Ražotnes video izskatās vienkāršs darbs: atbrauc, nofilmē līniju, saliec kopā. Praksē tieši šajos projektos visbiežāk iestrēgst saskaņošana — ne tāpēc, ka klientam nepatiktu ideja, bet tāpēc, ka neviens nav pateicis, ko kamera drīkst redzēt un kas notiek ar izejmateriālu pēc projekta. Drošības dienests prasa sarakstu ar cilvēkiem nedēļu iepriekš, juristi grib parakstīt neizpaušanas līgumu, un ražošanas vadītājs pēdējā brīdī aizliedz filmēt to pašu iekārtu, kuras dēļ video vispār tika pasūtīts.
Šis raksts ir par to, kā šo sarunu novadīt pareizā secībā. Tas nav juridiska konsultācija, bet pārbaudīts pārskats par to, kas Latvijas likumos tiešām ir rakstīts par komercnoslēpumu, par svešu darbinieku ielaišanu uzņēmuma teritorijā un par objektiem, kuriem piekļuvi vērtē valsts drošības iestāde.
Īsā atbilde
Pirms filmēšanas ražotnē sakārto piecas lietas: (1) klients rakstveidā nosauc, kas tieši ir komercnoslēpums; (2) neizpaušanas līgums ir ar produkcijas uzņēmumu, un tas sedz arī apakšuzņēmējus; (3) ir saskaņots kadru saraksts, ne tikai ideja; (4) ir skaidrs, kurš instruē filmēšanas grupu darba aizsardzībā un kad; (5) līgumā ir uzrakstīts, cik ilgi glabājas izejmateriāls un kas ar to notiek pēc projekta. Ja objekts ir kritiskā infrastruktūra, pie šī nāk klāt piekļuves pārbaude, kas prasa laiku kalendārā.
Kas Latvijā juridiski ir komercnoslēpums
Jēdziens nav intuitīvs. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta pirmā daļa prasa, lai informācija atbilstu visām trim pazīmēm vienlaikus: tā ir slepena (nav vispārzināma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju); tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tieši tāpēc, ka tā ir slepena; un turētājs attiecībā uz to ir veicis konkrētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
Trešā pazīme ir tā, par kuru praksē strīdas. Ja uzņēmums nav veicis nekādus pasākumus — ražotnē ved ekskursijas, līnija ir redzama no publiskās ielas, bet process aprakstīts preses relīzē — tad apgalvojums „tas ir mūsu komercnoslēpums” vēlāk tiesā var nenostāvēt. Un otrādi: tieši tāpēc nopietni klienti prasa parakstīt neizpaušanas līgumu un reģistrēt tehniku pie ieejas. Neizpaušanas līgums ar filmēšanas grupu pats par sevi ir viens no tiem saprātīgajiem pasākumiem, kas padara informāciju par aizsargājamu.
Likuma 2. panta otrā daļa definē turētāju: ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt, tostarp izmantot un izpaust. Tātad turētājs var būt arī tavs klients attiecībā uz sava klienta informāciju — piemēram, ja ražotne strādā pēc pasūtītāja receptūras.
Kāpēc tas vispār skar video
Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punkts par nelikumīgu iegūšanu sauc piekļūšanu „dokumentiem, objektiem, materiāliem, vielām vai elektroniskajām datnēm”, kuras pārvalda turētājs un par kurām varēja saprātīgi pieņemt, ka tās ietver komercnoslēpumu, kā arī šādu dokumentu, objektu, materiālu vai datņu piesavināšanos vai kopēšanu.
Videokamera ir kopēšanas ierīce. Kadrs ar ekrānu, uz kura redzama ražošanas plānošanas sistēma, ir precīza kopija. Tuvplāns ar tehnoloģisko karti uz galda ir dokumenta kopija. Tas nenozīmē, ka katra filmēšana ražotnē ir pārkāpums — ja tu tur esi uz līguma pamata, iegūšana ir likumīga (likuma 4. panta 4. punkts). Nozīmē tikai to, ka robeža ir līgumā, nevis veselajā saprātā.
Tāpat svarīgi, ko likums neaizsargā. Pēc 4. panta 2. punkta iegūšana ir likumīga, ja tā ir rezultāts tāda produkta vai objekta aplūkošanai, izpētei vai pārbaudīšanai, kurš ir sabiedrībai vispārpieejams vai kura iegūšanu turētājs nav ierobežojis. Gatavs produkts veikala plauktā, ēkas fasāde no ielas, publicēts tehniskais apraksts — tas nav komercnoslēpums, lai kā to sauktu saskaņošanas e-pastā.
Kas vēl paliek ārpus jēdziena
Likuma 3. pants nosaka robežas. Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu. Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujama saimnieciskās darbības veicēju pārskatos — pārējā grāmatvedības informācija gan ir.
Praksē tas nozīmē, ka publiska iepirkuma video projektā „komercnoslēpuma” karodziņu nevar uzlikt visam pēc kārtas. Ja darbs tiek finansēts no publiskiem līdzekļiem, daļa informācijas pēc likuma ir atklāta. Par to, kas iepirkumā ir publisks un kas ne, vairāk ir rakstā par video iepirkuma tehnisko specifikāciju.
Klientam ir pienākums pateikt, kas tieši ir noslēpums
Šo pantu producenti izmanto par maz. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 6. panta pirmā daļa: turētājs, sniedzot informāciju fiziskajai vai juridiskajai personai, norāda, ka informācija ir komercnoslēpums, kā arī informē par nepieciešamību nodrošināt tā aizsardzību.
Tas ir pamats, uz kura var mierīgi pieprasīt sarakstu. Nevis „pasakiet, ko nedrīkst”, bet „lūdzu, atzīmējiet kadru sarakstā, kuras pozīcijas ir komercnoslēpums” — tā ir klienta puses atbildība, un tā padara saskaņošanu izsekojamu. Ja vēlāk rodas strīds, abām pusēm ir viens dokuments, kurā redzams, kas bija atzīmēts.
Likuma 6. panta otrā daļa piebilst, ka komercnoslēpums ir ierobežotas pieejamības informācija Informācijas atklātības likuma izpratnē līdz brīdim, kad turētājs rakstveidā informē par statusa izbeigšanos vai informācija kļuvusi vispārzināma uz tiesiska pamata. Praksē tas nozīmē, ka aizliegums pats no sevis neizbeidzas pēc video publicēšanas — to izbeidz rakstveidā.
Neizpaušanas līgums: ko tajā tiešām vajag
Lielākā daļa NDA veidņu, ko producenti saņem, ir rakstītas IT konsultantam, ne filmēšanas grupai. Tās runā par „dokumentiem” un „datiem”, bet neko nesaka par izejmateriālu, kas ir šī darba galvenais risks. Zemāk ir punkti, kurus ir vērts pārbaudīt katrā līgumā, pirms to paraksta.
| Punkts | Kāpēc tas vajadzīgs | Tipiska kļūda |
|---|---|---|
| Kas tieši ir konfidenciāls | Likuma 6.(1) prasa turētājam to norādīt; bez tā aizsardzība ir vāja abām pusēm | „Visa informācija, kas iegūta sadarbības laikā” — neizpildāms un strīdā bezjēdzīgs |
| Izejmateriāls kā atsevišķs objekts | Neapstrādātie kadri satur daudz vairāk nekā gatavais video | Līgums regulē tikai „nodoto materiālu”, izejmateriāls paliek pelēkajā zonā |
| Apakšuzņēmēji | Operators, dronists, gaismotājs un montāžas asistents bieži ir atsevišķi uzņēmumi | NDA paraksta tikai producents, pārējie fiziski ir objektā bez jebkādām saistībām |
| Glabāšanas vieta un termiņš | Jāzina, vai materiāls drīkst būt mākonī un cik ilgi | Aizliegts mākonis, bet montāža notiek tieši tur |
| Dzēšanas kārtība un pierādījums | Pēc projekta klientam vajag apliecinājumu, ne solījumu | „Pēc pieprasījuma iznīcina” bez termiņa un bez formas |
| Atļautā izmantošana portfolio | Producentam tas ir pārdošanas instruments | Par to vienojas pēc publicēšanas, kad klientam vairs nav motivācijas |
| Termiņš pēc projekta beigām | Komercnoslēpums nebeidzas kopā ar rēķinu | Beztermiņa saistības bez atrunas par informāciju, kas kļuvusi publiska |
Vienu atrunu ir vērts pieprasīt pašam: saistības neattiecas uz informāciju, kas jau ir vai kļūst publiski pieejama bez producenta vainas. Pretējā gadījumā formāli pārkāpums ir pat atsaukšanās uz klienta paša preses relīzi.
Darbinieku puse: Darba likuma 83. pants
Ja filmē cilvēkus darbā, der zināt, kā izskatās viņu puses pienākums. Darba likuma 83. panta pirmā daļa: darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums, un darba devējam ir pienākums rakstveidā norādīt, kura informācija uzskatāma par komercnoslēpumu. Otrā daļa uzliek darbiniekam pienākumu rūpēties, lai šī informācija nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām.
Divas praktiskas sekas. Pirmkārt, ja intervējamais saka, ka „par to man neļauj runāt”, tas nav kaprīze — tas ir likumā nostiprināts pienākums, un spiest nav vērts. Otrkārt, filmēšanas grupa ir trešā persona. Ja darbinieks kamerā atklāj to, ko darba devējs rakstveidā nosaucis par komercnoslēpumu, problēma rodas abiem. Tāpēc ražotnes video intervijas jautājumus ir prātīgi saskaņot iepriekš — tas pats princips, kas aprakstīts rakstā par piekrišanu filmēšanai.
Analoģiska norma ir Darba likuma 11. panta piektajā daļā par darbinieku pārstāvjiem un ekspertiem: arī viņiem ir pienākums neizpaust darba devēja komercnoslēpumu, un arī šeit darba devējam tas rakstveidā jānorāda. Likums konsekventi uzliek pienākumu nosaukt noslēpumu tam, kurš to vēlas aizsargāt.
Kas notiek, ja materiāls tomēr aiziet
Komercnoslēpuma aizsardzības likuma III nodaļa ir par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, un producentam no tās jāzina trīs lietas.
Pirmā. Tiesa pēc 12. panta pirmās daļas 1. punkta var likt pilnībā vai daļēji iznīcināt dokumentus, objektus, materiālus, vielas vai elektroniskās datnes, kas ietver komercnoslēpumu, vai nodot tos turētājam. Tulkojumā uz šo nozari: strīda gadījumā tiesa var likt iznīcināt vai nodot visu projekta izejmateriālu. Tas ir papildu arguments, kāpēc rušes nav jāglabā „uz visiem laikiem, varbūt noderēs”.
Otrā. Pēc 11. panta otrās daļas turētājs par katru pārkāpumu var prasīt vienu no trim mantiskās atlīdzības veidiem: zaudējumu atlīdzību; tās summas piedziņu (licences maksu), kuru viņš varētu saņemt par izmantošanas tiesību piešķiršanu; vai tās peļņas piedziņu, kuru pārkāpuma dēļ negodīgi guvis pārkāpējs. Trešā daļa paredz arī nemantiskā kaitējuma atlīdzību, kuras apmēru tiesa nosaka pēc sava ieskata. Atbildība iestājas pret personu, kura zināja vai kurai bija jāzina, ka tā izdara pārkāpumu (11. panta pirmā daļa).
Trešā. Prasību var celt triju gadu laikā no dienas, kad turētājs uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par pārkāpumu (7. pants). Tātad arhīvs, kas glabājas piecus gadus, ir atvērts risks, ja neviens nezina, kas tajā ir.
Piemērojot jebkuru līdzekli, tiesa pēc 9. panta vērtē samērīgumu un cita starpā ņem vērā pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu, un pārkāpēja rīcību. Tas nozīmē, ka kārtīgi noformēts process palīdz abām pusēm — arī producentam, kurš var parādīt, ka rīkojies pēc saskaņota saraksta.
Krimināltiesiskā robeža
Lielākā daļa strīdu šajā jomā ir civiltiesiski, bet robeža pastāv. Krimināllikuma 200. panta otrā daļa paredz atbildību par komercnoslēpuma neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai vai izpaušanai, kā arī par neatļautu izpaušanu citai personai tādā pašā nolūkā — sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods. Panta trešā daļa par šādu ziņu nolaupīšanu paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem.
Praksē tas nav scenārijs, kas draud producentam, kurš nofilmēja lieku ekrānu. Tas ir scenārijs par apzinātu materiāla iegūšanu vai nodošanu konkurentam. Bet tas izskaidro, kāpēc dažu nozaru drošības dienesti uz kameru reaģē tā, kā reaģē.
Darba aizsardzība: kurš instruē filmēšanas grupu
Šo soli izlaiž gandrīz visi, un tieši tas rada visvairāk nervozitātes objektā. Darba aizsardzības likuma 16. pants regulē situāciju, kad vienā darba vietā strādā vairāku darba devēju nodarbinātie — un filmēšanas diena ražotnē ir tieši tā.
| Norma | Ko tā prasa | Ko tas nozīmē filmēšanas dienā |
|---|---|---|
| 16. panta pirmā daļa | Darba devējiem ir pienākums sadarboties, saskaņot darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku | Risku saraksts jāpārrunā pirms dienas, ne pie vārtiem |
| 16. panta otrā daļa | Uzņēmums veic pasākumus, lai iesaistītā uzņēmuma darba devējs laikus, pirms iesaistīšanas saņemtu informāciju par darba vides risku un par darba aizsardzības pasākumiem | Producentam ir tiesības šo informāciju pieprasīt iepriekš un to arī vajag darīt rakstveidā |
| 16. panta trešā daļa | Uzņēmums nodrošina, lai cita darba devēja nodarbinātie saņemtu instruktāžu un vispārīgu informāciju par darba aizsardzību pirms darba uzsākšanas un visā laikposmā, kad viņi tiek nodarbināti uzņēmumā | Klients instruē filmēšanas grupu par objektu. Tas aizņem laiku, un tas jāieliek dienas grafikā |
| 16. panta ceturtā daļa | Ja cita darba devēja nodarbinātie sniedz specifisku pakalpojumu, kas pie pakalpojuma saņēmēja parasti netiek veikts, instruktāžu nodrošina tā darba devējs, kura nodarbinātie sniedz šo pakalpojumu | Par darbu augstumā, ar statīviem kustīgu iekārtu tuvumā un ar dronu instruē pats producents, ne klients |
Ceturtā daļa ir svarīgākā un vismazāk zināmā. Filmēšana nav tas, ko ražotne dara ikdienā, tāpēc par pašu filmēšanas procesu atbild producents. Praktiskā izpausme: produkcijas uzņēmumam vajag savu īsu instruktāžu par tehnikas izvietošanu, kabeļiem, kāpnēm un dronu, un vajag to parakstīt. Ja izveido to vienreiz, tā der visiem objektiem.
Kā izskatās pati instruktāžu sistēma uzņēmumā un kādas ir tās robežas, aprakstīts rakstā par darba drošības instruktāžu ar video.
Kritiskā infrastruktūra: kad piekļuvi vērtē valsts drošības iestāde
Ostas, enerģētikas objekti, termināļi, ūdensapgāde, lielas sakaru un datu sistēmas — daļa no tiem Latvijā ir kritiskā infrastruktūra Nacionālās drošības likuma 22.2 panta izpratnē. Tur filmēšanas sagatavošana vairs nav tikai saruna ar mārketingu.
Panta pirmā daļa definē kritisko infrastruktūru kā Latvijā izvietotus objektus, sistēmas vai to daļas un pakalpojumus, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanai, cilvēku veselības aizsardzībai, drošībai, ekonomiskajai vai sociālajai labklājībai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu. Otrā daļa to klasificē četrās kategorijās: A (valsts līmeņa sevišķi svarīga), B (valsts līmeņa svarīga), C (pašvaldību un nozaru) un D (nozaru kritiskā infrastruktūra, kuras darbības pārtraukšana izsludināta izņēmuma stāvokļa vai kara laikā būtiski apdraud drošību).
Producentam būtiskas ir trīs normas.
Piekļuves atzinums. Pēc 22.2 panta 3.3 daļas valsts drošības iestāde pēc objekta īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedz atzinumu arī par tāda komersanta īpašniekiem, valdes locekļiem, darbiniekiem un izvēlētajiem pretendentiem, kurš sniedz nozīmīgu pakalpojumu kritiskajā infrastruktūrā vai kuram ir piekļuve tās funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Ja atzinums ir negatīvs, īpašnieks personai liedz piekļuvi objektam. Tāpēc saraksts ar vārdiem un personas kodiem nedēļas iepriekš nav birokrātija — tas ir likumā paredzētas procedūras ievades dati.
Pilsonības ierobežojums. Pēc 3.2 daļas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi nevar tikt nodarbināti vai sniegt pakalpojumu A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs vai pakalpojuma sniegšana ietver piekļuvi objekta funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām; izņēmuma kārtā tas iespējams ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju. Freelance grupai tas nozīmē, ka komandas sastāvs šādā objektā jāpārbauda pirms, nevis filmēšanas rītā.
Drons. Pēc 4.1 daļas objekta iekšējās drošības dienesta vai apsardzes komersanta darbinieks īpašnieka uzdevumā ir tiesīgs pārtraukt attālināti vadāmas ierīces pārvietošanos gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud apsargājamā objekta drošību. Tas ir atsevišķs pamats papildus aviācijas noteikumiem, un tas attiecas uz pašu ierīci. Dronu lidojumu prasības apkopotas rakstā par drona video uzņēmumam.
Vēl viena norma izskaidro, kāpēc daļu dokumentu tev vienkārši nedos: 22.2 panta piektā daļa nosaka, ka īpašnieks iekšējiem drošības pasākumus reglamentējošiem dokumentiem nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Objekta drošības plāns nav materiāls, ko pievienot brīfam. Nacionālās drošības likumā ir iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2557 par kritisko vienību noturību, tāpēc līdzīga loģika darbojas visā Eiropas Savienībā.
Cik daudz laika tam reāli vajag
Likums nenosaka vienu termiņu — katram objektam ir sava kārtība. Praktiskai plānošanai der šāds rāmis: jo augstāka objekta kategorija, jo agrāk jāiesniedz grupas saraksts, un jo mazāk iespējams pēdējā brīža papildinājums. Ja filmēšanas dienā nāk klāt viens cilvēks, kura nav sarakstā, viņš objektā neiekļūst. Tas nav sarunājams uz vietas.
Tāpēc tāmē un grafikā der paredzēt: saraksta iesniegšanu, instruktāžas laiku objektā, pavadošo personu no klienta puses visā filmēšanas laikā un rezerves dienu. Kā šos pieņēmumus uzrakstīt tā, lai tie pārdzīvo saskaņošanu, aprakstīts rakstā par video brīfu pirms cenas.
Ko praktiski nedrīkst palaist kadrā
Likums nedod sarakstu — to veido klients. Bet pieredze rāda, ka deviņos gadījumos no desmit problēmas sagādā vienas un tās pašas lietas. Šo tabulu var nosūtīt klientam kā sagatavi, ko papildināt.
| Kadrā | Risks | Risinājums filmēšanas laikā |
|---|---|---|
| Vadības un plānošanas sistēmu ekrāni | Pasūtījumi, cenas, klientu nosaukumi, ražošanas apjomi | Ekrānu izslēgt vai aizstāt ar demonstrācijas skatu; filmēt no leņķa, kurā ekrāns nav lasāms |
| Dokumenti uz galdiem un sienām | Tehnoloģiskās kartes, grafiki, personāla saraksti | Pirms uzstādīšanas novākt; pēdējā pārbaude tieši pirms ieraksta |
| Iepakojums un paliktņi ar svešiem logo | Atklāj klientu un piegādātāju loku | Pārvietot vai filmēt ar seklu asuma lauku; montāžā aizmiglot |
| Iekārtu marķējumi un sērijas numuri | Atklāj tehnoloģiju un piegādātāju | Vienoties, vai ražotāja uzlīme drīkst būt redzama |
| Receptūra, dozēšana, parametri | Klasisks komercnoslēpuma kodols | Rādīt procesu, nerādīt skaitļus |
| Caurlaides, atslēgu kodi, durvju paneļi | Fiziskās drošības apiešana | Nefilmēt tuvplānā; montāžā izgriezt |
| Serveru telpas, kameru izvietojums, apsardzes posteņi | Drošības sistēmas karte | Ārpus kadru saraksta pēc noklusējuma |
| Darbinieku sejas un vārda kartiņas | Personas dati un piekrišanas jautājums | Atsevišķa piekrišana, skat. rakstu par piekrišanu filmēšanai |
| Nepabeigts produkts vai prototips | Konkurentu priekšrocība pirms ieviešanas | Filmēt vēlāk vai neizmantot līdz laišanai tirgū |
| Skats uz kaimiņu teritoriju | Sveša uzņēmuma informācija bez tā piekrišanas | Mainīt rakursu; drona maršrutu saskaņot iepriekš |
Divi apstiprinājuma posmi, ne viens
Ražotnes projektā nepietiek ar viena gatavā video saskaņošanu. Vajag divus posmus, un tie ir dažādi.
Pirms filmēšanas klients apstiprina kadru sarakstu: zonas, iekārtas, intervējamos un to, kas katrā zonā ir komercnoslēpums. Šis ir brīdis, kad darbojas likuma 6. panta pirmās daļas pienākums norādīt.
Pēc montāžas klients apstiprina salikto versiju tieši no drošības viedokļa — ne stila, bet satura dēļ. Šo soli vislabāk nodalīt no radošās saskaņošanas, jo tos parasti dara dažādi cilvēki un dažādās nodaļās. Praksē tas nozīmē vienu papildu apstiprinājuma kārtu grafikā, kurai jābūt ierakstītai līgumā, lai tā nekļūtu par bezmaksas papildu labojumu. Kā šādas kārtas formulēt, apskatīts rakstā par video līgumu ar producentu.
Izejmateriāls: kur tas ir un cik ilgi
Gatavais video ir mazākā problēma — to klients redz un apstiprina. Risks ir rušēs: tajās ir viss, ko kamera redzēja, arī tas, kas nekad nenonāca montāžā. Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 12. panta pirmās daļas 1. punkts tieši paredz iespēju, ka tiesa liek šādas datnes iznīcināt vai nodot turētājam, tāpēc tās ir jāpārvalda apzināti.
Minimālais režīms, ko ir vērts piedāvāt pašam, pirms klients to prasa:
- izejmateriāls glabājas atsevišķā, nosauktā vietā, ne vispārējā arhīva mapē;
- piekļuve ir nosauktiem cilvēkiem, ne visai komandai;
- glabāšanas termiņš ir skaitlis, ne „kamēr vajag”;
- pēc termiņa materiāls tiek dzēsts un par to tiek sagatavots rakstveida apliecinājums;
- ja klients grib izejmateriālu sev, to nodod pēc akta un ar norādi, ka turpmāk atbildība par to ir klientam.
Pretējā virzienā der zināt arī to, ko uzņēmums pats drīkst glabāt un izmantot no vecā materiāla — par to ir raksts par uzņēmuma arhīvu.
Apakšuzņēmēji: visbiežākā plaisa
Produkcijas uzņēmums paraksta NDA, bet objektā ierodas operators ar savu SIA, dronists ar savu un otrais kameramanis kā pašnodarbinātais. Ja līgumā nav rakstīts, ka saistības attiecas arī uz piesaistītajām personām un ka producents par tām atbild, tad formāli tās nav saistītas ne ar ko.
Praktiskais risinājums ir vienkāršs: viens īss pielikums, ko paraksta katrs grupas dalībnieks, ar trim punktiem — ko nedrīkst izpaust, ka personiskais materiāls (telefona kadri, aizkulišu bildes) netiek publicēts bez atļaujas, un ka viss projekta materiāls pēc darba tiek nodots producentam un dzēsts no personīgajām kartēm un diskiem. Telefona kadri aizkulisēs ir tas punkts, par kuru aizmirst visbiežāk un kas visbiežāk nonāk sociālajos tīklos.
Kā to pateikt klientam, nepārdodot bailes
Šo tēmu var pasniegt divējādi. Var klientu nobiedēt ar sodiem — un tad saskaņošana kļūst vēl lēnāka. Vai arī var parādīt, ka process ir gatavs un prasa no klienta maz: viens saraksts, viena instruktāža, viens apstiprinājums. Otrais variants pārdod labāk, jo klienta drošības dienests parasti nav pret video — viņš ir pret nesagatavotu grupu.
Piedāvājumā tas izskatās kā atsevišķa rindkopa „Piekļuve un konfidencialitāte” ar četriem teikumiem: ko producents paraksta, ko producents prasa no klienta, kas notiek ar izejmateriālu un cik ilgi. Tas noņem jautājumus, pirms tie tiek uzdoti.
Desmit soļu saraksts pirms filmēšanas ražotnē
- Noskaidro, vai objekts ir kritiskā infrastruktūra. Ja ir, visi termiņi kļūst garāki.
- Iesniedz grupas sarakstu ar visiem cilvēkiem un tehniku tik agri, cik objekts prasa.
- Saņem no klienta rakstveida norādi, kas tieši ir komercnoslēpums (likuma 6. panta pirmā daļa).
- Paraksti NDA ar atrunu par izejmateriālu, apakšuzņēmējiem un publiski pieejamu informāciju.
- Paraksti pielikumu ar katru grupas dalībnieku, arī par telefona kadriem.
- Pieprasi darba vides riska informāciju iepriekš (16. panta otrā daļa) un ieplāno objekta instruktāžu grafikā (trešā daļa).
- Sagatavo savu instruktāžu par filmēšanas specifiskajiem riskiem (ceturtā daļa).
- Apstiprini kadru sarakstu pa zonām, atzīmējot, kas ir noslēpums.
- Filmēšanas dienā pirms katra ieraksta pārbaudi ekrānus, dokumentus un svešos logo kadrā.
- Pēc montāžas iztur atsevišķu drošības apstiprinājuma kārtu un pēc tam izpildi līgumā uzrakstīto izejmateriāla režīmu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai bez NDA ražotnē filmēt nedrīkst?
Drīkst, ja klients tam piekrīt — iegūšana uz līguma pamata ir likumīga (Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 4. panta 4. punkts). Bet bez rakstiska dokumenta nav skaidrs, kas tieši bija aizsargāts, un tas kaitē abām pusēm.
Klients saka, ka komercnoslēpums ir viss. Vai tā var?
Formāli var tā pateikt, bet likums prasa trīs pazīmes vienlaikus (2. panta pirmā daļa). Tas, kas ir publiski pieejams vai redzams no ielas, pazīmēm neatbilst. Praktiski labāk lūgt atzīmēt konkrētas pozīcijas kadru sarakstā.
Vai producents atbild par operatoru, kurš ir cits uzņēmums?
Tas ir līguma jautājums. Ja līgumā nav rakstīts, ka saistības attiecas uz piesaistītajām personām, klienta prasība pret producentu var būt vājāka, bet arī producenta aizsardzība — neskaidra. Tāpēc pielikumu paraksta katrs.
Cik ilgi NDA ir spēkā?
Tik ilgi, cik puses vienojas. Komercnoslēpuma statuss pēc 6. panta otrās daļas pastāv līdz brīdim, kad turētājs rakstveidā informē par tā izbeigšanos vai informācija kļūst vispārzināma uz tiesiska pamata. Prasības noilgums ir trīs gadi (7. pants).
Vai klients var likt dzēst materiālu, par kuru jau ir samaksāts?
Par izejmateriālu — jā, ja tā vienojās līgumā. Tiesa strīda gadījumā pēc 12. panta pirmās daļas 1. punkta vispār var likt datnes iznīcināt vai nodot turētājam. Gatavā darba izmantošanas tiesības ir atsevišķs jautājums, kas jāregulē līgumā.
Vai drīkst publicēt aizkulišu kadrus savā Instagram?
Tikai ar atļauju. Tieši šie kadri parasti ir ārpus visiem saskaņojumiem, un tieši tie visbiežāk rada problēmu. Vienojies par to pirms, ne pēc.
Kas notiek, ja filmēšanas dienā grupā ir cilvēks, kura nav sarakstā?
Objektā ar piekļuves kontroli viņš netiek iekšā. Kritiskajā infrastruktūrā piekļuves liegšana var izrietēt tieši no valsts drošības iestādes atzinuma (Nacionālās drošības likuma 22.2 panta 3.3 daļa).
Vai klients drīkst prasīt dzēst arī manu portfolio?
Ja par portfolio izmantošanu nav vienošanās, klients var iebilst. Tāpēc atļauja rādīt darbu portfolio jāiekļauj līgumā uzreiz, nevis jāprasa pēc publicēšanas.
Vai drona kadri virs rūpnīcas ir atsevišķs jautājums?
Jā. Tur papildus nāk aviācijas prasības, un pie kritiskās infrastruktūras objekta apsardze pēc 22.2 panta 4.1 daļas ir tiesīga ierīces lidojumu pārtraukt.
Vai darbinieks drīkst intervijā runāt par procesu?
Par to, kas nav rakstveidā nosaukts par komercnoslēpumu — jā. Darba likuma 83. panta pirmā daļa uzliek darbiniekam pienākumu neizpaust komercnoslēpumu un darba devējam — rakstveidā norādīt, kura informācija tāda ir.
Kā to risina praksē
Ja gatavojies ražotnes vai objekta filmēšanai un gribi, lai saskaņošana neaizņem vairāk laika nekā pati filmēšana, sāc ar īsu pieteikumu — atsūti objekta veidu, aptuveno datumu un to, vai tur ir piekļuves kontrole. Ja runa ir par drošības vai instruktāžas saturu, noder arī lapa par darba drošības video.
Avoti
- Komercnoslēpuma aizsardzības likums (likumi.lv)
- Darba likums (likumi.lv)
- Darba aizsardzības likums (likumi.lv)
- Nacionālās drošības likums (likumi.lv)
- Krimināllikums (likumi.lv)