Uzņēmums grib pasākumu rādīt tiešraidē: jubilejas sarīkojumu, konferenci, produkta prezentāciju, sporta sacensības. Tehniski tas šodien ir vienkārši — kamera, enkoderis, straumes atslēga. Juridiski tiešraide ir sarežģītāka par parastu filmēšanu, jo tiešraidi nevar samontēt. Ja kadrā nonāk kaut kas, kam nav atļaujas, tas jau ir izplatīts.
Šis raksts ir par to, ko saskaņot pirms straumes sākuma: kad vajag Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atļauju vai paziņojumu, kādas autortiesību licences vajag mūzikai, kāpēc derīga licence nepasargā no tā, ka YouTube pārtrauc straumi, un kas notiek ar ierakstu pēc tiešraides.
Īsā atbilde: trīs lietas, ko nokārtot pirms straumes
Lielākajai daļai uzņēmuma tiešraižu atbilde ir šāda:
- NEPLP atļauja visdrīzāk nav vajadzīga. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums (EPLL) attiecas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām. Vienreizēja uzņēmuma straume savā kanālā nav programma.
- Autortiesību licence mūzikai visdrīzāk ir vajadzīga — un tā nav tā pati licence, ko ņem par mūziku zālē.
- Platformas noteikumi ir atsevišķs slānis virs likuma. YouTube var pārtraukt straumi arī tad, ja visas licences ir kārtībā.
Pārējais raksts katru no šiem trim punktiem atver ar konkrētu panta atsauci.
Viens pasākums, trīs atsevišķi izmantojumi
Autortiesību likuma (AL) 15. panta pirmajā daļā autora mantiskās tiesības ir uzskaitītas kā atsevišķas izņēmuma tiesības. Tiešraidē no fiziska pasākuma vienlaikus notiek vismaz trīs no tām:
| Kas notiek | AL 15. panta pirmā daļa | Kas to parasti licencē |
|---|---|---|
| Mūzika skan zālē, klātesošie to dzird | 3) publiski izpildīt darbu | Pasākuma rīkotājs (publiskā izpildījuma licence) |
| Signāls iet internetā reāllaikā | 5) raidīt darbu | Tas, kas straumē (tiešsaistes licence) |
| Ieraksts paliek pieejams pēc pasākuma | 7) padarīt darbu pieejamu sabiedrībai individuāli izraudzītā laikā | Kanāla turētājs (atsevišķa atļauja) |
Praktiskā sekas: atļauja mūzikai zālē nenozīmē atļauju to pašu mūziku straumēt, un atļauja straumēt nenozīmē atļauju ierakstu atstāt kanālā. Trīs izmantojumi, trīs jautājumi tiesību turētājam. Kā šis sadalījums izskatās parastā, nestraumētā video, esam aprakstījuši rakstā par mūziku uzņēmuma video un licencēm.
Vai uzņēmuma tiešraide ir „elektroniskais plašsaziņas līdzeklis“?
Šis ir jautājums, kas visbiežāk uztrauc juristus un visbiežāk tiek atbildēts nepareizi. EPLL 1. panta 7. punkts definē: elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir privātpersona, kurai izsniegta apraides atļauja vai retranslācijas atļauja vai kura iesniegusi NEPLP paziņojumu par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu. Tas ir statuss, ko iegūst, nevis stāvoklis, kurā nejauši iekrīt.
Likuma darbības joma internetā ir noteikta EPLL 2. panta trešajā daļā. Citāts ir svarīgs vārds vārdā:
„Šā likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē, ja attiecīgā programma tur tiek izplatīta nemainītā veidā, neizmantojot tehniskos ierakstīšanas līdzekļus. Šā likuma noteikumi neattiecas uz citu veidu audiovizuālo informāciju, kas ir izvietota un pieejama interneta vidē, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.“
Tātad likums internetā regulē elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanu, nevis jebkuru video internetā. Uzņēmuma vienreizēja konferences straume YouTube kanālā nav programma EPLL 1. panta 17. punkta izpratnē („elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidots raidījums vai raidījumu kopums ar kopēju nosaukumu“), jo to neveido elektroniskais plašsaziņas līdzeklis.
Kad tiešraide tomēr pietuvojas regulējamai robežai
Robeža nav mūžīga. EPLL 1. panta 3. punkts definē audio un audiovizuālu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu kā tādu, uz kuru attiecas redakcionālā atbildība un kura galvenais uzdevums ir nodrošināt plašākai sabiedrībai informējošus, izklaidējošus vai izglītojošus raidījumus. Jo tuvāk uzņēmuma kanāls ir regulāram raidījumu grafikam ar kopēju nosaukumu, jo vairāk jāuzdod jautājums, vai tas vairs nav apraide.
| Scenārijs | Vai pietuvojas EPLL | Kāpēc |
|---|---|---|
| Jubilejas pasākuma straume vienu reizi | Nē | Nav programmas, nav redakcionālas atbildības par raidījumu kopumu |
| Konferences straume reizi gadā | Nē | Tas pats |
| Iknedēļas raidījums ar kopēju nosaukumu un grafiku savā kanālā | Vērts izvērtēt | Parādās pazīmes no 1. panta 3. un 17. punkta |
| Raidījumu katalogs, kuru skatītājs izvēlas pats, kā maksas pakalpojums | Jā, drīzāk jā | Tas jau atbilst pakalpojuma pēc pieprasījuma pazīmēm (1. panta 8. punkts) |
| Savas programmas raidīšana publiskai uztveršanai | Jā | Vajadzīga apraides atļauja (EPLL 18. panta pirmā daļa) |
Ja statusa pazīmes tiešām parādās, formalitātes ir divas atšķirīgas: apraides atļauju izsniedz NEPLP uz astoņiem gadiem (EPLL 18. panta pirmā un otrā daļa), un par to maksājama valsts nodeva (18. panta trešā daļa). Pakalpojumam pēc pieprasījuma atļauja nav vajadzīga, bet pirms tā uzsākšanas NEPLP jāiesniedz paziņojums (EPLL 22. panta pirmā daļa) ar darbības pamatnosacījumiem, informāciju par elektronisko sakaru tīklu un par patieso labuma guvēju (22. panta ceturtā daļa).
Cik maksā kļūda statusa jautājumā
EPLL 81. pants paredz sodu tieši par šo. Naudas soda vienība saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta otro daļu ir 5 eiro.
| Pārkāpums | Fiziskai personai | Juridiskai personai | Eiro (juridiskai personai) |
|---|---|---|---|
| Apraide vai retranslācija bez NEPLP atļaujas (81. panta pirmā daļa) | 20–140 vienības | 100–2800 vienības | 500–14 000 |
| Audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma bez paziņojuma NEPLP (81. panta otrā daļa) | 10–140 vienības | 200–2800 vienības | 1000–14 000 |
Abos gadījumos likums pieļauj arī brīdinājumu, nevis uzreiz naudas sodu.
Mūzika tiešraidē: kura licence un no kā
AKKA/LAA pārstāv autorus un savā lietotāju sadaļā formulē principu tieši: licence ir nepieciešama, ja autoru darbi tiek izvietoti internetā nolūkā piedāvāt lejupielādi, tiešsaistes straumēšanu vai padarīt tos pieejamus sabiedrībai jebkādā citā veidā. Tas attiecas uz visām darbu kategorijām — muzikāliem, literāriem, dramatiskiem, horeogrāfiskiem, vizuāliem darbiem un filmām.
Izņēmums, ko AKKA/LAA nosauc, uzņēmuma pasākumam nepalīdz: licence nav vajadzīga, ja autori paši publicē savus darbus personīgajās vietnēs, un tikai tad, ja vietni veido tikai īpašnieks, īpašnieks ir vienīgais darbu autors (vai saņēmis līdzautoru atļauju) un vietne nav saistīta ar klubu, producēšanas uzņēmumu, izdevēju, citu trešo personu vai īpašu pasākumu un netiek lietota saimnieciskai vai komerciālai darbībai. Uzņēmuma pasākuma straume neiztur ne pirmo, ne pēdējo nosacījumu.
Tarifs bezmaksas tiešsaistes pasākumam
AKKA/LAA ir atsevišķs minimālo tarifu dokuments tieši par koncerta vai pasākuma tiešraidi internetā (redakcija V_26.04.2021.). Bezmaksas pasākumiem atlīdzība ir vienreizēja un piesaistīta unikālo straumju skaitam, nevis skatījumiem:
| Unikālo straumju skaits | Vienreizējā atlīdzība, EUR |
|---|---|
| Līdz 100 | 42,69 |
| 101–300 | 71,14 |
| 301–500 | 99,60 |
| 501–800 | 135,17 |
| 801–1000 | 170,74 |
| 1001–2000 | 355,72 |
| Par katriem nākamajiem 1000 | 185,00 |
Dokuments arī nosaka: ja tiešraidē tiek publiskoti ne tikai muzikāli, bet arī literāri un/vai horeogrāfiski darbi, šis pats tarifs tiek piemērots visu darbu izpildījumam, un atlīdzība tiek sadalīta proporcionāli katra darbu veida izmantojuma apjomam. Tas nozīmē: deklamējums vai horeogrāfija straumē nepievieno otru tarifu, bet nepazūd no aprēķina.
Tarifs maksas tiešsaistes pasākumam
Ja par piekļuvi tiešraidei tiek ņemta maksa, aprēķins vairs nav pēc straumju skaita, bet procentos no bruto ieņēmumiem par piekļuvi:
| Situācija | Likme no bruto ieņēmumiem par piekļuvi |
|---|---|
| Populārā žanra muzikāli darbi | 6 % |
| Populārais žanrs, ja viena koncerta bruto ieņēmumi pārsniedz 71 143,59 EUR | 5,5 % |
| Populārais žanrs, ja viena koncerta bruto ieņēmumi pārsniedz 106 715,39 EUR | 5 % |
| Nopietnā žanra muzikāli darbi | 10 % |
| Nopietnais žanrs, ja vairāk nekā 50 % repertuāra ir neaizsargāti darbi | 5 % |
Minimālā atlīdzība par vienu koncertu vai pasākumu abos gadījumos ir 42,69 EUR. Tarifi ir AKKA/LAA publicētie minimumi; konkrēto summu un uzskaites kārtību nosaka licences līgums, tāpēc sarunu sāk pirms pasākuma, nevis pēc.
Publiskais izpildījums zālē ir atsevišķa rinda
Ja mūzika skan arī zālē, tas ir publiskais izpildījums (AL 15. panta pirmās daļas 3. punkts), un tam ir savs AKKA/LAA tarifu dokuments. Spēkā esošā redakcija ir apzīmēta TR01_V_17/12_01.01.2026., tātad piemērojama no 2026. gada 1. janvāra. Populārās mūzikas koncertiem ar ieejas maksu tur ir šāda skala:
| Bruto ieņēmumi, EUR | Atlīdzība |
|---|---|
| Līdz 71 150,00 | 6 % |
| No 71 150,01 līdz 106 700,00 | 4269,00 EUR + 5,5 % no summas pāri 71 150,00 EUR |
| Virs 106 700,00 | 6224,25 EUR + 5,0 % no summas pāri 106 700,00 EUR |
Dokuments arī precizē: ja koncerts ir ar ieejas maksu, bet tiek izplatīti ielūgumi, atlīdzību rēķina, pielīdzinot ielūgumu attiecīgās vietas biļetei, bet nenumurētu biļešu gadījumā — vidējai biļetes cenai. Tas ir tipiskais korporatīvā pasākuma gadījums, kur biļetes nepārdod, bet aicina viesus.
Blakustiesības: izpildītāji un ierakstu producenti
Ja straumē skan nevis dzīva mūzika, bet ieraksts, iesaistās otra tiesību grupa. AL 52. panta pirmā daļa nosaka, ka izpildītājiem un fonogrammu producentiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, un šo izmantošanu uzskaita plaši: raidīšana, publiskošana, publiskais izpildījums, no komerciālos nolūkos publicētām fonogrammām sastāvošu raidījumu publiskošana, retranslācija un citi publiskošanas veidi. Tiešraide ietilpst šajā uzskaitījumā vairākos punktos vienlaikus.
Šo tiesību pusi Latvijā kolektīvi pārvalda LaIPA (Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība), nevis AKKA/LAA. Divas organizācijas, divi līgumi.
Un te ir norma, kas tiešraidē ir nepatīkami konkrēta. AL 52. panta otrā daļa: dokumentam, kas apliecina šo tiesību ievērošanu, jāatrodas pie izmantotāja fonogrammu izmantošanas brīdī. Nevis pēc pasākuma, nevis grāmatvedībā. Straumes brīdī pie tā, kas straumē.
Vienkāršākais veids izvairīties no visa šī
Licencēta bibliotēkas mūzika vai pasūtīts oriģināls. Ja mūzika straumei ir ņemta no bibliotēkas, kas skaidri atļauj izmantošanu tiešraidē un tiešsaistes publiskošanā, un licence to tiešā tekstā nosauc, tad kolektīvā pārvaldījuma organizāciju rinda nerodas. Tikai uzmanīgi ar vārdiem: daudzas bibliotēku licences atļauj „ievietošanu sociālajos tīklos“, bet par tiešraidi nesaka ne vārda, un tas nav tas pats izmantojums. Kā pārbaudīt licences tekstu pa punktiem, aprakstīts rakstā par mūziku uzņēmuma video.
Kāpēc derīga licence nepasargā no straumes pārtraukuma
Šis ir tas punkts, ko visvairāk pārprot. YouTube palīdzības lapā par autortiesību problēmām tiešraidēs ir rakstīts, ka visas tiešraides tiek skenētas, meklējot sakritības ar trešo pušu saturu, tostarp ar citu tiešraidi. Kad trešās puses saturs tiek atpazīts, straumes vietā var parādīties vietturis (placeholder) un nāk brīdinājums pārtraukt. Ja saturs paliek, straume tiek uz laiku pārtraukta vai izbeigta.
Un tad nāk teikums, kuru vērts izlasīt divreiz: ja kanāls nav pievienots satura īpašnieka atļauto kanālu sarakstam (allowlist) Content ID sistēmā, tiešraidi var pārtraukt pat tad, ja saturs ir licencēts. YouTube norāda arī, ka straumi var pārtraukt pat tad, ja tā ir ierobežota uz teritorijām, kur visas vajadzīgās tiesības pieder tev. Tāpēc licencēta satura gadījumā YouTube pats iesaka lūgt tiesību turētājam pievienot kanālu atļauto sarakstam.
Praktiskā secība uzņēmumam: licences līgums ar kolektīvā pārvaldījuma organizāciju vai bibliotēku nokārto juridisko pusi, bet nenokārto tehnisko. Ja koncertā skanēs aizsargāta mūzika, par allowlist jārunā atsevišķi un iepriekš.
Content ID ķeras pie arhīva, nevis pie tiešraides
Tā pati YouTube lapa precizē laika grafiku: Content ID pretenzijas tiek izvirzītas tikai pēc tam, kad tiešraide ir beigusies, un tikai tad, ja video tiek arhivēts. Tas dod praktisku rīcības iespēju: ja pasākumā notika kaut kas neparedzēts ar mūziku, lēmums par arhivēšanu ir atsevišķs lēmums, un to var pieņemt pēc tam, kad ir skaidrs, kas kadrā nonāca. Ja platforma tomēr nostrādā pretēji gaidītajam, soļi sūdzības iesniegšanai ir aprakstīti rakstā par to, ko darīt, ja platforma noņem video.
Tehniskie priekšnoteikumi, par ko uzzina par vēlu
YouTube tiešraidi nevar vienkārši „ieslēgt“. Pēc platformas palīdzības lapas par tiešraižu sākšanu:
| Nosacījums | Ko tas nozīmē pasākuma dienā |
|---|---|
| Kanāls jāverificē | Jādara iepriekš, ne pasākuma rītā |
| Pēdējās 90 dienās nedrīkst būt tiešraižu ierobežojumu | Vecs pārkāpums bloķē šodienas pasākumu |
| Straumētājam jābūt vismaz 16 gadus vecam | Attiecas uz konta turētāju |
| Limits: 10 aktīvas straumes vienam kanālam | Testa straumes jāaizver |
| Limits: 3 aktīvas straumes vienai straumes atslēgai | Abi limiti darbojas vienlaikus |
| Strike bloķē tiešraides 14 dienas | Pasākuma datumu nepārcels |
YouTube arī skaidro, ka brīdinājumu par kopienas vadlīniju pārkāpumu tiešraidē var „nodzēst“ ar politikas apmācību pēc 90 dienām, bet, ja tajā pašā 90 dienu logā tiek pārkāpta tā pati politika, brīdinājums nebeidzas un kanāls saņem strike.
Un vēl viena detaļa, ko vērts zināt iepriekš: pēc noklusējuma straume no Live Control Room iet vienlaikus gan horizontāli (16:9), gan vertikāli (9:16), kur vertikālā ir horizontālās centrālais izgriezums. Vertikālo formātu nevar pievienot pēc tam, kad straume jau sākusies. Ja pasākumā grafikas apakšā ir svarīgs teksts, centrālais izgriezums to nogriež, tāpēc kadrējums jāplāno uz abiem formātiem.
Auditorija kadrā: piekrišanu tiešraidē neatsauksi
Parastā filmēšanā, ja kāds pēc tam lūdz sevi izņemt, montāžā to var izdarīt. Tiešraidē nevar — kadrs jau ir izplatīts. Tāpēc tiešraidē piekrišanas un informēšanas slānis ir jākārto stingrāk, nevis brīvāk: skaidri paziņojumi pie ieejas un zālē, kamerām neredzamas zonas, un pārdomāts lēmums par to, vai publiku rāda vispār. Visi soļi — kādos gadījumos vajag piekrišanu, kādos pietiek ar informēšanu, kā rīkoties ar darbiniekiem un bērniem — ir aprakstīti rakstā par piekrišanu filmēšanai.
Tiešraidei pievienojas divas papildu lietas. Pirmā: komentāru straume. Ja tiešraidei ir atvērts čats, uzņēmuma kanālā parādās trešo personu teksts reāllaikā, un to kādam jāmodierē visu pasākuma laiku. Otrā: tiešraides laikā kadrā nonāk arī tas, ko neplānoja — sarunas pauzēs, ekrāni ar datiem, vārdi uz sarakstiem pie durvīm. Režisoram jābūt tiesībām un iemesliem griezt uz drošu kadru, un tam jābūt sarunātam pirms sākuma.
Runātāji, prezentācijas un tas, kas ir uz ekrāna
Konferences straumē visbiežāk aizmirstais autortiesību jautājums nav mūzika, bet slaidi. Prezentācijā ir attēli, shēmas, dažreiz video fragmenti un fona mūzika, un tiešraide tos visus publisko. Autortiesību likuma 15. panta pirmās daļas 1., 5. un 7. punkts attiecas uz tiem tāpat kā uz mūziku.
| Kas uz ekrāna | Kas jāpārbauda pirms straumes |
|---|---|
| Runātāja slaidi ar stoka attēliem | Vai attēlu licence atļauj publiskošanu tiešsaistē, ne tikai iekšējai lietošanai |
| Video fragmenti slaidos | Praktiski vienmēr atsevišķa atļauja; drošāk — neiekļaut kadrā, pārslēgt kameru |
| Trešo pušu logotipi un zīmoli | Vai nerodas iespaids par sadarbību, kuras nav |
| Klientu dati, saraksti, iekšējie ekrāni | Nedrīkst nonākt kadrā vispār |
| Runātāja uzstāšanās pati par sevi | Vai runātājs ir piekritis straumēšanai un ieraksta saglabāšanai |
Vienkāršākais risinājums ir prasīt slaidus iepriekš un tos izskatīt — tas pats disciplinējošais solis, ko aprakstījām pasākuma video saskaņošanas rakstā.
Valsts valoda tiešraidē
Valsts valodas likums (VVL) privātā uzņēmuma darbību regulē selektīvi. VVL 2. panta otrā daļa: valodas lietošana privātās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos tiek regulēta tad, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses — sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību — un tādā apjomā, lai ierobežojums būtu samērīgs.
Divas normas tiešraidei ir tuvākās:
| Norma | Ko tā prasa | Uz ko attiecas |
|---|---|---|
| VVL 11. panta pirmā daļa | Pasākumi notiek valsts valodā; ja lieto svešvalodu, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā | Valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu, valsts un pašvaldību uzņēmumu rīkotie pasākumi |
| VVL 11. panta otrā daļa | Viena no darba valodām ir valsts valoda un rīkotājs nodrošina tulkojumu | Pasākumi ar ārvalstu personu dalību, kuru rīkošanā piedalījušās pirmajā daļā minētās institūcijas; Valsts valodas centrs noteiktos gadījumos var atbrīvot |
| VVL 11. panta trešā daļa | Ministru kabinets var noteikt gadījumus, kad tulkojums valsts valodā jānodrošina arī citu pasākumu rīkotājiem | Pilnvarojums, kas attiecas uz privātiem pasākumiem |
| VVL 17. panta pirmā daļa | Publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami, dublējami vai līdztekus oriģinālskaņai nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā | Publiski demonstrējams filmu saturs |
| VVL 17. panta otrā daļa | Subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta; tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par svešvalodas subtitriem | Tie paši gadījumi |
Praktiskais lēmums: ja uzņēmums rīko publisku pasākumu angļu valodā un to straumē, tulkojuma vai subtitru pienākums no VVL privātam rīkotājam automātiski neizriet, bet izriet tikko pasākumā iesaistās valsts vai pašvaldības institūcija vai saturs skar VVL 2. panta otrajā daļā nosauktās intereses. Ja straumē tiek demonstrēts gatavs videomateriāls, 17. pants uz šo materiālu attiecas neatkarīgi no tā, kas rīko.
Interesanta pretruna: tiešraidēm likumdevējs mēdz piešķirt izņēmumu
Elektronisko plašsaziņas līdzekļiem valodas pienākums ir stingrāks, bet tajā pašā normā ir iebūvēts izņēmums tieši tiešraidei. EPLL 28. panta otrā daļa prasa televīzijas raidījumus citās valodās nodrošināt ar tulkojumu raidījuma valodā, bet uzreiz nosauc izņēmumus: valsts valodas raidījumi, valodas mācību raidījumi, interaktīvās tiešās pārraides (kad tiešraides laikā tiek veidota saikne starp raidījuma dalībniekiem un skatītājiem), mūzikas skaņdarbu izpildījumi un starpvalstu sadarbības raidījumi tiešraides laikā.
Uzņēmuma straumei šī norma tieši nepiemērojas, bet tā parāda loģiku: likumdevējs atzīst, ka tiešraidē ar interakciju tulkojumu reāllaikā nodrošināt nav samērīgi. Tas ir noderīgs arguments, ja kādam jāpamato, kāpēc tulkojums ir pēc ieraksta, nevis straumes laikā.
Subtitri: straumes laikā un pēc tās
Automātiskie subtitri tiešraidē latviešu valodā joprojām strādā nevienmērīgi, tāpēc reālistiskais plāns ir divpakāpju: straumes laikā — skaidra skaņa un, ja iespējams, operatora subtitri svarīgākajām daļām; pēc straumes — sakārtoti subtitri arhivētajam ierakstam. Ja uzņēmumam ir piekļūstamības pienākumi, tie attiecas uz publicēto ierakstu, un tie ir aprakstīti atsevišķi rakstā par video subtitriem un piekļūstamību.
Ieraksts pēc tiešraides ir jauns izmantojums
Šis ir visbiežākais iemesls, kāpēc tiešraide izmaksā dārgāk, nekā plānots. Kad straume beidzas un ierakstu atstāj kanālā, sākas AL 15. panta pirmās daļas 7. punkta izmantojums — darbs ir padarīts pieejams sabiedrībai individuāli izraudzītā laikā. Tas ir cits izmantojums nekā raidīšana.
| Lēmums par ierakstu | Kas jānokārto papildus |
|---|---|
| Ieraksts netiek saglabāts vispār | Nekas; bet jāpārliecinās, ka automātiskā arhivēšana ir izslēgta |
| Ieraksts paliek kanālā publisks | Atļauja par publiskošanu tiešsaistē; Content ID pretenziju risks; runātāju piekrišana ierakstam |
| Ieraksts paliek, bet kā nesaraksts (unlisted) iekšējai lietošanai | Mazāks risks, bet izmantojums joprojām ir publiskošana, ja saiti izsūta plašāk |
| No ieraksta tiek griezti fragmenti sociālajiem tīkliem | Jauns izmantojums vēlreiz; mūzikas licence fragmentiem jāpārbauda atsevišķi |
Lēmumu par ierakstu pieņem brīfa posmā, nevis pasākuma vakarā. Kā to formulēt uzdevumā, aprakstīts rakstā par video brīfu pirms cenas.
Pārbaudes lapa: ko nokārtot pirms tiešraides
| Jautājums | Kam tas jāatbild | Līdz kad |
|---|---|---|
| Vai straume ir vienreizēja vai daļa no regulāras programmas | Uzņēmums | Plānošanas sākumā |
| Vai pasākumā skanēs aizsargāta mūzika un kādā formā (dzīva vai ieraksts) | Pasākuma rīkotājs | Vismaz divas nedēļas pirms |
| Vai ir AKKA/LAA licence tiešsaistes izmantojumam | Rīkotājs vai straumētājs pēc līguma | Pirms pasākuma |
| Vai ir LaIPA licence fonogrammām un vai dokuments būs klāt straumes brīdī | Tas pats | Pirms pasākuma |
| Vai kanāls ir pievienots allowlist, ja skanēs licencēts trešās puses saturs | Straumētājs kopā ar tiesību turētāju | Vismaz nedēļu pirms |
| Vai kanāls ir verificēts un bez ierobežojumiem pēdējās 90 dienās | Kanāla turētājs | Vismaz nedēļu pirms |
| Vai runātāji ir piekrituši straumēšanai un ierakstam | Rīkotājs | Līdz programmas apstiprināšanai |
| Vai slaidi ir izskatīti | Rīkotājs | Divas dienas pirms |
| Vai publika tiek rādīta un kā tā par to informēta | Rīkotājs | Pirms biļešu vai ielūgumu izsūtīšanas |
| Kas modierē čatu visu pasākuma laiku | Uzņēmums | Pirms sākuma |
| Vai ieraksts paliks un kādā statusā | Uzņēmums | Brīfā |
| Rezerves internets un rīcība, ja signāls krīt | Tiešraides komanda | Tehniskajā pārbaudē |
Ko ierakstīt līgumā ar tiešraides komandu
Tiešraides līgums atšķiras no parasta videoprodukcijas līguma vienā būtiskā punktā: jāsadala atbildība par to, kas nonāk kadrā reāllaikā. Pamatstruktūra ir tā pati, kas aprakstīta rakstā par video līgumu ar producentu, bet ar šādām papildu rindām:
- kas ir atbildīgs par autortiesību licencēm mūzikai — rīkotājs vai straumētājs;
- kam ir tiesības pārtraukt straumi vai pārslēgt kameru, un pēc kādiem kritērijiem;
- vai ieraksts tiek nodots un kādā formātā, un cik ilgi tas tiek glabāts;
- kas atbild par čata moderāciju;
- ko dara, ja platforma pārtrauc straumi — vai ir rezerves platforma un kur publicē paziņojumu;
- kas notiek ar atlīdzību, ja straume tiek pārtraukta no komandas neatkarīgu iemeslu dēļ.
Tehniskās prasības (bitreits, dublējums, skaņas avoti, enkoderu skaits) raksta tāpat kā iepirkuma tehniskajā specifikācijā — ar mērāmiem skaitļiem, nevis ar vārdu „profesionāls“.
Piecas kļūdas, kas atkārtojas
- Mūzikas licence nokārtota tikai zālei. Publiskais izpildījums un raidīšana ir divi atsevišķi AL 15. panta pirmās daļas punkti.
- Licence ir, bet kanāls nav allowlist. YouTube pats raksta, ka šādā gadījumā straumi var pārtraukt.
- Kanāls nav verificēts. To atklāj pasākuma dienā, kad vairs nav laika.
- Ieraksts paliek kanālā „pagaidām“. Pagaidu lēmums kļūst par jaunu izmantojumu bez atļaujas.
- Čats atvērts bez moderatora. Uzņēmuma kanālā paliek trešo personu teksts, par kuru pēc tam jāatbild.
Ko šajā rakstā neizdevās pārbaudīt
Godīgi: dažas lietas nav pārbaudītas pirmavotā, un tāpēc tās šeit nav apgalvotas kā fakts.
- Vai tiešraide ir „videofilma“ VVL 17. panta izpratnē. Likums terminu nedefinē, un Valsts valodas centra skaidrojuma tieši par tiešraidēm neatradu. Tāpēc raksts saka, ka 17. pants droši attiecas uz straumē demonstrētu gatavu videomateriālu, bet par pašu tiešraidi atstāj jautājumu atvērtu.
- LaIPA tarifs tieši pasākuma tiešraidei. LaIPA publicētie tīmekļapraides dokumenti, ko atradu, attiecas uz interneta radio fona mūzikai, nevis uz vienreizēju pasākuma straumi. Konkrētā likme jāprasa LaIPA.
- Vai Ministru kabinets ir izmantojis VVL 11. panta trešās daļas pilnvarojumu attiecībā uz privātiem pasākumiem. Attiecīgos noteikumus šajā sesijā nepārbaudīju.
- Meta un LinkedIn tiešraižu noteikumu teksts. Šo platformu palīdzības lapas automatizētai pārbaudei bija nepieejamas, tāpēc raksts par tām neapgalvo neko. YouTube nosacījumi pārbaudīti pirmavotā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai uzņēmuma tiešraidei vajag NEPLP atļauju?
Vienreizējai pasākuma straumei savā kanālā — visdrīzāk nē. EPLL 2. panta trešā daļa likuma darbību internetā piesaista elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu izplatīšanai, nevis jebkurai audiovizuālai informācijai internetā. Atļauja (EPLL 18. pants) kļūst vajadzīga, ja uzņēmums reāli veido un raida programmu publiskai uztveršanai.
Kad tomēr jāiesniedz paziņojums NEPLP?
Ja pakalpojums atbilst audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma pazīmēm (EPLL 1. panta 8. punkts) — redakcionāla atbildība un iepriekš piedāvāts raidījumu katalogs, no kura skatītājs izvēlas pats. Paziņojums jāiesniedz pirms pakalpojuma uzsākšanas (EPLL 22. panta pirmā daļa).
Cik liels ir sods, ja statuss ir nokārtots nepareizi?
EPLL 81. panta otrā daļa par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu bez paziņojuma paredz juridiskai personai no 200 līdz 2800 naudas soda vienībām, tas ir, no 1000 līdz 14 000 eiro (viena vienība ir 5 eiro pēc Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrās daļas). Likums pieļauj arī brīdinājumu.
Vai licence mūzikai zālē pietiek, ja pasākumu straumē?
Nē. Autortiesību likuma 15. panta pirmajā daļā publiskais izpildījums (3. punkts) un raidīšana (5. punkts) ir atsevišķas izņēmuma tiesības. Tiešsaistes izmantojumam AKKA/LAA ir atsevišķs tarifu dokuments.
Cik maksā AKKA/LAA licence bezmaksas tiešsaistes pasākumam?
Pēc AKKA/LAA minimālo tarifu dokumenta (redakcija V_26.04.2021.) — no 42,69 eiro līdz 100 unikālām straumēm un līdz 355,72 eiro par 1001–2000 straumēm, par katriem nākamajiem 1000 pieskaitot 185,00 eiro. Minimālā atlīdzība par pasākumu ir 42,69 eiro.
Un ja par piekļuvi tiešraidei ņem maksu?
Tad tarifs ir procentos no bruto ieņēmumiem par piekļuvi: 6 % populārā žanra mūzikai, 5,5 % virs 71 143,59 eiro, 5 % virs 106 715,39 eiro un 10 % nopietnā žanra mūzikai.
Vai AKKA/LAA licence ir viss, kas vajadzīgs?
Nē, ja skan ieraksti. Autortiesību likuma 52. panta pirmā daļa dod izpildītājiem un fonogrammu producentiem tiesības uz taisnīgu atlīdzību, un šo pusi Latvijā pārvalda LaIPA. Turklāt 52. panta otrā daļa prasa, lai dokuments, kas apliecina šo tiesību ievērošanu, atrastos pie izmantotāja izmantošanas brīdī.
Ja visas licences ir, vai YouTube tiešraide ir drošībā?
Ne pilnībā. YouTube palīdzības lapa par autortiesību problēmām tiešraidēs skaidri norāda, ka straumi var pārtraukt arī licencēta satura gadījumā, ja kanāls nav pievienots satura īpašnieka atļauto kanālu sarakstam Content ID sistēmā. Par to jārunā ar tiesību turētāju iepriekš.
Kad YouTube izvirza Content ID pretenziju tiešraidei?
Tikai pēc tam, kad tiešraide beigusies, un tikai tad, ja video tiek arhivēts. Straumes laikā darbojas cits mehānisms — skenēšana, brīdinājums un vietturis, un pēc tam pārtraukšana vai izbeigšana.
Vai tiešraidei jānodrošina subtitri vai tulkojums latviešu valodā?
Privātam rīkotājam Valsts valodas likuma 11. panta pirmās un otrās daļas pienākumi tieši neattiecas — tie ir par valsts un pašvaldību institūciju rīkotiem pasākumiem. Likuma 2. panta otrā daļa privāto uzņēmumu darbību regulē tikai tad, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses. Turpretī gatavam videomateriālam, kas straumē tiek demonstrēts, piemērojama 17. panta pirmā daļa: ieskaņojums, dublējums vai subtitri valsts valodā.
Vai čats jāmodierē?
No autortiesību viedokļa — nav pienākuma. No reputācijas un patērētāju tiesību viedokļa — jā, jo uzņēmuma kanālā publicētais trešo personu teksts paliek saistīts ar zīmolu. Praksē tas nozīmē vienu cilvēku, kura vienīgais uzdevums pasākuma laikā ir čats.
Avoti
- Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums — 1., 2., 15., 18., 22., 28. un 81. pants
- Autortiesību likums — 15. un 52. pants
- Valsts valodas likums — 2., 11. un 17. pants
- AKKA/LAA: kad licence ir nepieciešama, publicējot internetā
- AKKA/LAA minimālie tarifi tiešsaistes pasākumiem (V_26.04.2021.)
- AKKA/LAA publiskā izpildījuma tarifi (TR01_V_17/12, no 01.01.2026.)
- YouTube: autortiesību problēmas tiešraidēs
- YouTube: tiešraižu uzsākšana un nosacījumi
Visi avoti pārbaudīti 2026. gada 7. novembrī. Šis raksts ir vispārīga informācija, nevis juridiska konsultācija konkrētam pasākumam.
Saistītie raksti
- Pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas
- Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag
- Piekrišana filmēšanai: darbinieki, klienti, bērni
- Filmēšanas atļaujas Latvijā
- Video līgums ar producentu
- Video subtitri un piekļūstamība
- Korporatīvais video: 5 formāti B2B
- podkāsts uzņēmumam: ko nokārtot pirms pirmās sērijas
- Filmēšana ražotnē: komercnoslēpums, NDA un piekļuves prasības