Dāvanu izloze sociālajos tīklos: kad vajag VID atļauju

Īsā atbilde. Ja dalībai dāvanu izlozē ir jāveic pirkums, tā pēc Latvijas likuma ir preču loterija, un tai vajag Valsts ieņēmumu dienesta atļauju, valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda un atļaujas numuru pašā reklāmā. Ja dalība ir pilnīgi bez maksas un bez pirkuma, atļaujas prasība no likuma teksta neizriet — bet tad svarīgas kļūst citas lietas: negodīgas komercprakses aizliegumi, nodokļi balvai un pašu platformu noteikumi.

Šis raksts ir uzrakstīts no video producenta skatpunkta. Praksē izloze nekad nav tikai juridisks jautājums: tā ir mehānika, kas jāiekļauj kadrā, titros, balss tekstā un aprakstā. Ja atļaujas numurs vai noteikumu adrese nav paredzēta jau scenārijā, tā pēc tam tiek iestumta ar sīku tekstu ekrāna apakšā, ko neviens nenolasa — un tas tieši ir tas, par ko uzraudzības iestādes raksta lēmumus.

Kas šeit ir pārbaudīts un kas ir interpretācija

Visas atsauces uz pantiem šajā rakstā ir nolasītas no likumi.lv spēkā esošajām redakcijām un no platformu publicētajiem noteikumiem. Kur likumā konkrētas normas nav un es izdaru secinājumu no definīcijām, tas ir pateikts tieši. Raksts nav juridiska konsultācija; pirms lielas kampaņas ar vērtīgu balvu jautājums par atļauju un nodokļiem ir vērts vienas sarunas ar grāmatvedi vai VID.

Trīs mehānikas, kuras latviski visas sauc par izlozi

Lielākā daļa sajukuma rodas tāpēc, ka sarunvalodā viens vārds apzīmē trīs juridiski atšķirīgas lietas. Likumos tie ir trīs dažādi režīmi ar dažādām prasībām.

Atšķirība starp otro un trešo rindu nav kosmētiska. Konkursā uzvarētāju nosaka vērtējums, izlozē — gadījums. Tas maina gan to, kā rakstāmi noteikumi, gan to, kura nodokļu norma attiecas uz balvu. Pie nodokļiem atgriezīsimies zemāk, jo tur robeža ir viskonkrētākā.

Ko likums sauc par preču loteriju

Preču un pakalpojumu loteriju likuma 1. panta 1. punkts definē preču loteriju kā spēli, kurā dalībnieki piedalās, veicot preču pirkumu, bet nemaksājot dalības maksu. Tā paša panta 2. punkts tādā pašā veidā definē pakalpojumu loteriju — tajā dalībnieks piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu. Panta 3. punkts loterijas dalībnieku raksturo kā personu, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimestu.

Tātad likumā izšķirošā pazīme nav balvas vērtība, nav dalībnieku skaits un nav tas, cik liels uzņēmums rīko akciju. Izšķirošā pazīme ir viena: vai dalība ir piesaistīta pirkumam vai pakalpojuma līgumam. Ja ir — vajag atļauju. Šo likuma 3. pants formulē tieši: lai organizētu preču vai pakalpojumu loteriju, komersantam vai loterijas organizētājam ir jāsaņem loterijas atļauja Valsts ieņēmumu dienestā.

Te ir svarīgs datums. Vēl 2026. gada pirmajā ceturksnī atļaujas izsniedza Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Ar 2025. gada 3. decembra likumu, kas stājās spēkā 2026. gada 1. aprīlī, šī funkcija pārgāja Valsts ieņēmumu dienestam. Pārejas noteikumu 8. punkts nosaka, ka līdz 2026. gada 31. martam inspekcijas izsniegtās atļaujas paliek spēkā līdz tajās norādītā termiņa beigām, un 9. punkts — ka inspekcijai līdz 31. martam iesniegtos, bet neizlemtos iesniegumus izskata un lēmumu pieņem VID. Ja kampaņas plānā vai vecā mārketinga rokasgrāmatā vēl rakstīts, ka jāraksta inspekcijai, tas ir novecojis.

Kur praksē iet robeža: vai dalībai vajag pirkumu

Likumā saraksta ar soctīklu mehānikām nav. Tāpēc šo tabulu esmu uzbūvējis no vienas definīcijas pazīmes — vai, lai pretendētu uz laimestu, dalībniekam ir jānopērk prece vai jānoslēdz pakalpojuma līgums. Tā ir mana interpretācija, nevis citāts.

Pēdējā rinda nav teorētiska. Tā ir viena no biežākajām kampaņu idejām: nopērc, nofilmē, labākais saņem balvu. Likuma 1. panta 9. punkts spēli definē kā darbību kopumu, kurā laimesta ieguvēju nosaka, balstoties uz prasmi, zināšanām, vai arī laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs — tas ir, prasme definīcijā ir iekļauta. Tāpēc es šādu mehāniku nesaucu ne par drošu, ne par aizliegtu; to vajag noskaidrot pirms produkcijas, nevis pēc.

Bezmaksas izloze: kāpēc atļauja no likuma neizriet

Ja neviens neko nepērk, Preču un pakalpojumu loteriju likums pēc savas definīcijas nestrādā — nav ne preces pirkuma, ne pakalpojuma līguma. Rodas nākamais jautājums: vai tad strādā Azartspēļu un izložu likums? Tajā 1. panta 7. punkts izlozi definē plaši — kā spēli, kurai ir laimes līguma raksturs un kurā dalībnieka iegūtajam laimestam pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs. Dalības maksa šajā definīcijā nav minēta.

Bet likuma darbība nav tikai definīcija. Divas lietas šo definīciju praksē sašaurina.

• Tā paša panta 8. punkts izložu organizētāju definē kā personu, kas Latvijas Republikā organizē izlozes un gūst ieņēmumus no šādas darbības. Zīmols, kas atdod savu produktu bez dalības maksas, ieņēmumus no izlozes kā tādas negūst.
• Visi likumā atļautie izložu veidi ir uzbūvēti uz biļetēm vai dalības maksu. 57. pants naudas un mantu izlozē dalībniekus apraksta kā tādus, kas piedalās, nopērkot biļetes vai citādā veidā samaksājot dalības maksu. 60. panta 2. daļa valsts mēroga izlozei prasa biļešu kopsummu vismaz 140 000 eiro, 61. panta 2. daļa vietēja mēroga izlozei liek griestus 14 300 eiro, bet 62. panta 2. daļa vienreizējai izlozei publiskā pasākumā — 720 eiro. Bezmaksas giveaway nevienā no šiem veidiem neiekrīt, jo biļešu tajā nav vispār.

Skaidra panta, kas pateiktu bezmaksas izlozei atļauja nav vajadzīga, Latvijas likumos nav. Secinājums ir izvedums no definīcijām un no izložu veidu uzskaitījuma, un tāds tas arī šeit ir nosaukts. Praktiskā atziņa: jo tuvāk mehānika pievelkas pirkumam, jo mazāk šis izvedums palīdz.

Ja atļauja vajadzīga: ko un cik ilgi kārto

Likuma 9. pants uzskaita, kas jāpievieno iesniegumam: informācija par apstiprinātu loterijas atbildīgo personu, loterijas noteikumi, ar grāmatvedības dokumentiem apstiprināts laimestos piedāvātās mantas vai nemantisko vērtību novērtējums eiro un preču ražotāja, izplatītāja, pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja apliecinājums par laimestu izmaksas garantijām.

Divi skaitļi, kurus vērts pārlasīt vēlreiz. Pirmais — divi mēneši. Tas ir ilgāk, nekā parasti tiek plānota soctīklu kampaņa, un tas nozīmē, ka lēmums par mehāniku jāpieņem pirms, nevis pēc filmēšanas dienas. Otrais — 25 procenti no laimestu fonda. Laimestu fonds pēc 1. panta 8. punkta ir laimestu kopums naudas izteiksmē kopā ar pievienotās vērtības nodokli, un to apstiprina grāmatvedības dokumenti. Praktiski: 2000 eiro vērta balva nozīmē 500 eiro valsts nodevu papildus balvai. Nodeva 12. panta 1. daļas kārtībā jāsamaksā līdz norises sākumam, un 2. daļa nosaka, ka atļauju izsniedz tikai pēc tam, kad nodeva samaksāta.

Likuma 13. pants dod VID tiesības atļauju atteikt, ja komersants loterijas jau organizējis bez atļaujas, ja pārkāpis likuma vai Ministru kabineta noteikumu prasības vai ja iesniegtie noteikumi likumam neatbilst. Tas ir arguments pret pieeju šoreiz izdarīsim bez atļaujas, nākamreiz nokārtosim.

Loterijas noteikumi: 16 punkti, kurus VID apstiprina

Likuma 14. panta 1. daļa nosaka, ka vienlaikus ar atļaujas piešķiršanu VID apstiprina arī pašus loterijas noteikumus. 2. daļa prasa, lai noteikumi būtu skaidri un nepārprotami, izklāstīti loģiskā secībā, un uzskaita 16 punktus, kas tajos jāiekļauj. Starp tiem ir divi, par kuriem mārketinga teksti aizmirst visbiežāk:

• 6. punkts — preču vai pakalpojumu daudzums, ko piedāvā loterijas ietvaros, vai cita veida informācija par katra dalībnieka aptuvenajām izredzēm laimēt. 3. daļas 2. punkts tieši pasaka, ka VID noteikumus neapstiprina, ja tajos nav pietiekami skaidras informācijas par izredzēm.
• 8. punkts — ar piedalīšanos saistītie dalībnieka izdevumi. Ja dalība prasa sūtīt vēstuli, zvanīt vai braukt pēc balvas, tas ir izdevums, un to noklusēt nevar.

Pārējie punkti ir organizatora rekvizīti, norises teritorija, sākuma un beigu datums, laimestu fonds pa grupām, norises kārtība, dokumentu iesniegšanas termiņš, laimētāju noteikšanas un izsludināšanas kārtība, vieta un datums, balvas saņemšanas kārtība un papildu izmaksas, termiņš pieteikšanās uz laimestu, pretenziju izskatīšanas kārtība un termiņš, kā arī personas, kuras nedrīkst piedalīties.

Tas pēdējais punkts praksē nozīmē, ka noteikumos ir jābūt izlemtam, vai drīkst piedalīties darbinieki, viņu ģimenes locekļi un sadarbības partneri. Ja to nav, un balvu laimē mārketinga vadītāja māsa, strīds būs publisks.

Ko obligāti saka pašā reklāmā un video

Šis ir punkts, kas tieši ietekmē scenāriju. Likuma 16. panta 1. daļa nosaka, ka preču vai pakalpojumu loterijas reklāmā norāda loterijas atļaujas numuru, kā arī to, kur var iepazīties ar loterijas noteikumiem. 2. daļa aizliedz Latvijas plašsaziņas līdzekļos reklamēt loteriju, kurai atļauja nav saņemta. Papildus 15. panta 2. daļa prasa, lai atļaujas numurs būtu norādīts arī pašos noteikumos, bet 15. panta 1. daļa — lai pārdošanas vietā būtu pieejama apstiprināto noteikumu kopija vai uz iepakojuma būtu sākuma un beigu datums un informācijas avots, kur noteikumus var izlasīt.

Praktiski video producentam tas nozīmē četras lietas:

• atļaujas numurs ir teksts kadrā vai aprakstā, un to vajag jau montāžas brīdī, nevis pēc publicēšanas;
• noteikumu adrese ir īsa un lasāma — garš UTM piekārts saites gals 15 sekunžu vertikālā video nav lasāms;
• ja viena kampaņa iet uz vairākiem formātiem, atļaujas numurs vajadzīgs visos, arī stāstos un īsajos griezumos;
• ja kampaņa sākas pirms atļaujas saņemšanas, 16. panta 2. daļa to aizliedz — tātad publicēšanas datums ir atkarīgs no VID lēmuma, nevis no mediju plāna.

Kā šos elementus salikt kadrā, nesabojājot pirmās sekundes, es sīkāk aprakstu rakstā par reklāmas video noteikumiem Latvijā.

Laimētāju izvilkšana: publiski, ar protokolu, dažreiz ar VID pārstāvi

Likuma 18. panta 1. daļa prasa, lai laimējušās personas tiktu noteiktas publiski. 2. daļa pievieno robežu, kura ir viegli aizmirstama: ja laimestu fonds ir lielāks par 10 000 eiro, laimētāju noteikšanā piedalās VID pārstāvis. 3. daļa nosaka, ka par noteikšanu sastāda protokolu, kurā norāda organizatora rekvizītus, loterijas nosaukumu, noteikšanas vietu un datumu, personas, kas piedalās noteikšanā, laimestu nosaukumu un laimējušās personas vārdu un uzvārdu.

No video puses tas ir ļoti konkrēts uzdevums: izvilkšana ir pasākums, ko var un parasti ir vērts nofilmēt. Likuma 17. pants to formulē vispārīgi — organizatoram jānodrošina, lai norises kārtība būtu caurredzama un tajā netiktu pieļautas krāpnieciskas darbības. Nepārtraukts kadrs, kurā redzams gan dalībnieku saraksts, gan izvilkšanas rīks, gan rezultāts, caurredzamību pierāda labāk par jebkuru tekstu. Ja izvilkšanā filmē cilvēkus, pirms tam noder piekrišanas filmēšanai kārtība.

Paziņošana piecās dienās un ziņojums VID 15 dienās

Likuma 19. panta 1. daļa nosaka: ja loteriju organizē visā Latvijas teritorijā, par rezultātiem — laimējušām personām un laimestiem — organizators ne vēlāk kā piecas dienas pēc laimētāju noteikšanas paziņo vismaz vienā plašsaziņas līdzeklī, kas tiek izplatīts visā valsts teritorijā. 2. daļa atsevišķi runā par momentloterijām, kurās dalībnieks laimestu uzzina uzreiz pēc pirkuma, bet 3. daļa — par periodiskajiem izdevumiem.

Pēc tam seko atskaite. Likuma 23. pants prasa, lai 15 dienu laikā pēc 14. panta 2. daļas 13. punktā noteiktā termiņa beigām organizators iesniedz VID ziņojumu, kurā norādīts komersanta nosaukums un atļaujas numurs, dalībnieku skaits, izsniegto laimestu skaits un vērtība eiro, kā arī atlikušo laimestu skaits un vērtība.

Tas ir iemesls, kāpēc dalībnieku uzskaite nav tikai mārketinga ziņkārība. Skaitlis dalībnieku skaits ir jāiesniedz, tāpēc komentāru un pieteikumu eksports jāsaglabā, nevis jāpaļaujas, ka platforma to rādīs arī pēc trim mēnešiem.

Preces, ar kurām loteriju rīkot nevar

Likuma 20. panta 1. daļa aizliedz organizēt preču vai pakalpojumu loterijas, kurās personas var piedalīties, spēlējot azartspēles, kā arī nopērkot alkoholiskos dzērienus (tai skaitā alu), tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, zāles un enerģijas dzērienus. 2. daļa simetriski aizliedz, ka laimests ir piedalīšanās azartspēlēs vai kāda no šīm pašām preču grupām.

Divas lietas, kas pārsteidz visbiežāk: sarakstā ir alus un enerģijas dzērieni. Tas nozīmē, ka bāra vai degvielas uzpildes stacijas kampaņa, kurā dalību dod alus pirkums, vai balvu grozs ar enerģijas dzērieniem šo likumu pārkāpj neatkarīgi no tā, cik labi uzrakstīti noteikumi.

Sodi: divi likumi, divas atšķirīgas skalas

Preču un pakalpojumu loteriju likuma 26. panta 1. daļa par loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai līdz 140 naudas soda vienībām, bet 2. daļa par organizēšanu bez atļaujas — līdz 280 naudas soda vienībām. Administratīvās atbildības likuma 16. panta 2. daļa nosaka, ka viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Procesu saskaņā ar 27. pantu veic pats VID, un uzraudzību pēc 21. panta veic VID un Valsts policija.

Otrā skala ir pavisam citā kārtā. Ja akcija vienlaikus ir maldinoša komercprakse, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.² panta 1. daļa ļauj uzlikt soda naudu līdz četriem procentiem no gada apgrozījuma, 1.¹ daļa Latvijā vien īstenotai praksei liek griestus 300 000 eiro, un 1.³ daļa gadījumā, kad informācija par apgrozījumu nav pieejama, pieļauj līdz diviem miljoniem eiro. Uzraudzības iestāde pēc 14. panta 1. daļas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Secinājums, kas no šīs tabulas izriet, ir mazliet pretintuitīvs. Sods par pašu atļaujas neesību ir salīdzinoši neliels. Dārgais risks ir otrā rinda no apakšas — ja par akciju sūdzas patērētājs un PTAC to kvalificē kā maldinošu komercpraksi, griesti ir pavisam citi.

Nodokļi: kas notiek ar balvu pēc tam, kad tā atdota

Šo daļu mārketinga plānos redzu visretāk, lai gan tā uzvarētājam var būt nepatīkams pārsteigums. Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ balvas šķiro pēc tā, kāda veida spēlē tās iegūtas, un robežas ir ļoti dažādas.

Pirmā rinda ir tā, par kuru ir vērts zināt: ja loterija ir legāli nokārtota ar VID atļauju, uzvarētājam laimests ienākuma nodokli nemaksā vispār. Tas 25 procentu valsts nodevu daļēji attaisno — ne kā maksu par papīru, bet kā režīmu, kurā uzvarētājs nepaliek ar nodokļa rēķinu.

Otrā rinda ir tā, kas attiecas uz lielāko daļu soctīklu konkursu: 1500 eiro gadā uz vienu cilvēku par balvām konkursos un sacensībās. Ja balva ir kamera par 2300 eiro, pārsniegums ir apliekams. Un robeža skaitās kopējā vērtība taksācijas gadā, tātad cilvēks, kas gada laikā laimē vairākās akcijās, var pārsniegt to, par ko neviens atsevišķs organizators nezina.

Trešā un ceturtā rinda attiecas uz izlozēm. Te ir jāpateic godīgi: 9. panta 1. daļas 5. punkts runā par „izložu un azartspēļu“ laimestiem, un vai bezmaksas soctīklu izloze šajā jēdzienā ietilpst, no likuma teksta viennozīmīgi nav nolasāms. Tāpēc vērtīgas balvas gadījumā atbilde uz jautājumu „kura norma“ ir jāsaņem no grāmatveža vai VID pirms akcijas, nevis pēc tam, kad balva jau nodota.

Vienu lietu šeit nevar apiet ar formulējumu. Likuma 8. panta 3. daļas 21. punkts kā apliekamu ienākumu nosauc arī „citus ienākumus, kas nav minēti 9. pantā“. Tas nozīmē: ja mehānika neiekrīt nevienā atbrīvojumā, noklusējums ir, ka ienākums ir apliekams. Tāpēc frāze noteikumos visus nodokļus maksā uzvarētājs problēmu neatrisina — tā tikai pārliek risku uz cilvēku, kas par to neko nezina.

Balvas un negodīga komercprakse: četri melnā saraksta punkti

Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā ir punkti, kuri ir maldinoši vai agresīvi jebkuros apstākļos — tas ir, bez atsevišķas izvērtēšanas, vai patērētājs tika ietekmēts. Četri no tiem attiecas tieši uz balvām.

• 11. panta 19. punkts — piedāvā konkursu un apgalvo, ka piešķirs balvas, taču neizsniedz nedz solītās balvas, nedz arī pieņemamu to ekvivalentu. Tas ir svarīgākais punkts katram, kas izsludina akciju: balva, kas tiek paziņota, ir jāizsniedz.
• 11. panta 20. punkts — raksturo preci vai pakalpojumu ar vārdiem „bezmaksas“, „par velti“, „bez atlīdzības“ vai tamlīdzīgi, bet patērētājam jāmaksā vēl kas vairāk virs nepieciešamajām izmaksām, kas rodas, atbildot uz komercpraksi un saņemot preci. Praktiski: ja „bezmaksas“ balvu var saņemt tikai ar piemaksu par piegādi, vārds „bezmaksas“ vairs neder.
• 11. panta 16. punkts — apgalvo, ka prece vai pakalpojums var palīdzēt laimēt azartspēlēs, izlozēs vai loterijās.
• 13. panta 8. punkts — rada nepatiesu priekšstatu, ka patērētājs jau ir ieguvis, iegūs vai pēc noteiktas darbības veikšanas iegūs balvu, lai gan patiesībā nekāda balva nav paredzēta, vai arī iespēja iegūt balvu tiek dota pēc naudas samaksāšanas vai personisku izdevumu rašanās.

Pēdējais punkts ir tas, kas sadur ar video montāžu. „Tu esi izvēlēts“, „jūsu balva gaida“, „atliek tikai“ — tādi kadri Latvijā ir agresīva komercprakse jebkuros apstākļos, ja balva faktiski nav garantēta. Un šis punkts nerunā tikai par naudu: pietiek ar personisku izdevumu rašanos.

Platformu noteikumi: atsevišķa kārtība virs likuma

Likums nosaka, kas ir atļauts valstī. Platforma nosaka, kas ir atļauts tās kontā. Šie divi slāņi nesakrīt, un otrais mainās biežāk.

Meta publicētie akcijas noteikumi lapām, grupām un pasākumiem ir atsevišķs dokuments, kuru šeit necitēju, jo tā tekstu šajā pārbaudē neizdevās nolasīt pirmavotā. To ir vērts izlasīt pašam pirms katras kampaņas — Meta noteikumi par akcijām mainās biežāk nekā likums.

Praktiski svarīgākā rinda šajā tabulā ir trešā. Mēs mēdzam uzskatīt, ka izloze ir sasniedzamības rīks. Meta pašas publicētā nostāja ir pretēja: ieraksti, kuru vienīgais mērķis ir izspiest komentārus un dalīšanos, plūsmā tiek pazemināti, un atkārtota šāda prakse pazemina visu lapu. Tas ir arguments rīkot retāk, bet ar labāku saturu — un tas ir pārbaudāms ar konta datiem, nevis ar sajūtu. Kā to izmērīt, aprakstīts rakstā par Reels, kas pārdod.

Personas dati: cik maz pietiek

Izloze vienmēr ir personas datu apstrāde. Likumā ir divas vietas, kas rāda, cik daudz datu tiešām vajag. Loteriju likuma 18. panta 3. daļa protokolā prasa laimējušās personas vārdu un uzvārdu — ne vairāk. 7. panta 1. daļa tikai tad, ja laimests ir nauda, prasa identificēt saņēmēju, norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, un atsevišķi nosaka, ka naudaszīmes nedrīkst atrasties preces iepakojumā.

Tātad personas kodu vākt no visiem dalībniekiem nav pamata. Pietiek ar to, kas vajadzīgs balvas nodošanai un, ja attiecas, nodokļa aprēķinam — un to savāc tikai no uzvarētāja, nevis no visiem, kas komentējuši. Komentāru eksportu, kas vajadzīgs 23. panta ziņojumam, var glabāt bez kontaktinformācijas.

Ko tas maina video produkcijā

Visu iepriekšējo var saspiest piecos lēmumos, kas jāpieņem pirms filmēšanas dienas, nevis montāžā.

• Mehānika. Vai dalība prasa pirkumu. Šis viens jautājums izšķir, vai kampaņai vajag divus mēnešus un 25 procentus no balvas vērtības, vai nevajag.
• Teksts kadrā. Ja vajag atļauju, kadrā vai aprakstā jābūt atļaujas numuram un noteikumu adresei. Numurs parādās tikai pēc VID lēmuma, tāpēc montāžā jāparedz vieta, kurā to ielikt pēdējā brīdī, nevis jāpārrenderē viss.
• Publicēšanas datums. Reklamēt loteriju bez atļaujas ir aizliegts, tāpēc datumu nosaka lēmums, ne mediju plāns.
• Izvilkšanas filmēšana. Publiska noteikšana un caurredzamības prasība nozīmē, ka izvilkšana ir atsevišķs uzņemšanas uzdevums ar savu scenāriju.
• Arhīvs. Dalībnieku skaits, izsniegto un atlikušo laimestu skaits un vērtība ir jāiesniedz VID 15 dienu laikā, tātad uzskaite jāuztur no pirmās dienas.

Un viena lieta, kas nav juridiska. Ja mehānika ir pievilcīga tikai ar balvu, saturs pēc akcijas beigām neko nepaliek. Konti, kuros izloze strādā, parasti ir tie, kuros pārējais saturs jau strādā — izloze tikai paātrina. Ja tā nav, pirms nākamās akcijas vērtīgāks ir sociālo tīklu audits, nevis vēl viena balva.

Kontrolsaraksts pirms publicēšanas

• Vai dalībai vajag pirkumu vai pakalpojuma līgumu? Ja jā — iesniegums VID divus mēnešus pirms sākuma (vai 15 dienas paātrinātajā kārtībā).
• Vai laimestu fonds ir aprēķināts ar PVN un apstiprināts ar grāmatvedības dokumentiem?
• Vai valsts nodeva samaksāta pirms norises sākuma?
• Vai noteikumos ir visi 14. panta 2. daļas punkti, tostarp izredzes laimēt, dalībnieka izdevumi un personas, kuras nedrīkst piedalīties?
• Vai atļaujas numurs ir noteikumos un reklāmā — visos formātos, arī īsajos griezumos un stāstos?
• Vai balvu grozā nav alkohola, alus, tabakas, e-smēķēšanas ierīču, zāļu vai enerģijas dzērienu?
• Vai laimestu fonds pārsniedz 10 000 eiro? Ja jā — izvilkšanā jāpiedalās VID pārstāvim.
• Vai rezultātu paziņošana piecās dienās ir ieplānota, un ir zināms, kurā plašsaziņas līdzeklī?
• Vai protokola veidlapa ir sagatavota pirms izvilkšanas?
• Vai noteikumos ir pateikts, kas notiek ar nodokli, ja balvas vērtība pārsniedz attiecīgo robežu?
• Vai no visiem dalībniekiem netiek prasīti dati, kas vajadzīgi tikai uzvarētājam?
• Vai dalībnieku saraksta eksports ir saglabāts ārpus platformas, lai varētu iesniegt ziņojumu?
• Vai platformas noteikumi pārlasīti šajā kampaņā, nevis atsaukti no iepriekšējās?

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai parastam giveaway Instagram ar komentāriem vajag VID atļauju?

Ja dalībai nav jāveic pirkums vai jānoslēdz pakalpojuma līgums, Preču un pakalpojumu loteriju likums pēc savas definīcijas neattiecas, tāpēc atļaujas prasība no likuma teksta neizriet. Skaidra panta, kas to pateiktu tiešā tekstā, Latvijā nav — secinājums izriet no 1. panta definīcijām un no Azartspēļu un izložu likuma izložu veidu uzskaitījuma, kas visi balstās uz biļetēm vai dalības maksu.

Kas mainījās 2026. gada 1. aprīlī?

Loterijas atļaujas vairs neizsniedz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, bet Valsts ieņēmumu dienests. Tas izriet no likuma 3. panta redakcijas, ko grozīja 2025. gada 3. decembra likums. Pārejas noteikumu 8. un 9. punkts regulē vecās atļaujas un neizlemtos iesniegumus.

Cik maksā atļauja?

Valsts nodeva ir 25 procenti no laimestu fonda. Ja dokumentus iesniedz paātrinātajā kārtībā, nodeva ir 25 procenti plus 47 eiro. Laimestu fondu aprēķina ar pievienotās vērtības nodokli.

Cik ilgi jāgaida lēmums?

Parastajā kārtībā dokumenti jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms norises sākuma, un lēmumu VID pieņem 30 dienu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas. Paātrinātajā kārtībā dokumentus var iesniegt ne vēlāk kā 15 dienas pirms sākuma, un lēmumu pieņem 10 dienu laikā.

Vai uzvarētājam par balvu jāmaksā nodoklis?

Atkarīgs no mehānikas. Preču un pakalpojumu loterijas laimests pēc likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 9. panta 1. daļas 26. punkta ir neapliekams bez summas ierobežojuma. Balvas konkursos un sacensībās ir neapliekamas, ja kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 1500 eiro. Izložu un azartspēļu laimesti ir neapliekami līdz 3000 eiro gadā. Ja mehānika neiekrīt nevienā atbrīvojumā, noklusējums pēc 8. panta 3. daļas 21. punkta ir, ka ienākums ir apliekams.

Vai balvā drīkst likt alu vai enerģijas dzērienu?

Nē. Likuma 20. panta 2. daļa aizliedz, ka preču vai pakalpojumu loterijas laimests ir alkoholiskie dzērieni, tai skaitā alus, tabakas izstrādājumi, augu smēķēšanas produkti, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, zāles un enerģijas dzērieni. 1. daļa simetriski aizliedz, ka dalību dod šo preču pirkums.

Vai var rīkot izlozi, kurā uzvar labākais video par mūsu produktu?

Ja uzvarētāju nosaka vērtējums, tā nav izloze, bet konkurss — un tad svarīgākas kļūst autortiesības un platformu noteikumi. YouTube publicētie konkursu noteikumi tieši aizliedz prasīt, lai dalībnieks atdod visas tiesības vai īpašumtiesības uz savu darbu. Ja turklāt dalībai vajag pirkumu, mehānika kļūst par robežgadījumu, kas pirms produkcijas jāpārrunā ar VID.

Vai noteikumi var būt tikai ierakstā, nevis atsevišķā lapā?

Preču un pakalpojumu loterijai nē: reklāmā jānorāda, kur ar noteikumiem var iepazīties, un noteikumos jābūt atļaujas numuram, un tie ir 16 punkti, kas ierakstā neiederas. Bezmaksas akcijai formālās prasības likumā nav, bet YouTube savos noteikumos oficiālo noteikumu lapu prasa tieši, un melnā saraksta punkti par balvu izsniegšanu attiecas jebkurā gadījumā.

Vai izloze palielina sasniedzamību?

Ne automātiski. Meta publiski paziņoja, ka ieraksti, kas mudina uz mākslīgu iesaisti, plūsmā tiek pazemināti, un lapām, kas to dara sistemātiski, pazeminājums tiek piemērots lapas līmenī. Tāpēc izlozes rezultāts jāmēra pret konta parasto mediānu, nevis pret sajūtu, ka komentāru bija daudz.

Ko darīt, ja akcija jau palaista bez atļaujas?

Pirmkārt, jāapzinās, ka likuma 13. panta 1. punkts dod VID tiesības turpmāk atteikt atļauju tam, kas loterijas organizējis bez atļaujas — tas ir, problēma neaprobežojas ar vienu sodu. Otrkārt, solītā balva ir jāizsniedz: tās neizsniegšana pēc Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. panta 19. punkta ir maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos, un tur griesti ir daudz augstāki par loteriju likuma sodu. Trešais solis ir juridiska konsultācija, nevis ieraksta klusa izdzēšana.

Metodika un avoti

Visi panti pārbaudīti likumi.lv spēkā esošajās redakcijās 2026. gada 15. oktobrī. Platformu noteikumi nolasīti to publicētajās lapās tajā pašā dienā. Tabulas, kurās vērtēju konkrētas soctīklu mehānikas, ir manas interpretācijas no likuma definīcijām, un tas pie katras tabulas ir pateikts.

• Preču un pakalpojumu loteriju likums (redakcija spēkā no 01.04.2026.)
• Azartspēļu un izložu likums
• Negodīgas komercprakses aizlieguma likums
• Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“
• Administratīvās atbildības likums (naudas soda vienība)
• YouTube: Contest policies and guidelines
• Meta: Fighting Engagement Bait on Facebook
• Meta: Pages, Groups and Events Policies
• TikTok Shop: Giveaways and Promotions Policy (ASV)
• Valsts ieņēmumu dienests
• Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

Saistītie raksti

• Reklāmas video noteikumi Latvijā
• Reels, kas pārdod: ko rāda oficiālās metrikas
• Vides apgalvojumi reklāmas video
• Instagram audits uzņēmumam
• Satura audits septiņos soļos
• Piekrišana filmēšanai: darbinieki, klienti, bērni
• Ražojumu drošuma regula e-veikalam
• AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube: salīdzinājums 2026

Plāno akciju, kurai vajag video?

Ja kampaņā ir balva, es varu izskatīt mehāniku pirms filmēšanas dienas un pateikt, kas no tās jāredz kadrā, titros un aprakstā — lai atļaujas numurs un noteikumu adrese neparādās pēdējā brīdī uz jau samontēta video. Sāc ar pieteikumu vai apskati, ko ietver sociālo tīklu audits.