Īsumā: uzņēmuma podkāsts Latvijā nav atsevišķi regulēts, bet tam uzreiz piemērojami četri noteikumu slāņi: autortiesības uz mūziku un ierakstiem, piekrišana viesiem un darbiniekiem, reklāmas marķēšana apmaksātās sērijās un valsts valodas prasības, ja sērija ir video. Piektais slānis — Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums — iestājas tikai tad, ja podkāsts kļūst par audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma ar pašu veidotu raidījumu katalogu. Šajā rakstā — kā to atšķirt, cik reāli maksā mūzikas licence un kādas tehniskās prasības izvirza Apple Podcasts un Spotify.
Kas ir uzņēmuma podkāsts un kādi ir trīs reālie formāti
Uzņēmuma podkāsts ir regulāra sēriju virkne, ko uzņēmums veido pats un publicē tādā vietā, kur klausītājs vai skatītājs to izvēlas pats — podkāstu lietotnē, YouTube vai mājaslapā. Praksē Latvijā sastopami trīs formāti, un tie atšķiras ne tikai ar budžetu, bet arī ar to, kādi noteikumi uz tiem attiecas.
| Formāts | Kas tiek ierakstīts | Kur publicē | Ko tas maina juridiski |
|---|---|---|---|
| Tikai audio | Saruna mikrofonos, bez kameras | RSS plūsma, Apple Podcasts, Spotify | Nav videofilmas, tāpēc Valsts valodas likuma 17. panta prasība par ieskaņojumu vai subtitriem neiestājas |
| Video podkāsts | 2–4 kameras, sarunas galds | YouTube, soc. tīkli, mājaslapa | Ir audiovizuāls saturs: svarīga valoda, subtitri, platformu marķēšanas noteikumi |
| Hibrīds | Video ieraksts, no kura atdala audio versiju | Abi kanāli vienlaikus | Jāievēro abu kanālu noteikumi; mūzikas licence jāsaskaņo abiem izmantošanas veidiem |
Hibrīds ir visizplatītākais, jo viens ieraksts dod gan garo sēriju, gan vertikālos fragmentus soc. tīkliem. Tas arī ir vieta, kur visbiežāk rodas kļūdas: licence tiek nokārtota vienam kanālam, bet saturs aiziet abos.
Vai uzņēmuma podkāsts ir jāpaziņo NEPLP?
Šis ir visbiežāk uzdotais jautājums, un atbilde lielākajai daļai uzņēmumu ir „nē“ — bet ne tāpēc, ka podkāsti būtu ārpus likuma. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. panta 7. punkts nosaka, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ir privātpersona, kurai izsniegta apraides vai retranslācijas atļauja vai kura ir iesniegusi Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei paziņojumu par pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu. Statuss tātad netiek piešķirts automātiski — to iegūst ar atļauju vai ar paziņojumu.
Savukārt 22. panta pirmā daļa prasa pretējo virzienu: lai sniegtu elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojumu pēc pieprasījuma, pirms tā uzsākšanas pakalpojumu sniedzējs iesniedz paziņojumu Padomei. Tāpēc izšķirošais ir nevis vārds „podkāsts“, bet gan tas, vai jūsu saturs atbilst 1. panta 8. punkta definīcijai.
Trīs pazīmes, pēc kurām vērtē „pakalpojumu pēc pieprasījuma“
Likuma 1. panta 8. punkts definē elektroniskā plašsaziņas līdzekļa audiovizuālu pakalpojumu pēc pieprasījuma kā pakalpojumu, uz kuru attiecināma redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc saņēmēja pieprasījuma tā izraudzītajā laikā, pamatojoties uz iepriekš piedāvātu raidījumu katalogu. Trīs elementi ir jākonstatē kopā.
| Pazīme | Ko tā nozīmē | Tipisks uzņēmuma podkāsts |
|---|---|---|
| Redakcionālā atbildība | Jūs izvēlaties un sakārtojat saturu, nevis tikai nodrošināties tehniski | Parasti ir — tēmas un viesus izvēlaties jūs |
| Pēc pieprasījuma, saņēmēja izraudzītā laikā | Klausītājs atver sēriju, kad vēlas | Ir — tāda ir podkāsta būtība |
| Iepriekš piedāvāts raidījumu katalogs | Pakalpojums ir veidots kā katalogs ar savu nosaukumu un formātu, ko jūs piedāvājat sabiedrībai kā pakalpojumu | Parasti nav — sērijas ir mārketinga saturs jūsu kanālā, ne atsevišķs satura pakalpojums |
Praksē tieši trešā pazīme ir tā, kas atšķir uzņēmuma podkāstu no video pakalpojuma. Ja sērijas dzīvo YouTube kanālā un podkāstu lietotnēs blakus visam pārējam uzņēmuma saturam, tas vairāk līdzinās komunikācijas kanālam. Ja savukārt jūs veidojat savu platformu, kur saturs ir sakārtots katalogā, kam ir nosaukums, formāts un redakcija, un šis katalogs ir pats pakalpojums, tad 22. panta paziņojums ir jāizvērtē nopietni.
Likuma 2. panta pirmā daļa reglamentē Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību „kā arī citu tiesību subjektu darbību šajā likumā paredzētajos gadījumos“, bet 2. panta trešā daļa paskaidro, ka likuma noteikumi ir piemērojami elektronisko plašsaziņas līdzekļu audiovizuālo programmu izplatīšanai interneta vidē. Citiem vārdiem: likums seko programmai, ne tehnoloģijai.
Ko paziņojumā prasa norādīt
Ja secinājums tomēr ir, ka pakalpojums ir jāpaziņo, 22. panta trešā un ceturtā daļa nosaka saturu: juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; pielikumā — darbības pamatnosacījumi ar kataloga nosaukumu, darbības mērķi un kataloga formātu, informācija par elektronisko sakaru tīklu, kādā pakalpojums tiks izplatīts, un informācija par patieso labuma guvēju. Pēc 22. panta 4.¹ daļas Padome var jebkurā laikā pieprasīt informāciju par patieso labuma guvēju, un tā sniedzama ne vēlāk kā septiņu dienu laikā; par labuma guvēja maiņu jāziņo 14 dienu laikā.
Kāds ir sods, ja paziņojums nav iesniegts
Likuma 81. panta otrā daļa par audiovizuāla pakalpojuma pēc pieprasījuma sniegšanu bez paziņojuma iesniegšanas Padomei paredz brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divsimt līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība pēc Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrās daļas ir pieci eiro.
| Persona | Naudas soda vienības | Summa eiro |
|---|---|---|
| Fiziskā persona | 10–140 | 50–700 |
| Juridiskā persona | 200–2800 | 1000–14 000 |
Papildus likuma 23.¹ pants dod Padomei tiesības lemt par pakalpojuma pēc pieprasījuma darbības pārtraukšanu, ja paziņojums nav iesniegts. Tas nozīmē, ka risks nav tikai naudas sods, bet arī pats kanāls.
Mūzika podkāstā: divas atļauju kārtas, ne viena
Lielākā daļa problēmu uzņēmumu podkāstos sākas ar džinglu vai „fona mūziku“, kas paņemta no Spotify vai YouTube. Autortiesību likuma 15. panta pirmā daļa dod autoram izņēmuma tiesības gan reproducēt darbu (9. punkts), gan padarīt to pieejamu sabiedrībai tādējādi, ka tam var piekļūt individuāli izraudzītā vietā un individuāli izraudzītā laikā (7. punkts). Podkāsta sērija ir tieši šis otrais gadījums, un pati ieraksta izveide ir pirmais. Tātad viens džingls jau ir divi izmantošanas veidi.
Likuma 40. panta pirmā daļa prasa saņemt atļauju par katru izmantošanas veidu un katru izmantošanas reizi, un 40. panta trešā daļa — noslēgt licences līgumu vai saņemt licenci pirms izmantošanas. Ja licences līgumā nav norādīts, kādos veidos darbu drīkst izmantot, 41. panta otrā daļa ierobežo izmantotāja tiesības ar to, kas izriet no līguma mērķa. Tāpēc vispārīgs „nopirku mūziku“ vēl nenozīmē, ka to drīkst likt podkāstā.
Otrā kārta ir blakustiesības. Komerciāls ieraksts nav tikai kompozīcija — tajā ir arī izpildījums un fonogramma. Likuma 48. panta trešā daļa dod izpildītājam izņēmuma tiesības padarīt izpildījuma fiksāciju pieejamu sabiedrībai (5. punkts) un to reproducēt (7. punkts), bet 51. panta pirmā daļa dod fonogrammu producentam izņēmuma tiesības fonogrammu izplatīt, padarīt pieejamu sabiedrībai un reproducēt. Praktiskā secība tāpēc ir šāda.
| Ko lietojat podkāstā | Vai vajadzīga autora atļauja | Vai vajadzīga blakustiesību atļauja | Kur to kārto |
|---|---|---|---|
| Zināma izpildītāja dziesma no straumēšanas servisa | Jā | Jā | AKKA/LAA + fonogrammas tiesību īpašnieks vai viņa pārstāvis |
| Production music bibliotēkas celiņš ar derīgu abonementu | Iekļauts licencē | Iekļauts licencē | Bibliotēkas licence; jāsaglabā licences apliecinājums |
| Džingls, ko pasūtāt komponistam | Jā, ar līgumu | Jā, ar līgumu par ierakstu | Līgumā jānorāda visi izmantošanas veidi, arī soc. tīklu fragmenti |
| Jūsu darbinieka paša uzspēlēts celiņš | Jā — autors ir fiziskā persona | Jā — izpildītājs ir viņš pats | Rakstveida vienošanās; darba līgums to automātiski neaizstāj |
Par to, kā šī pati loģika strādā reklāmas un korporatīvajos video, esam rakstījuši atsevišķi: mūzika uzņēmuma video un licenču veidi.
Cik reāli maksā mūzikas licence podkāstam
AKKA/LAA publicētie tarifi ļauj aprēķināt kārtību, kādā veidojas maksa. Tarifos muzikālu darbu publiskošanai, padarot tos pieejamus sabiedrībai (redakcija V.11/9, spēkā no 01.07.2025.), sadaļa par audiovizuāliem darbiem ar mūziku nosaka: ja tiek padarīts pieejams audiovizuāls darbs vai tā fragments, kurā iekļauts vismaz viens AKKA/LAA pārstāvēta autora muzikāls darbs, atlīdzība muzikālo darbu autoriem ir procents no ieņēmumiem, ko satura nodrošinātājs gūst no gala lietotājiem.
| Darba veids pēc AKKA/LAA tarifa | Autoratlīdzība no pakalpojuma cenas |
|---|---|
| Muzikāls audiovizuāls darbs (koncerts, mūzikas klips u.tml.) | 4,5 % |
| Citi audiovizuāli darbi (filmas, TV raidījumi u.tml.) | 2,5 % |
Uzņēmuma podkāsts parasti neko neiekasē no klausītājiem, tāpēc procents no nulles ir nulle — un tad strādā minimālie maksājumi. Tie ir piesaistīti straumējumu skaitam.
| Straumējumu skaits mēnesī | Minimālais autoratlīdzības maksājums mēnesī |
|---|---|
| līdz 500 | 5,00 EUR |
| 501–2500 | 12,50 EUR |
| 2501–5000 | 25,00 EUR |
| 5001–15 000 | 75,00 EUR |
| 15 001–25 000 | 150,00 EUR |
| vairāk par 25 001 | 250,00 EUR |
Minimālā licences līgumā noteiktā maksa šajos tarifos ir 17,07 EUR. Atsevišķi pastāv tarifi audiovizuālu darbu publiskošanai, padarot tos pieejamus sabiedrībai (redakcija V.13/8, 26.05.2025.), kur atlīdzība par audiovizuāla darba vai tā fragmenta padarīšanu pieejamu internetā ir 5 % no ieņēmumiem ar minimālo maksājumu par vienu straumējumu no 0,01 EUR par fragmenta minūti līdz 0,10 EUR par filmu, kas ilgāka par 45 minūtēm, un minimālo mēneša maksājumu 10 EUR. Ja audiovizuālā darbā ir mūzika, atlīdzību muzikālo darbu autoriem nosaka pēc iepriekš minētajiem mūzikas tarifiem — tāpēc video podkāstam ar zināmu dziesmu var rasties divas pozīcijas vienlaikus.
Šie skaitļi nav jūsu kopējā izmaksa, bet gan tā daļa, ko kolektīvā pārvaldījuma organizācija iekasē par autoru tiesībām. Blakustiesības par konkrētu komerciālu ierakstu kārtojamas atsevišķi.
Kad licence nav vajadzīga vispār
AKKA/LAA skaidrojums par darbu ievietošanu internetā nosaka, ka licence nepieciešama, ja autora darbus izvieto internetā, lai nodrošinātu to lejupielādi, rādīšanu tiešsaistē vai jebkā citādi darot tos publiski pieejamus, un tas attiecas uz visiem autordarbu veidiem. Izņēmums ir šaurs: licence nav nepieciešama, ja autors personiskajā interneta vietnē publisko paša radītos darbus, turklāt vietnei jāatbilst trim nosacījumiem vienlaikus:
- vietni rediģē un materiālus tajā izvieto tikai vietnes īpašnieks vai administrators;
- vietnes īpašnieks un līdzautori ir vienīgie ievietoto darbu tiesību īpašnieki;
- vietne nav saistīta ar klubu, producentu kompāniju, izdevniecību vai jebkuru citu trešo personu vai konkrētu pasākumu, un ar tās starpniecību netiek veikta saimnieciskā vai komercdarbība.
Trešais nosacījums izslēdz jebkuru uzņēmuma podkāstu. Tarifos ir arī atsevišķa sadaļa par mūzikas izmantojumu nekomerciālās interneta vietnēs — tur prasības ir, ka vietnē nedrīkst būt reklāmas, tā nedrīkst būt sponsorēta, nenodarbojas un nav saistīta ar komercdarbību, mūzikai nav noteicošās lomas vietnes saturā un to nevar lejupielādēt; ja mūzikas skanējums nepārsniedz 10 minūtes un ievietoti ne vairāk kā 3 darbi, autoratlīdzība ir 42,69 EUR gadā kā vienreizējs avansa maksājums. Uzņēmuma kanālam arī šis ceļš ir slēgts.
Secinājums ir vienkāršs: drošākais variants uzņēmuma podkāstam ir production music bibliotēka ar skaidru licenci komerciālai lietošanai vai pasūtīts džingls, kura līgumā uzskaitīti visi izmantošanas veidi — podkāsts, YouTube, soc. tīklu fragmenti un reklāma.
Viesi: ko saskaņot pirms mikrofona ieslēgšanas
Podkāsta viesis vienlaikus ir trīs lietas: fiziskā persona, kuras dati tiek apstrādāti, personāžs kadrā un bieži arī cita uzņēmuma pārstāvis, kam ir sava komunikācijas politika. Praksē pietiek ar vienu īsu dokumentu, ko viesis paraksta pirms ieraksta, bet tajā jābūt konkrētām lietām.
| Punkts vienošanās tekstā | Kāpēc tas vajadzīgs |
|---|---|
| Kur sērija tiks publicēta | Podkāstu lietotnes, YouTube, soc. tīkli un mājaslapa ir atšķirīgi izmantošanas veidi |
| Vai drīkst veidot fragmentus | Vertikālie izgriezumi maina kontekstu, un tos redz visvairāk cilvēku |
| Cik ilgi sērija paliks pieejama | Arhīvs ir atsevišķs jautājums, nevis pašsaprotams papildinājums |
| Vai drīkst izmantot reklāmā | Reklāmas izmantojums prasa atsevišķu piekrišanu, arī tad, ja sarunu ierakstīja jūs |
| Kas notiek, ja viesis lūdz noņemt sēriju | Labāk vienoties iepriekš, nekā risināt pēc publicēšanas |
| Kontaktpersona jautājumiem par datiem | Viesim jāzina, kam rakstīt |
Atsevišķi jāpiemin viens bieži aizmirsts nosacījums: Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts aizliedz reklāmā attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu vai tās īpašumu bez attiecīgās personas piekrišanas. Ja no podkāsta sērijas tiek veidots reklāmas klips, viesa piekrišana sarunai nav tas pats, kas piekrišana reklāmai.
Darbinieku un klientu piekrišanas kārtību esam aprakstījuši sīkāk rakstā par to, kā noformēt piekrišanu filmēšanai, bet līguma pusi ar producentu — rakstā par to, ko iekļaut video līgumā ar producentu.
Kam pieder gatavā sērija
Ja podkāstu ieraksta ārpakalpojuma komanda, tiesību apjomu nosaka līgums. Autortiesību likuma 41. panta otrā daļa to formulē skaidri: licences līgumā var paredzēt tiesības izmantot darbu vienā vai vairākos norādītajos veidos, bet, ja līgumā tādu norādījumu nav, izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai. Tāpēc līgumā par podkāsta ierakstīšanu ir jēga uzskaitīt izmantošanas veidus tieši tāpat, kā tas tiek darīts mūzikas licencēs: podkāsta sērija, video versija, fragmenti, reklāma, arhīvs.
Tas pats attiecas uz izejmateriālu. Ja plānojat pēc gada no vecajām sērijām veidot jaunu saturu, par izejmateriālu glabāšanu un piekļuvi vienojieties uzreiz — vēlāk tas ir dārgāk.
Apmaksātas sērijas un sponsori: ko prasa marķēšana
Ja sērija vai tās daļa ir apmaksāta, tā ir reklāma, un uz to attiecas vispārīgās reklāmas prasības. Reklāmas likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai un tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi. Likuma 8. panta pirmā daļa aizliedz maldinošu reklāmu, bet 8. panta otrā daļa precizē, ka maldinoša ir arī tāda reklāma, kura maldina pasniegšanas veida dēļ. Tieši šis punkts padara neatklātu sadarbību riskantu: saturs var būt patiess, bet forma — maldinoša, ja klausītājs nesaprot, ka tā ir reklāma.
Platformu puses noteikumi ir atsevišķs slānis, un tie ir stingrāki par likumu, jo attiecas arī uz tādu sadarbību, par kuru nav maksāts naudā. Kā tie darbojas TikTok un YouTube, esam aprakstījuši rakstā par apmaksātas sadarbības marķēšanu, bet vispārīgās reklāmas robežas — rakstā par reklāmas video noteikumiem Latvijā.
| Situācija sērijā | Vai jāmarķē | Praktiskais risinājums |
|---|---|---|
| Sēriju apmaksā cits uzņēmums | Jā | Pateikt balsī sērijas sākumā un norādīt aprakstā |
| Viesis atnes savu produktu bez maksas | Jā, ja par to runā | Nosaukt, ka produkts saņemts bez maksas |
| Jūs runājat par savu pakalpojumu | Pašreklāma — atsevišķs marķējums parasti nav vajadzīgs | Tomēr jāievēro patiesības prasība; nesolīt rezultātus, ko nevar pierādīt |
| Partneris nodrošina studiju vai tehniku | Jā, ja tas ir pretizpildījums | Pieminēt sadarbību sērijas sākumā |
Valoda: kad podkāstam vajag subtitrus valsts valodā
Valsts valodas likuma 17. panta pirmā daļa nosaka, ka publiski demonstrējamās kinofilmas, videofilmas un to fragmenti ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas. Panta otrā daļa pieļauj arī subtitrus svešvalodā, bet subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.
Praksē tas nozīmē, ka angliski ierakstīts video podkāsts, ko publicējat publiski, ir jāpapildina ar latviešu subtitriem — un tie nedrīkst būt mazāki par angļu subtitriem, ja abi ir kadrā. Tikai audio sērijai šī norma neuzliek pienākumu, jo runa ir par kinofilmām un videofilmām. Par subtitru tehnisko pusi un piekļūstamību esam rakstījuši atsevišķi: video subtitri un piekļūstamība.
Skaļums: skaitļi, par kuriem platformas runā atklāti
Podkāstu skaļums ir vieta, kur uzņēmumu sērijas visbiežāk skan sliktāk par konkurentiem — nevis mikrofona, bet māsterēšanas dēļ. Apple Podcasts prasības ir publicētas un konkrētas: Apple iesaka, lai kopējais skaļums paliek apmēram -16 dB LKFS ar pielaidi plus mīnus 1 dB un true-peak vērtība nepārsniedz -1 dB FS, turklāt LKFS un true-peak vērtības aprēķināmas pēc ITU-R BS.1770-5 rekomendācijas. Apple arī norāda, ka šī sagatavošana jāveic pirms kodēšanas, jo audio kompresijas algoritmi parasti skaļumu nemaina un var signālu apgriezt.
Spotify pusē publicētā skaļuma normalizācija darbojas citādi: Spotify izlīdzina atskaņošanu uz -14 dB LUFS pēc ITU 1770 standarta, normalizāciju piemērojot atskaņošanas brīdī, nevis pārveidojot augšupielādēto failu. Spotify iesaka māsterēt uz -14 dB integrētajiem LUFS un turēt true peak zemāk par -1 dB, bet, ja māsters ir skaļāks par -14 dB LUFS, tad true peak zemāk par -2 dB. Premium klausītājs var izvēlēties arī citus līmeņus: „Loud“ -11 dB LUFS, „Normal“ -14 dB LUFS un „Quiet“ -19 dB LUFS.
| Platforma vai standarts | Mērķa skaļums | True peak | Avots |
|---|---|---|---|
| Apple Podcasts ieteikums | -16 dB LKFS ±1 dB | līdz -1 dB FS | Apple Podcasts audio prasības |
| Spotify atskaņošanas normalizācija | -14 dB LUFS | zem -1 dB (zem -2 dB skaļākiem māsteriem) | Spotify skaļuma normalizācija |
Praktiskā izvēle: ja podkāsts dzīvo gan Apple, gan Spotify, mērķējiet uz -16 LUFS un neizmantojiet agresīvu limitēšanu. Lielākais ieguvums tomēr nav skaitlis, bet gan tas, lai visas sērijas skanētu vienādi — klausītājs regulējot skaļumu pamana nekonsekvenci, ne absolūto līmeni.
Faili un RSS: ko tehniski pieņem podkāstu lietotnes
Apple Podcasts RSS plūsmām pieņem MP3 vai AAC formātu un iesaka AAC, nevis MP3; izvēloties AAC, Apple iesaka MP4 konteineru, nevis ADTS, jo tas ļauj efektīvāk straumēt un precīzāk pārvietoties pa ierakstu. Ieteiktie bitreiti atkarīgi no kanālu skaita un izlases frekvences.
| Kanālu skaits | 22,05 / 24 kHz | 44,1 / 48 kHz |
|---|---|---|
| 1 (mono) | 40–80 kbps | 64–128 kbps |
| 2 (stereo) | 80–160 kbps | 128–256 kbps |
Sarunu podkāstam mono 44,1 kHz ar 96–128 kbps ir pilnīgi pietiekams un divreiz mazāks fails nekā stereo. Stereo ir jēga tikai tad, ja saturā ir mūzika vai telpas skaņa, kurai stereo aina kaut ko dod.
Video podkāsts: ko tas maina ražošanā
Video versija nemaina juridisko pamatu, bet maina četras praktiskas lietas: kadrā redzamos zīmolus un dokumentus, gaismu un fonu, filmēšanas ilgumu un pēcapstrādes apjomu. Turklāt video sērija ir audiovizuāls saturs, tāpēc uz to attiecas gan Valsts valodas likuma 17. pants, gan platformu prasības par marķēšanu.
| Lēmums | Tikai audio | Video podkāsts |
|---|---|---|
| Ieraksta ilgums uz vienu sēriju | Sarunas laiks plus iestatīšana | Sarunas laiks plus gaismas un kameru iestatīšana |
| Pēcapstrāde | Montāža, skaņas tīrīšana, māsterēšana | Papildus kameru montāža, krāsa, titri, fragmenti |
| Atkārtotā izmantošana | Citāti tekstā, audiogrammas | Vertikālie fragmenti, kas reāli strādā soc. tīklos |
| Kadra higiēna | Nav aktuāla | Jāpārbauda zīmoli, ekrāni, dokumenti un klientu nosaukumi fonā |
Ja mērķis ir soc. tīklu fragmenti, par to jādomā pirms ieraksta, nevis pēc tā — kameras izvietojums un sarunas struktūra izšķir, vai fragmentus vispār būs iespējams izgriezt. Kas no fragmentiem reāli darbojas, esam analizējuši rakstā par Reels, kas pārdod.
Kur podkāsts iederas uzņēmuma satura sistēmā
Podkāsts nav pirmais formāts, ko uzņēmumam vajadzētu veidot. Tas strādā tad, kad jau ir pamata materiāls — pakalpojumu video, atsauksmes, demonstrācijas — un ir vajadzība pēc dziļāka formāta: sarežģīta produkta skaidrošanas, ekspertīzes pierādīšanas, nozares attiecību veidošanas. Kā formāti sakārtojas savā starpā, esam aprakstījuši rakstā par pieciem korporatīvā video formātiem B2B.
Ja podkāsta sērijas plānojat likt arī mājaslapā, ņemiet vērā, ka iegults atskaņotājs ietekmē lapas ātrumu un indeksēšanu — par to atsevišķi rakstā par video mājaslapā.
Ko mērīt pirmajos trijos mēnešos
Podkāsta metrikas ir nepateicīgas: lejupielāžu skaits neko nesaka par noklausīšanos, bet noturības dati atšķiras katrā platformā. Jēgpilnākais minimums ir trīs rādītāji — cik cilvēku sāk sēriju, cik noklausās vismaz pusi, un cik veic nākamo soli (apmeklē lapu, raksta, piesakās). Pirmos divus dod platformu statistika, trešo — tikai jūsu paša analītika ar atsevišķu saiti vai kodu katrā sērijā.
Svarīgi nesalīdzināt dažādu platformu skaitļus savā starpā un nesalīdzināt dažādus formātus. Kā uzbūvēt sistemātisku satura pārbaudi, esam aprakstījuši satura audita septiņos soļos.
Izmaksu posteņi, par kuriem jārunā jau brīfā
Konkrētas summas atkarīgas no formāta un apjoma, bet posteņu saraksts ir paredzams. Ja kāds no tiem nav brīfā, tas parasti pārvēršas papildu rēķinā vai neizdarītā darbā.
| Postenis | Kas tajā ietilpst |
|---|---|
| Formāta izstrāde | Sērijas struktūra, garums, vadītāja loma, sākuma un beigu bloki |
| Ieraksts | Studija vai lokācija, skaņa, kameras, gaisma, operators |
| Pēcapstrāde | Montāža, skaņas tīrīšana, māsterēšana uz mērķa skaļumu, titri |
| Mūzikas licence | Bibliotēkas abonements vai pasūtīts džingls ar līgumu |
| Fragmenti | Vertikālie izgriezumi ar subtitriem katrai sērijai |
| Publicēšana | RSS, platformu konti, apraksti, nodaļas, titulbildes |
| Juridiskā sagatave | Viesa vienošanās veidne, piekrišanas, līgums ar producentu |
Pirms cenas pieprasīšanas noder uzrakstīt brīfu — kādi lēmumi tajā jāizdara, aprakstīts rakstā par video brīfu pirms cenas.
Sešas kļūdas, kas atkārtojas
- Mūzika no straumēšanas servisa. Abonements dod tiesības klausīties, ne publiskot. Autortiesību likuma 40. panta pirmā daļa prasa atļauju par katru izmantošanas veidu un reizi.
- Licence vienam kanālam. Džingls nopirkts podkāstam, bet tas pats skan reklāmā un soc. tīklos.
- Viesa piekrišana tikai sarunai. Fragmenti un reklāma ir atsevišķs izmantojums.
- Nevienmērīgs skaļums. Katra sērija citā līmenī — klausītājs to pamana ātrāk par saturu.
- Angļu valodas video bez latviešu subtitriem. Valsts valodas likuma 17. pants attiecas arī uz uzņēmuma video saturu, ko demonstrē publiski.
- Nav plāna pēc piektās sērijas. Podkāsts ir regularitātes formāts; neregulārs podkāsts ir dārgs veids, kā uzņemt sarunas.
Kontrolsaraksts pirms pirmās sērijas
- Formāts un garums izlemti, pirmās piecas tēmas sarakstā.
- Izvērtēts, vai saturs nav audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ar raidījumu katalogu; ja ir — sagatavots paziņojums NEPLP pēc EPLL 22. panta.
- Mūzika: vai nu bibliotēkas licence ar komerciālu izmantojumu, vai pasūtīts džingls ar līgumā uzskaitītiem izmantošanas veidiem.
- Viesa vienošanās veidne gatava, ar punktiem par fragmentiem, arhīvu un reklāmu.
- Līgumā ar producentu uzskaitīti izmantošanas veidi un izejmateriāla glabāšana.
- Apmaksātām sērijām saskaņots marķēšanas teksts balsī un aprakstā.
- Māsterēšanas mērķis noteikts (-16 LUFS, true peak -1 dB) un fiksēts kā standarts visām sērijām.
- Faila formāts un bitreits izvēlēts; mono sarunai, stereo tikai ja vajag.
- Katrai sērijai sava izsekojamā saite vai kods, lai redzētu nākamo soli.
- Kalendārā ieplānoti ieraksta un publicēšanas datumi vismaz trim mēnešiem.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai uzņēmuma podkāsts ir jāreģistrē?
Atļauja nav vajadzīga. Paziņojums Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei pēc EPLL 22. panta pirmās daļas vajadzīgs tikai tad, ja saturs ir elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojums pēc pieprasījuma — tas ir, ir redakcionālā atbildība, saturs pieejams saņēmēja izraudzītā laikā un tas tiek sniegts, pamatojoties uz iepriekš piedāvātu raidījumu katalogu. Mārketinga podkāsts uzņēmuma kanālā parasti trešajai pazīmei neatbilst.
Kāds ir sods, ja paziņojums tomēr bija vajadzīgs?
EPLL 81. panta otrā daļa paredz brīdinājumu vai naudas sodu — juridiskajai personai no 200 līdz 2800 naudas soda vienībām. Pēc Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrās daļas viena vienība ir pieci eiro, tātad 1000–14 000 eiro.
Vai drīkstu podkāstā izmantot populāru dziesmu, ja nosaucu izpildītāju?
Nē. Avota norādīšana nav atļauja. Vajadzīga gan autora atļauja (Autortiesību likuma 15. panta pirmās daļas 7. un 9. punkts), gan blakustiesību īpašnieku atļauja — izpildītāja (48. panta trešā daļa) un fonogrammu producenta (51. panta pirmā daļa).
Cik maksā mūzikas licence podkāstam?
AKKA/LAA tarifos par muzikālu darbu padarīšanu pieejamiem sabiedrībai (V.11/9, no 01.07.2025.) atlīdzība audiovizuālam darbam ar mūziku ir 2,5 % vai 4,5 % no ieņēmumiem atkarībā no darba veida, bet, ja ieņēmumu no klausītājiem nav, piemēro minimālos maksājumus — no 5 EUR mēnesī līdz 500 straumējumiem līdz 250 EUR mēnesī virs 25 001 straumējuma. Minimālā licences līgumā noteiktā maksa ir 17,07 EUR.
Vai bezmaksas podkāstam licence nav vajadzīga?
Vajadzīga. Bezmaksas publicēšana nozīmē tikai to, ka procents tiek rēķināts no nulles un piemēro minimālo maksājumu. AKKA/LAA izņēmums attiecas uz autora personisko vietni ar paša darbiem, un viens no trim nosacījumiem ir, ka ar vietni netiek veikta saimnieciskā vai komercdarbība — uzņēmuma kanāls tam neatbilst.
Vai podkāsts latviski ir obligāts?
Audio sērijai šāda pienākuma nav. Video sērijai, ko demonstrē publiski, Valsts valodas likuma 17. panta pirmā daļa prasa ieskaņojumu, dublējumu vai subtitrus valsts valodā, un 17. panta otrā daļa nosaka, ka latviešu subtitriem ierādāma galvenā vieta un tie nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par svešvalodas subtitriem.
Uz kādu skaļumu māsterēt?
Apple Podcasts iesaka apmēram -16 dB LKFS ar pielaidi ±1 dB un true peak ne augstāk par -1 dB FS, aprēķinot pēc ITU-R BS.1770-5. Spotify atskaņošanu normalizē uz -14 dB LUFS. Ja saturs iet abās platformās, -16 LUFS ir drošākais mērķis.
Mono vai stereo?
Sarunu podkāstam mono. Apple ieteiktais bitreits mono failam 44,1/48 kHz ir 64–128 kbps, stereo — 128–256 kbps. Stereo ir jēga tikai tad, ja saturā ir mūzika vai telpas skaņa.
Vai apmaksāta sērija ir jāmarķē?
Jā. Reklāmas likuma 8. panta otrā daļa nosaka, ka maldinoša var būt arī tāda reklāma, kura maldina pasniegšanas veida dēļ — tātad neatklāta sadarbība ir riskanta pati par sevi. Platformu noteikumi papildus prasa marķējumu arī tad, ja atlīdzība nav bijusi naudā.
Vai viesa mutiska piekrišana ir pietiekama?
Praksē piekrišanu noformē rakstiski, jo strīds parasti ir nevis par pašu sarunu, bet par fragmentiem, arhīvu vai reklāmu, un rakstisks dokuments ir vienīgais, ar ko to var pierādīt. Ja no sērijas top reklāmas klips, atsevišķi jāņem vērā Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 4. punkts par fiziskās personas attēlošanu reklāmā bez tās piekrišanas.
Avoti
- Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums — 1. panta 7. un 8. punkts, 2. pants, 22. pants, 23.¹ pants, 81. pants
- Autortiesību likums — 15., 40., 41., 48. un 51. pants
- Valsts valodas likums — 17. pants
- Reklāmas likums — 3., 4. un 8. pants
- Administratīvās atbildības likums — 16. pants
- AKKA/LAA: kad nepieciešama licence darbu ievietošanai internetā
- AKKA/LAA tarifi muzikālu darbu publiskošanai, padarot tos pieejamus sabiedrībai (V.11/9, 01.07.2025.)
- AKKA/LAA tarifi audiovizuālu darbu publiskošanai, padarot tos pieejamus sabiedrībai (V.13/8, 26.05.2025.)
- Apple Podcasts: Audio requirements
- Spotify: Loudness normalization
Pārbaudīts 2026. gada 9. novembrī.
Lasi tālāk: mūzika uzņēmuma video un licences · pasākuma tiešraide: atļaujas un licences · piekrišana filmēšanai · video līgums ar producentu · 2D un 3D animācija uzņēmumiem