Drona video uzņēmumam: ko pārbaudīt, pirms pasūti filmēšanu no gaisa

Īsā atbilde: drona kadrs Latvijā nav “vienkārši pacelt gaisā”. Pirms filmēšanas pasūtītājam ir vērts pārbaudīt piecas lietas: vai operators ir reģistrēts un drons marķēts, vai tālvadības pilotam ir derīga apliecība, vai drona klase atļauj lidot tur, kur tu gribi kadru, vai ir civiltiesiskā apdrošināšana un vai konkrētā vieta nav UAS ģeogrāfiskajā zonā, kur lidojums jāsaskaņo iepriekš. Ja kaut kas no tā nav kārtībā, atbildība un reputācijas risks skar arī pasūtītāju, ne tikai pilotu.

Kāpēc tā ir pasūtītāja, nevis tikai pilota problēma

Uzņēmums, kas pasūta video, parasti domā par kadru: “gribam skaistu uzņēmumu no gaisa”. Juridiski gan drona lidojums ir aviācijas darbība ar savu regulējumu, reģistrāciju un sodiem. Ja producents to ignorē, sekas var būt divējādas. Pirmkārt, filmēšanas diena var vienkārši neizdoties — objekts izrādās aizliegtajā zonā un kadra nebūs. Otrkārt, ja lidojums notiek nelikumīgi un to pamana, pārkāpējs var būt arī juridiskā persona, kuras vārdā lidojums veikts.

Praksē vairums problēmu rodas nevis ļaunprātības dēļ, bet tāpēc, ka neviens laikus nepajautāja. Šis raksts ir tieši tas jautājumu saraksts.

1. Vai operators ir reģistrēts un drons marķēts

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) prasa, lai par UAS ekspluatantu reģistrējas gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuru vārdā tiek veikti lidojumi. Reģistrācija vajadzīga, ja izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem:

• drona maksimālā pacelšanās masa ir 250 g vai vairāk;
• sadursmē drons var pārnest uz cilvēku kinētisko enerģiju virs 80 J;
• drons ir aprīkots ar sensoru, kas spēj nolasīt personas datus — proti, ar foto vai video kameru;
• lidojumi notiek specifiskās kategorijas ietvaros.

Trešais punkts ir tas, kas video darbā izšķir visu: jebkurš drons ar kameru prasa reģistrāciju, arī tad, ja tas sver mazāk par 250 gramiem. Reģistrācijā operators saņem UAS ekspluatanta numuru (formā LVA + ciparu un burtu virkne), un ar to jāmarķē katrs drons, ar kuru tiek veikti lidojumi. Marķējumam jābūt nolasāmam bez papildu instrumentiem. CAA norāda reģistrācijas maksu 5 EUR un termiņu viens gads.

Ko prasīt: UAS ekspluatanta numuru un apstiprinājumu, ka reģistrācija ir spēkā filmēšanas dienā.

2. Vai tālvadības pilotam ir pareizā apliecība

Ja drona masa ir 250 g vai vairāk, pilotam jābūt nokārtotam eksāmenam. Apliecību ir divu līmeņu, un tās nav savstarpēji aizvietojamas:

Patstāvīgi lidot atļauts no 16 gadu vecuma. Izņēmumi ir pašbūvēts drons līdz 250 g, rotaļlieta direktīvas 2009/48/EK izpratnē un lidojums cita, vismaz 16 gadus veca kompetenta pilota uzraudzībā. Apliecības ir atzītas visā Eiropas Savienībā, tāpēc Latvijā kārtota apliecība der arī filmēšanai citā ES valstī.

Ko prasīt: apliecības kopiju un pārbaudi, vai tā ir A1/A3 vai arī A2. Ja plānots filmēt pilsētā, pie biroja ēkas vai rūpnīcas teritorijā, A1/A3 vien var nepietikt.

3. Kurā apakškategorijā notiks tieši tavs kadrs

Atvērtā kategorija — tā, kurā notiek gandrīz visa komerciālā filmēšana — ir sadalīta trīs apakškategorijās. No tā, kāda klase ir dronam, ir atkarīgs, cik tuvu cilvēkiem un apbūvei drīkst lidot. Tas tieši nosaka, vai iecerētais kadrs vispār ir iespējams.

A2 apakškategorijā attālums no lidojumā neiesaistītām personām ir vismaz 30 m horizontālā plaknē, un to var samazināt līdz 5 m, ja ieslēgts lēnā lidojuma režīms. A3 apakškategorijā darbojas “1:1” princips: horizontālais attālums līdz lidojumā neiesaistītai personai ir vienāds ar lidojuma augstumu, bet ne mazāks par 30 m.

Būtiska nianse: par lidojumā iesaistītu personu cilvēks skaitās tikai tad, ja viņš ir skaidri un pārliecinoši apstiprinājis vēlmi būt iesaistīts, apzinās riskus un spēj sekot līdzi drona trajektorijai. Uzņēmuma darbinieki, kas turpina strādāt un nezina par filmēšanu, par iesaistītiem neskaitās.

4. Kāpēc vecs drons var izjaukt ideju

Droni bez C klases marķējuma — gan rūpnieciski ražotie, kas laisti tirgū līdz 2024. gadam, gan pašbūvētie — atvērtajā kategorijā ietilpst tikai A3 apakškategorijā. Tas nozīmē: ne tuvāk par 150 m no dzīvojamām, tirdzniecības, rūpniecības un atpūtas teritorijām.

Praksē tas izslēdz lielu daļu tipisko komercideju — kadru virs biroja ēkas pilsētā, pārlidojumu pāri rūpnīcas teritorijai, tuvplānu pie veikala ieejas. Ja producents strādā ar vecāku dronu bez klases marķējuma, šie kadri ir vai nu neiespējami atvērtajā kategorijā, vai jākārto atļauja specifiskajā kategorijā.

Ko prasīt: drona modeli un klases marķējumu (C0/C1/C2/C3/C4 vai “bez marķējuma”). Šo ir vērts noskaidrot pirms līguma, nevis filmēšanas dienā.

5. Civiltiesiskā apdrošināšana

Apdrošināšanas prasības balstās likuma “Par aviāciju” 117.¹⁰ pantā un Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 447, kā arī ES Regulā Nr. 785/2004. CAA informatīvajā materiālā minimālie limiti atvērtajā kategorijā ir šādi:

Divas lietas, ko šeit viegli pārprast. Pirmā: noteikumu 2.1. apakšpunkts nosauc tikai A1 un A2 — A3 apakškategorija ar dronu zem 20 kg tur nav minēta, tāpēc konkrēts minimālais limits tai noteikumos nav pierakstīts, lai gan pienākums apdrošināt civiltiesisko atbildību izriet no likuma “Par aviāciju” 117.¹⁰ panta pirmās daļas. Praktiskais secinājums pasūtītājam ir vienkāršs: nevis minēt, kurš limits attiecas, bet prasīt polisi un tajā redzēt summu. Otrā: 150 000, 500 000 un 1 000 000 EUR limiti, kas joprojām klīst pa rakstiem un piedāvājumiem, ir no noteikumu 4. punkta, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. decembrim. Šodien tie vairs nav aktuāli skaitļi.

Un vēl viens apstāklis, ko CAA uzsver atsevišķi: obligātā polise sedz tikai trešo personu zaudējumus. Paša drona nozaudēšana vai sabojāšana, kā arī producenta profesionālā civiltiesiskā atbildība ir atsevišķi, brīvprātīgi apdrošināmi riski. Ja filmēšana notiek ražotnē vai pie dārgas iekārtas, tas ir jautājums, ko vērts uzdot pirms līguma, nevis pēc notikuma.

Apdrošināšana sedz zaudējumus trešajām personām — veselībai, dzīvībai, mantai, videi. Tā nesedz paša drona bojājumus vai operatora zaudējumus. Ja filmēšana notiek rūpnīcā, būvlaukumā vai pie klienta īpašuma, polises esamība ir tas, kas nosaka, kurš maksās, ja drons kaut ko sabojās.

Ko prasīt: polises kopiju ar seguma summu un termiņu. Lielos objektos apsardze to pieprasa jebkurā gadījumā.

6. Ģeogrāfiskās zonas: vai tur vispār drīkst lidot

Papildus vispārīgajām prasībām atsevišķās vietās ir noteikti aizliegumi un ierobežojumi, kas saistīti ar drošumu, drošību, privātumu vai vidi — lidlauku, cietumu, militāro un citu objektu tuvumā. CAA norāda, ka vienīgā vieta, kur pieejama oficiālā un juridiski saistošā informācija par Latvijas gaisa telpu, ir VAS “Latvijas gaisa satiksme” karte airspace.lv/drones.

Kopš 2025. gada 1. janvāra lidojumu pieteikšana un saskaņošana zonās notiek CAA Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā (BGKIS) vietnē e.caa.gov.lv — pilots reģistrē lidojuma informāciju, bet zonas pārvaldītājs pieņem lēmumu. CAA uzsver, ka saskaņojuma saņemšana zonā neatbrīvo no pārējām regulējuma prasībām.

Termiņi atšķiras atkarībā no objekta. Piemēram, KNAB savā publiskotajā kārtībā prasa pieteikumu vismaz piecas dienas pirms plānotā lidojuma, un fotografēšana vai filmēšana virs objekta netiek saskaņota vispār. Tāpēc, ja objekts atrodas pilsētas centrā vai valsts iestādes tuvumā, saskaņojuma laiks jāieplāno grafikā, nevis jāatstāj uz filmēšanas nedēļu.

Ko prasīt: ekrānuzņēmumu no airspace.lv ar plānoto filmēšanas vietu un, ja zona to prasa, saskaņojuma numuru vai apstiprinājumu.

7. Ko nedrīkst nekad

Neatkarīgi no klases, apliecības un saskaņojuma atvērtajā kategorijā vienmēr paliek spēkā:

• maksimālais lidojuma augstums 120 m (atsevišķās vietās zemāks);
• lidojumi tikai tālvadības pilota tiešā redzamībā (VLOS); izņēmums ir drona novērotājs, kas atrodas blakus pilotam;
• lidojumi virs cilvēku pulcēšanās vietām nav atļauti;
• nav atļauts vienlaikus vadīt vairākus dronus;
• nav atļauts pārvadāt bīstamas kravas, nomest kravu vai smidzināt;
• lidojums nedrīkst traucēt operatīvo dienestu darbu.

Cilvēku pulcēšanās vietu regulējums nedefinē ar konkrētu cilvēku skaitu. CAA skaidro: ja cilvēku blīvums ir tik liels, ka tiek apgrūtināta brīva izvairīšanās no drona kontroles zuduma gadījumā, tā ir pulcēšanās vieta. Praksē tas nozīmē, ka kadrs virs koncerta, sporta sacensībām, gājiena vai pilna pasākuma laukuma atvērtajā kategorijā nav iespējams — arī tad, ja klients to ļoti vēlas.

Filmējot diennakts tumšajā laikā, dronam jābūt aktivizētai zaļai zibšņugunij, un prasība saglabāt tiešu vizuālu redzamību paliek spēkā. C1, C2 un C3 klases droniem jāizmanto aktīva tiešās attālinātās identifikācijas sistēma un vietzinīguma funkcija, ja zonā nav noteikts citādi.

8. Privātums: drona kadrs ir personas datu apstrāde

Datu valsts inspekcija skaidro, ka personas datu apstrāde notiek, ja ar drona palīdzību iegūtajos materiālos var atpazīt konkrētu cilvēku. Sadzīviskais izņēmums — filmēšana tikai personiskām vajadzībām bez publiskas izplatīšanas — komercvideo gadījumā nedarbojas, jo materiālu tieši tāpēc arī filmē, lai to publicētu.

Tas nozīmē trīs praktiskas lietas uzņēmumam, kas pasūta video:

• apstrādei vajadzīgs tiesiskais pamats; leģitīmās intereses ir iespējamas, bet tikai pēc interešu līdzsvarošanas;
• cilvēki ir jāinformē — DVI norāda, ka ērts risinājums ir informatīvās zīmes teritorijā, kur notiek filmēšana;
• ja kadrā nonāk darbinieki, tas jāsakārto arī iekšēji, nevis tikai ar zīmi pie vārtiem.

Ja video paredzēts pasākumam vai teritorijai, kur cilvēki nav gaidījuši filmēšanu, vienkāršākais risinājums ir kadru plānot tā, lai sejas nebūtu atpazīstamas: lielāks augstums, kustība pāri objektam, nevis pāri cilvēkiem. Vairāk par personas datiem un līguma punktiem video darbā — rakstā par to, kā izvēlēties video producentu Latvijā.

9. Kas notiek, ja pārkāpj

Grozījumi likumā “Par aviāciju” stājās spēkā 2026. gada 18. februārī, un tie paredz atsevišķus administratīvos sodus dronu jomā — likuma 124.¹ pantā. Apmērs ir izteikts naudas soda vienībās, un diapazons komerciālai filmēšanai svarīgajos pārkāpumos sākas no 150 EUR par nemarķētu dronu un sniedzas līdz 5000 EUR juridiskai personai par prasību neievērošanu stingrāk ierobežotā ģeogrāfiskajā zonā. Pilnu tabulu ar visiem pārkāpumiem un pārrēķinu euro atradīsi šajā rakstā zemāk, sadaļā “Sodi: skaitļi no likuma, nevis no ziņu virsraksta”.

Skaitļi paši par sevi nav lieli. Svarīgākais ir cits: sods var attiekties uz juridisko personu, kuras vārdā lidojums veikts, un pārtraukta filmēšanas diena parasti izmaksā vairāk nekā pats sods.

10. Ko ierakstīt līgumā

Drona kadri bieži ir tieši tie, ko klients vēlāk grib izmantot atsevišķi — mājaslapas galvenē, prezentācijā, reklāmā. Tāpēc līgumā ir vērts nofiksēt:

• ka producents nodrošina reģistrāciju, kvalifikāciju, apdrošināšanu un vajadzīgos saskaņojumus;
• kas notiek, ja saskaņojums netiek saņemts vai laikapstākļi neļauj lidot — vai filmēšanas diena tiek pārcelta un uz kā rēķina;
• kam pieder izejmateriāls (neapstrādātie faili) un uz cik ilgu laiku nodotas izmantošanas tiesības;
• vai drona kadrus drīkst izmantot ārpus konkrētā video — sociālajos tīklos, reklāmā, prezentācijās;
• kā tiek risināta situācija, ja kadrā nonākušas atpazīstamas personas.

Vairāk par tiesībām un līguma punktiem — rakstos par korporatīvo video B2B un par to, cik maksā video Latvijā.

Kā drona kadri ietekmē budžetu un grafiku

Drona filmēšana reti ir atsevišķa pozīcija “plus X eiro”. Tā ietekmē grafiku vairākos punktos:

Ja video paredzēts ES fondu projektam, jārēķinās arī ar publicitātes prasībām — emblēmu, paziņojumu un licences nosacījumiem. Par to atsevišķi rakstā par ES fondu publicitātes prasībām video.

Kad drona kadrs nav vajadzīgs

Godīgi: daļā projektu drona kadrs ir ieradums, nevis vajadzība. Tas nepalīdz, ja:

• objekts no gaisa izskatās kā jebkurš cits objekts — pelēks jumts un stāvlaukums nepārdod;
• video uzdevums ir paskaidrot procesu, nevis parādīt mērogu; tad labāk strādā 2D vai 3D animācija;
• materiāls galvenokārt tiks skatīts vertikāli telefonā, kur platie panorāmas kadri zaudē jēgu.

Ir arī ceturtais variants, kas 2026. gadā parādās arvien biežāk: “drona kadrs”, kas nemaz nav filmēts, bet ģenerēts ar AI. Tas ir likumīgi, bet tam ir savi noteikumi — ģenerēts vai būtiski pārveidots saturs jāmarķē, un platformām ir savas prasības. Par to sīkāk rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu, bet par robežu starp retušu un ģenerēšanu — rakstā par to, vai Generative Fill jāmarķē kā AI saturs.

Uzņēmumam, kas pārdod savu objektu kā reālu, AI ģenerēts skats no gaisa ir riskants arī bez marķēšanas jautājuma: ja attēls rada priekšstatu, kas neatbilst īstenībai, tas var būt negodīgas komercprakses jautājums.

7 kļūdas, ko redzu visbiežāk

1. Vietu pārbauda filmēšanas dienā. Zonu karte jāatver tad, kad izvēlas datumu, nevis kad komanda jau ir uz vietas.
2. Pieņem, ka mazs drons nozīmē mazāk prasību. Kamera padara reģistrāciju obligātu arī zem 250 g.
3. Jauc A1/A3 apliecību ar A2. Pilsētas kadriem ar C2 klases dronu vajag klātienes eksāmenu.
4. Nav rezerves datuma. Vējš atceļ vairāk lidojumu nekā aizliegumi.
5. Neviens nebrīdina cilvēkus objektā. Informatīvā zīme ir lētākais risinājums, ko DVI pati iesaka.
6. Drona kadrus nolīgst atsevišķi no video komandas. Tad krāsas, gaisma un ritms nesakrīt ar pārējo materiālu.
7. Aizmirst par galarezultātu. Ja video ies sociālajos tīklos, tam vajag arī subtitrus un piekļūstamību, ne tikai skaistu kadru.

Specifiskā kategorija: kad tavs kadrs vairs neietilpst atvērtajā

Lielākā daļa reklāmas un uzņēmuma video kadru no gaisa iekļaujas atvērtajā kategorijā — tajā nav vajadzīga ne deklarācija, ne atļauja, tikai reģistrācija, kvalifikācija un apakškategorijas nosacījumi. Problēma rodas tad, kad ideja prasa tieši to, ko atvērtā kategorija neļauj. CAA publicētais saraksts, kas nozīmē specifisko kategoriju, izskatās tā:

No specifiskās kategorijas ir divas izejas, un tās atšķiras pēc laika un cenas. Pirmā — ekspluatācijas deklarācija, ja lidojums atbilst kādam no regulējumā publicētajiem standarta scenārijiem (STS). Otrā — Civilās aviācijas aģentūras izsniegta ekspluatācijas atļauja, ja risku novērtējums parāda, ka plānotās paaugstināta riska darbības ar ieviestajiem riska mazināšanas pasākumiem ir pieņemami drošas.

Atļaujas pieteikumu gatavo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2019/947 11. pantā minēto riska novērtējumu, un tam pievieno: risku novērtējumu pēc SORA metodoloģijas vai atsauci uz kādu no iepriekš definētajiem risku novērtējumiem (PDRA), riska mazināšanas pasākumu sarakstu, ekspluatācijas rokasgrāmatu, apstiprinājumu par apdrošināšanas segumu pirms lidojumu uzsākšanas un apliecinājumu par pakalpojuma apmaksu pēc CAA cenrāža. EASA vadlīnijās ir publicēti četri iepriekš definēti risku novērtējumi divās grupās — PDRA-S (atbilst standarta scenārijiem) un PDRA-G (vispārīgāki scenāriji). Piemēram, PDRA-S01 attiecas uz lidojumiem tiešā redzamībā apdzīvotās vietās virs kontrolētas zemes teritorijas, līdz 120 m, ar dronu, kuram maksimālie gabarītizmēri ir zem 3 m un tipiskā kinētiskā enerģija zem 34 kJ.

Divas lietas, kas pasūtītājam maina plānošanu. Pirmkārt, CAA norāda tieši: atļauja jāsaņem neatkarīgi no veikto lidojumu mērķa vai lietotāja statusa — arī fiziskai personai atpūtas nolūkos. Tas nozīmē, ka arguments “mēs jau nefilmējam reklāmai” nestrādā. Otrkārt, ekspluatācijas atļaujas izsniedz ilgtermiņā, bet CAA brīdina, ka atsevišķās vietās vai pie konkrētiem nosacījumiem katru individuālo lidojumu vai lidojumu sēriju var nākties papildus saskaņot ar citām iestādēm. Atļauja kabatā nav tas pats, kas atļauts lidojums tajā dienā un tajā vietā.

Pilotam specifiskajā kategorijā ar A1/A3 tiešsaistes apliecinājumu nepietiek. Standarta scenārijiem vajag atsevišķu teorētisko zināšanu eksāmenu klātienē — 40 jautājumi 40 minūtēs (30 jautājumi, ja jau ir A2 kompetences sertifikāts), nokārtots no 75 % pareizām atbildēm, pirmreizējā kārtošana 20 EUR. Iegūtais sertifikāts ir derīgs piecus gadus un atzīts visā Eiropas Savienībā, bet papildus tam pilotam vajag akreditāciju par attiecīgā standarta scenārija praktiskās apmācības pabeigšanu.

Ko prasīt: ja brīfā ir kāds no augšējās tabulas punktiem, prasi atbildi vienā teikumā — vai šis kadrs iet atvērtajā kategorijā, vai ar deklarāciju, vai ar ekspluatācijas atļauju, un cik ilgi tas aizņem. Šo jautājumu ir vērts uzdot jau brīfa stadijā, nevis pēc tam, kad datums ir apstiprināts.

Kas drīkst aizvērt gaisu virs tavas filmēšanas vietas

UAS ģeogrāfisko zonu nenosaka pilots un ne vienmēr lidosta. Ministru kabineta noteikumi Nr. 248 uzskaita, kuri subjekti ir tiesīgi ierosināt zonas noteikšanu un cik tālu horizontālā plaknē tā var sniegties. Šis saraksts ir vienīgais veids, kā iepriekš saprast, kāpēc kāda konkrēta vieta pēkšņi ir ierobežota.

Trīs noteikumu punkti, kas šo tabulu padara praktisku. 11. punkts: zonas parasti veido augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas, bet virs tabulā minētajiem objektiem un gadījumos, kad CAA objektīvu iemeslu dēļ tā nolemj, zona var būt arī augstāka. 12. punkts: ja vairākas zonas pārklājas, tiek piemēroti visās zonās noteiktie nosacījumi — izņemot atvieglojuma zonas, kurās atkāpes ir tieši norādītas. Tas nozīmē, ka vienas zonas saskaņojums neatbrīvo no otras. 13. punkts: zonu izveido uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus, tāpēc pērnais ekrānuzņēmums nav pierādījums par šodienu.

Un vēl viens apstāklis, kas izskaidro nepatīkamos pārsteigumus. Zonas pieteikuma termiņi noteikumu 38. punktā ir īsi: zonu, kuras darbības termiņš nepārsniedz 30 kalendāra dienas, var pieteikt vēl 10 darbdienas pirms tās spēkā stāšanās, bet ilgāku zonu — 30 dienas iepriekš. Praksē tas nozīmē, ka virs vietas, kur tu plāno filmēt pēc mēneša, zona var parādīties pēc tam, kad līgums jau parakstīts. Ārkārtas vai neatliekamā gadījumā lēmumu par zonas noteikšanu var pieņemt arī Valsts policija — sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai — vai Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs.

Ko prasīt: saskaņojuma pārbaudi ne tikai pirms piedāvājuma, bet vēlreiz filmēšanas nedēļā, un atbildi uz jautājumu, kas notiek ar budžetu, ja zona parādās pēc līguma parakstīšanas. Tas ir līguma, nevis labas gribas jautājums.

Saskaņojuma termiņi, kas tiešām ir noteikumos

Uz jautājumu “cik ilgi jāgaida saskaņojums” atbilde parasti skan “pāris dienas”. Noteikumos Nr. 248 ir konkrētāk, un šie skaitļi ir tie, ar kuriem vērts plānot grafiku.

Noteikumi arī šķir divas lietas, ko sarunā bieži sauc vienā vārdā. Saskaņošana ir lidojuma pieteikuma apstiprināšana, ko veic, plānojot lidojumu noteiktu laiku pirms tā uzsākšanas. Koordinācija ir darbības, kas papildus notiek tieši pirms lidojuma vai lidojumu sērijas, lidojuma laikā vai tūlīt pēc tā pabeigšanas (37. punkts). Tas nozīmē, ka pat ar saskaņojumu rokā filmēšanas dienā var būt vēl viens zvans vai pieteikšanās — un tam grafikā jābūt vietai.

Pieteikumā par plānoto lidojumu norāda lidojuma ģeogrāfiju, sākuma un beigu datumu un laiku, maksimālo lidojuma augstumu, lidojuma mērķi un — ja lido specifiskajā kategorijā — CAA izsniegtās ekspluatācijas atļaujas veidu un numuru (54. punkts). Lidojuma mērķis pieteikumā ir iemesls, kāpēc pasūtītājam ir vērts laikus pateikt, ko tiešām filmēs: “uzņēmuma video” un “pasākuma tiešraide” zonas pārvaldītājam nav viens un tas pats.

No 2026. gada 18. februāra pieteikumus un saziņu bezpilota gaisa kuģu jomā veic Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā, kas likumā “Par aviāciju” (117.¹² pants) ir nostiprināta kā valsts informācijas sistēma ar CAA kā pārzini. Tajā izveidots dokuments ir derīgs arī bez rekvizīta “paraksts”, un paziņojumu papildus nosūta uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Praktiski tas nozīmē, ka saskaņojums vairs nav e-pasta sarakste, bet ieraksts sistēmā — un to var prasīt kā pierādījumu.

Ko prasīt: plānojot pasākuma filmēšanu vai filmēšanu pilsētas centrā, grafikā ieliec saskaņojumam pilnu nedēļu, bet objektiem ar pārklājošām zonām — mēnesi. Pārējie saskaņojumi, kas nav saistīti ar gaisa telpu, ir atsevišķs process un notiek paralēli.

Kas tevi var apturēt filmēšanas laukumā

Dronu jomā uzraudzība nav vienā iestādē. Likuma “Par aviāciju” 125. pants sadala administratīvā pārkāpuma procesu pa iestādēm, un no tā izriet, kas reāli var pienākt klāt filmēšanas laikā.

PTAC loma šeit ir tā, ko visvieglāk palaist garām. Likuma 117.¹¹ pants nosaka, ka PTAC organizē un veic ES tirgū laisto un ienākošo bezpilota gaisa kuģu sistēmu uzraudzību saskaņā ar Regulas Nr. 2019/945 35. pantu. Tas ir tas pats centrs, kas uzrauga ražojumu drošumu un marķējumu — tāpēc jautājums par C klases marķējumu nav tikai pilota, bet arī preces atbilstības jautājums.

Sodi: skaitļi no likuma, nevis no ziņu virsraksta

Dronu sodi parasti tiek citēti no ziņu kopsavilkumiem. Pirmavots ir likuma “Par aviāciju” 124.¹ pants redakcijā, kas stājās spēkā 2026. gada 18. februārī. Likums apmērus izsaka naudas soda vienībās; viena vienība pēc Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrās daļas ir pieci euro. Zemāk — pārkāpumi, kas var skart komerciālu filmēšanu, ar pārrēķinu.

Atsevišķi der zināt vienu daļu, kas neattiecas uz pilotu. Par atļaujas izsniegšanu lidot tuvāk par noteikto attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas bez saskaņojuma ar pašvaldību vai bez sabiedrības informēšanas sods ir līdz 140 vienībām fiziskai personai un līdz 400 vienībām juridiskai personai. Tas ir sods tam, kas atļauju izsniedz, nevis tam, kas lido — un tas izskaidro, kāpēc pasākuma organizators reizēm atsakās dot “mutisku labi”.

Skaitļi joprojām nav lieli salīdzinājumā ar filmēšanas dienas izmaksām. Svarīgākais ir cits: sods var attiekties uz juridisko personu, kuras vārdā lidojums veikts, un lēmums par pārkāpumu paliek dokumentos, kurus pēc tam prasa iepirkumos un lielos objektos.

Privātums nav tikai VDAR jautājums — tas ir ierakstīts pašā aviācijas likumā

Par drona kadriem un personas datiem parasti runā, atsaucoties uz vispārīgo datu aizsardzības regulu. Latvijā ir vēl viens, tiešāks pamats. Likuma “Par aviāciju” 117.¹ panta pirmā daļa nosaka, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumus veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, citu gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, valsts aizsardzības un drošības intereses un nenodarītu kaitējumu videi. Privātums tur ir nosaukts vārdā, vienā rindā ar dzīvību un mantu, un tas ir lidojumu noteikums, nevis tikai datu apstrādes princips.

Praksē tas maina divas lietas. Pirmkārt, kadrs, kurā redzami kaimiņa pagalms, logi vai cilvēki, kas nav saistīti ar filmēšanu, nav tikai datu aizsardzības risks — tas var būt lidojuma noteikumu pārkāpums. Otrkārt, atbilde “mēs to izgriezīsim montāžā” neattiecas uz pašu lidojumu. Tāpēc maršruts un kadru saraksts ir jāsaskaņo pirms izbraukšanas, nevis jālabo pēc tam. Kā noformēt piekrišanu filmēšanai darbiniekiem, klientiem un bērniem, ir atsevišķa saruna, bet drona gadījumā tai jānotiek agrāk, jo no gaisa kadrā iekļūst cilvēki, kuriem neviens neko nepaprasīja.

Tajā pašā pantā ir norma, par kuru atceras reti un kas producentam var izmaksāt dienu. Trešā daļa nosaka, ka bezpilota gaisa kuģu lidojumi nedrīkst ierobežot vai kavēt valsts institūciju darbības, kas saistītas ar reaģēšanas un avārijas seku likvidēšanas darbiem, un ka lidojumus avārijas, negadījuma vai ugunsgrēka vietā, kur notiek reaģēšanas darbi, atļauts veikt tikai pēc saskaņošanas ar reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāju. Ja filmēšanas dienā blakus notiek kāds negadījums vai mācības, lidojums apstājas, līdz tas ir saskaņots ar darbu vadītāju uz vietas.

Ceturtā daļa pievieno vēl vienu: tālvadības pilotam vai novērotājam ir aizliegts atteikties no izelpas gaisa pārbaudes vai medicīniskās pārbaudes alkohola un citu vielu noteikšanai. Objektos, kur ir apsardze vai darba aizsardzības režīms, tas nozīmē, ka drona pilots ir tāds pats pārbaudāms darbinieks kā jebkurš cits laukumā.

Ko prasīt: maršruta skici ar atzīmētajām vietām, kur kadrā var iekļūt svešs īpašums vai nepiederoši cilvēki, un vienošanos, ko dara, ja laukumam blakus sākas reaģēšanas darbi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai man kā pasūtītājam pašam kaut kur jāreģistrējas?

Ja lidojumu veic producents savā vārdā ar savu dronu, reģistrējas producents. Ja uzņēmums pērk dronu un filmē pats sava uzņēmuma vārdā, tad par UAS ekspluatantu jāreģistrējas uzņēmumam.

Vai drīkst filmēt savu ēku pilsētas centrā?

Atkarīgs no drona klases un no zonas. Ar C0, C1 vai C2 klases dronu apbūvētā teritorijā lidot drīkst, ievērojot attālumus no cilvēkiem; ar dronu bez klases marķējuma — ne tuvāk par 150 m no apbūves. Papildus jāpārbauda, vai vieta nav ierobežojošā vai aizliedzošā zonā.

Cik augstu drīkst pacelt dronu?

Atvērtajā kategorijā līdz 120 m, ja konkrētajā vietā nav noteikts zemāks ierobežojums. Lidostu tuvumā ierobežojumi ir stingrāki.

Vai drīkst filmēt pasākumu no gaisa?

Virs cilvēku pulcēšanās vietām atvērtajā kategorijā lidot nav atļauts. Iespējami risinājumi ir kadrs no malas, ievērojot attālumu, vai lidojums specifiskajā kategorijā ar atbilstošu atļauju.

Vai drona kadriem vajag atsevišķu apdrošināšanu?

A1 apakškategorijā apdrošināšana nav obligāta, A2 un A3 minimālais limits ir 50 000 EUR, bet virs 20 kg — 1 000 000 EUR. Neatkarīgi no obligātuma polise ir tas, ko lielu objektu apsardze prasa vispirms.

Cik ilgi jāgaida saskaņojums?

Zonās, kas izveidotas civilās aviācijas lidojumu drošumam, lidlauks vai gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs pieteikto lidojumu izvērtē termiņā, kas nepārsniedz piecas darbdienas, bet, ja jāmaina lidojuma laiks vai vieta vai jāievieš papildu riska mazināšanas pasākumi, termiņu var pagarināt līdz 30 dienām (MK noteikumu Nr. 248 58. punkts). Citiem zonu pārvaldītājiem ir savas kārtības — piemēram, KNAB prasa pieteikumu vismaz piecas dienas iepriekš. Drošākais pieņēmums vienai zonai ir nedēļa, bet pārklājošām zonām — mēnesis.

Vai ārvalstu operators drīkst filmēt Latvijā?

Atvērtajā kategorijā — jā, ja ir reģistrācija savā valstī un ievēroti Latvijas ģeogrāfisko zonu nosacījumi; tālvadības pilota kvalifikācija ir atzīta visā ES. Specifiskajā kategorijā tas ir citādi: ekspluatācijas atļauju izsniedz valstī, kurā operators reģistrēts, un, lai lidotu ārpus tās, jāvēršas attiecīgās valsts kompetentajā iestādē ar pieteikumu, kurā ir reģistrācijas valstī izsniegtās atļaujas kopija un informācija par plānoto lidojuma vietu un ar to saistītajiem riskiem. CAA tam ir atsevišķa veidlapa (Regulas Nr. 2019/947 13. pants) un publicēts vietējo nosacījumu saraksts. Tas pats attiecas uz Latvijas operatoru, kas filmē ārzemēs.

Vai AI ģenerēts skats no gaisa var aizstāt drona kadru?

Tehniski jā, juridiski ar nosacījumiem: ģenerēts saturs ir jāmarķē, un tas nedrīkst radīt maldinošu priekšstatu par reālu objektu.

Vai specifiskajā kategorijā obligāti jāgaida CAA atļauja?

Ne vienmēr. Ja lidojums atbilst kādam no regulējumā publicētajiem standarta scenārijiem, pietiek ar ekspluatācijas deklarāciju, kuras atbilstību pārbauda CAA. Ekspluatācijas atļauja ar pilnu SORA riska novērtējumu vajadzīga tad, kad standarta scenārijs neder. Abos gadījumos pilotam papildus vajag STS teorētisko zināšanu sertifikātu un akreditāciju par praktisko apmācību.

Vai privāts, nekomerciāls lidojums ir brīvāks?

Nē. CAA to formulē tieši: ekspluatācijas atļauja un gaisa telpas izmantošanas atļauja jāsaņem neatkarīgi no lidojuma mērķa un lietotāja statusa — arī fiziskai personai, kas lido atpūtas nolūkos. Prasības nosaka risks, nevis tas, vai par kadriem kāds maksā.

Kas notiek, ja ģeogrāfiskā zona parādās pēc līguma parakstīšanas?

Tas ir reāls scenārijs: zonu ar darbības termiņu līdz 30 kalendāra dienām var pieteikt vēl 10 darbdienas pirms spēkā stāšanās, un ārkārtas gadījumā lēmumu var pieņemt arī Valsts policija. Tāpēc līgumā vērts paredzēt, kas notiek ar datumu un budžetu, ja gaisa kadri kļūst neiespējami no pasūtītāja un producenta neatkarīgu iemeslu dēļ.

Vai viens saskaņojums atbrīvo no pārējiem?

Nē. Ja vairākas UAS ģeogrāfiskās zonas pārklājas, piemēro visās zonās noteiktos nosacījumus — izņēmums ir tikai atvieglojuma zonas, kurās atkāpes ir tieši norādītas (MK noteikumu Nr. 248 12. punkts). Turklāt zonas pārvaldītājs saskaņošanas gaitā var pieprasīt mainīt lidojuma laiku un vietu.

Kurš atbild, ja drons sabojā klienta īpašumu?

Obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana sedz trešo personu zaudējumus — veselību, dzīvību, mantu un vidi. Tā nesedz ne paša drona bojājumus, ne producenta zaudējumus. Ja filmēšana notiek pie dārgas iekārtas, jautājums par papildu segumu un atbildības griestiem jārisina līgumā pirms filmēšanas.

Avoti

• Likums “Par aviāciju” — 117.¹, 117.³, 117.⁵, 117.⁶, 117.¹⁰, 117.¹¹, 117.¹², 124.¹ un 125. pants
• MK noteikumi Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” — 11., 12., 13., 22.–33., 37., 38., 54., 57. un 58. punkts
• MK noteikumi Nr. 447 par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu — 2. un 3. punkts
• Administratīvās atbildības likums — 16. pants (naudas soda vienība)
• CAA — specifiskā kategorija
• CAA — specifiskās kategorijas ekspluatācijas atļaujas un PDRA
• CAA — tālvadības pilotu teorētisko zināšanu eksāmens standarta scenārijiem (STS)
• CAA — UAS ekspluatanta reģistrācija
• CAA — atvērtā kategorija
• CAA — tālvadības pilotu kvalifikācija
• CAA — apdrošināšanas prasības
• CAA — UAS ģeogrāfiskās zonas
• CAA informatīvais materiāls “Prasības dronu lidojumu veikšanai atvērtās kategorijas ietvaros”, v3.0, 09.07.2025.
• VAS “Latvijas gaisa satiksme” — UAS ģeogrāfisko zonu karte
• MK noteikumi Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” (23.04.2024.)
• MK noteikumi Nr. 447 par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu bezpilota gaisa kuģu lidojumiem
• Datu valsts inspekcija — drona izmantošana un personas datu apstrāde
• LV portāls — sodi dronu lidojumu drošuma jomā (spēkā no 18.02.2026.)
• KNAB — dronu lidojumu saskaņošanas kārtība

Saistītie raksti

• Kā izvēlēties video producentu Latvijā
• Video cenu ceļvedis Latvijā 2026
• Korporatīvais video B2B: 5 formāti
• ES fondu publicitātes prasības video
• AI satura marķēšana un ES AI Akts
• Sociālo tīklu audits
• Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā
• Pasākuma video uzņēmumam: ko saskaņot pirms filmēšanas
• Video līgums ar producentu: ko obligāti ierakstīt
• Filmēšanas atļaujas Latvijā: ko tiešām vajag saskaņot

Plāno video, kurā vajadzīgi kadri no gaisa? Pastāsti par projektu — pārbaudīsim vietu un zonas jau pirms datuma apstiprināšanas.