Iestāde grib video, bet nezina, kā tam jāizskatās. Tāpēc iepirkuma nolikumā parādās rinda: “Piedāvājumam pievienot radošo koncepciju un scenārija uzmetumu.” Piecas komandas nostrādā katra pa divām dienām, viena uzvar, četras strādāja par velti — un pasūtītājs, pats to nezinot, ir pārkāpis likumu.

Publisko iepirkumu likumā ir atsevišķs instruments tieši šim gadījumam. Tas saucas metu konkurss, un lielākā daļa Latvijas komunikācijas speciālistu to uzskata par arhitektu lietu. Nav gan. Šis raksts ir par to, kad metu konkurss video idejai ir pareizā atbilde, kad tas ir pārspīlējums, un ko tieši nozīmē teikums, ka “godalgotie meti pāriet pasūtītāja īpašumā”.

Īsā atbilde

  • Metu konkurss nav tikai arhitektūrai. Likuma definīcijā ir vārds “galvenokārt” — arhitektūra, plānošana un datu apstrāde ir tipiskākie, nevis vienīgie gadījumi.
  • To drīkst rīkot no 10 000 eiro paredzamās līgumcenas (Publisko iepirkumu likuma 8. panta otrā daļa).
  • Iepirkumā par 10 000–42 000 eiro radošu koncepciju piedāvājumā prasīt ir aizliegts (9. panta piektā daļa). Metu konkurss ir legālais apvedceļš.
  • Tas ir lēns. Metu iesniegšanas minimālais termiņš ir 35 dienas — pat tad, ja summa ir 12 000 eiro. Parastā mazā iepirkuma minimums ir 10 darbdienas.
  • Anonimitāte ir obligāta — meti iesniedzami ar devīzi, bez jebkādas atsauces uz autoru. Video nozarē tas ir grūtāk, nekā izklausās.
  • Uzmanību ar īpašumtiesībām: godalgotais mets pāriet pasūtītāja īpašumā, bet autortiesības ar to nepāriet. Tās ir divas dažādas lietas, un tikai viena no tām ļauj video uzfilmēt.
  • Vairumam video darbu metu konkurss nav vajadzīgs. Precīzs brīfs, references un saruna dod to pašu rezultātu daudz ātrāk.

Kas likuma izpratnē ir “mets”

Publisko iepirkumu likuma 1. panta 18. punkts definē metu konkursu kā “procedūru, kas pasūtītājam dod iespēju iegūt metu vai plānu [galvenokārt pilsētu un jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vai datu apstrādes (tai skaitā informācijas sistēmu) jomā], kuru žūrijas komisija atzinusi par labāko”.

Viss strīds ir par vienu vārdu kvadrātiekavās: galvenokārt. Ja likumdevējs būtu gribējis ierobežot metu konkursus ar arhitektūru, viņš būtu rakstījis “tikai” vai vienkārši uzskaitījis jomas bez šī vārda. “Galvenokārt” nozīmē, ka uzskaitījums ir tipisko gadījumu apraksts, nevis slēgts saraksts. Tas pats vārds ir arī Eiropas Savienības direktīvā, no kuras šī definīcija pārņemta.

Praksē tas nozīmē: metu konkursu drīkst rīkot par jebkuru priekšmetu, kur pasūtītājam vajadzīgs radošs risinājums, ko vērtē žūrija, nevis cena par aprakstītu darbu. Vizuālā identitāte, vides objekts, ekspozīcijas dizains, kampaņas ideja, video koncepcija — visi šie iekrīt. Iepirkumu uzraudzības biroja paziņojumu meklētājā metu konkursiem ir atsevišķa sadaļa, kur var apskatīt, ko Latvijā reāli sludina.

Vai video ideja vispār var būt autortiesību objekts

Šeit jāatšķir divas lietas, ko sarunās pastāvīgi sajauc.

Ideja nav aizsargāta. Autortiesību likuma 6. panta 5. punkts skaidri saka, ka autortiesības neaizsargā “idejas, metodes, procesus un matemātiskās koncepcijas”. Doma “parādīsim uzņēmumu caur viena darbinieka darba dienu” nepieder nevienam. To drīkst izmantot ikviens.

Izteiksmes forma ir aizsargāta. Tā paša likuma 4. panta 2. punkts starp aizsargājamiem darbiem tieši nosauc “scenārijus, audiovizuālu darbu literāros projektus”. Uzrakstīts scenārijs, izstrādāts kadru plāns, salikts moodboard ar oriģināliem zīmējumiem — tie jau ir autordarbi.

Ko pasūtītājs saņemVai tas ir autordarbsKo ar to var izdarīt
Vienas rindkopas ideja (“video par ģimenes uzņēmuma trim paaudzēm”)Nē (AT 6. panta 5. punkts)Var izmantot brīvi, arī ar citu izpildītāju
Uzrakstīts scenārijs vai literārais projektsJā (AT 4. panta 2. punkts)Vajag licenci vai tiesību pāreju
Kadru plāns, storyboard ar oriģināliem zīmējumiemJā (AT 4. panta 6. un 8. punkts)Vajag licenci
Moodboard no svešām bildēmNē kā kopums, bet katra bilde ir svešs darbsNedrīkst publiskot bez atļaujas
Uzfilmēts testa materiālsJā, audiovizuāls darbs (AT 4. panta 5. punkts)Vajag licenci un izpildītāju piekrišanu

Tieši tāpēc likums 9. panta piektajā daļā aizliedz prasīt koncepciju piedāvājuma sastāvā: pasūtītājs prasa autordarbu, nesamaksājot par to un neiegūstot uz to tiesības. Kā izvēlēties starp scenāriju un tehnisko aprakstu, plašāk aprakstīts rakstā par video brīfu.

Kur tieši ir aizliegums prasīt koncepciju — un kur tā nav

Šī ir tā vieta, kur lielākā daļa nolikumu paklūp, jo aizliegums nav visur, kur to gaida.

Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektā daļa skan: “Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.”

Šī norma atrodas 9. pantā. Bet 9. pants regulē tikai iepirkumus no 10 000 līdz 42 000 eiro. Likuma 10. pants, kas nosaka 2. pielikuma pakalpojumu vieglo režīmu no 42 000 eiro, uzskaita saglabātās normas — un 9. panta piektā daļa šajā uzskaitījumā nav. Parastajām iepirkuma procedūrām virs sliekšņa līdzvērtīga aizlieguma likumā arī nav.

Paredzamā līgumcena (bez PVN)KārtībaVai drīkst prasīt koncepciju piedāvājumā
Zem 10 000 EURProcedūra nav jāpiemēroLikums neaizliedz, bet cita komanda strādā par velti
10 000–42 000 EUR9. panta iepirkumsAizliegts (9. panta piektā daļa)
No 42 000 EUR10. panta vieglais režīms (video ir 2. pielikuma pakalpojums)Tiešs aizliegums likumā nav
No 140 000 EURPapildus paziņojums ES Oficiālajā VēstnesīTiešs aizliegums likumā nav

Iznākums ir paradoksāls. Mazā iepirkumā par 15 000 eiro koncepciju prasīt nedrīkst, bet iepirkumā par 60 000 eiro formāli drīkst. Tieši lielajos iepirkumos, kur radošs risinājums patiešām ir vajadzīgs, likums neatņem šo iespēju — bet piedāvā to sakārtotā formā, ar samaksu un anonimitāti. Tas ir metu konkurss.

Robežvērtība 140 000 eiro publiskiem pakalpojumu līgumiem ir spēkā no 2026. gada 1. janvāra (Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumi Nr. 776, ar ko grozīti noteikumi Nr. 105). Kāpēc video ir tieši 2. pielikuma pakalpojums un ko tas maina, sīkāk aprakstīts rakstā par video iepirkuma tehnisko specifikāciju.

Trīs juridiski tīri ceļi, kā iegūt ideju

CeļšPamatsKad tas derKas jāsamaksā
Nolikumā apraksti uzdevumu, nevis risinājumuPIL 20. panta ceturtā daļa — specifikācijā norāda mērķi, metodes, resursus un gala rezultātuVairumam video darbuNeko papildus
Metu konkurssPIL 8. panta otrā daļa + MK noteikumi Nr. 107Kad ideja ir iepirkuma galvenā vērtība un tiešām gribi izvēlēties starp radošiem risinājumiemGodalgas vai maksājumi dalībniekiem
Sarunu procedūra par unikālu mākslas darbuPIL 8. panta septītās daļas 2. punkta “a” apakšpunktsKad mērķis ir radīt vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumuLīgumcena; jāpamato, kāpēc tikai konkrēts izpildītājs

Ceturtais variants — samaksāt diviem vai trim izpildītājiem par koncepcijas izstrādi kā atsevišķu mazu līgumu, un tikai pēc tam iepirkt ražošanu — arī pastāv, bet tad koncepcijas izstrāde ir patstāvīgs iepirkuma priekšmets ar savu līgumcenu, un summas jāskata kopā.

Kā metu konkurss notiek: no nolikuma līdz aploksnei

Norises kārtību nosaka Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība”, 3. nodaļa.

1. Nolikums — 198. punkta saraksts

Pirms paziņojuma publicēšanas jāsagatavo metu konkursa nolikums. Noteikumu 198. punkts uzskaita 16 obligātus elementus. Video kontekstā svarīgākie ir šie.

198. punkta apakšpunktsKo tas prasaKo tas nozīmē video konkursā
198.3.Projekta apraksts un mērķisKam video paredzēts, kādai auditorijai, kādā kanālā, ar kādu uzdevumu
198.5.Meta un devīzes atšifrējuma iesniegšanas vieta, termiņš un kārtībaElektroniski vai papīrā; ja elektroniski, sistēma jānosauc
198.6.Iesniedzamā meta sastāvs (zīmējumi, makets, skaidrojošais apraksts), mērogs un izstrādāšanas pakāpeŠeit pasaki: scenārija sinopse līdz 1 lappusei, 8 kadru plāna kadri, atsauces bez sveša autora vārdiem. Jo detalizētāk, jo mazāk velta darba
198.7.Meta un devīzes atšifrējuma noformējuma prasībasFailu formāti, fontu un logo aizliegums, metadatu tīrīšana
198.8.Dalībnieku profesionālās kvalifikācijas prasības, ja tādas paredzētasJa tās nosaki, vismaz trešdaļai žūrijas jābūt tādā pašā vai līdzvērtīgā kvalifikācijā
198.9.Metu vērtēšanas kritērijiKritērijus raksti tā, lai divi cilvēki ar tiem nonāktu pie līdzīga rezultāta
198.10.Godalgu skaits, vērtība, maksājumi un to sadales principsŠeit ir naudas jautājums, par kuru zemāk atsevišķi
198.13.Norāde, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz līguma slēgšanu un cik uzvarētājus uzaicināsBez šīs norādes konkurss paliek konkurss bez pasūtījuma
198.14.Žūrijas komisijas sastāvs un locekļu profesionālā kvalifikācijaVārdi un kvalifikācija jāatklāj jau nolikumā
198.15.Meta izstrādei nepieciešamie materiāliLogo, zīmola grāmata, esošie materiāli, piekļuve objektam

2. Izsludināšana un termiņi

Šī ir tā daļa, kas visbiežāk izlemj, vai metu konkurss vispār ir reāls variants.

SolisTermiņšAvots
Metu iesniegšanas minimums35 dienas no paziņojuma publicēšanasMK Nr. 107, 199. punkts
Salīdzinājumam: mazais iepirkums10 darbdienasPIL 9. panta sestā daļa
Termiņa pagarinājums (ja paziņojums ES Oficiālajā Vēstnesī)Vismaz 7 dienas; nav uzskatāms par grozījumiem dokumentācijāMK Nr. 107, 200.² punkts
Ja izdarīti grozījumi dokumentācijāVismaz puse no sākotnējā termiņa no jaunaMK Nr. 107, 200.³ punkts
Metu atvēršana elektroniskajā sistēmāNe ātrāk kā 4 stundas pēc termiņa beigāmMK Nr. 107, 208. punkts
Paziņojums par devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmiNe vēlāk kā 5 darbdienas pirmsMK Nr. 107, 214. punkts
Dalībnieku informēšana par rezultātu3 darbdienas pēc atvēršanasMK Nr. 107, 219. punkts; PIL 37. pants
Metu konkursa ziņojums pircēja profilā5 darbdienas pēc atvēršanasMK Nr. 107, 218. punkts
Paziņojums par rezultātiem10 darbdienas pēc dalībnieku informēšanasPIL 31. panta otrā daļa
Negodalgoto metu atgūšanaMēneša laikā pēc rezultātu paziņošanasMK Nr. 107, 222. punkts

Saskaitot kopā sagatavošanos, 35 dienas, vērtēšanu un sarunu procedūru ar uzvarētāju, no lēmuma līdz parakstītam līgumam reāli paiet divi līdz trīs mēneši. Ja video vajag pēc sešām nedēļām, metu konkurss nav variants — un tas nav apiets ar labu gribu.

3. Anonimitāte: devīze un kāpēc video to lauž

Noteikumu 202. punkts: “Lai nodrošinātu dalībnieku anonimitāti, metus un tiem pievienotos materiālus iesniedz slēgtā veidā, apzīmētus ar devīzi. Ar devīzi saprot burtu vai vārdu kopu, kas neidentificē dalībnieku.” Devīzes atšifrējumu ar autora vārdu iesniedz atsevišķi.

205. punkts ir bargs: ja uz meta ir marķējumi, kas jebkādā veidā varētu identificēt dalībnieku, slēgtās aploksnes neatvērtas atdod atpakaļ. Un 209. punkts ļauj žūrijai izslēgt metu no vērtēšanas jau pēc atvēršanas, ja tāds marķējums atrodas.

Video nozarē tas ir smagāk, nekā izklausās. Atpazīšanas pēdas paliek vietās, kur tās neviens nemeklē:

Kur autors nodod seviKā to novērst
PDF un video failu metadati (Author, Creator, Producer, kameras sērijas numurs)Nolikumā prasi metadatu tīrīšanu; pārbaudi pats pirms vērtēšanas
Atsauces uz saviem iepriekšējiem darbiem (“kā mūsu video X uzņēmumam”)Nolikumā skaidri aizliedz portfolio un pašatsauces metā
Šriftu un krāsu sistēma, ko studija lieto visos materiālosNosaki vienotu veidni visiem metiem
Saite uz Vimeo vai Google Drive ar kontu vārdāPrasi failus, nevis saites, vai neitrālu koplietošanu
Uzfilmēts testa materiāls ar atpazīstamu operatora rokrakstuNeprasi uzfilmētu materiālu — tas turklāt ir dārgs

Ja anonimitāti nav iespējams nodrošināt, tas ir signāls, ka metu konkurss šim uzdevumam nav īstais instruments. Nolikums, kas prasa anonīmu metu, bet vērtē arī iepriekšējo pieredzi, ir pretrunā pats ar sevi.

4. Žūrija

Noteikumu 3.2. apakšnodaļa nosaka žūrijas komisijas prasības, un tās ir stingrākas nekā parastai iepirkuma komisijai.

PrasībaPunkts
Vismaz 5 locekļi, tikai fiziskas personas, kas nepārstāv dalībnieku intereses223.
Ja dalībniekiem noteiktas specifiskas profesionālās kvalifikācijas prasības, vismaz trešdaļa žūrijas atbilst tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai223.
Vairākās kārtās rīkotā konkursā žūrijas sastāvu nemaina224.
Katrs loceklis vērtē individuāli; kopējo lēmumu pieņem slēgtā sēdē, balsojot par katru metu210.
Lemttiesīga, ja piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas locekļu; vienāda balsu skaita gadījumā izšķir priekšsēdētāja balss211.
Ja nevienu metu neatzīst par īstenojamu, pirmo vietu nepiešķir211.
Atšķirīgu viedokli norāda rakstiski protokolā ar pamatojumu225.
Atbildīgais sekretārs nav žūrijas loceklis un atbild par anonimitāti227.
Žūrijas loceklis un sekretārs nedrīkst iesniegt metu vai pārstāvēt dalībnieku228.

Prasība par trešdaļu ar līdzvērtīgu kvalifikāciju ir tā, ko iestādes visbiežāk nepamana. Ja nolikumā uzraksti, ka dalībniekam vajag pieredzi audiovizuālā satura veidošanā, tad piecu cilvēku žūrijā vismaz diviem jābūt ar tādu pašu vai līdzvērtīgu kvalifikāciju — nevis pieciem komunikācijas nodaļas darbiniekiem.

Godalgas: cik maksāt un par ko

Likums nenosaka godalgas apmēru. Bet tas nosaka divas lietas, kas godalgu padara par reālu izmaksu pozīciju.

Pirmkārt, PIL 11. panta otrā daļa: paredzamajā līgumcenā ieskaita arī “godalgu un maksājumu vērtību, ja pasūtītājs paredz … metu konkursa dalībniekiem piešķirt godalgas vai izmaksāt maksājumus”. Otrkārt, 11. panta četrpadsmitā daļa: ja metu konkurss ir daļa no procedūras, kuras rezultātā slēgs līgumu, paredzamo līgumcenu nosaka, saskaitot godalgas un noslēdzamā līguma paredzamo līgumcenu. Godalgas var pārcelt iepirkumu pāri nākamajam slieksnim.

Praktiskais orientieris godalgai ir vienkāršs: tā sedz to darbu, ko reāli prasi. Ja metā jābūt sinopsei, kadru plānam un budžeta aplēsei, tās ir divas līdz trīs cilvēkdienas. Kā rēķināt vienas darba stundas reālo izmaksu Latvijā 2026. gadā, ar nodokļiem un visu pārējo, aprakstīts video cenu ceļvedī. Godalga, kas sedz mazāk par pusi no ieguldītā laika, dod to pašu rezultātu, ko koncepcijas prasīšana par velti — nopietnās komandas nepiedalās.

Lielākais slazds: īpašums nav autortiesības

Noteikumu 220. punkts: “Godalgotie meti pāriet pasūtītāja īpašumā, ja metu konkursa noteikumos nav noteikts citādi. Dalībnieks saglabā personiskās autortiesības saskaņā ar Autortiesību likumu.” Un 221. punkts: “Metu konkursa dalībnieku autortiesības attiecībā uz līdzdalību metu turpmākajā izstrādē un metu turpmāko izmantošanu ievēro saskaņā ar Autortiesību likumu.”

Daudzi lasa pirmo teikumu un noliek dokumentu malā. Tas ir kļūdaini, jo Autortiesību likuma 16. panta trešā daļa saka pretējo: “Autora tiesības nav saistītas ar īpašumtiesībām uz materiālo objektu, kurā darbs ir izteikts. … Materiālā objekta (arī darba pirmās fiksācijas eksemplāra) valdījuma pāreja pati par sevi nerada šā darba autora tiesību pāreju.”

Ko dod meta īpašumsKo tas nedod
Fiziskais vai digitālais eksemplārs paliek pie pasūtītājaTiesības scenāriju uzfilmēt
Nav jāatdod atpakaļ autoramTiesības scenāriju pārstrādāt vai nodot citam izpildītājam
Var glabāt arhīvāTiesības metu publicēt mājaslapā vai sociālajos tīklos
Var parādīt iekšējiTiesības izmantot metu citam projektam

Lai varētu izmantot, vajag licenci. Autortiesību likuma 41. panta otrā daļa: ja licences līgumā izmantošanas veidi nav uzskaitīti, “darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai”. Metu konkursa nolikumā mērķis parasti ir uzvarētāja izvēle — nevis scenārija ekranizēšana ar citu komandu.

Un personiskās tiesības nepāriet nekad: autors paliek autors, viņam ir tiesības uz vārda norādīšanu un uz darba neaizskaramību. Kas tieši jāieraksta licences daļā, lai vēlāk nav strīda, aprakstīts rakstā par video līgumu ar producentu.

Ko ierakstīt nolikumā par tiesībām

  • Vai godalgotais mets pāriet pasūtītāja īpašumā, vai paliek autoram — noteikumi ļauj noteikt citādi.
  • Kādu licenci pasūtītājs saņem uz godalgoto metu: izmantošanas veidi, teritorija, termiņš, vai ir tiesības uz apakšlicenci.
  • Vai pasūtītājs drīkst metu pārstrādāt un vai drīkst to nodot citam izpildītājam, ja ar uzvarētāju līgums nesanāk.
  • Vai un kā metus drīkst publiskot (izstāde, mājaslapa, prese) un vai tiek norādīti autoru vārdi.
  • Kas notiek ar negodalgotajiem metiem — noteikumu 222. punkts dod autoriem mēnesi, lai tos saņemtu atpakaļ.
  • Vai atlīdzība par licenci ir iekļauta godalgā vai maksājama atsevišķi — ja tas nav konkretizēts, strīda gadījumā apmēru nosaka tiesa (AT 41. panta trešā daļa).

Pēc konkursa: kā nonākt līdz līgumam

Metu konkurss pats par sevi video neuzfilmē. Lai no uzvarētāja metas tiktu līdz pakalpojuma līgumam, PIL 8. panta septītās daļas 8. punkts dod tiesības piemērot sarunu procedūru: “publisks pakalpojuma līgums tiek slēgts ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem un metu konkurss rīkots saskaņā ar šā likuma prasībām. Ja metu konkursā noteikti vairāki uzvarētāji, visus uzvarētājus uzaicina uz sarunām.”

Divi nosacījumi ir stingri. Konkursam jābūt rīkotam atbilstoši likuma prasībām — procedūras kļūda šeit atņem pamatu sarunu procedūrai. Un, ja uzvarētāju ir vairāki, uz sarunām jāuzaicina visi, ne tikai ērtākais.

Tāpēc nolikuma 198.13. apakšpunkts ir svarīgāks, nekā izskatās: tur jāpasaka, vai godalgu ieguvējiem vispār ir tiesības uz līguma slēgšanu un cik uzvarētājus uzaicinās. Ja to neuzraksta, konkurss beidzas ar godalgu izmaksu un tukšu mapi.

Ja esi privāts uzņēmums

Publisko iepirkumu likums uz tevi neattiecas. Bet loģika, kas tajā ielikta, ir nozares labā prakse, un tā nav radusies no zila gaisa.

Bezmaksas radošais pitch privātā sektorā izskatās lēts, jo izmaksas nav tavā tāmē. Tās tomēr ir: piecas komandas pa divām dienām ir desmit cilvēkdienas, ko kāds ir samaksājis. Rezultāts tam atbilst — pieredzējušākās komandas bezmaksas pitchos vairs nepiedalās vai iesniedz virspusēju darbu, jo nopietnu laiku velta maksātam darbam. Paliek tie, kam laika ir vairāk nekā pasūtījumu.

Tava situācijaKo darīt
Zini, ko gribi pateikt, bet ne kāUzraksti brīfu, palūdz 2–3 komandām sarunu un references, nevis koncepciju
Ideja ir projekta galvenā vērtība (kampaņa, zīmola pārpozicionēšana)Samaksā 2–3 komandām par koncepciju kā atsevišķu mazu līgumu, tad izvēlies
Gribi salīdzināt cenas par skaidri aprakstītu darbuPrecīza specifikācija un vienāda tāmes struktūra — koncepcija nav vajadzīga
Jau zini, ar ko gribi strādātNerīko konkursu, lai “pārbaudītu tirgu” — tas maksā citiem, ne tev

Ja maksā par koncepciju, tad rakstiski nosaki to pašu, ko prasa publiskā nolikumā: kas notiek ar tiesībām, vai drīksti nesamaksāto koncepciju izmantot, un vai autora vārds tiek norādīts.

Kad metu konkursu nevajag

Vairumam video darbu tas ir pārspīlējums. Pazīmes, ka pietiek ar parastu iepirkumu vai vienkāršu piedāvājumu pieprasījumu:

  • Video formāts ir zināms — intervija, produkta demonstrācija, pasākuma atskats, instruktāža. Tur nav ko izgudrot, ir ko izpildīt.
  • Jau ir zīmola grāmata un iepriekšējie video, kuriem jāatbilst.
  • Termiņš ir īsāks par diviem mēnešiem.
  • Budžets ir zem 10 000 eiro — metu konkursu tad rīkot nedrīkst.
  • Vērtēšanas kritēriji ir mērāmi: pieredze, termiņš, cena, tehniskā atbilstība.

Šajos gadījumos labāk iegulda laiku specifikācijā. Precīzi uzrakstīts gala rezultāts dod salīdzināmus piedāvājumus, un tas ir tieši tas, ko prasa PIL 20. panta piektās daļas 1. punkts — prasības formulē tā, lai pretendents konstatē iepirkuma priekšmetu un pasūtītājs var piedāvājumus salīdzināt.

Ja nolikums prasa par daudz: iesniegums Iepirkumu uzraudzības birojam

Lielākā daļa producentu, ieraugot nolikumā prasību nodot visas mantiskās tiesības bez atsevišķas atlīdzības, vienkārši nepiedalās. Likums dod otru ceļu, un tas ir lētāks, nekā izskatās.

Izšķirošs ir Publisko iepirkumu likuma 68. panta pirmās daļas pēdējais teikums: attiecīgās nodaļas izpratnē par iepirkuma procedūru uzskatāms arī metu konkurss. Tas nozīmē, ka metu konkursa dalībniekam ir tieši tās pašas apstrīdēšanas tiesības, kas atklāta konkursa pretendentam.

Logs par nolikumu ir šaurs. Iesniegumu par metu konkursa nolikumā un paziņojumā par metu konkursu iekļautajām prasībām var iesniegt ne vēlāk kā septiņas dienas pirms metu iesniegšanas termiņa beigām (68. panta trešās daļas 4. punkts). Pēc šī brīža nolikumu vairs neapstrīd — arī tad, ja prasība ir acīmredzami pārmērīga. Praktiski tas nozīmē: nolikums jāizlasa pirmajā nedēļā, nevis pēdējā.

Ko apstrīdTermiņšNormaDepozīts
Metu konkursa nolikuma un paziņojuma prasībasNe vēlāk kā 7 dienas pirms metu iesniegšanas termiņa beigāmPIL 68. panta trešās daļas 4. punktsNav jāmaksā
Lēmums par rezultātiem, ja informācija nosūtīta elektroniski ar drošu e-parakstu, kā skenēts dokuments vai nodota personiski10 dienasPIL 68. panta otrās daļas 1. punktsLīdz 840 EUR
Tas pats, ja informācija nosūtīta pa pastu15 dienasPIL 68. panta otrās daļas 2. punktsLīdz 840 EUR
Procedūras pārtraukšanas likumībaPēc tiem pašiem 68. panta otrās daļas termiņiemPIL 68. un 70. pantsNav jāmaksā

Par depozītu ir vērts zināt divas lietas. Pirmā: 70. panta trešā daļa nosaka depozītu 0,5 procentu apmērā no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 840 eiro publiska pakalpojuma līguma gadījumā; ja paredzamo līgumcenu nav iespējams noteikt vai tā nav norādīta iepirkuma procedūras dokumentos, depozīts ir tie paši 840 eiro. To drīkst iemaksāt naudā vai iesniegt kā bankas garantiju vai apdrošināšanas polisi (70. panta otrā daļa), un Iepirkumu uzraudzības birojs vienas darbdienas laikā pārbauda, vai tas saņemts (70. panta ceturtā daļa).

Otrā, un video nozarei svarīgākā: 70. panta sestā daļa izslēdz depozītu, ja iesniegumā apstrīdētas iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai procedūras pārtraukšanas likumība. Sūdzība tieši par nolikumu — arī par tiesību sadaļu — neizmaksā neko. Depozītu atmaksā piecu darbdienu laikā arī tad, ja iesniegumu atsauc tāpēc, ka pasūtītājs pārkāpumu ir novērsis (70. panta piektās daļas 1. punkts).

Iesniegumu izskata komisija mēneša laikā pēc saņemšanas; objektīvu iemeslu dēļ termiņu var pagarināt, par to paziņojot dalībniekiem un pasūtītājam (71. panta pirmā daļa). Uzaicinājumu uz izskatīšanas sēdi publicē biroja tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš (71. panta piektā daļa). Komisija var atļaut slēgt līgumu, aizliegt to slēgt vai atcelt iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības vai komisijas lēmumu pilnībā vai kādā daļā (71. panta otrā daļa). Uzdot pārtraukt visu procedūru tā drīkst tikai tad, ja pārkāpumus citādi novērst nav iespējams (71. panta trešā daļa).

Iesniegumu var atstāt bez izskatīšanas, ja tas neatbilst 68. panta prasībām, ja par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata iesniegums jau ir izskatīts vai ja ziņas ir acīmredzami nepietiekamas (69. panta pirmā daļa). Šādu lēmumu var pārsūdzēt tiesā, bet pārsūdzēšana tā darbību neaptur (69. panta otrā daļa).

Secība, kas praksē strādā: vispirms jautājums pasūtītājam nolikuma jautājumu uzdošanas termiņā (atbildi saskaņā ar noteikumu 201. punktu publicē pircēja profilā visiem), un tikai tad, ja atbilde ir atteikums, iesniegums birojam. Pirmais solis bieži atrisina tiesību sadaļu bez strīda.

Ja pasūtītājs ir Latvenergo, osta vai Rīgas satiksme: cits likums un cita robeža

Visi iepriekš minētie skaitļi attiecas uz Publisko iepirkumu likumu. Enerģētikas, ūdensapgādes, transporta un pasta nozares uzņēmumi iepērk pēc Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma, un metu konkursa durvis tur ir pavisam citur.

Likuma 13. panta otrā daļa: sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Piegādes un pakalpojumu līgumiem šī robežvērtība ir 432 000 eiro (MK noteikumu Nr. 105 3.1. apakšpunkts, redakcijā, kas piemērojama no 2026. gada 1. janvāra).

JautājumsPublisko iepirkumu likumsSabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
No kuras summas metu konkurss vispār ir atļautsNo 10 000 EUR (8. panta otrā daļa)No 432 000 EUR (13. panta otrā daļa)
Norises noteikumiMK 28.02.2017. noteikumi Nr. 107MK 28.03.2017. noteikumi Nr. 187
Kur publicē paziņojumuIepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē; no 140 000 EUR arī ES Oficiālajā VēstnesīVienmēr ES Oficiālajā Vēstnesī
Metu iesniegšanas minimālais termiņš35 dienas (Nr. 107, 199. punkts)35 dienas pēc nosūtīšanas ES Publikāciju birojam (Nr. 187, 201. punkts)
Žūrijas komisijaVismaz 5 locekļi (Nr. 107, 223. punkts)Vismaz 5 locekļi (Nr. 187, 227. punkts)
Iesniegums par pārkāpumiem68.–71. pants72. pants

Praktiskā nozīme video komandai ir vienkārša. Video projekts Latvijā 432 000 eiro sasniedz reti, tāpēc sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam metu konkurss par video praktiski nav pieejams. Ja šāds uzņēmums tomēr sauc kaut ko par metu konkursu zem šīs robežas, tas nav metu konkurss likuma izpratnē: anonimitātes, žūrijas sastāva, godalgu un metu atdošanas noteikumi tam automātiski nepiemērojas, un spēkā ir tikai tas, kas uzrakstīts pašā nolikumā. Tādā konkursā tiesību un atlīdzības sadaļa jālasa tāpat kā privāta pasūtītāja konkursā — par to ir atsevišķa sadaļa šajā rakstā.

Žūrijas atzinums kļūst publisks: ko drīkst redzēt pēc konkursa

Dalībnieki parasti pieņem, ka vērtēšana paliek aiz slēgtām durvīm. Daļēji tā ir — līdz rezultātu paziņošanai žūrija, eksperti un citas ar vērtēšanu saistītās personas informāciju neizpauž (noteikumu Nr. 107 226. punkts). Bet pēc tam aina mainās.

Katrs žūrijas loceklis metus vērtē individuāli, un lēmumu komisija pieņem slēgtā sēdē, balsojot par katru metu (210. punkts). Lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu; komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas locekļu; ja balsis sadalās līdzīgi, izšķir priekšsēdētāja balss; ja nevienu metu neatzīst par īstenojamu, pirmo vietu nepiešķir (211. punkts).

Žūrijas atzinumā saskaņā ar 212. punktu jāiekļauj vismaz informācija par vērtētajiem metiem, žūrijas vērtējums par katru metu, katra žūrijas komisijas locekļa individuālais vērtējums, ekspertu ziņojumi, ja tādi ir, lēmums par godalgu sadalījumu un ieteikums pasūtītājam par metu turpmāko izmantošanu. Atzinumu paraksta visi locekļi, kas piedalījās lēmuma pieņemšanā (213. punkts), un, ja kāds nepiekrīt, atšķirīgais viedoklis ar pamatojumu rakstāms protokolā (225. punkts).

Un tad nāk punkts, ko vērts atcerēties: metu konkursa ziņojumu pasūtītājs publicē pircēja profilā piecu darbdienu laikā pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas, un ziņojumā iekļauj gan žūrijas komisijas sastāvu, gan žūrijas komisijas atzinumu (218. un 218.5. punkts). Tas nozīmē, ka individuālie vērtējumi kļūst publiski lasāmi. Dalībniekus par lēmumu informē triju darbdienu laikā pēc devīžu atvēršanas (219. punkts), bet paziņojumu par metu konkursa rezultātiem publicē desmit darbdienu laikā pēc dalībnieku informēšanas (PIL 31. panta otrā daļa).

No tā izriet divi praktiski soļi. Pirmais: pirms piedalīšanās atrodi pasūtītāja pircēja profilā kāda iepriekšēja metu konkursa ziņojumu. Ja atzinums tur ir trīs rindiņas bez individuāliem vērtējumiem, tu redzi, cik nopietni vērtēs arī tavu metu. Otrais: ja savējo vērtējumu ziņojumā neatrodi, tas pats par sevi ir 212. un 218. punkta neievērošana, un tas ir pamats jautājumam pasūtītājam.

Visbeidzot — žūrijas komisijas loceklis un atbildīgais sekretārs paši nedrīkst iesniegt metu, piedalīties konkursā vai pārstāvēt dalībnieku (228. punkts). Ja nolikumā redzi žūrijā cilvēku no komandas, kas konkursā piedalās, tā ir tieša normas pretruna.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai metu konkursu drīkst rīkot par video, ja likumā minēta tikai arhitektūra un datu apstrāde?

Drīkst. Definīcijā (PIL 1. panta 18. punkts) uzskaitījums sākas ar vārdu “galvenokārt”, kas norāda uz tipiskiem, nevis vienīgajiem gadījumiem. Ierobežojums ir summa: no 10 000 eiro paredzamās līgumcenas.

Cik ilgi metu konkurss aizņem?

Tikai metu iesniegšanai likums dod minimums 35 dienas (MK Nr. 107, 199. punkts). Pieskaitot nolikuma sagatavošanu, jautājumu periodu, vērtēšanu, rezultātu paziņošanu un sarunu procedūru ar uzvarētāju, reālistiski jārēķinās ar diviem līdz trim mēnešiem.

Vai koncepciju drīkst prasīt piedāvājumā, ja iepirkums ir par 60 000 eiro?

Tiešs aizliegums ir tikai 9. panta piektajā daļā, kas attiecas uz iepirkumiem no 10 000 līdz 42 000 eiro, un 10. panta saglabāto normu sarakstā tā nav iekļauta. Tas nenozīmē, ka to ir gudri darīt: prasīt neapmaksātu autordarbu no vairākiem pretendentiem ir tieši tā problēma, kuras risināšanai metu konkurss ir izveidots.

Vai godalga ir jāmaksā visiem dalībniekiem?

Nē. Nolikumā (198.10. apakšpunkts) pats nosaki godalgu skaitu, vērtību un sadales principu. Var būt arī maksājumi visiem, kas iesnieguši atbilstošu metu. Jāatceras, ka godalgas ieskaita paredzamajā līgumcenā (PIL 11. panta otrā daļa).

Vai pēc konkursa ar uzvarētāju var slēgt līgumu bez jaunas procedūras?

Jā, izmantojot sarunu procedūru pēc PIL 8. panta septītās daļas 8. punkta — ar nosacījumu, ka konkurss rīkots atbilstoši likuma prasībām un ka uz sarunām uzaicina visus uzvarētājus, ja to ir vairāki.

Mēs samaksājām godalgu. Vai tagad drīkstam scenāriju iedot citam izpildītājam?

Ne automātiski. Godalgotais mets pāriet īpašumā (MK Nr. 107, 220. punkts), bet Autortiesību likuma 16. panta trešā daļa nosaka, ka materiālā objekta valdījuma pāreja pati par sevi nerada autora tiesību pāreju. Vajadzīga licence, un tās apjoms jāieraksta nolikumā jau pirms konkursa.

Vai ideju, kas nav uzrakstīta, vispār var nozagt?

Autortiesību likuma 6. panta 5. punkts idejas neaizsargā. Aizsargāta ir izteiksmes forma — scenārijs, literārais projekts, kadru plāns. Praktiski tas nozīmē, ka aizsardzība sākas tur, kur ideja kļūst par dokumentu, un ka pati doma “uztaisīsim video par X” nepieder nevienam.

Kas notiek, ja neviens mets nav labs?

Žūrija pirmo vietu nepiešķir (MK Nr. 107, 211. punkts). Pasūtītājs arī var pārtraukt izsludinātu metu konkursu, ja tam ir objektīvs pamatojums (230. punkts).

Cik maksā sūdzība par metu konkursa nolikumu?

Neko. Publisko iepirkumu likuma 70. panta sestā daļa nosaka, ka depozīts nav piemērojams, ja iesniegumā apstrīdētas iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības. Depozīts — 0,5 procenti no paredzamās līgumcenas, bet ne vairāk kā 840 eiro pakalpojuma līguma gadījumā — rodas tikai tad, ja apstrīd lēmumu par rezultātiem. Termiņš par nolikumu ir ne vēlāk kā septiņas dienas pirms metu iesniegšanas termiņa beigām.

Cik ilgi Iepirkumu uzraudzības birojs izskata iesniegumu?

Mēneša laikā pēc saņemšanas; objektīvu iemeslu dēļ termiņu var pagarināt, par to paziņojot (71. panta pirmā daļa). Uzaicinājumu uz sēdi publicē biroja tīmekļvietnē vismaz trīs darbdienas iepriekš (71. panta piektā daļa).

Vai Rīgas satiksme vai Latvenergo drīkst rīkot metu konkursu par video par 30 000 eiro?

Nē. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 13. panta otrā daļa ļauj metu konkursu tikai no Ministru kabineta noteiktās robežvērtības, kas pakalpojumu līgumiem ir 432 000 eiro. Zem tās šī procedūra sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nav pieejama, un konkurss par ideju būs privāts konkurss pēc nolikuma, nevis pēc MK noteikumiem Nr. 187.

Vai es uzzināšu, kā žūrija novērtēja tieši manu metu?

Jā. Žūrijas atzinumā jābūt katra komisijas locekļa individuālajam vērtējumam (noteikumu Nr. 107 212. punkta 3. apakšpunkts), un atzinums ietilpst metu konkursa ziņojumā, ko publicē pircēja profilā piecu darbdienu laikā pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas (218. punkts).

Avoti

Raksts nav juridiska konsultācija. Pirmavotu redakcijas pārbaudītas 2026. gada 28. septembrī; 2026. gada 16. novembrī pievienotās sadaļas pārbaudītas tajā pašā dienā.

Saistītie raksti

Gatavo video iepirkumu? Ja neesi drošs, vai tavā gadījumā vajag metu konkursu vai pietiek ar precīzu specifikāciju, raksti šeit — izlasīšu nolikuma melnrakstu no izpildītāja skatpunkta un pateikšu, kur tas radīs nesalīdzināmus piedāvājumus.