni vizuāļi. Ja uzņēmumā vēl nav vienotas vienošanās par to, kas drīkst būt AI un kas nē, noder AI satura politika uzņēmumam.

Abos gadījumos princips viens: labam produktam pienākas bildes, kas to pārdod — un kas iztur pārbaudi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai AI ģenerētu produkta bildi e-veikalā tagad obligāti jāmarķē?
Ja attēls ir fotoreālistisks un atgādina reālu preci, tas atbilst MI akta 3. panta 60. punkta dziļviltojuma definīcijai, un 50. panta 4. punkts uzliek uzturētājam pienākumu izpaust, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts. Formu regula nenosaka — 50. panta 5. punkts prasa tikai skaidru un atšķiramu veidu.

Vai fona noņemšana ir jāmarķē?
Nē. MI akta 50. panta 2. punkts izslēdz gadījumus, kad sistēma pilda palīgfunkciju standarta rediģēšanai vai būtiski nemaina ievaddatus vai to semantiku. Fona noņemšana un ekspozīcijas korekcija ir tieši tas.

Vai pietiek ar atzīmi “AI” attēla stūrī?
Cilvēkam domātā atzīme un mašīnlasāmais marķējums ir divas atsevišķas prasības. Nodrošinātāja pienākums pēc 50. panta 2. punkta ir mašīnlasāms formāts; uzturētāja pienākums pēc 50. panta 4. punkta ir izpaušana. Praksē pareizi ir abi — metadati un redzama norāde.

Kur ņemt oficiālo ikonu?
Eiropas Komisijas ES ikonu kopa MI ģenerēta satura marķēšanai ir pieejama SVG un PNG arhīvos, trīs ikonas četros variantos, lietojama brīvi un bez atsauces. Ikonu lietošana ir brīvprātīga, marķēšanas pienākums — nav.

Vai PTAC var sodīt par bildi, ja apraksts ir pareizs?
Jā. Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkts attiecas uz informāciju, kas maldina “vispārējās pasniegšanas ziņā” pat tad, ja faktiski ir pareiza.

Kas notiek, ja AI uzzīmē uz iepakojuma kvalitātes zīmi?
Tas ir 11. panta 2. punkts — maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos, bez vidusmēra patērētāja ietekmes pārbaudes. Tāpēc iepakojuma etiķetes ģenerēšana ir riskantākais no visiem AI attēlu darbiem.

Cik liels var būt sods?
Pēc Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.2 panta — līdz 4 % no gada apgrozījuma, Latvijā īstenotai praksei ne vairāk kā 300 000 EUR, bet, ja informācija par apgrozījumu nav pieejama, līdz 2 000 000 EUR. Pēc MI akta 99. panta 4. punkta g) apakšpunkta — līdz 15 000 000 EUR vai 3 % no globālā apgrozījuma, MVU gadījumā piemēro mazāko no abiem.

Kuru IPTC vērtību likt, ja produkts ir nofilmēts, bet vide ģenerēta?
compositeWithTrainedAlgorithmicMedia. trainedAlgorithmicMedia ir pilnībā ģenerētam attēlam.

Vai Google noņems sludinājumu par AI bildi?
Google politikas tekstā nav vārda “AI” kā patstāvīga pārkāpuma, bet ir aizliegums rādīt attēlu, kas nav produkts, un aizliegums manipulēt mediju, lai maldinātu. Praksē tas nozīmē: galvenā bilde — reāla, pārējās — godīgi marķētas.

Vai AI produktu foto der iepirkumam vai ES fondu publicitātei?
Tur noteicošās ir citas prasības, ne attēlu politika. Par to ir atsevišķs raksts par ES fondu publicitātes prasībām.

Metodika un avoti

Katrs šajā rakstā minētais pants, datums un skaitlis ir pārbaudīts pirmavotā 2026. gada 5. oktobrī. Nevienu skaitli neesmu pārrakstījis no cita raksta vai apkopojuma.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Konkrētā produkta un konkrētā attēla vērtējums ir atkarīgs no apstākļiem; strīdīgos gadījumos vērts jautāt juristam, kas strādā ar patērētāju tiesībām.

Saistītie raksti