Īsā atbilde: AI ģenerēts “lietotāju saturs” ir droši lietojams tur, kur tas neizliekas par reālu klienta pieredzi. Brīdī, kad izdomāts cilvēks ekrānā saka “es to nopirku un man patīk”, tā vairs nav radoša izvēle — Latvijā tā ir maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos, un platformas to arī pašas atzīmē vai noraida.
AI UGC (angliski AI-generated user-generated content) pēdējā gada laikā kļuvis par vienu no pieprasītākajām reklāmas formām: mākslīgi ģenerēts cilvēks, kas kamerā tur produktu un runā skriptu, kas izklausās pēc atsauksmes. Iemesls ir vienkāršs — desmit varianti vienā dienā, bez kastinga, bez filmēšanas dienas, bez honorāra. Jautājums nav, vai tas ir lēti. Jautājums ir, kur ir robeža, aiz kuras tas sāk maksāt dārgāk, nekā ietaupa.
Trīs līmeņi, kas parasti tiek sajaukti vienā
“AI reklāma” ikdienas sarunā apzīmē trīs pilnīgi atšķirīgas lietas ar pilnīgi atšķirīgu risku. Pirms izlemt, vai drīkst, vajag saprast, kurā līmenī atrodas konkrētais materiāls.
| Līmenis | Piemērs | Vai jāmarķē | Juridiskais risks |
|---|---|---|---|
| 1. AI kā rīks | Fona notīrīšana, gaismas korekcija, trokšņa noņemšana, subtitri, montāžas palīgs | Parasti nē | Praktiski nav |
| 2. AI kā attēls vai vide | Pilnībā ģenerēts produkta kadrs, animēta vide, izdomāta ainava, b-roll bez cilvēka apgalvojuma | Jā, ja aina izskatās reāla | Zems, ja marķēts |
| 3. AI kā “klients” | Ģenerēts cilvēks, kas stāsta par savu pieredzi ar produktu; klonēta balss; izdomāta atsauksme | Jā — un ar to nepietiek | Augsts — aizliegta komercprakse |
Pirmie divi līmeņi ir darba rīki. Trešais ir apgalvojums par faktu — ka pastāv apmierināts klients ar konkrētu pieredzi. Ja tāda cilvēka nav, marķējums “AI ģenerēts” problēmu neatrisina, jo problēma nav tehnoloģijā, bet apgalvojuma nepatiesumā.
Latvijas melnais saraksts: ne viens punkts, bet četri
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. pantā ir uzskaitīta komercprakse, kas jebkuros apstākļos ir maldinoša. Tas nozīmē, ka PTAC nav jāpierāda ne tas, ka kāds patiešām tika maldināts, ne tas, ka kāds cieta zaudējumus. Pietiek konstatēt pašu darbību.
Sarunās par AI UGC parasti tiek pieminēts viens punkts — 22. Patiesībā ģenerēta “klienta” reklāma var vienlaikus skart četrus, un tie ir savstarpēji neatkarīgi: pietiek ar vienu.
| 11. panta punkts | Ko tas aizliedz | Kā tas izpaužas AI UGC |
|---|---|---|
| 11) | Apmaksātu redakcionālo saturu (reklāmrakstu), kas nav skaidri norādīts patērētājam identificējamā veidā | Ģenerēts “atsauksmes video”, kas publicēts kā parasts ieraksts bez reklāmas atzīmes |
| 22) | Sniegt nepatiesu informāciju vai radīt nepatiesu priekšstatu, ka rīkojies ar savu saimniecisko darbību nesaistītā nolūkā, vai pašam uzdoties par patērētāju | Uzņēmuma radīts tēls, kas runā kā privātpersona |
| 26) | Apgalvot, ka atsauksmes snieguši patērētāji, kuri faktiski lietojuši vai iegādājušies preci, neveicot pamatotus un samērīgus pasākumus, lai to pārbaudītu | “Klientu atsauksmju” sadaļa, kurā daļa ierakstu ir ģenerēti vai nepārbaudīti |
| 27) | Sniegt nepatiesas patērētāju atsauksmes vai ieteikumus, algot citu personu to darīt, kā arī sagrozīt patērētāju atsauksmes vai ieteikumus | Ģenerēta atsauksme — un arī reālas atsauksmes pārveidošana ar AI |
26. un 27. punkts likumā ir kopš 2023. gada 2. marta, un praksē tie ir svarīgākie. Iemesls: 27. punkts nerunā par izlikšanos par patērētāju. Tas runā par nepatiesu atsauksmi kā tādu. Ģenerēts cilvēks, kas kamerā saka “es to nopirku un man patīk”, ir nepatiesa patērētāja atsauksme arī tad, ja neviens skatītājs viņu nav noturējis par īstu.
Otrs, ko šis punkts aizliedz, ir sagrozīšana. Tā ir situācija, kas mazam uzņēmumam gadās biežāk nekā izdomāts klients: ir īsta atsauksme, bet to “uzlabo” — pārraksta tekstu, uzģenerē runājošu seju, kas to nolasa, klonē balsi, izgriež atrunas. Pamatā ir reāls cilvēks, bet rezultāts vairs neatspoguļo to, ko viņš teica.
26. punkts savukārt uzliek pienākumu, par ko reti kurš aizdomājas: ja publicē atsauksmes, ir jāveic pamatoti un samērīgi pasākumi, lai pārbaudītu, ka tās nāk no reāliem pircējiem. Pārkāpums ir nevis melošana, bet pārbaudes neveikšana. Uzņēmumam, kas savāc atsauksmes caur formu mājaslapā, tas nozīmē vienkāršu lietu: pasūtījuma numurs vai cits pierādījums ir jāglabā.
Latvijas norma nav vietējs izgudrojums — tā pārņem ES Direktīvas 2005/29/EK I pielikumu, kurā atsauksmju punkti parādījās ar 2019. gada “Omnibus” grozījumiem. Tas pats aizliegums darbojas visās ES dalībvalstīs, tāpēc eksporta kampaņa no tā neaizbēg, mainot valsti.
No 2026. gada 27. septembra melnais saraksts kļūst garāks
Ar 2025. gada 30. aprīļa grozījumiem, kas stājas spēkā 2026. gada 27. septembrī, 11. panta saraksts pieaug no 27 līdz 34 punktiem. Jaunie punkti pārņem ES Direktīvu 2024/825 un attiecas uz apgalvojumiem par ilgizturību, remontējamību un programmatūras atjauninājumiem.
| Jaunais punkts | Ko aizliedz no 27.09.2026. |
|---|---|
| 28) | Noklusēt, ka programmatūras atjauninājums negatīvi ietekmēs preces vai digitālā pakalpojuma darbību |
| 29) | Norādīt atjauninājumus kā nepieciešamus, ja faktiski tie uzlabo tikai funkcionalitātes īpašības |
| 30) | Reklamēt preci, kurā iestrādāta ilgizturību ierobežojoša funkcija, ja uzņēmumam par to ir pieejama informācija |
| 31) | Nepatiesi apgalvot, ka precei normālas lietošanas apstākļos ir konkrēta ilgizturība |
| 32) | Raksturot preci kā remontējamu, ja remonts nav iespējams |
| 33) | Rosināt nomainīt patērējamās sastāvdaļas ātrāk, nekā tas tehniski nepieciešams |
| 34) | Noklusēt vai nepatiesi apgalvot par funkcionalitātes pasliktināšanos, lietojot cita ražotāja daļas |
Saistība ar AI reklāmu ir netieša, bet reāla: jaunie punkti aizliedz nevis paņēmienu, bet apgalvojumu. Ģeneratīvs rīks uzraksta pārliecinošu skriptu ātrāk, nekā kāds paspēj pārbaudīt, vai apgalvojums ir patiess. Ja kampaņa startē oktobrī un skriptā ir vārdi “kalpos gadiem”, “nesalūzt” vai “viegli salabojams”, šiem apgalvojumiem jau vajadzīgs pamatojums mapē, ne tikai tekstu autora pārliecība.
Cik maksā kļūda — un kas sodu samazina
Likuma 15.2 pants ļauj PTAC piemērot soda naudu līdz 4% no gada apgrozījuma. Ja komercprakse īstenota tikai Latvijas teritorijā, maksimums ir €300 000. Ja iestādei nav pieejama informācija par apgrozījumu vai sniegtā informācija ir nepatiesa, sods var būt līdz diviem miljoniem euro (Latvijas gadījumā — ne vairāk kā €300 000). Atsevišķi pastāv piespiedu nauda līdz €10 000 vienā reizē, ja iestādes lēmums netiek izpildīts labprātīgi.
Daudz mazāk zināms ir tā paša panta otrās daļas saraksts — apstākļi, ko iestāde ņem vērā, nosakot soda apmēru. Tajā ir vismaz trīs lietas, kas atrodas paša uzņēmuma rokās:
- vai komercprakses īstenotājs līdz lēmuma pieņemšanas dienai ir atlīdzinājis vai sācis atlīdzināt patērētājiem nodarītos zaudējumus;
- vai pārkāpums pārtraukts pēc paša iniciatīvas;
- vai pēdējo divu gadu laikā nav bijis atkārtots pārkāpums, kas konstatēts ar iestādes lēmumu vai rakstveida apņemšanos.
Tas maina rīcības loģiku brīdī, kad kļūda jau ir notikusi: kampaņas apturēšana pašam un ierakstu izņemšana nav vainas atzīšana — tas ir mīkstinošs apstāklis, kas ierakstīts likumā. Mazam uzņēmumam praksē sāpīgāks parasti ir cits sods — publisks PTAC lēmums, ko var izlasīt katrs potenciālais klients, un pienākums publicēt paziņojumu ar laboto informāciju.
ES AI Akts: marķēšanas pienākums jau ir spēkā
AI Akta 50. pants ir piemērojams no 2026. gada 2. augusta. Tā 2. punkts liek AI sistēmu piegādātājiem nodrošināt, ka ģenerētais saturs ir marķēts mašīnlasāmā formātā un atpazīstams kā mākslīgi radīts. Tā 4. punkts attiecas jau uz tevi kā sistēmas uzturētāju: kas ģenerē vai manipulē attēla, audio vai video saturu, kas ir dziļviltojums, tam ir jāizpauž, ka saturs ir mākslīgi ģenerēts vai manipulēts.
Izņēmums, uz kuru reklāma nevar paļauties
Regulas latviešu tekstā izņēmums skan tā: ja saturs ir daļa no acīmredzami mākslinieciska, radoša, satīriska, fikcionāla vai analoga darba vai programmas, pārredzamības pienākums ietver vienīgi šāda satura esamības izpaušanu piemērotā veidā, kas netraucē izrādīt vai baudīt darbu.
To mēdz lasīt kā “reklāma taču ir radošs darbs, tātad pietiek ar smalku atrunu”. Divi iemesli, kāpēc tas nestrādā. Pirmkārt, izņēmums nemaina pienākumu, tas maina tikai formu — atklāt joprojām vajag, tikai veidā, kas netraucē uztvert darbu. Otrkārt, atslēgas vārds ir “acīmredzami”. AI UGC reklāmas mērķis ir tieši pretējs: lai skatītājs to uztvertu kā reālu cilvēka pieredzi. Materiāls, kas ir veiksmīgs tikai tad, ja neizskatās fikcionāls, pēc definīcijas nav acīmredzami fikcionāls.
Sods par 50. panta pārkāpumu — un kāpēc mazam uzņēmumam tas rēķinās citādi
Par pārredzamības pienākumu neievērošanu 99. panta 4. punkta “g” apakšpunkts paredz administratīvo naudas sodu līdz 15 000 000 EUR vai līdz 3% no kopējā globālā apgrozījuma, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks. Šis skaitlis Latvijas rakstos parasti arī paliek — un tas ir pusi stāsta.
Otra puse ir 99. panta 6. punkts: mazo un vidējo uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu, gadījumā katrs sods ir līdz tam apmēram, kurš ir mazāks. Uzņēmumam ar, teiksim, €400 000 apgrozījumu tas nozīmē griestus 3% apmērā, nevis 15 miljonus. Tā nav atlaide — tas ir apstiprinājums, ka norma ir domāta piemērošanai arī maziem uzņēmumiem, nevis tikai platformām.
Prakses kodekss: aptuveni puse parakstītāju ir mazi uzņēmumi
2026. gada 10. jūnijā Eiropas Komisija publicēja galīgo Prakses kodeksu par AI ģenerēta satura caurskatāmību. Kodekss ir brīvprātīgs, bet Komisija to ir atzinusi par piemērotu rīku 50. panta izpildes apliecināšanai. Komisijas 2026. gada 31. jūlija paziņojumā minēts, ka kodeksa 1. sadaļu (piegādātājiem) bija parakstījuši 95, bet 2. sadaļu (ieviesējiem) — 192 parakstītāji, tostarp Deutsche Lufthansa, Getty Images, Lenovo, Bulgari un Iberdrola.
Svarīgākais tur ir viens teikums: aptuveni puse parakstītāju ir mazi un nesen dibināti uzņēmumi. Otro sadaļu var parakstīt arī uzņēmums, kas AI saturu tikai publicē, nevis izstrādā — tātad arī Latvijas zīmols, kas laiž reklāmu. Praktiskā nozīme: veidojas standarts, pēc kura pēc pāris gadiem vērtēs, vai tu rīkojies godprātīgi, un šajā standartā mazs uzņēmums nav novērotājs.
Kur tieši iet robeža starp “AI palīdzēja” un “AI radīja”, esmu sīkāk aprakstījis rakstā par Generative Fill un AI marķēšanu, bet plašāks konteksts par pašu AI Aktu ir stūrakmens rakstā par AI satura marķēšanu.
Platformas: etiķeti bieži uzliek viņi, ne tu
Vissvarīgākais, ko uzņēmumi neņem vērā: pat ja tu izlem nemarķēt, marķējums var parādīties tāpat — un tad izskatās, ka tu to slēpi.
| Platforma | Ko dara ar AI reklāmu | Sekas, ja neatklāj |
|---|---|---|
| TikTok Ads | Prasa uzlikt AIGC marķējumu vai savu skaidru atrunu, parakstu, ūdenszīmi vai uzlīmi. Nelieli uzlabojumi (gaisma, fona noņemšana, trokšņa mazināšana) nav jāatklāj | Reklāmas politika saka tieši: “If we identify AI-generated content that has not been disclosed, your ad will be rejected or restricted” |
| TikTok (organiskais) | Reālistiskas ainas ar sintētiskiem medijiem jāmarķē ar uzlīmi vai parakstu (“synthetic”, “fake”, “not real”, “altered”) | Nemarķēts reālistisks sintētisks saturs nav derīgs ieteikumu plūsmai; reālas privātpersonas līdzības izmantošana nav atļauta vispār |
| Meta (FB/IG) | Marķē reklāmas, kas veidotas ar Meta ģeneratīvajiem rīkiem, un automātiski atpazīst trešo pušu AI rīkus pēc nozares signāliem, uzliekot “AI info” atzīmi | Ja reklāmā ir AI ģenerēts fotoreālistisks cilvēks, atzīme parādās blakus “Sponsored” uzrakstam, nevis paslēpta zem trīspunktu izvēlnes |
| Google Ads | No 2026. gada jūlija pakāpeniski ievieš AI marķējuma iestatījumu Google Ads, Display & Video 360, Campaign Manager 360, Merchant Center un Ads Editor — tieši reklāmām ES, Indijā un Ņujorkā | Google brīdina, ka pati etiķete negarantē atbilstību likumam: atbildība par vietējiem noteikumiem paliek reklāmdevējam |
Secinājums ir nepatīkami vienkāršs: tu nekontrolē, vai etiķete parādīsies. Tu kontrolē tikai to, vai izskatīsies, ka biji godīgs pirms tam. Detalizēts platformu salīdzinājums ir atsevišķā rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.
Digitālo pakalpojumu akts: reklāmas atzīme nav platformas laipnība
Blakus AI Aktam darbojas otrs regulējums, par ko reklāmdevēji Latvijā runā reti — Digitālo pakalpojumu akts (DSA). Tā 26. panta 1. punkts prasa, lai lietotājs par katru konkrēto reklāmu varētu skaidri, uzskatāmi, nepārprotami un reāllaikā identificēt četras lietas: ka tā ir reklāma; personu, kuras vārdā tā tiek rādīta; personu, kas to finansē, ja tā nav tā pati; un jēgpilnu informāciju par galvenajiem parametriem, kas izmantoti mērķauditorijas noteikšanai.
Vēl praktiskāks ir 26. panta 2. punkts. Tas liek platformām nodrošināt lietotājiem funkciju, kas dod iespēju deklarēt, vai viņu saturs ir komercziņojums vai to ietver. Tas ir juridiskais pamats zem tā paša “branded content” vai “apmaksāta sadarbība” slēdža, ko radītāji mēdz uzskatīt par formalitāti. Ja radītājs, ar kuru uzņēmums sadarbojas, slēdzi neieslēdz, tā nav viņa privātā izvēle — tā ir atzīme, kuras trūkums ir redzams gan platformai, gan uzraugam.
Reklāmu repozitorijs: tavs AI “klients” paliek publisks vēl gadu
Šo argumentu es neesmu redzējis nevienā Latvijas rakstā par AI reklāmām, lai gan tas maina risku aprēķinu vairāk nekā sodu apmēri. DSA 39. pants liek ļoti lielām tiešsaistes platformām uzturēt publisku, ar meklēšanas funkciju aprīkotu reklāmu repozitoriju — visā reklāmas rādīšanas laikposmā un līdz vienam gadam pēc tam, kad reklāma pēdējo reizi parādīta.
| Kas repozitorijā ir par katru reklāmu | Ko tas nozīmē praksē |
|---|---|
| Reklāmas saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums | Pats video paliek apskatāms — arī tad, ja kampaņa sen beigusies |
| Persona, kuras vārdā reklāma rādīta, un persona, kas par to maksājusi | Aģentūra un zīmols ir sasaistīti vienā ierakstā |
| Laikposms, kurā reklāma rādīta | Var precīzi pateikt, cik ilgi materiāls bijis apritē |
| Vai reklāma adresēta konkrētām grupām un galvenie parametri | “Mēs to rādījām tikai šauram lokam” vairs nav arguments |
| Komercpaziņojumi, kas identificēti pēc 26. panta 2. punkta | Radītāja deklarācija par apmaksātu sadarbību nonāk turpat |
| Sasniegto pakalpojuma saņēmēju kopskaits | Ietekmes apmērs ir dokumentēts, nevis aplēšams |
Secinājums pasūtītājam: reklāmas materiāls nav pazūdošs saturs. To gadu pēc tam var atvērt konkurents, žurnālists vai uzraudzības iestāde — arī tad, ja tu pats esi aizmirsis, kurš vārds bija izdomātajam “klientam”. Ja tajā gadā mainās vērtējums par to, kas ir pieņemama AI reklāma, arhīvs jau ir uzkrāts, un tas ir uzkrāts par tevi.
39. panta 3. punktā ir arī pretējā puse: ja platforma reklāmu izņēmusi iespējamas nelikumības dēļ, repozitorijā vairs nav paša satura, bet paliek ieraksts par lēmumu. Tātad izņemšana no repozitorija pierādījumu nedzēš, tikai nomaina to, kas tur redzams.
Kad AI UGC tiešām strādā
- Koncepta testēšana pirms filmēšanas. Piecas āķa versijas ģenerētas vienā vakarā, palaistas kā testi, un tikai uzvarētājs tiek nofilmēts ar īstu cilvēku. Te AI ir pirmsražošanas rīks, nevis gala produkts — un tas ir lētākais veids, kā nesabojāt filmēšanas dienu.
- Produkts bez cilvēka apgalvojuma. Priekšmets telpā, iepakojums, faktūra, mērogs. Nav “klienta”, nav pieredzes stāsta — nav 22. punkta problēmas. Par to atsevišķi rakstīts AI produktu foto lapā.
- Vides un pārejas kadri. B-roll, kas aizpilda montāžu, kamēr runā īsts cilvēks vai balss aiz kadra.
- Hipotētiski un ilustratīvi scenāriji. “Kā tas izskatītos, ja…” — skaidri iezīmēta simulācija, nevis dokumentēta pieredze.
- Valodu versijas un lokalizācija jau nofilmētam materiālam, kur pamatā ir reāls cilvēks un reāla pieredze.
- Animācija un paskaidrojošie video, kur neviens neizliekas par reālu personu — te AI ir vienkārši ražošanas paātrinājums.
Kopīgā pazīme visiem sešiem: neviens ekrānā neuzdodas par tavu klientu.
Kad AI UGC kaitē zīmolam
- Izdomāta atsauksme. Ģenerēts cilvēks ar vārdu un stāstu par pieredzi, kuras nav bijis. Aizliegts jebkuros apstākļos.
- Reālas personas seja vai balss bez atļaujas. TikTok kopienas vadlīnijas aizliedz sintētiskus medijus ar reālas privātpersonas līdzību un publisku personu izmantošanu komerciāliem ieteikumiem.
- Rezultātu pārspīlēšana. TikTok reklāmas politika prasa, lai reklāma un galalapa nesolītu un nepārspīlētu produkta efektu — ar AI to izdarīt ir daudz vieglāk nejauši.
- B2B pārdošana. Ja pircējs ir uzņēmums, kas pirms līguma pārbauda tavu profilu, atpazīts AI “klients” nav zaudēta reklāma — tā ir zaudēta uzticība visam pārējam, ko esi publicējis.
- Regulētas nozares. Veselība, finanses, izglītība, darba drošība — jomas, kur apgalvojums par rezultātu pats par sevi jau ir riskants. Kā darba drošības saturu veidot pārbaudāmi, esmu aprakstījis darba drošības video lapā.
Ja pārdod ASV tirgū: tur ir atsevišķs noteikums par atsauksmēm
Latvijas uzņēmumam, kas reklamējas ASV auditorijai, ES regulējums nav vienīgais. Kopš 2024. gada 21. oktobra spēkā ir ASV Federālās tirdzniecības komisijas noteikums par patērētāju atsauksmēm un ieteikumiem (16 CFR 465). Tā 465.2. pants nosaka, ka par negodīgu un maldinošu praksi uzskatāma atsauksmes vai ieteikuma radīšana, pārdošana vai izplatīšana, kas būtiski maldina par vienu no trim lietām:
- ka atsauksmes vai ieteikuma sniedzējs vispār eksistē (“that the reviewer or testimonialist exists”);
- ka viņš ir lietojis preci vai pakalpojumu vai citādi ar to saskāries;
- kāda bijusi viņa pieredze ar preci vai pakalpojumu.
Pirmais punkts ir uzrakstīts tieši par šo gadījumu. Latvijas likums aizliedz uzdošanos par patērētāju un nepatiesu atsauksmi; ASV noteikums atsevišķi nosauc neesošu cilvēku. Rezultāts abās vietās sakrīt, bet formulējums ASV pusē ir vēl grūtāk apejams: nav jāvērtē, vai kāds maldināts — pietiek ar to, ka atsauksmes sniedzēja nav.
FTC pati skaidro, ka vispārēja aizlieguma lietot AI ģenerētus avatarus mārketingā noteikumā nav. Robeža ir tā pati, kas Latvijā: avatars, kas ir acīmredzams ilustrācijas paņēmiens, ir viens; avatars, kas sniedz atsauksmi, ir cits. Noteikuma definīcijās atsevišķi minēti arī “fake indicators of social media influence” — sekotāji, skatījumi un komentāri no kontiem, kas nav saistīti ar reālu cilvēku.
Atšķirība ir sekās. Par apzinātiem pārkāpumiem noteikums ļauj tiesai piemērot civiltiesisku naudas sodu, un pašreizējā inflācijai koriģētā maksimālā likme pēc FTC likuma 5.(m)(1)(A) punkta ir 53 088 USD — par pārkāpumu, nevis par kampaņu.
Ko ierakstīt brīfā un līgumā ar aģentūru
Lielākā daļa problēmu rodas nevis tāpēc, ka kāds apzināti melo, bet tāpēc, ka brīfā par AI nav pateikts nekas, un izpildītājs izvēlas ātrāko ceļu. Šos formulējumus var ielikt jau piedāvājuma pieprasījumā — tie neizmaksā neko un noņem lielāko daļu vēlākā strīda.
| Ko nosegt | Formulējums brīfā | Kāpēc tas tur ir |
|---|---|---|
| AI izmantošanas apjoms | Norādiet, kuri kadri, balsis un teksti būs pilnībā vai daļēji ģenerēti | Bez tā nav iespējams izlemt, kas jāmarķē |
| Cilvēks kadrā | Reklāmā nedrīkst parādīties ģenerēts cilvēks, kas stāsta par savu pieredzi ar produktu | 11. panta 22. un 27. punkts |
| Reālas personas līdzība | Ja izmantota reālas personas seja vai balss, rakstiska piekrišana pievienojama nodevumam | Personas dati un tiesības uz savu attēlu |
| Atsauksmes | Katrai publicētai atsauksmei pievienojams pierādījums par pirkumu vai sadarbību | 26. punkta pārbaudes pienākums |
| Marķējums | Marķējums iededzināms pašā materiālā, ne tikai platformas slēdzī | Video tiek pārpublicēts citur |
| Apgalvojumi | Katram skaitliskam, ilgizturības vai remontējamības apgalvojumam pievienojams avots | No 27.09.2026. paplašinātais aizliegto praksi saraksts |
| Dokumentācija | Nodevumā iekļauj izmantoto rīku sarakstu, datumus un saglabātas uzvednes | Uzraudzības iestāde drīkst pieprasīt pierādījumus par informācijas patiesumu |
| Atbildības sadalījums | Kurš sagatavo atbildi, ja uzraugs pieprasa pierādījumus, un kurš sedz izmaksas | Bez šī punkta atbild pasūtītājs viens pats |
Kā šos punktus pārnest pašā līgumā — kuras tiesības nodot, kā formulēt garantijas un kas notiek, ja materiāls jāizņem — esmu detalizēti aprakstījis rakstā par video līgumu ar producentu. Ja reklāmā parādās reāli cilvēki reālās situācijās, noder arī raksts par pasākuma video saskaņojumiem.
Ja AI “klients” jau ir publicēts
Šī raksta praktiskākā daļa attiecas uz tiem, kam materiāls jau ir apritē. Secība ir svarīga.
- Aptur kampaņu. Ne pārtaisi, ne pārraksti aprakstu — vispirms aptur rādīšanu.
- Saglabā pierādījumus. Ekrānuzņēmumi, rīku saraksts, datumi, kas un kad pieņēma lēmumu. Tas būs vajadzīgs gan uzraugam, gan sarunai ar aģentūru.
- Izņem vai pārmarķē. Ja materiālā ir ģenerēts “klients”, marķējums nepalīdz — tas jāizņem. Ja ir tikai ģenerēta vide vai produkta kadrs, pietiek ar skaidru marķējumu.
- Sakārto mājaslapas atsauksmju sadaļu. Katrai atsauksmei vai nu ir pierādījums, ka to sniedzis reāls pircējs, vai tā tiek noņemta.
- Pieraksti iekšējo kārtību, lai tas neatkārtotos — paraugs un sadaļu saraksts ir rakstā par AI satura politiku uzņēmumam.
- Ja platforma materiālu jau noņēmusi, apelācijas termiņi un kārtība ir aprakstīti rakstā par to, ko darīt, ja platforma noņem AI video.
Pirmie divi soļi nav formalitāte. Pārkāpuma pārtraukšana pēc paša iniciatīvas un zaudējumu atlīdzināšana ir tieši tie apstākļi, kas likumā ierakstīti kā vērā ņemami, nosakot soda apmēru. Tas, ko izdari pats pirmajā nedēļā, ir lētākais, ko šajā situācijā vispār var izdarīt.
Kontrolsaraksts pirms palaišanas
- Vai kāds ekrānā apgalvo par savu pieredzi ar produktu? Ja jā — vai šis cilvēks eksistē?
- Vai aina izskatās reāla? Ja jā — tai vajag marķējumu arī tad, ja tur nav cilvēka.
- Vai izmantota reālas personas seja vai balss? Vai ir rakstiska atļauja?
- Vai kāda reāla atsauksme ir pārveidota, saīsināta vai “atdzīvināta” ar AI? Vai rezultāts joprojām atbilst tam, ko cilvēks teica?
- Vai mājaslapā vai profilā publicētajām atsauksmēm ir pierādījums, ka tās snieguši reāli pircēji?
- Vai marķējums ir uzlikts pašā materiālā, ne tikai platformas slēdzī? Platformas slēdzis strādā vienā vietā; iededzināts paraksts strādā visur, kur video tiek pārpublicēts.
- Vai apmaksāta sadarbība ir deklarēta arī radītāja pusē — ar platformas komercziņojuma slēdzi?
- Vai apgalvojumi par rezultātu, ilgizturību vai remontējamību ir pierādāmi ar dokumentiem, nevis tikai ar labi izklausošos skriptu?
- Vai ir saglabāti pierādījumi — kas ģenerēts, ar kādu rīku, kad, un kurš to apstiprināja?
- Vai kāds uzņēmumā ir atbildīgs par atbildi, ja pēc gada kāds jautā? Repozitorijs materiālu glabā ilgāk nekā atmiņa.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai AI ģenerētu cilvēku reklāmā drīkst rādīt vispār?
Jā. Aizliegums attiecas nevis uz ģenerētu cilvēku, bet uz ģenerētu klientu. Aktieris digitālā formā, kas demonstrē produktu vai spēlē lomu, atrodas tajā pašā vietā, kur nofilmēts aktieris. Brīdī, kad viņš saka “es to nopirku”, tas kļūst par apgalvojumu par faktu.
Vai pietiek ar uzrakstu “AI ģenerēts”?
Marķējums risina caurskatāmības pienākumu, nevis patiesuma pienākumu. Izdomātai atsauksmei tas nepalīdz: problēma ir nevis tehnoloģijā, bet tajā, ka apgalvotā pieredze nav notikusi.
Drīkst ar AI “atdzīvināt” īstu klienta atsauksmi?
Tas ir riskantākais no izplatītajiem paņēmieniem. Likuma 27. punkts aizliedz arī atsauksmju sagrozīšanu. Ja teksts pārrakstīts, atrunas izgrieztas vai seja un balss ģenerētas, rezultātam vairs nav tā, ko cilvēks pateica. Droši ir pretēji: īsta balss, īsts kadrs, tikai tehniska kvalitātes korekcija, un rakstiska piekrišana publicēšanai.
Vai marķēt vajag tikai fotoreālistisku video?
AI Akta 50. panta 4. punkts runā par dziļviltojumu — mākslīgi ģenerētu vai manipulētu attēlu, audio vai video. Platformas savukārt prasa marķēt reālistiskas ainas. Praktiskā robeža ir viena: ja skatītājs var noturēt redzēto par notikušu, marķē.
Kas atbild — aģentūra vai uzņēmums?
Uzraugam komercprakses īstenotājs ir tas, kura vārdā reklāma tiek rādīta. Līgumā var sadalīt izmaksas un regresa tiesības, bet publisku atbildību tas nenoņem. Tāpēc svarīgi, lai brīfā prasība būtu ierakstīta pirms darba, nevis pēc.
Cik ilgi jāglabā pierādījumi par to, kas ģenerēts?
Konkrēts termiņš likumā nav noteikts. Praktisks orientieris ir DSA reklāmu repozitorijs: tas materiālu glabā līdz vienam gadam pēc pēdējās rādīšanas reizes. Ja pierādījumi ir īsāku laiku nekā publiski pieejamā reklāma, sarunā ar uzraugu būsi vājākā pozīcijā.
Vai mazam uzņēmumam sods tiešām var būt 15 miljoni?
Nē. AI Akta 99. panta 6. punkts nosaka, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem, piemēro to apmēru, kurš ir mazāks — tātad procentu no apgrozījuma, nevis absolūto summu. Latvijas patērētāju tiesību pusē griesti ir 4% no apgrozījuma un €300 000, ja prakse skar tikai Latviju.
Vai 2026. gada 27. septembrī kaut kas mainās?
Jā. Tajā dienā stājas spēkā grozījumi, ar kuriem aizliegtās komercprakses saraksts pieaug no 27 līdz 34 punktiem. Jaunie punkti attiecas uz apgalvojumiem par ilgizturību, remontējamību un programmatūras atjauninājumiem — tātad uz reklāmas tekstu, nevis uz to, ar ko tas ražots.
Praktiskais secinājums
AI UGC nav ne aizliegts, ne slikts — tas ir nepareizi novietots. Tas ir lielisks pirmsražošanas un ilustrācijas rīks un slikts atsauksmju aizvietotājs. Divas minūtes ar īstu klientu telefona kamerā šodien ir vērtīgākas nekā desmit nevainojami ģenerēti “klienti”, jo pirmajam ir tas, ko ģenerēt nevar: pārbaudāmība.
Ja neesi drošs, kurā pusē atrodas tavs esošais saturs, ar to sākas sociālo tīklu audits — tajā pārskatām, kas publicēts, kas jāmarķē un kas jānoņem. Ja gribi vispirms izdarīt to pats, soļi ir aprakstīti rakstā par satura auditu septiņos soļos. Ja plāno jaunu kampaņu un gribi, lai tā iztur pārbaudi, pastāsti par projektu šeit.
Avoti
- Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (11. un 15.2 pants), likumi.lv
- Tā paša likuma redakcija, kas stājas spēkā 27.09.2026. (11. panta 28.–34. punkts), likumi.lv
- Direktīva (ES) 2024/825 par patērētāju iespēju vairošanu zaļās pārkārtošanās nolūkā, EUR-Lex
- Eiropas Komisijas vadlīnijas par Direktīvas 2005/29/EK piemērošanu (I pielikums), EUR-Lex
- Regula (ES) 2024/1689 (AI Akts), 50., 99. un 113. pants, EUR-Lex
- AI Akta 50. pants, Eiropas Komisijas AI Act Service Desk
- Regula (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts), 26. un 39. pants, EUR-Lex
- Code of Practice on Transparency of AI-generated Content, Eiropas Komisija
- Strong backing for the Code of Practice on Transparency of AI-generated Content (31.07.2026.), Eiropas Komisija
- TikTok Advertising Policies — Misleading and false content
- TikTok Community Guidelines — Integrity and Authenticity
- Expanding GenAI Transparency for Meta’s Ads Products, about.fb.com
- Updates to AI labeling requirements (July 2026), Google Advertising Policies Help
- 16 CFR Part 465 — Rule on the Use of Consumer Reviews and Testimonials, eCFR
- The Consumer Reviews and Testimonials Rule: Questions and Answers, FTC
- 16 CFR 1.98 — civiltiesisko naudas sodu apmēri, eCFR
Lasi tālāk: Pierādāmi īsts: kāpēc „nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu — kā Content Credentials un C2PA ļauj pierādīt, ka video ir nofilmēts, nevis ģenerēts.
Lasi tālāk: Ko darīt, ja platforma noņem tavu AI video — apelācija soli pa solim — ko darīt, ja platforma tomēr noņem tavu video.
Lasi tālāk: AI reklāmas video Latvijā: kur strādā, cik maksā un kā to marķē platformas — kā Meta, TikTok un Google Ads 2026. gadā marķē AI reklāmas materiālus un ko reklāmdevējam jāuzliek pašam.
Lasi tālāk: AI video vai filmēts video — kas atmaksājas un cik maksā 2026.
Lasi tālāk: Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026 — cik reāli maksā video Latvijā, kādas pozīcijas slēpjas piedāvājumos un 8 jautājumi, ar ko salīdzināt divus cenu piedāvājumus.
Lasi tālāk: AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas — kur UGC un AI robeža jāpieraksta iekšējā kārtībā un līgumā.
Lasi tālāk: Reklāmas video noteikumi Latvijā: ko drīkst un ko nedrīkst — kādi atsauksmju un vides apgalvojumu aizliegumi attiecas arī uz AI ģenerētu UGC.