“Korporatīvais video” nozīmē ļoti dažādas lietas, un tieši tāpēc daudzi uzņēmumi iztērē budžetu formātam, kas viņu mērķim nepalīdz. Šis raksts ir par to, kuri pieci formāti B2B kontekstā reāli strādā, ko katrā mērīt, kādas tehniskās un juridiskās prasības jāievēro 2026. gadā un kā nepārmaksāt.
Īsā atbilde
- Sāc ar mērķi un ar to, ko mērīsi, nevis ar formātu. Ja neviens nezina, ko video ir jāizkustina, tas kļūst par dekorāciju.
- Pieci formāti, kas B2B strādā: uzņēmuma stāsts, skaidrojošais video, klienta gadījuma video, iekšējie un instruktāžas video, īsie reklāmas un sociālo tīklu video.
- Pircējs tavu video visbiežāk noskatās bez pārdevēja. Gartner 2026. gada martā publicētajā aptaujā 67 % B2B pircēju norāda, ka labprātāk iepērkas bez pārdevēja iesaistes.
- Vienu video reti pietiek visam. Viens video vienam lēmumam ir lētāk nekā viens video “par visu”.
- Subtitri vairs nav estētikas jautājums: no 2025. gada 28. jūnija Latvijā ir spēkā preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības, kas attiecas arī uz elektronisko komerciju.
Kāpēc 2026. gadā video strādā pirms pirmās sarunas
Gartner 2026. gada 9. martā publicētajā paziņojumā par aptauju, kurā 2025. gada augustā un septembrī piedalījās 646 B2B pircēji, 67 % pircēju norāda, ka viņi izvēlas pirkšanas pieredzi bez pārdevēja iesaistes, un 45 % apstiprina, ka nesenā pirkuma laikā izmantoja mākslīgo intelektu. Praktiskā nozīme ir vienkārša: liela daļa no tā, ko klients par tevi uzzina, notiek tad, kad tu pat nezini, ka viņš skatās.
Tas maina video uzdevumu. Uzņēmuma video vairs nav prezentācijas fons sanāksmē — tas ir materiāls, ko pircējs atrod pats, skatās viens un pēc tam pārsūta kolēģiem, kas pieņem lēmumu kopā ar viņu. Tāpēc video, kurā nav skaidri pateikts, ko tu dari, kam un ar kādu rezultātu, ir izniekots budžets neatkarīgi no tā, cik skaisti tas nofilmēts.
Cik Latvijas uzņēmumu vispār ir tur, kur video darbojas
Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2023. gadu (publicēti 2023. gada 1. novembrī): sava tīmekļa vietne ir 67,3 % uzņēmumu, sociālos medijus lieto 55,3 %, profils kādā no sociālajiem tīkliem ir 54,1 %, bet multimediju satura koplietošanas vietnes — tātad vietnes, kur dzīvo video — izmanto tikai 24,6 % uzņēmumu.
Sadalījums pēc lieluma rāda, kur ir brīvā vieta: sociālos medijus lieto 94,2 % lielo, 70,0 % vidējo un 51,8 % mazo uzņēmumu; tīmekļa vietne ir 98,1 % lielo, 86,0 % vidējo un 63,4 % mazo uzņēmumu. Ja tavā nozarē Latvijā video izmanto katrs ceturtais uzņēmums, kārtīgs skaidrojošais video ir konkurences priekšrocība, nevis higiēnas prasība.
Pieci formāti, kas B2B strādā
| Formāts | Kad izmantot | Kur to liek | Ko mērīt |
|---|---|---|---|
| Uzņēmuma stāsts (brand video) | Jāizveido uzticēšanās, pircējs tevi vēl nepazīst | Sākumlapa, sadaļa “Par mums”, prezentācijas, darba sludinājumi | Noskatīšanās dziļums, laiks lapā, pieteikumu skaits |
| Skaidrojošais video (explainer) | Piedāvājums ir sarežģīts vai jauns tirgum | Pakalpojuma lapa, komercpiedāvājums, pārdošanas e-pasts | Konversija lapā, jautājumu skaits sarunās |
| Klienta gadījuma video (case study) | Pircējs šaubās, vai tas strādā tādiem kā viņš | Piedāvājuma pielikums, atsauksmju sadaļa, LinkedIn | Sarunu skaits, cikla garums, atsauces uz video sarunās |
| Iekšējie un instruktāžas video | Viena un tā pati informācija jāatkārto daudziem | Iekšējā sistēma, jauno darbinieku ievadapmācība | Ietaupītās stundas, testu rezultāti, atkārtoto jautājumu skaits |
| Īsie reklāmas un sociālo tīklu video | Jāsasniedz cilvēki, kas tevi vēl nemeklē | LinkedIn, YouTube, kampaņas | Skatījuma cena, noskatīšanās līdz beigām, klikšķi uz lapu |
1. Uzņēmuma stāsts
Īss video par to, kas jūs esat un kāpēc. Mērķis nav pārdot konkrētu produktu, bet radīt uzticēšanos un noņemt jautājumu “kas šie tādi ir”. Šis ir vienīgais formāts, kurā drīkst runāt par sevi — visos pārējos runā par klienta problēmu.
2. Skaidrojošais video
Kad piedāvājums ir sarežģīts, viens skaidrs video pārdod labāk par desmit lapām teksta. Labs skaidrojošais video atbild uz trim jautājumiem pirmajās 30 sekundēs: kāda ir problēma, kā tu to atrisini, kas notiek tālāk. Ja produkts ir digitāls vai vēl neeksistē fiziski, bieži lētāk sanāk animācija, nevis filmēšana.
3. Klienta gadījuma video
B2B pircēji tic citiem pircējiem. Viens reāls klients, kas nosauc konkrētu rezultātu, ir spēcīgāks par jebkuru pašreklāmu. Praktiskais nosacījums: pirms filmēšanas vienojies ar klientu rakstiski, kādus datus drīksti minēt un cik ilgi video drīkst izmantot.
4. Iekšējie un instruktāžas video
Apmācības, procesi, darba drošība. Šeit atdevi var izrēķināt tieši: cik cilvēku, cik reižu gadā, cik stundas. Ja instruktāža notiek klātienē katru mēnesi, video atmaksājas gada laikā. Par to, ko šajā jomā prasa likums, ir atsevišķa lapa — darba drošības instruktāžas video.
5. Īsie reklāmas un sociālo tīklu video
Īsi, mērķēti video kampaņām. Šeit izšķir pirmās sekundes un tas, vai video saprot bez skaņas. Ja plāno tos arī atkārtoti izmantot, sākumā uzfilmē vertikālo un horizontālo variantu — pārkadrēšana vēlāk vienmēr izmaksā vairāk nekā otrs kadrs uzreiz.
Ko platformas skaita par skatījumu
Pirms salīdzini divu video “skatījumus”, pārbaudi, ko katra platforma ar to domā. Skaitļi nav savstarpēji salīdzināmi.
| Vide | Kas tiek skaitīts |
|---|---|
| YouTube pārlecamā in-stream reklāma | Skatījums = noskatītas 30 sekundes vai līdz video beigām (kas notiek pirmais) vai klikšķis uz reklāmas elementa |
| YouTube in-stream reklāma, īsāka par 10 sekundēm | Skaita pilnu noskatīšanos vai klikšķi |
| YouTube Shorts reklāma | Skatījums = 10 sekundes vai līdz beigām (kas notiek pirmais) vai klikšķis uz aicinājuma |
| “Iesaistītais skatījums” (engaged view) | Vismaz 10 sekundes pārlecamas in-stream reklāmas bez klikšķa, ja pēc tam seko konversija |
Praktiskais secinājums: ja aģentūra atskaitē rāda tikai “skatījumus”, prasi klāt noskatīšanās procentu un darbību pēc video. Vairāk par to, kā salīdzināt piedāvājumus un atskaites, ir rakstā par video producenta izvēli.
Tehniskās prasības, ar ko rēķināties
Visbiežāk korporatīvais video B2B nonāk LinkedIn. LinkedIn oficiālās video reklāmu specifikācijas nosaka šādus ietvarus:
| Parametrs | LinkedIn prasība |
|---|---|
| Garums | No 3 sekundēm līdz 30 minūtēm |
| Faila izmērs | No 75 KB līdz 500 MB |
| Malu attiecība | 1:1, 4:5, 9:16 vai 16:9 |
| Izšķirtspēja | No 360 līdz 1920 pikseļiem platumā un augstumā |
| Subtitri | Nav obligāti, bet tiek atbalstīti |
Tas, ka platforma pieļauj 30 minūtes, nenozīmē, ka tur vajag 30 minūtes. Tehniskais ietvars ir plats; lēmumu par garumu pieņem pēc formāta un mērķa, ne pēc maksimuma.
Skaņa: viens skaitlis, ko vērts ierakstīt specifikācijā
Attēla kļūdas pamana, bet skaņas kļūdas liek aiziet. Praksē lielākā daļa sūdzību par gatavu korporatīvo video skan divos veidos: „pārāk klusi“ vai „reklāma ir skaļāka par pārējo“. Abas ir izmērāmas, un abām ir pirmavots, uz ko atsaukties, nevis montētāja sajūta.
Skaļumu mēra pēc algoritma, kas aprakstīts Starptautiskās Telesakaru savienības rekomendācijā ITU-R BS.1770, un rezultātu izsaka LUFS vienībās. Eiropas Raidorganizāciju savienības rekomendācija EBU R 128 (V5, 2023. gada novembris) nosaka mērķa līmeni −23,0 LUFS ar pielaidi ±1,0 LU un maksimālo pieļaujamo patieso maksimumu (true peak) −1 dBTP ražošanā, ar mērījuma pielaidi ±0,3 dB. Programmām, kas īsākas par vienu minūti, R 128 neiesaka izmantot skaļuma diapazona (Loudness Range, LRA) rādītāju — datu punktu tur ir par maz, lai skaitlis ko nozīmētu.
Īsformāta saturam — reklāmām, promo klipiem, starpklipiem — EBU ir atsevišķs papildinājums R 128 s1 (V3, 2020. gada augusts). Tas prasa trīs rādītājus: programmas skaļumu normalizēt uz −23,0 LUFS (kvalitātes kontroles darbplūsmās pieļauta ±0,2 LU pielaide), maksimālo īstermiņa skaļumu (Maximum Short-term Loudness) neļaut pārsniegt −18,0 LUFS jeb +5,0 LU relatīvajā skalā, un patieso maksimumu turēt ne augstāk par −1 dBTP. Mērīt vajag ar mērītāju, kas atbilst gan ITU-R BS.1770, gan EBU Tech 3341, un signālu mēra pilnībā, neizceļot atsevišķi runu, mūziku vai skaņas efektus.
Telefons ar mazu skaļruni trokšņainā vidē ir cits gadījums, un arī tas ir aprakstīts. EBU Tech 3343 (V4, 2023. gada novembris) 9.2. sadaļa šķir divas situācijas. Ja atskaņošanas vietā pietiek jaudas un ir samērā klusi — televizors, mājas kino, viedskaļrunis — saturu atstāj nemainītu, −23,0 LUFS. Ja atskaņošanas jauda ir ierobežota vai fonā ir troksnis, izplatīšanas skaļuma līmeni drīkst pacelt, un tam vajadzētu būt diapazonā no −20,0 līdz −16,0 LUFS. Tas ir konkrēts pamats atbildei uz jautājumu, cik skaļu failu vajag sociālajiem tīkliem.
Ja video nonāk televīzijā, skaļums vispār vairs nav gaumes jautājums. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 35. panta astotā daļa nosaka, ka audio vai audiovizuāla komerciāla paziņojuma vidējā skaņa nedrīkst būt skaļāka par vidējo skaņu triju minūšu intervālā pirms šā paziņojuma pārraidīšanas sākuma.
| Kur video nonāk | Ko prasīt nodošanā | Pirmavots |
|---|---|---|
| Televīzija, raidorganizācija | Programmas skaļums −23,0 LUFS (±1,0 LU), true peak ne augstāk par −1 dBTP | EBU R 128 (V5, 11.2023.) |
| TV reklāma vai promo (īsformāts) | −23,0 LUFS, maksimālais īstermiņa skaļums ne augstāk par −18,0 LUFS, true peak −1 dBTP | EBU R 128 s1 (V3, 08.2020.) |
| Straumēšana uz televizoru vai viedskaļruni | Bez skaļuma izmaiņām, −23,0 LUFS | EBU Tech 3343, 9.2. |
| Telefons, troksnis, sociālie tīkli | Izplatīšanas līmenis diapazonā −20,0 līdz −16,0 LUFS | EBU Tech 3343, 9.2. |
| Jebkurš mērījums | Mērītājs atbilstīgs ITU-R BS.1770 un EBU Tech 3341; mēra visu signālu | EBU R 128 s1, e) un f) punkts |
| Video īsāks par minūti | Skaļuma diapazonu (LRA) nenorādīt vispār | EBU R 128 un R 128 s1 |
Praktiskais solis aizņem vienu rindu brīfā: pieprasi, lai kopā ar failu producents atdod arī izmērītās vērtības — programmas skaļumu, maksimālo īstermiņa skaļumu un patieso maksimumu. Tas padara skaņu par pārbaudāmu nodošanas kritēriju, nevis par strīdu pēc publicēšanas. Ja video paredzēts vairākām vietām, loģiskāk ir prasīt vienu meistarversiju −23,0 LUFS un atsevišķu, skaļāku versiju mobilajam, nevis mēģināt vienu failu iespiest visur.
Un viena detaļa publiskā sektora pasūtītājiem: atsauci uz standartu nedrīkst likt tukšā. Publisko iepirkumu likuma 20. panta piektās daļas 2. punkts prasa katrā atsaucē uz standartu iekļaut vārdus „vai ekvivalents“, pretējā gadījumā specifikācija pati rada konkurences ierobežojumu.
Subtitri un piekļūstamība: kopš 2025. gada tas ir arī juridisks jautājums
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums pieņemts 2023. gada 16. martā, un prasības ir spēkā no 2025. gada 28. jūnija. Regulējums attiecas uz noteiktu preču un pakalpojumu loku, tostarp elektronisko komerciju, un paredz izņēmumu saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nodarbina mazāk par 10 personām un kuru gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 2 000 000 eiro.
Kā šīs prasības izskatās soli pa solim — kritēriji, failu formāti un kontrolsaraksts pirms publicēšanas — esmu aprakstījis rakstā par video subtitriem un piekļūstamību.
Pat ja tavs uzņēmums šajā izņēmumā ietilpst, subtitri video ir izdevīgi tīri praktiski: liela daļa sociālo tīklu skatījumu notiek bez skaņas, un teksts uz ekrāna ir vienīgais, kas šajā brīdī pārdod. Prasi subtitru failu (SRT) kā atsevišķu nodevumu jau līgumā — vēlāk to pasūtīt atsevišķi ir dārgāk.
Ja video daļā tiek izmantots AI
2026. gadā tas vairs nav tikai gaumes jautājums. ES AI akta caurspīdīguma prasības ietekmē arī korporatīvo saturu, un platformām ir savi marķēšanas noteikumi. Pirms pasūtīšanas izlem, vai AI drīkst izmantot, un ieraksti to līgumā. Detalizēti: AI satura marķēšana un ES AI akts, uzņēmuma AI satura politikas paraugs un platformu noteikumu salīdzinājums.
Kā izvēlēties un ko sagatavot
Sāc ar mērķi, ne formātu: vai gribi uzticēšanos, skaidrību, pierādījumu, efektivitāti vai sasniedzamību? Pirms pirmās sarunas ar producentu sagatavo piecas lietas:
- Viens teikums par to, ko cilvēkam pēc video vajadzētu izdarīt.
- Kur video tiks publicēts un kādās malu attiecībās tas vajadzīgs.
- Kas uzņēmumā apstiprina scenāriju un montāžu — un cik labojumu kārtas ir iekļautas.
- Vai video būs svešvalodās (subtitri vai ierunāšana) un cik ilgi to izmantosi.
- Budžeta robeža. Orientierus dod video cenu ceļvedis Latvijā 2026.
Es palīdzu izvēlēties pareizo formātu un uztaisu to no idejas līdz gatavam video. Apskati AI video un video producēšanas pakalpojumus, sociālo tīklu auditu, ja pirms filmēšanas gribi saprast, kas kanālos jau strādā, vai raksti par savu projektu.
Kad iekšējais video ir instruktāža: ko tas var un ko nevar aizstāt
Instruktāžas video pārdod ar apgalvojumu, ka tas „aizstāj apmācību“. Normatīvajos aktos tas tā nav, un tas ir labi — jo godīgi uzstādītas robežas padara video noderīgāku, ne mazāk vērtīgu.
Nodarbināto apmācības kārtību nosaka Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumi Nr. 749 „Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos“ (spēkā no 2010. gada 1. oktobra, pēdējie grozījumi — MK 2024. gada 24. septembra noteikumi Nr. 616), kas izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 9. panta pirmo daļu. Noteikumu 9. punkts dala apmācību trīs daļās: ievadapmācība, instruktāža darba vietā (sākotnējā, atkārtotā, neplānotā un mērķa) un tematiskā apmācība par konkrētu jautājumu.
Video noteikumos ir nosaukts tieši — bet vienā konkrētā vietā. 13. punkts nosaka, ka ievadapmācību organizē piemērotos apstākļos, ja nepieciešams, izmantojot tehniskos mācību un uzskates līdzekļus, un starp piemēriem ir plakāti, maketi, modeļi un videofilmas. Tas ir normatīvais pamats tam, lai ievadapmācības saturu ieliktu video.
Tikpat skaidri noteikumi pasaka, kur video apstājas. 14. punkts prasa, lai persona, kas veikusi ievadapmācību, par materiāla apguvi pārliecinās pārrunās ar nodarbināto. 15. punkts par instruktāžu darba vietā prasa iepazīstināt ar veicamo darbu un instrukcijām, praktiski parādot drošus darba paņēmienus un metodes. 19. punkts prasa pēc instruktāžas pārbaudīt nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas, un 20. punkts nosaka: ja zināšanas ir neapmierinošas un var radīt risku, darbu uzsākt ir aizliegts un instruktāža jāveic atkārtoti. Fails ar video nevienu no šīm darbībām neizdara.
Tāpēc pareizais apgalvojums nav „video aizstāj instruktāžu“, bet „video standartizē to daļu, kas katru reizi tiek stāstīta vienādi“. Un tās daļas ir daudz: 23. punkts prasa atkārtoto instruktāžu sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos — ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Uzņēmumā ar simts darbiniekiem tas ir simts vai divsimt atkārtojumu gadā. Turklāt 26. punkts prasa instruktāžu organizēt darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika; tas nozīmē, ka katra atkārtotā stunda ir apmaksāta stunda.
| Apmācības veids | Cik bieži (MK Nr. 749) | Kur video palīdz | Ko video neaizstāj |
|---|---|---|---|
| Ievadapmācība | Visiem uzreiz pēc nodarbinātības sākuma (10. p.) | Uzņēmuma darbības veids, riska faktori, drošības zīmes, rīcība ārkārtas situācijā (12. p. saturs); videofilma tieši atļauta 13. p. | Pārrunas, kurās pārliecinās par apguvi (14. p.) |
| Sākotnējā instruktāža darba vietā | Uzsākot darbu (9.2.1.) | Vienotu paņēmienu demonstrācija, lai visās maiņās rāda vienu un to pašu | Praktisku paņēmienu parādīšanu uz vietas (15. p.) un iemaņu pārbaudi (19. p.) |
| Atkārtotā instruktāža | Ne retāk kā reizi gadā; bīstamās iekārtas un paaugstinātas bīstamības darbi — reizi sešos mēnešos (23. p.) | Šeit video atmaksājas visvairāk — viens saturs, desmitiem atkārtojumu | Zināšanu pārbaudi un reģistrāciju |
| Neplānotā instruktāža | Kad mainās apstākļi, aprīkojums vai process; pēc nelaimes gadījuma vai arodslimības; pēc pārtraukuma, kas ilgāks par 60 dienām, bīstamos darbos — 45 dienām (24. p.) | Jauna aprīkojuma vai jauna procesa skaidrojums | Instrukciju satura pārskatīšanu |
| Mērķa instruktāža | Pirms vienreizēja vai netipiska darba, avārijas seku likvidēšanas (25. p.) | Reti — saturs katru reizi atšķiras | Praktiski visu |
| Tematiskā apmācība | Kad vajag paaugstināt zināšanu līmeni (27. p.) | Detalizēts skaidrojums par vienu riska faktoru vai aizsardzības līdzekli | Dokumentēšanu, ko prasa 27. p. |
Divas lietas no šiem noteikumiem tieši ietekmē video pasūtījumu. Pirmā: 24. punkts prasa neplānoto instruktāžu un instrukciju satura pārskatīšanu, kad mainās darba apstākļi, aprīkojums vai tehnoloģiskais process. Video, kurā redzama vecā iekārta, šajā brīdī kļūst nelietojams. Tāpēc instruktāžas video jāplāno moduļos — atsevišķas sadaļas, ko var pārfilmēt pa vienai — un līgumā jānorunā piekļuve projekta failiem un izejmateriālam. Otrā: 29. un 30. punkts prasa ziņas par ievadapmācību un instruktāžu reģistrēt dokumentos ar noteikumu 3. un 4. pielikumā minēto informāciju, tostarp instruētās personas parakstu, un šos reģistrācijas dokumentus glabāt piecus gadus (instrukcijas — kamēr tās ir aktuālas un trīs gadus pēc jaunu izstrādes). Video nav dokuments; dokuments ir reģistrs. Ja kāds piedāvā „video, kas atrisina darba drošības dokumentāciju“, tas ir pārsolījums.
Kā šādu video praktiski uzbūvēt ražotnei, esmu aprakstījis lapā par darba drošības instruktāžas video. Ar pārfilmēšanas un failu piekļuves punktiem palīdz video līguma raksts.
Ja pasūtītājs ir valsts vai pašvaldība: kas mainījās 2026. gada 9. jūnijā
Liela daļa korporatīvā video Latvijā tiek pasūtīta par publisko naudu, un tur 2026. gada vasarā parādījās normas, kas iepriekš nebija. Ar 2026. gada 14. maija likumu, kas spēkā no 2026. gada 9. jūnija, Publisko iepirkumu likumā ir trīs izmaiņas, kas attiecas arī uz video pasūtījumu.
Pirmā: likuma 2. panta mērķu uzskaitījumā blakus atklātumam, konkurencei un līdzekļu efektīvai izmantošanai ir pievienota ilgtspējīgu iepirkumu īstenošana. Otrā: jaunais 2.1 pants nosaka pasūtītāja atbildību par iepirkumu efektivitāti un pienākumu nodrošināt iekšējās kontroles sistēmu visā iepirkuma ciklā — no sagatavošanas līdz līguma izpildei. Trešā un video darbam vistiešākā: jaunais 2.2 pants nosaka, ka pasūtītājs jebkurā iepirkumā neatkarīgi no paredzamās līgumcenas izvirza prasību piegādātājam nodrošināt, lai iepirkuma līguma izpildē netiek ietvertas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preces un pakalpojumi.
Video ražošanā tas nav teorētisks jautājums. Līguma izpildē tipiski ietilpst arhīva kadri, mūzikas un skaņas efektu licences, programmatūra un spraudņi, ierunāšanas un tulkošanas pakalpojumi, animācijas vai montāžas apakšuzņēmēji. Prasība ir adresēta pasūtītājam — tam tā ir jāizvirza — bet producents to saņem kā līguma punktu, par kuru jāatbild. Praktiski tas nozīmē, ka pirms paraksta ir vērts noskaidrot, kuru bibliotēku, kuru programmatūru un kurus apakšuzņēmējus plānots lietot. Pats pants izcelsmes noteikšanas metodiku nedefinē, tāpēc svarīgākais ir tas, kā prasība formulēta konkrētā nolikumā un līgumā. Ar mūzikas licencēm šo sarunu palīdz sagatavot raksts par mūziku uzņēmuma video.
Otrs jautājums, ko pasūtītāji uzdod bieži: vai video vispār jāpērk konkursā. Atbildi nosaka paredzamā līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa.
| Paredzamā līgumcena (pakalpojumi, bez PVN) | Kas jāpiemēro | Pirmavots |
|---|---|---|
| Mazāk par 10 000 eiro | Likuma 9. panta kārtība nav jāpiemēro, bet paliek 2.2 panta prasība, iekšējā kontrole un izšķērdēšanas novēršanas regulējums | PIL 9. panta pirmā daļa, 2.1 un 2.2 pants |
| No 10 000 līdz 41 999 eiro | Iepirkums 9. panta kārtībā: komisija, nolikums, paziņojums publikāciju vadības sistēmā, piedāvājumu termiņš ne īsāks par 10 darbdienām | PIL 9. panta pirmā, trešā, ceturtā un sestā daļa |
| 42 000 eiro un vairāk | Likumā noteiktās iepirkuma procedūras (atklāts konkurss un citas 8. panta pirmajā daļā minētās) | PIL 8. panta pirmā un ceturtā daļa |
| No 10 000 eiro — papildu iespēja | Pasūtītājs ir tiesīgs rīkot metu konkursu, arī kā atsevišķu konkursu ar godalgām | PIL 8. panta otrā daļa |
Trīs normas šajā sarakstā ir tās, par kurām visbiežāk strīdas.
9. panta piektā daļa. Iepirkumā nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi. Tas nozīmē: prasīt bez maksas uzfilmēt testa klipu vai iesniegt konkrētajam projektam uzzīmētu storiboard nav pieļaujams. Ja pasūtītājs tiešām grib redzēt ideju, likums tam paredz atsevišķu rīku — metu konkursu, par kuru dalībniekiem paredzētas godalgas vai maksājumi. To, kā tas izskatās praksē, esmu aprakstījis rakstā par metu konkursu video idejai.
20. panta devītā daļa. Iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tostarp pasūtītāja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai lai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi — izņemot gadījumus, kad pasūtītājs šādu prasību neiekļaušanu pienācīgi pamato. Iekšējais mācību video, ko skatīsies darbinieki, ir tieši šis gadījums, un tāpēc subtitri tur nav papildu vēlme, bet specifikācijas sastāvdaļa. Ja piekļūstamības prasības noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos vai nacionālajos aktos, kas tos pārņem, specifikācijā jāietver atsauce uz tām. Kritēriju saraksts ir piekļūstamības rakstā.
3. panta pirmās daļas 2. punkts. Likumu nepiemēro raidījumu materiāla iegādei, izstrādei, ražošanai vai kopražošanai, kas paredzēts audio un audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem — bet tikai tad, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Uz ministriju, pašvaldību vai valsts kapitālsabiedrību, kas pasūta korporatīvo video, šis izņēmums neattiecas. Tas ir viens no biežākajiem pārpratumiem sarunās.
Ko ar to darīt praktiski: tehnisko specifikāciju raksta pēc 20. panta ceturtās un piektās daļas — pakalpojuma līgumam papildus nosaka mērķi, izmantojamās metodes un resursus, ja nepieciešams, un gala rezultātu. Paraugs ar formulējumiem ir rakstā par iepirkuma tehnisko specifikāciju video pakalpojumiem.
Piecas kļūdas, kas atkārtojas
- Viens video visam. Sākumlapas video, kas mēģina būt arī pārdošanas un arī personāla video, nestrādā nevienā no trim vietām.
- Garš ievads. Ja pirmajās sekundēs redzams tikai logo un drona kadrs, pircējs aiziet, pirms sākas saturs.
- Nav aicinājuma. Video beidzas ar logo, nevis ar to, kas jādara tālāk.
- Nav plāna pēc publicēšanas. Video ieliek YouTube un aizmirst. Bez izplatīšanas korporatīvais video paliek mājaslapā ar 40 skatījumiem.
- Nav sarunāts par izejmateriālu un tiesībām. Pēc gada gribēsies īsāku versiju, un izrādīsies, ka oriģinālie faili vairs nav pieejami.
Biežākie jautājumi
Cik ilgam jābūt korporatīvajam video?
Tik ilgam, cik prasa mērķis. Sākumlapas uzņēmuma stāsts parasti ir īsākais, skaidrojošais video var būt garāks, sociālo tīklu video — pats īsākais. Tehniski LinkedIn pieļauj no 3 sekundēm līdz 30 minūtēm, tāpēc ierobežojums nāk no skatītāja uzmanības, ne no platformas.
Vai vajag scenāriju?
Jā, pat īsam video. Scenārijs ir arī vienīgais dokuments, pēc kura pirms filmēšanas var vienoties, kas tieši tiks nofilmēts — un tas ir lētākais brīdis, kad kaut ko mainīt.
Vai vienā uzņemšanas dienā var uztaisīt vairākus video?
Bieži jā, un tas ir lētākais veids, kā iegūt vairākus formātus. Nosacījums: visi scenāriji sagatavoti pirms dienas, nevis izdomāti uz vietas.
Vai vajag subtitrus?
Praktiski — gandrīz vienmēr, jo daudzi skatās bez skaņas. Juridiski tas ir atkarīgs no tā, vai uz uzņēmumu attiecas piekļūstamības prasības, kas spēkā no 2025. gada 28. jūnija; mikrouzņēmumiem ar mazāk nekā 10 nodarbinātajiem un apgrozījumu vai bilances kopsummu līdz 2 000 000 eiro ir paredzēts izņēmums.
Kā saprast, vai video atmaksājās?
Izlem to pirms filmēšanas. Instruktāžas video gadījumā mēra ietaupītās stundas, skaidrojošajam video — konversiju lapā, gadījuma video — ietekmi uz sarunām. Ja mērķis nav definēts iepriekš, pēc publicēšanas nav ko mērīt.
Kam pieder gatavais video un izejmateriāls?
Tam, kā rakstīts līgumā. Autortiesību un licences jautājumi ir izskaidroti video producenta izvēles rakstā — tur ir arī seši punkti, kam obligāti jābūt līgumā.
Kādā skaļumā prasīt gatavo failu?
Meistarversiju — −23,0 LUFS ar patieso maksimumu ne augstāk par −1 dBTP, kā nosaka EBU R 128. Ja video galvenokārt skatīs telefonā vai trokšņainā vidē, atsevišķai izplatīšanas versijai EBU Tech 3343 9.2. sadaļa iesaka diapazonu no −20,0 līdz −16,0 LUFS. Reklāmas un promo klipiem papildus seko R 128 s1: maksimālais īstermiņa skaļums ne augstāk par −18,0 LUFS.
Vai darba drošības instruktāžu var aizstāt ar video?
Nē, bet var aizstāt tās daļas atkārtošanu. MK noteikumu Nr. 749 13. punkts videofilmu kā uzskates līdzekli ievadapmācībā nosauc tieši, taču 14. punkts prasa pārrunas ar nodarbināto, 15. punkts — praktisku paņēmienu parādīšanu, bet 19. punkts — zināšanu un iemaņu pārbaudi. Reģistrācijas dokumenti ar parakstu pēc 29. punkta jāglabā piecus gadus, un video tos neaizstāj.
Vai valsts iestādei video jāpērk konkursā?
Atkarīgs no paredzamās līgumcenas. Līdz 10 000 eiro Publisko iepirkumu likuma 9. panta kārtība nav jāpiemēro; no 10 000 līdz 41 999 eiro jāveic iepirkums 9. panta kārtībā; no 42 000 eiro jāpiemēro likumā noteiktās iepirkuma procedūras. Neatkarīgi no summas no 2026. gada 9. jūnija jābūt arī 2.2 panta prasībai par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes preču un pakalpojumu nepieļaušanu līguma izpildē.
Vai iepirkumā var prasīt bez maksas uzfilmēt testa video?
Nē. Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektā daļa aizliedz pieprasīt, lai piedāvājumā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi. Ja ideja jāredz pirms izvēles, tam paredzēts metu konkurss, kurā dalībniekiem ir godalgas vai maksājumi.
Metodika un avoti
Visi skaitļi šajā rakstā ir pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 31. augustā, bet 2026. gada 3. oktobrī pievienotās sadaļas par skaņas līmeni, instruktāžas video un publisko iepirkumu — 2026. gada 3. oktobrī. Statistika par Latvijas uzņēmumiem attiecas uz 2023. gadu — tas ir jaunākais CSP publicētais apkopojums šajā rādītāju grupā.
- Gartner: 67 % B2B pircēju izvēlas pirkšanu bez pārdevēja (09.03.2026)
- CSP: 2023. gadā sava tīmekļa vietne ir 67,3 % uzņēmumu
- LinkedIn: video reklāmu specifikācijas
- YouTube palīdzība: reklāmu un skatījumu metrikas
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums
- LV portāls: stājas spēkā preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības
- EBU R 128: Loudness normalisation and permitted maximum level of audio signals (V5, 11.2023.)
- EBU R 128 s1: Loudness Parameters for Short-form Content (V3, 08.2020.)
- EBU Tech 3343: Guidelines for Production of Programmes in accordance with EBU R 128 (V4, 11.2023.)
- Publisko iepirkumu likums
- MK noteikumi Nr. 749 „Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos“
- Darba aizsardzības likums
- Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums
Saistītie raksti
- Produktu video interneta veikalam: Google prasības, subtitri un AI marķēšana 2026
- Video subtitri un piekļūstamība: ko prasa likums un kā to izdarīt pareizi
- Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026
- Instagram audits uzņēmumam: 7 pārbaudes, oficiālās metrikas un ko prasa PTAC
- Reels, kas pārdod: ko rāda oficiālās metrikas un ko drīkst solīt video
- Darba drošības instruktāžas video ražotnēm
- Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi pirms līguma
- AI reklāmas video Latvijā: kur strādā, cik maksā un kā to marķē platformas
- AI video vai filmēts video: kas atmaksājas un cik maksā 2026
- ES fondu publicitātes prasības video: emblēma, teksts un tiesības
- Satura audits: 7 soļi, kā saprast, kāpēc saturs nepārdod
- Drona video uzņēmumam: ko pārbaudīt pirms filmēšanas no gaisa
- Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā
- Pasākuma video uzņēmumam: ko saskaņot pirms filmēšanas
- Video līgums ar producentu: ko obligāti ierakstīt
- Video brīfs: ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas
- Darba drošības instruktāža ar video: ko prasa MK noteikumi Nr. 749
- Uzņēmuma jubilejas filma — kā to uzbūvē un ko sakārtot pirms filmēšanas
- Uzņēmuma arhīvs jubilejas filmai: kam pieder vecās fotogrāfijas un videoieraksti
- Piekrišana filmēšanai: darbinieki, klienti un bērni