Katram jaunam darbiniekam pirms darba sākšanas ir jāsaņem darba aizsardzības instruktāža. Ražošanas uzņēmumos tas nozīmē, ka darba aizsardzības speciālists vienu un to pašu informāciju atkārto atkal un atkal — katram jaunpienācējam, katrai maiņai, katram apakšuzņēmējam. Video instruktāža šo daļu padara vienreizēju: uzņemts vienreiz, rādīts neskaitāmas reizes, un vienmēr vienādā kvalitātē.
Ko par instruktāžām nosaka likums
Darba aizsardzības likuma 14. panta pirmā daļa prasa, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu, bet Ministru kabineta noteikumi Nr. 749 nosaka sešus apmācības veidus uzņēmumā — ievadapmācību, četrus instruktāžas paveidus darba vietā un tematisko apmācību. Katras instruktāžas un ievadapmācības fakts jāreģistrē dokumentos ar noteikumu 3. un 4. pielikumā minēto informāciju, un instruētā persona tajos parakstās. Video šo reģistrāciju neaizstāj — tas padara pašu saturu konsekventu, pārbaudāmu un saprotamu, bet žurnāls, paraksts un zināšanu pārbaude paliek.
Kāpēc video strādā labāk par teksta instrukciju
- Darbinieks redz reālo darba vietu, nevis lasīta abstraktu tekstu
- Vienāds saturs katram — nav atkarības no tā, kurš un cikos instruktē
- Ārvalstu un sezonas darbiniekiem — tā pati instruktāža angļu vai krievu valodā
- Speciālists ietaupa stundas, ko citādi tērētu atkārtotām ievadinstruktāžām
Cik ilgā laikā un par cik
Viena instruktāžas video izveide parasti ilgst 3–4 nedēļas no izpētes vizītes līdz apstiprinātam gala video, un cena sākas no 2450 EUR + PVN par vienu filmēšanas dienu. Uzņēmumiem, kuriem vajag video katrai profesijai, izdevīgāk ir pasūtīt paketi — vairāki video vienās filmēšanas dienās ar zemāku cenu par vienu video.
Kādi apmācības veidi likumā patiešām ir
Terminoloģija šeit nav formalitāte — tā nosaka, kurā vietā video kaut ko atrisina un kurā nerisina neko. Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumu Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” 9. punkts nodarbināto apmācību sadala trīs daļās: ievadapmācība, instruktāža darba vietā (sākotnējā, atkārtotā, neplānotā un mērķa) un tematiskā apmācība par konkrētu darba aizsardzības jautājumu. Vārda “ievadinstruktāža” noteikumos nav — pareizais apzīmējums ir ievadapmācība, un tā ir atsevišķs apmācības veids, nevis instruktāžas paveids.
| Apmācības veids | Kas tas ir | Kad notiek | Cik daudz no tā var pārcelt uz video |
|---|---|---|---|
| Ievadapmācība (9.1.) | Iepazīstina ar darba aizsardzību uzņēmumā kopumā | Visiem, uzreiz pēc nodarbinātības vai prakses uzsākšanas (10. p.) | Lielāko daļu — satura apjoms ir fiksēts 12. punktā un gandrīz nemainās |
| Sākotnējā instruktāža darba vietā (9.2.1.) | Konkrētais darbs, instrukcijas un riski tajā darba vietā | Uzsākot darbu, norīkojot citur, komandējumā, strādājot cita uzņēmuma teritorijā (16. p.) | Daļu — bet drošie darba paņēmieni jāparāda praktiski (15. p.) |
| Atkārtotā instruktāža (9.2.2.) | Sākotnējās instruktāžas apjoms vēlreiz | Reizi gadā; ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos reizi sešos mēnešos (23. p.) | Lielāko daļu — tas ir biežākais ieguvums, jo atkārtojas katru gadu |
| Neplānotā instruktāža (9.2.3.) | Reakcija uz pārmaiņām vai notikumu | Mainoties apstākļiem, pēc nelaimes gadījuma vai arodslimības, pēc ilga pārtraukuma (24. p.) | Gandrīz neko — saturs katru reizi ir cits |
| Mērķa instruktāža (9.2.4.) | Viens konkrēts darbs vai situācija | Avārijas seku likvidēšana, vienreizējs darbs, darbs pēc norīkojuma (25. p.) | Neko — tā notiek tieši pirms konkrētā darba |
| Tematiskā apmācība (9.3.) | Padziļināti par vienu riska faktoru, iekārtu vai tehnoloģiju | Kad vajag paaugstināt zināšanu līmeni (27. p.) | Lielu daļu — un tas ir otrs loģiskākais video formāts pēc ievadapmācības |
No šīs tabulas izriet vienkāršs secinājums: video atmaksājas tur, kur saturs ir vienāds un atkārtojas — ievadapmācībā, atkārtotajā instruktāžā un tematiskajā apmācībā. Mērķa un neplānotajā instruktāžā tam vietas nav.
Ko tieši likums prasa no darba devēja
Darba aizsardzības likuma 14. panta pirmā daļa prasa, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu. To veic, uzsākot darbu, mainoties darba raksturam vai darba apstākļiem, ieviešot jaunu vai mainot iepriekšējo darba aprīkojumu un ieviešot jaunu tehnoloģiju; apmācību pielāgo darba vides riska pārmaiņām un periodiski atkārto.
Tā paša panta ceturtā daļa ir vieta, uz kuru video projektā ir vērts atsaukties visbiežāk: “Darba aizsardzības instrukcijām un apmācībai ir jābūt nodarbinātajiem saprotamai un piemērotai viņu profesionālajai sagatavotībai. Darba devējs pārliecinās par to, ka nodarbinātais ir sapratis darba aizsardzības instrukcijas un apmācību.” Likums neprasa konkrētu formātu — tas prasa saprotamību un pārliecināšanos. Teksta instrukcija ar atrunām un atsaucēm uz pantiem šo prasību izpilda formāli; video, kurā redzams tas pats cehs un tas pats aprīkojums, to izpilda pēc būtības.
Trīs normas, ko uzņēmumi parasti nezina, bet kas video projektu ietekmē tieši:
- Darba aizsardzības likuma 10. panta pirmās daļas 5. punkts — darba devējam ir pienākums konsultēties ar nodarbinātajiem vai uzticības personām par instruktāžas un apmācības plānošanu un organizēšanu. Tātad lēmums “no šā gada ievadapmācību rādām video” nav tikai vadības lēmums.
- MK noteikumu Nr. 749 8. punkts — darba devējs izvēlas tādu apmācības veidu, kas atbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai, ņemot vērā izglītību, iepriekšējo apmācību, darba pieredzi un spējas, kā arī uzņēmuma specifiku. Viens video visām profesijām te neiztur.
- MK noteikumu Nr. 749 26. punkts — instruktāžu organizē darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika materiāla izklāstam, praktisko paņēmienu apguvei un zināšanu pārbaudei. Video skatīšanās pirms maiņas vai mājās nav risinājums, kas atbilst šim punktam.
Kas obligāti jābūt ievadapmācības video
Šis ir vienīgais apmācības veids, kuram saturs ir uzskaitīts pa punktiem, tāpēc tas ir arī labākais scenārija karkass. MK noteikumu Nr. 749 12. punkts nosaka, ka ievadapmācībā nodarbinātie iegūst zināšanas par desmit jautājumiem. Praksē no tā top video satura rādītājs.
| Punkts | Prasītā zināšana | Kā tas izskatās video |
|---|---|---|
| 12.1. | Uzņēmuma darbības veids un būtiskākie darba vides riska faktori | Ražotnes apskats ar norādēm uz galvenajām riska zonām |
| 12.2. | Riska faktoru ietekme uz drošību un veselību | Konkrēti piemēri, nevis vispārīgs saraksts |
| 12.3. | Uzņēmuma darba kārtības noteikumi | Ieeja, caurlaides, maiņu kārtība, aizliegumi teritorijā |
| 12.4. | Darba aizsardzības sistēma uzņēmumā | Kas ir speciālists, uzticības persona, kur atrodas dokumenti |
| 12.5. | Obligāto veselības pārbaužu nozīme un kārtība | Īss paskaidrojums ar atsauci uz uzņēmuma kārtību |
| 12.6. | Drošības zīmes | Tuvplāni ar zīmēm, kas reāli ir šajā objektā |
| 12.7. | Nodarbināto tiesības un pienākumi | Tostarp tiesības atteikties no darba un pienākums ziņot |
| 12.8. | Nodarbināto pārstāvniecība | Kas ir uzticības persona un kā to atrast |
| 12.9. | Rīcība ārkārtas situācijās un nelaimes gadījumā | Evakuācijas maršruts nofilmēts no sākuma līdz pulcēšanās vietai |
| 12.10. | Citi darba aizsardzības jautājumi | Uzņēmuma specifika: apakšuzņēmēji, transports teritorijā, viesi |
MK noteikumu Nr. 749 13. punkts ievadapmācībai tieši pieļauj tehniskos mācību un uzskates līdzekļus un starp piemēriem nosauc videofilmas — līdzās plakātiem, maketiem, modeļiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tas ir precīzais normatīvais pamats, uz ko var atsaukties, kad kāds jautā, vai video “vispār ir atļauts”.
To pašu loģiku, kas pašvaldību un valsts līmenī jau darbojas, izmanto arī Valsts darba inspekcijas izstrādātā elektroniskā nodarbināto apmācības sistēma: tā aptver piecpadsmit nozares un astoņas darba vides tēmas, un mācību saturā ir gan teorētiskais skaidrojums, gan video materiāli, gan pašpārbaudes iespējas. Video kā apmācības līdzeklis nav pelēkā zona.
Sākotnējā instruktāža: ko video var un ko nevar
Sākotnējās instruktāžas saturs ir uzskaitīts MK noteikumu Nr. 749 18. punktā — vienpadsmit jautājumi no vispārīgas informācijas par cehu līdz drošības zīmēm konkrētajā darba vietā. Divi no tiem video formātā strādā labāk par jebkuru citu līdzekli: 18.2. punkta nodarbināto drošas pārvietošanās (maršruta) shēma teritorijā un 18.9. punkta drošības zīmes konkrētajā darba vietā. Shēmu uz papīra jaunais darbinieks neatceras; nostaigātu maršrutu no caurlaides līdz darba vietai — atceras.
Tomēr 15. punkts prasa, lai instruktāžā nodarbināto iepazīstina ar veicamo darbu un prasībām, praktiski parādot drošus darba paņēmienus un metodes, un tikai “ja nepieciešams, izmantojot uzskates līdzekļus”. Praktiskā parādīšana ir norma, video — palīglīdzeklis. Uzņēmums, kuram pārdod “video, kas aizstāj instruktāžu darba vietā”, pērk neatbilstību.
Vēl viena detaļa, kas noder sarunās ar darba aizsardzības speciālistu: 15. punkts atļauj neizmantot noteikumu 2. pielikumā doto darba aizsardzības instrukcijas satura un struktūras paraugu, ja instrukcijās ir ietvertas visas prasības, kas attiecas uz konkrēto darba veidu vai darba vietu. Video scenārijs tāpēc var sekot darba reālajai secībai, nevis pielikuma punktu kārtībai.
Ko video neaizstāj nekādā gadījumā
Šo sadaļu ir vērts izlasīt pirms piedāvājuma parakstīšanas, jo tā nosaka, kas uzņēmumā paliek darīt arī pēc tam, kad video ir gatavs. MK noteikumos Nr. 749 ir četri punkti, kurus video neaiztiek:
- 14. punkts — par ievadapmācībā izklāstītā materiāla apguvi persona, kura veikusi apmācību, pārliecinās pārrunās ar nodarbināto. Video noskatīšanās ar “sapratu” atzīmi sistēmā šo punktu neizpilda.
- 19. punkts — pēc instruktāžas darba vietā instruētājs pārbauda nodarbinātā zināšanas un praktiskās iemaņas. Tests datorā pārbauda zināšanas, ne iemaņas.
- 20. punkts — ja zināšanas pēc instruktāžas ir neapmierinošas un var radīt risku, nodarbinātajam aizliegts uzsākt darbu un instruktāža jāveic atkārtoti. Tātad sistēmā jābūt arī “neizturēja” scenārijam, ne tikai apstiprinājumam.
- 21. punkts — pēc sākotnējās instruktāžas nodarbinātais atkarībā no stāža, pieredzes un darba rakstura strādā pieredzējuša nodarbinātā uzraudzībā, līdz apgūst drošas darba metodes. Video šo periodu nesaīsina pēc noteikumiem.
Praktiskā izteiksmē: video pārceļ uz sevi stāstīšanu, nevis atbildību. Tas ir arī godīgākais arguments pārdošanā — darba aizsardzības speciālists, kurš dzird, ka video “atrisinās dokumentāciju”, pamatoti pārtrauc sarunu.
Instruktāžu žurnāls: ko tieši tajā reģistrē
MK noteikumu Nr. 749 29. punkts prasa reģistrēt ziņas par ievadapmācību un instruktāžu darba vietā dokumentos, kuri satur noteikumu 3. un 4. pielikumā minēto informāciju. Pielikumi ir reģistrācijas dokumentu paraugi, un tajos ir redzams, ko video sistēma nespēj saražot pati.
| Reģistrācijas dokuments | Obligātās ziņas pēc pielikuma |
|---|---|
| 3. pielikums — darba aizsardzības ievadapmācība | Numurs pēc kārtas; datums; instruējamā vārds, uzvārds; personas kods vai ārvalstnieka darba atļaujas numurs; profesija, amats; ievadapmācību veikušās personas vārds, uzvārds, amats un paraksts; instruētās personas paraksts |
| 4. pielikums — darba aizsardzības instruktāža darba vietā | Tās pašas ziņas un papildus: instrukcijas temats, nosaukums vai numurs un instruktāžas veids (sākotnējā, atkārtotā, neplānotā, mērķa) |
Divas sekas video projektam. Pirmā: 4. pielikums prasa norādīt instrukcijas tematu, nosaukumu vai numuru, tāpēc video sadalījumam ir jāsakrīt ar uzņēmuma instrukciju numerāciju — ja vienā video ir sajauktas trīs instrukcijas, ierakstu žurnālā nevar korekti noformēt. Otrā: 30. punkts nosaka, ka apmācību apliecinošos reģistrācijas dokumentus darba devējs glabā piecus gadus, bet instrukcijas — kamēr tās ir aktuālas un vēl trīs gadus pēc tam, kad izstrādātas jaunas. Video, kas attiecas uz konkrētu instrukcijas redakciju, praksē ir vērts arhivēt pēc tās pašas loģikas, lai pēc gadiem var pierādīt, ko tajā brīdī rādīja.
Mērķa instruktāžai ir atsevišķa kārtība: MK noteikumu Nr. 749 25.4. apakšpunkts nosaka, ka darbiem, kuru izpildei jānoformē norīkojums (atļauja), ziņas par instruktāžu reģistrē attiecīgajā norīkojumā, nevis žurnālā.
Cik bieži video būs jāpārfilmē
Šis ir jautājums, kas izšķir, vai video ir izdevums vai ieguldījums. Atbildi dod divi punkti.
MK noteikumu Nr. 749 23. punkts prasa atkārtoto instruktāžu sākotnējās instruktāžas apjomā ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām un paaugstinātas bīstamības darbos — atbilstoši darba devēja apstiprinātajam sarakstam — ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Tas pats saturs, divas reizes gadā, katram nodarbinātajam: tieši šī atkārtošanās padara video ekonomiski loģisku.
Bīstamo iekārtu gadījumā ir vēl viena norma, ko video brīfā parasti neviens neatver. Likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 14. panta 3. punkts uzliek bīstamo iekārtu valdītājam pienākumu nodrošināt apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, ņemot vērā bīstamās iekārtas veidu, sarežģītības un bīstamības pakāpi, kā arī darbinieku izglītību un iepriekšējā darba pieredzi. Praktiski tas nozīmē, ka vienu video par visām cehā esošajām iekārtām uztaisīt nevar — dalījums seko iekārtu veidiem.
Video novecošanu izraisa MK noteikumu Nr. 749 24. punkts, kas nosaka neplānotās instruktāžas gadījumus. Tie ir arī precīzs saraksts, kad video jāpārskata:
- 24.1. mainās darba apstākļi, darba raksturs, darba vieta, darba aprīkojums, tehnoloģiskais vai darba process vai rodas citi faktori, kas var ietekmēt drošību — jauna līnija cehā nozīmē jaunu epizodi video;
- 24.2. noticis nelaimes gadījums darbā vai konstatēta arodslimība — instruktāžu veic tiem, kuriem ir līdzīgi darba apstākļi; video šādā brīdī parasti jāpapildina ar konkrēto situāciju;
- 24.3. nodarbinātais pārtraucis darbu uz laiku, kas ilgāks par 60 kalendāra dienām, bet darbos ar bīstamām iekārtām vai paaugstinātas bīstamības darbos — ilgāku par 45 kalendāra dienām.
Pēdējais punkts ir iemesls, kāpēc sezonas uzņēmumos video atmaksājas ātrāk nekā citur: pēc katras sezonas pārtraukuma tie paši cilvēki jāinstruē atkārtoti.
Tāpēc video uzbūvi ir vērts plānot modulāri — atsevišķi moduļi pa iekārtām, procesiem un zonām, nevis viens nedalāms četrdesmit minūšu fails. Kad mainās viena iekārta, pārfilmē vienu moduli, nevis visu. Modulārā uzbūve ietekmē arī specifikāciju, tāpēc to ir vērts ierakstīt jau video brīfā pirms cenas prasīšanas.
Valodas: kas likumā patiešām ir prasīts
Jautājums “vai instruktāža jāveic krieviski vai angliski” normatīvajos aktos nav formulēts kā valodas prasība. Darba aizsardzības likuma 14. panta ceturtā daļa prasa citu: apmācībai jābūt nodarbinātajam saprotamai, un darba devējs pārliecinās, ka nodarbinātais ir sapratis instrukcijas un apmācību. Ja uzņēmumā strādā cilvēki, kas latviski nesaprot pietiekami, saprotamības prasība praksē nozīmē versiju valodā, ko viņi saprot — ne tāpēc, ka to prasa valodas norma, bet tāpēc, ka citādi apmācība nav notikusi pēc būtības.
Video šo prasību izpilda lētāk par jebkuru citu risinājumu: tas pats attēls, cita ierunātā josla vai subtitri. Pārfilmēt nav jāpārfilmē. Ja versijas veido ar subtitriem, ir vērts ievērot vispārīgās subtitru kvalitātes prasības — lasīšanas ātrumu, rindu skaitu un sinhronizāciju — par ko sīkāk rakstīts atsevišķā rakstā par video subtitriem un piekļūstamību. Instruktāžas video gadījumā ir viena atruna: iededzināti subtitri attēlā nav pielāgojami, tāpēc, ja uzņēmumā ir arī cilvēki ar dzirdes traucējumiem, labāk ir atsevišķs subtitru fails.
Trešais variants, kas izmaksu ziņā ir vidusceļš — viena latviešu ieruna un vairākas subtitru valodas. To izvēlas uzņēmumi, kuriem sezonas darbinieki mainās katru gadu un valodu kombinācija nav zināma iepriekš.
Apakšuzņēmēji, komandējumi un darbs cita uzņēmuma teritorijā
Šī ir video stiprākā puse, un tieši to piedāvājumos aizmirst. MK noteikumu Nr. 749 16. punkts prasa sākotnējo instruktāžu darba vietā ne tikai jaunajiem darbiniekiem, bet arī nodarbinātajiem, kuri ir norīkoti citā darba vietā vai cita darba veikšanai, ir nosūtīti vai ieradušies komandējumā, kā arī veic darbus cita uzņēmuma teritorijā. Praktiski tas nozīmē: katrs apakšuzņēmēja montieris, kas ierodas ražotnē uz divām dienām, ir jāinstruē.
Darba aizsardzības likuma 16. panta pirmā daļa to papildina: ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem ir pienākums sadarboties, saskaņot veicamos pasākumus, informēt citam citu un savus nodarbinātos par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem. Likuma 16.1 panta pirmā daļa to pašu attiecina uz pašnodarbinātajiem: pakalpojuma saņēmējs, kas noslēdzis līgumu ar pašnodarbināto, nodrošina viņam tikpat drošu darba vidi kā saviem nodarbinātajiem, ja darbs notiek šā uzņēmuma darba vidē.
Uzņēmumā ar lielu apakšuzņēmēju plūsmu šī ir vieta, kur video ietaupa visvairāk. Instruktāžas moduli par teritoriju, maršrutiem, zīmēm un rīcību ārkārtas situācijā var parādīt pirms katras ieejas, arī caurlaides punktā uz planšetes; nemainīgs paliek tikai tas, ka pēc tam seko zināšanu pārbaude un paraksts.
Kas notiek, ja instruktāža nav veikta
Darba aizsardzības likuma 36. pants paredz: par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā, ja tas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, naudas sodu piemēro darba devējam vai darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējam: fiziskajai personai no 70 līdz 140 naudas soda vienībām, juridiskajai personai — no 280 līdz 580 naudas soda vienībām. Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrā daļa nosaka, ka viena naudas soda vienība ir pieci euro.
| Pārkāpums | Soda apmērs vienībās | Summa euro |
|---|---|---|
| Neinstruēšana vai apmācības neveikšana — fiziskajai personai | 70–140 | 350–700 |
| Neinstruēšana vai apmācības neveikšana — juridiskajai personai | 280–580 | 1400–2900 |
Administratīvā pārkāpuma procesu par šo un pārējiem likuma 29.–39. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts darba inspekcija. Svarīga nianse: 36. panta sastāvā ir ietverts nosacījums par tiešiem draudiem, tāpēc pats par sevi tukšs ieraksts žurnālā ne vienmēr nozīmē šo sodu — bet pārbaudē tas ir pirmais, ko prasa uzrādīt, un kopā ar citiem trūkumiem tas parasti nonāk citos šīs nodaļas pantos.
Video šeit nav aizsardzība pret sodu. Tā vērtība ir pierādāmība: uzņēmums var parādīt, kāds tieši saturs tika rādīts, kurā redakcijā, un salīdzināt to ar instrukciju numerāciju žurnālā. Tas ir tas pats arguments, kas korporatīvajā video B2B atšķir mācību materiālu no reklāmas: mērāmība un atkārtojamība.
Ko sagatavot pirms filmēšanas dienas
Instruktāžas video kvalitāte par 80 % izšķiras pirms kameras ieslēgšanas. Saraksts, ko lūdzu sagatavot:
- Aktuālās darba aizsardzības instrukcijas ar numerāciju — video moduļi tiks sadalīti pēc tām, lai ieraksts žurnālā 4. pielikuma kārtībā būtu korekts.
- Darba vides riska novērtējums attiecīgajām darba vietām — no tā nāk tas, ko video tiešām jāuzsver.
- Darba devēja apstiprinātais paaugstinātas bīstamības darbu saraksts — tas nosaka, kuriem moduļiem būs sešu mēnešu cikls.
- Evakuācijas plāns un pulcēšanās vieta — nofilmē maršrutu, nevis stāsta par to.
- Saraksts ar valodām, kādās versijas vajadzēs, un atbilde, vai subtitri vai ieruna.
- Kontaktpersona no darba aizsardzības puses, kas apstiprina scenāriju — ne mārketings. Scenārija saskaņošanas kārtību un atbildību par saturu ir vērts ierakstīt līgumā ar producentu.
- Darbinieki, kas filmēsies, un to piekrišana — video, kurā strādā īstie cilvēki īstajās darba vietās, strādā labāk par aktieriem, bet tas prasa iepriekšēju vienošanos.
Ja uzņēmums šo sarakstu nevar aizpildīt, pirmais solis nav filmēšana, bet darba aizsardzības dokumentācijas sakārtošana. Video, kas uzņemts pēc novecojušas instrukcijas, ir dārgāka problēma nekā instruktāža bez video.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai video var pilnībā aizstāt instruktāžu?
Nē — video aizstāj atkārtoto stāstīšanu, bet instruktāžas reģistrācija žurnālā un darbinieka paraksts joprojām ir vajadzīgi. Video top kopā ar jūsu darba aizsardzības speciālistu, lai saturs atbilst jūsu instrukcijām.
Kas filmējas video?
Jūsu darbinieki savās reālajās darba vietās — tā instruktāža ir ticama un atpazīstama jaunajiem kolēģiem.
Vai var izveidot vairākās valodās?
Jā — latviešu versijai var pievienot angļu vai krievu versiju no tā paša materiāla, kas noder ārvalstu un sezonas darbiniekiem.
Vai ievadapmācību var novadīt pilnībā attālināti ar video?
Pilnībā nē. MK noteikumu Nr. 749 14. punkts prasa, lai persona, kura veikusi apmācību, par materiāla apguvi pārliecinās pārrunās ar nodarbināto, bet 26. punkts prasa instruktāžu organizēt darba laikā, atvēlot pietiekami daudz laika arī zināšanu pārbaudei. Video var pārņemt izklāstu; pārrunas un pārbaude paliek cilvēkam.
Kurš uzņēmumā drīkst veikt ievadapmācību ar video?
MK noteikumu Nr. 749 11. punkts uzskaita: kompetenta institūcija, kompetents speciālists, uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona, kura pārzina noteikumu 12. punktā minētos jautājumus. Video šo loku nemaina — tas ir uzskates līdzeklis šīs personas rokās.
Kā video ierakstīt instruktāžu reģistrācijas dokumentā?
Ieraksts paliek tāds pats, kā to prasa noteikumu 29. punkts un 4. pielikums: datums, instruējamais, instrukcijas temats, nosaukums vai numurs, instruktāžas veids, instruētāja dati un paraksti. Tāpēc video moduļus ir vērts nosaukt tieši pēc uzņēmuma instrukciju numuriem — tad ieraksta aizpildīšana ir mehāniska.
Vai apakšuzņēmējiem vajag atsevišķu video?
Parasti nē — vajag atsevišķu moduli. MK noteikumu Nr. 749 16.4. apakšpunkts prasa sākotnējo instruktāžu arī tiem, kas veic darbus cita uzņēmuma teritorijā, un Darba aizsardzības likuma 16. panta pirmā daļa prasa darba devēju sadarbību vienā darba vietā. Praksē tas ir 5–8 minūšu modulis par teritoriju, maršrutiem, zīmēm un rīcību ārkārtas situācijā.
Cik ilgam jābūt instruktāžas video?
Normatīvi noteikta ilguma nav. MK noteikumu Nr. 749 26. punkts prasa pretējo — atvēlēt pietiekami daudz laika pilnīgam un kvalitatīvam materiāla izklāstam. Praksē ievadapmācības video darbojas 8–15 minūtēs, sadalīts moduļos pa 2–4 minūtēm, lai katru moduli varētu pārfilmēt atsevišķi un lai atkārtotajā instruktāžā varētu rādīt tikai attiecīgās daļas.
Vai video atbrīvo no praktiskās parādīšanas darba vietā?
Nē. MK noteikumu Nr. 749 15. punkts prasa instruktāžā drošus darba paņēmienus un metodes praktiski parādīt, bet uzskates līdzekļus izmantot “ja nepieciešams”. Pēc instruktāžas 19. punkts prasa pārbaudīt arī praktiskās iemaņas, un 20. punkts aizliedz uzsākt darbu, ja zināšanas ir neapmierinošas.
Kurš atbild par video saturu — producents vai darba aizsardzības speciālists?
Par satura atbilstību normatīvajiem aktiem atbild darba devējs, un praksē to apstiprina uzņēmuma darba aizsardzības speciālists vai kompetentā institūcija. Producents atbild par to, ka apstiprinātais scenārijs ir uzfilmēts saprotami, pilnībā un bez kļūdām montāžā. Šo dalījumu ir vērts ierakstīt līgumā, kopā ar scenārija saskaņošanas kārtību un labojumu kārtām.
Metodika un avoti
- Darba aizsardzības likums — 4. panta pirmās daļas 9. punkts, 10. panta pirmās daļas 5. punkts, 14. pants, 16. pants, 16.1 pants, 36. pants, 40. pants
- MK 10.08.2010. noteikumi Nr. 749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” (redakcija no 26.09.2024.) — 8.–31. punkts, 2., 3. un 4. pielikums
- Administratīvās atbildības likums — 16. panta otrā daļa par naudas soda vienības vērtību
- Likums “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” — 14. panta 3. punkts
- Valsts darba inspekcijas nodarbināto e-apmācību sistēma — 15 nozares, astoņas darba vides tēmas
- Valsts darba inspekcijas apkopojums par apmācības veidiem darba aizsardzībā (PDF)
Metodika: visas atsauces uz pantiem un punktiem pārbaudītas pirmavotos 2026. gada 3. oktobrī — likumu un Ministru kabineta noteikumu aktuālajās redakcijās portālā likumi.lv un Valsts darba inspekcijas publicētajos materiālos. Raksts ir video producenta praktisks apkopojums, nevis juridiska vai darba aizsardzības konsultācija; konkrētā uzņēmuma apmācības sistēmu vērtē darba aizsardzības speciālists vai kompetentā institūcija.
Grib video savā ražotnē?
Uzzini vairāk par darba drošības instruktāžas video, aizpildi īso pieteikuma formu vai raksti uz info@marcisseners.com — atbraukšu uz bezmaksas izpētes vizīti un sagatavošu piedāvājumu tieši jūsu ražotnei.
Saistītie raksti
- Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026 — cik reāli maksā video
- Darba drošības video ražotnēm — pakalpojums un process
- Korporatīvais video: 5 formāti, kas reāli strādā B2B
- Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi un līguma punkti
- Video iepirkuma tehniskā specifikācija: ko tajā ierakstīt
- Video subtitri un piekļūstamība: prasības un labā prakse