Uzņēmuma jubilejas filma
Es veidoju uzņēmumu jubilejas filmas: cilvēki, kas bijuši klāt no pirmās dienas, ražotne šodien un stāsts, ko parādīt svinībās, darbiniekiem un partneriem.
Apaļa gadadiena ir viens no retajiem brīžiem, kad uzņēmumam ir iegansts runāt par sevi un kad visi — darbinieki, klienti, partneri — patiešām klausās. Jubilejas filma šo brīdi pārvērš par materiālu, kas paliek arī pēc tam, kad svinību telpa ir tukša.
Kam šāda filma domāta
Uzņēmumiem, kuriem tuvojas 20, 25, 30, 35, 40, 50 vai vēl apaļāka gadadiena — un kuriem ir, ko parādīt: cilvēki, kas ir palikuši, vieta, kas ir mainījusies, un ceļš, par kuru ārpusē neviens nezina.
Vislabāk tā strādā tad, ja uzņēmumā vēl ir cilvēki no sākuma posma. Viņu atmiņas nav atkārtojamas un nav aizstājamas ar grafiku animāciju — un tās ir tas, ko pēc gadiem neviens cits vairs nenofilmēs.
Kas šādā filmā ir
Jubilejas filma nav ne reklāmas klips, ne prezentācija ar skaitļiem. Tās uzbūve parasti balstās uz trim slāņiem, kas filmā pārklājas.
| Slānis | No kā tas sastāv | Kāpēc tas vajadzīgs |
|---|---|---|
| Cilvēki, kas bijuši klāt no pirmās dienas | Dibinātāju un ilggadējo darbinieku sarunas savā darba vidē | Tas ir vienīgais filmas elements, ko nevar uzfilmēt vēlāk |
| Uzņēmums šodien | Ražotne, birojs, objekti, process un komanda darbā | Parāda, kas no sākuma idejas ir izaudzis — bez vārdiem |
| Stāsts | Stāsta līnija, kas savieno pirmo dienu ar šodienu | Bez tās filma sabirst par atsevišķu interviju virkni |
Ja uzņēmumā ir saglabājušās vecās fotogrāfijas, pirmās ražotnes attēli, veci videoieraksti vai dokumenti, tie filmā ieņem savu vietu. Arhīvs nav obligāts — bet, ja tas ir, tas ir filmas spēcīgākā daļa, jo to nevar nopirkt un nevar atkārtot.
Kur jubilejas filmu rāda
Viens no pirmajiem jautājumiem, ko uzdodu, ir nevis par filmu, bet par to, kur tā tiks parādīta pirmo reizi. No tā izriet gandrīz viss pārējais — uzbūve, temps un tas, cik daudz filma var paļauties uz runāto vārdu.
| Kur | Ko tas nozīmē filmai |
|---|---|
| Jubilejas svinībās uz lielā ekrāna | Skatītāji ir telpā, reizēm trokšņainā. Svarīga ir skaņa, skaidra runa un tas, lai filma strādā arī tad, ja daļu vārdu nesadzird |
| Darbiniekiem — sapulcē vai iekšējā kanālā | Šeit svarīgi, lai cilvēki atpazītu sevi un savus kolēģus. Vispārīgas frāzes par “izcilību” šo auditoriju zaudē pirmajā minūtē |
| Partneriem un klientiem | Interesē uzticamība un nepārtrauktība: cik ilgi, ar kādiem cilvēkiem un kā uzņēmums ir izturējis pārmaiņas |
| Mājaslapā un sociālajos tīklos | No pamatfilmas var sagriezt īsākas versijas vertikālajam formātam. To ir vērts izlemt pirms filmēšanas, nevis pēc tās |
| Jaunajiem darbiniekiem | Filma kļūst par daļu no iepazīšanās ar uzņēmumu un turpina strādāt vēl gadus pēc jubilejas |
Ja filmu paredzēts rādīt arī svinību viesiem ar vājāku dzirdi vai publicēt sociālajos tīklos, kur lielākā daļa skatās bez skaņas, subtitri nav papildinājums, bet pamatprasība. Par to, kādas prasības un laba prakse šeit pastāv, rakstu atsevišķi — video subtitri un piekļūstamība.
Kā notiek darbs
Secība ir vienmēr viena un tā pati, bet katra posma apjoms atkarīgs no tā, cik liels ir uzņēmums un cik daudz arhīva materiāla ir saglabājies.
- Saruna. Noskaidrojam, kas ir jubilejas datums, kur filmu rādīs pirmo reizi, kas uzņēmumā ir cilvēki no sākuma posma un kāds arhīvs ir saglabājies.
- Stāsta līnija un scenārijs. No sarunas top stāsta karkass: kas filmā runā, kādas vietas tiek nofilmētas un kā filma sākas un beidzas. Scenāriju apstiprināt pirms filmēšanas ir svarīgāk nekā jebkurā citā video veidā, jo dibinātāja interviju pārfilmēt otrreiz parasti nav iespējams.
- Arhīva materiāla pārskate. Izejam cauri fotogrāfijām, vecajiem ierakstiem un dokumentiem un noskaidrojam, kas no tā ir izmantojams un kam ir sakārtotas tiesības.
- Filmēšana. Sarunas ar cilvēkiem viņu darba vidē un uzņēmums šodien — ražotne, process, komanda.
- Montāža. Stāsta salikšana, arhīva iestrāde, mūzika, skaņas apstrāde un krāsu korekcija.
- Nodošana. Pamatfilma un, ja tā vienojamies, īsākās versijas sociālajiem tīkliem un iekšējai komunikācijai.
Vienu lietu ir vērts paturēt prātā jau sarunas brīdī: jubilejas datums ir fiksēts un nepārceļams. Tas nozīmē, ka plānošana iet atpakaļ no svinību dienas, nevis uz priekšu no pasūtījuma dienas — un ka cilvēku intervijas labāk filmēt agrāk, nevis atlikt uz pēdējo brīdi.
Ko sakārtot pirms filmēšanas: arhīvs, tiesības un cilvēki
Šī ir vieta, kur jubilejas filma atšķiras no jebkura cita uzņēmuma video: tā gandrīz vienmēr izmanto materiālu, kas radīts pirms gadiem desmit vai divdesmit. Un tur ir trīs jautājumi, kurus labāk uzdot pirms montāžas, nevis pēc tam.
Vecās fotogrāfijas nepieder uzņēmumam automātiski
Tas ir visbiežāk sastopamais pārpratums. Autortiesību likuma 4. panta 9. punkts aizsargā fotogrāfiskos darbus kā autora darbus. Savukārt tā paša likuma 12. panta pirmā daļa nosaka, ka tad, ja autors ir radījis darbu, būdams darba attiecībās un pildot darba pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram — darba devējs ar darba radīšanas brīdi iegūst tikai tiesības izmantot darbu “mērķim, kādam tas radīts, un šim mērķim atbilstošā apjomā”, ja vien darba līgumā nav paredzēts citādi.
Praktiski: ja ražotnes fotogrāfijas pirms divdesmit gadiem uzņēma uzņēmuma darbinieks iekšējam biļetenam, tas pats par sevi nedod tiesības tās ievietot publiskā jubilejas filmā. Autora mantiskās tiesības pēc 15. panta pirmās daļas ietver arī tiesības darbu publiskot, publiski izpildīt, reproducēt un pārveidot — un tieši to filma ar arhīva fotogrāfiju dara. Risinājums parasti ir vienkāršs: atrast autoru un vienoties. Grūti tas kļūst tikai tad, ja to atliek līdz montāžai.
Cik ilgi tiesības vispār pastāv
Autortiesību likuma 36. panta pirmā daļa nosaka vispārīgo termiņu — visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc nāves. Audiovizuālam darbam 37. panta pirmā daļa termiņu rēķina citādi: 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no četrām personām — režisors, scenārija autors, dialogu autors un audiovizuālam darbam radīta muzikāla darba autors. Tas nozīmē, ka uzņēmuma “veca” videokasete no deviņdesmitajiem gadiem nav nonākusi sabiedriskajā īpašumā un to nevar izmantot brīvi.
Cilvēki arhīvā un cilvēki kadrā
Jubilejas filmā parādās arī bijušie darbinieki un cilvēki, kuri uzņēmumā vairs nestrādā. Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pants atbrīvojumus paredz tikai datu apstrādei žurnālistikas vajadzībām, ja mērķis ir publicēt sabiedrības interesēm nozīmīgu informāciju, kā arī akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām. Uzņēmuma jubilejas filma, kas kalpo uzņēmuma komunikācijai, neviens no šiem gadījumiem nav. Tāpēc skaidri identificējamus cilvēkus ir jāinformē, un ar tiem, kas filmā runā, vienojas rakstiski. Plašāk par to, kas filmēšanā prasa saskaņojumu, rakstu lapā par filmēšanas atļaujām Latvijā.
Mūzika svinību zālē
Mūzika jubilejas filmā ir atsevišķs jautājums, jo filmu parasti rāda publiski — un Autortiesību likuma 15. panta pirmās daļas 3. punkts publiskā izpildījuma tiesības atstāj autoram. Straumēšanas servisa abonements šādām tiesībām nav. Kura veida licence vajadzīga un ko tās nosacījumi ļauj, esmu izklāstījis rakstā par mūziku uzņēmuma video un licencēm.
Visas atsauces uz pantiem šajā lapā pārbaudītas likumu aktuālajās redakcijās portālā likumi.lv 2026. gada 3. oktobrī. Tas ir producenta praktisks apkopojums, nevis juridiska konsultācija.
Pieredze
Šādu filmu esmu veidojis SC Grupas 35 gadu jubilejai. Esmu video producents Rīgā, strādāju ar SIA “Creative Filmmaker” un uzņēmumu video veidoju gan ražošanas uzņēmumiem, gan pakalpojumu nozarē. Par to, kā es strādāju un kādi jautājumi ir vērts uzdot jebkuram producentam pirms līguma, rakstu sadaļā kā izvēlēties video producentu Latvijā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik maksā uzņēmuma jubilejas filma?
Cenu nosaka apjoms: cik cilvēku filmā runā, cik vietās jāfilmē, cik daudz arhīva materiāla jāapstrādā un vai papildus pamatfilmai vajag īsākās versijas. Tāpēc cenu nosaucu pēc sarunas, kurā šie jautājumi ir noskaidroti — ne pirms tās. Vispārīgu priekšstatu par to, kas video produkcijā veido izmaksas, var iegūt video cenu ceļvedī.
Cik gara ir jubilejas filma?
Garumu nosaka vieta, kur filmu rādīs pirmo reizi. Filma svinību programmā un filma mājaslapā ir divi dažādi garumi, un abus no viena materiāla var iegūt — bet to ir jāizlemj scenārija posmā, nevis montāžā.
Kad jāsāk, lai filma būtu gatava līdz svinībām?
Plānošana iet atpakaļ no jubilejas datuma. Konkrēto termiņu nosaku pēc tam, kad zinu apjomu un cik daudz cilvēku jāintervē, bet viens princips ir vienmēr: intervijas ar cilvēkiem no sākuma posma filmē pirmās, jo tās ir neatkārtojamas un visvairāk atkarīgas no cilvēku veselības un pieejamības.
Kas notiek, ja arhīva materiāla nav?
Filmu var uzbūvēt arī bez arhīva. Tad stāstu nes cilvēku atmiņas un šodienas materiāls — tas, kas tiek nofilmēts tagad, kļūst par arhīvu nākamajai jubilejai. Pirms secināt, ka arhīva nav, ir vērts pajautāt ilggadējiem darbiniekiem: bieži vērtīgākais materiāls glabājas nevis uzņēmumā, bet cilvēku mājās.
Vai filmā var piedalīties bijušie darbinieki un dibinātāji, kas vairs nestrādā?
Jā, un bieži tie ir filmas spēcīgākie cilvēki. Ar viņiem vienojas tāpat kā ar jebkuru citu filmas dalībnieku — rakstiski, pirms filmēšanas, norādot, kur filmu rādīs.
Vai filmu var izmantot arī pēc jubilejas?
Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc to ir vērts veidot. Pēc svinībām filma turpina strādāt jauno darbinieku iepazīšanā ar uzņēmumu, partneru sarunās un uzņēmuma kanālos. Izmantošanas apjomu nosaka līgumā, tostarp to, cik ilgi un kādos kanālos.
Vai mūziku var paņemt no straumēšanas servisa?
Nē. Straumēšanas abonements dod tiesības mūziku klausīties, ne iekļaut to filmā un ne atskaņot publiski. Mūzikai filmā vajadzīga atsevišķa licence, un filmas publiskai rādīšanai svinībās — attiecīgās publiskā izpildījuma tiesības.
Vai jubilejas filma ir tas pats, kas uzņēmuma vizītkartes video?
Nē. Vizītkartes video atbild uz jautājumu “ko jūs darāt”, un to parasti veido, lai piesaistītu klientus. Jubilejas filma atbild uz jautājumu “kā jūs šeit nonācāt”, un tās galvenā auditorija bieži ir savi cilvēki. Par citiem uzņēmuma video formātiem un to, ko katrā mērīt, rakstu rakstā par korporatīvo video B2B.
Pirms montāžas vērts izskatīt arhīvu arī no tiesību puses: kam pieder vecās fotogrāfijas, kā rīkoties ar televīzijas reportāžu un ko drīkst darīt ar materiālu no Latvijas Nacionālā arhīva — par to ir atsevišķs raksts par uzņēmuma arhīvu jubilejas filmai.
Sākam ar sarunu
Ja uzņēmumam tuvojas apaļa gadadiena, pastāstiet par to — kāds ir datums, kur plānotas svinības un kuri cilvēki uzņēmumā ir no sākuma posma. Pēc tam es pateikšu, kā šo filmu uzbūvēt un kas tam reāli vajadzīgs.
Aizpildiet īso pieteikuma formu vai rakstiet uz info@marcisseners.com.