Video uz digitālā ekrāna pilsētā nav tas pats, kas video sociālajos tīklos. Pirms tas sāk griezties uz LED ekrāna pie ielas, uz fasādes vai pie veikala durvīm, kāda iestāde ir redzējusi tā vizualizāciju un izsniegusi atļauju — un noteikumi nosaka ne tikai to, kur ekrāns stāv, bet arī cik spoži tas drīkst spīdēt, vai drīkst būt skaņa un kas notiek, kad tu nomaini klipu.
Šis raksts ir praktisks ceļvedis uzņēmumam un video producentam: kurš akts attiecas uz tavu gadījumu, kad atļauja vispār nav vajadzīga, cik ilgi saskaņošana notiek, ko Rīga mainīja 2026. gada 22. aprīlī un kādas tehniskās prasības jāņem vērā jau montāžā. Visi fakti ir pārbaudīti likumi.lv pirmavotos 2026. gada 15. novembrī.
Īsā atbilde
- Reklāmai publiskā vietā vajag pašvaldības atļauju. To tieši nosaka Reklāmas likuma 7. panta 2.1 daļa, bet kārtību — Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 732.
- Gar ceļiem ir cita kārtība. MK noteikumu Nr. 732 2.4. apakšpunkts tos neattiecina uz reklāmas objektu izvietošanu gar ceļiem — tur strādā MK noteikumi Nr. 402 un saskaņojums ar ceļa pārvaldītāju.
- Jauns klips nav tikai jauns klips. Saskaņotā grafiskā dizaina maiņai ir atsevišķa procedūra ar saviem septiņiem darbdienām (MK Nr. 732 33.–35. punkts), un Rīgā patvaļīga grafiskā dizaina maiņa ir tieši aizliegta.
- Spilgtumam ir skaitļi. Gar ceļiem objekts dienā nedrīkst pārsniegt 10 000 cd/m², bet naktī — noteikumu 2. pielikuma vērtības, kas sākas pie 10 cd/m².
- Saturs joprojām ir reklāma. Uzraudzības iestāde par normatīvajiem aktiem neatbilstošu reklāmu var uzlikt soda naudu līdz 14 000 eiro.
Kurš akts attiecas uz tavu ekrānu
Pirmais solis nav zvans ražotājam, bet atbilde uz vienu jautājumu: kur ekrāns fiziski atrodas. No tā ir atkarīgs, kurš dokuments tev jālasa un kurš to parakstīs.
Reklāmas likuma 7. panta 2.1 daļa nosaka, ka reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu, ir saņemama attiecīgās pašvaldības vai tās noteiktas pašvaldības institūcijas atļauja, bet 2.2 daļa uzdod Ministru kabinetam noteikt kārtību. Tā paša panta trešā daļa dod pašvaldībai tiesības izdot savus saistošos noteikumus un tajos paredzēt ierobežojumus reklāmas izmēram, veidam, gaismas un skaņas efektiem atbilstoši videi un ēku arhitektūrai. Tieši šī norma ir iemesls, kāpēc Rīgā un Liepājā digitālajiem ekrāniem ir dažādas robežas.
| Kur ir ekrāns | Galvenais akts | Kas izsniedz atļauju |
|---|---|---|
| Uz ēkas fasādes, pie ielas, uz stenda publiskā vietā | MK noteikumi Nr. 732 + pašvaldības saistošie noteikumi | Pašvaldība (Rīgā — Pilsētas attīstības departaments) |
| Atsevišķs objekts gar ceļu ārpus apdzīvotas vietas | MK noteikumi Nr. 402 | Ceļa pārvaldītājs (īpašnieks) un zemes īpašnieks; gar valsts autoceļiem — VSIA “Latvijas Valsts ceļi” |
| Ēkas iekštelpās, tirdzniecības zālē | Projektu saskaņošanai neiesniedz (MK Nr. 732 6.1.) | Atļauja nav vajadzīga |
| Uz transportlīdzekļa (mobilā reklāma) | MK noteikumi Nr. 732 III nodaļa | Pašvaldība; atļauju izsniedz uz gadu |
Robežu starp abiem režīmiem var nolasīt no abiem aktiem vienlaikus: MK noteikumu Nr. 732 2.4. apakšpunkts izslēdz no sava tvēruma reklāmas objektu izvietošanu gar ceļiem, bet MK noteikumu Nr. 402 2.1. apakšpunkts savukārt neattiecas uz reklāmas objektiem, kas izvietoti uz ēkām. Ekrāns uz mājas sienas pie šosejas tātad ir pašvaldības jautājums, bet brīvi stāvošs ekrāns ceļa malā — ceļa pārvaldītāja.
Kad atļauja nav vajadzīga vispār
MK noteikumu Nr. 732 6. punkts uzskaita gadījumus, kad projektu saskaņošanai pašvaldībā neiesniedz. Video producentam svarīgākie ir šie:
- reklāma ēkas iekštelpās un pastāvīgās tirdzniecības vietās, ja izvietošanas vieta šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma par vietu, kas vērsta pret publisku vietu (6.1.);
- reklāma ostu, autoostu, dzelzceļa staciju un lidostu teritorijā ar to pašu atrunu (6.2.);
- reklāma uz pasažieru sabiedriskā transportlīdzekļa, kas pārvietojas pa dažādām administratīvajām teritorijām, kā arī uz kuģa, gaisa kuģa un vilciena (6.3.);
- reklāma uz skatloga rūts iekšpuses vai ārpuses, neaizņemot vairāk par 25 % no rūts platības, vai skatloga vitrīnā, ja tā satur informāciju par saimnieciskās darbības raksturu, darba laiku, pārdodamo produkciju vai pakalpojumiem (6.6.).
Praksē te slēpjas biežākā kļūda. Ekrāns kafejnīcas zālē, kas rāda ēdienkarti viesiem, ir 6.1. gadījums. Tas pats ekrāns, pagriezts pret ielu un redzams garāmgājējiem, jau ir vieta, kas vērsta pret publisku vietu — un tad vajag atļauju. Robeža nav ekrāna izmērs, bet virziens un redzamība no ārpuses.
Kā praktiski notiek saskaņošana
MK noteikumu Nr. 732 4. punkts prasa iesniegt pašvaldībā reklāmas vai reklāmas objekta projektu. Saskaņā ar 5. punktu tas sastāv no iesnieguma, krāsainas vizuālās skices vai fotomontāžas ar izmēriem un mērogu, papildefektu raksturojuma (piemēram, apgaismojums, skaņu efekti), ja tādi plānoti, un citiem noteikumos paredzētajiem dokumentiem. Iesniegumā norāda arī izvietošanas adresi un izvietošanas laiku.
Tieši 5.3. apakšpunkts ir vieta, kur digitālais ekrāns atšķiras no papīra plakāta: gaisma un skaņa ir jāapraksta jau projektā, nevis jāpaskaidro vēlāk.
| Solis | Termiņš vai nosacījums | Avots |
|---|---|---|
| Pašvaldība izskata projektu | 7 darbdienas; 10 darbdienas, ja vajadzīgs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojums | MK Nr. 732 7. punkts |
| Grafiskā dizaina maiņas izskatīšana | 7 darbdienas | MK Nr. 732 34. punkts |
| Jauna atļauja pēc termiņa beigām | iesniegums ne vēlāk kā 7 darbdienas pirms termiņa beigām, pievienojot aktuālu fotogrāfiju | MK Nr. 732 9. punkts |
| Izkārtnes atļauja | uz laiku, kamēr persona attiecīgajā vietā veic saimniecisko darbību | MK Nr. 732 16. punkts |
| Mobilās reklāmas atļauja | uz gadu, ja iesniegumā nav norādīts īsāks laiks | MK Nr. 732 20. punkts |
| Atļauja objektam gar ceļu | 5 gadi | MK Nr. 402 19. punkts |
Atļaujas saturu nosaka 10. punkts, un tajā starp citu norāda izvietojamās reklāmas veidu, atzīmi par pašvaldības nodevu, papildefektu raksturojumu (piemēram, apgaismojums, skaņu efekti) un atļaujas derīguma termiņu. Pielikumā pievieno krāsainu skici vai fotomontāžu — proti, to, kas tiks salīdzināts ar reāli izvietoto saturu.
12. punkts ļauj pašvaldībai atļaujā iekļaut ierobežojošus nosacījumus: pagaidu ekspluatācijas termiņu, pienākumu iesniegt apliecinājumu par izvietošanu, sertificēta būvinženiera apliecinājumu, ja objekts var apdraudēt cilvēku drošību, un pat pienākumu novērst pareizrakstības kļūdas pirms izvietošanas. Pēdējais punkts ir tiešs arguments par labu tam, lai titrus un uzrakstus klipā pārbaudītu redaktors, nevis tikai montētājs.
Jauns klips ir grafiskā dizaina maiņa
Šī ir vieta, kur visbiežāk pieņem nepareizu lēmumu. MK noteikumu Nr. 732 VIII nodaļa (33.–35. punkts) nosaka atsevišķu procedūru grafiskā dizaina maiņai: persona iesniedz iesniegumu ar atļaujas datumu un numuru, krāsainu jaunā dizaina skici vai fotomontāžu un atkal papildefektu raksturojumu, ja tādi plānoti. Pašvaldība septiņu darbdienu laikā lemj, vai atļauj izdarīt grozījumus atļaujā.
Rīgā tas ir pastiprināts ar aizliegumu. Saistošo noteikumu Nr. RD-23-201-sn 3. punkts nosaka, ka patvaļīga reklāmas un reklāmas objekta izvietošana, eksponēšana un patvaļīga reklāmas grafiskā dizaina maiņa ir aizliegta. Vienīgais tieši nosauktais izņēmums 4. punktā ir kultūras iestāžu repertuāra maiņa uz kultūras iestādes ēkas fasādes, ja objektam ir saņemta atļauja.
Ko tas nozīmē kampaņas plānošanā: ja tava ideja ir “katru nedēļu jauns klips uz sava ekrāna”, saskaņošanas kalendārs jāplāno kopā ar montāžas kalendāru. Praksē tas nozīmē vai nu iesniegt vairākus dizainus uzreiz, vai arī būvēt saturu kā vienu saskaņotu formātu ar mainīgiem elementiem, nevis kā virkni atšķirīgu reklāmu. Ja ekrāns pieder reklāmas tīklam, procedūra parasti ir tīkla operatora pusē — bet tas jāpārbauda līgumā, nevis jāpieņem.
Spilgtums: skaitļi, ko var izmērīt
Gar ceļiem MK noteikumu Nr. 402 3.7. apakšpunkts aizliedz diennakts gaišajā laikā izstarot gaismas daudzumu, kas pārsniedz spožumu 10 000 cd/m², bet 3.8. apakšpunkts diennakts tumšajā laikā — pārsniegt 2. pielikuma vērtības. Pielikums ir spēkā MK 2024. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 464 redakcijā.
| Objekta laukums | Ārpus apdzīvotas vietas, cd/m² | Apdzīvotā vietā, kas nav pilsēta, cd/m² | Pilsētā, cd/m² |
|---|---|---|---|
| līdz 3 m² | 30 | 200 | 500 |
| no 3,01 līdz 20 m² | 20 | 150 | 300 |
| no 20,01 līdz 50 m² | 15 | 100 | 150 |
| lielāks par 50 m² | 10 | 50 | 100 |
Avots: MK noteikumu Nr. 402 2. pielikums, spožuma vērtības diennakts tumšajā laikā.
Tie paši noteikumi 3. punktā aizliedz objektus, kas aizsedz satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, apžilbina transportlīdzekļu vadītājus, ierobežo redzamību krustojumos, atrodas uz viena balsta ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekli, pēc formas ir līdzīgi ceļa zīmēm vai ir veidoti no materiāla, kas rada atstarošanos.
Rīgā pieeja ir cita — nevis robežvērtība, bet tehniska prasība. Saistošo noteikumu 34. punkts nosaka, ka digitālos ekrānus nodrošina ar gaismas sensora vadības sistēmu, kura ekrāna darbības laikā automātiski pielāgo spilgtuma intensitāti ārējās vides gaismas apstākļiem vai nepieciešamības gadījumā to samazina.
Kas Rīgā mainījās 2026. gada 22. aprīlī
Rīgas saistošie noteikumi Nr. RD-23-201-sn 2026. gadā tika grozīti ar noteikumiem Nr. RD-26-42-sn, un digitālajai reklāmai veltītā V nodaļa izskatās citādi nekā gadu iepriekš. Divas izmaiņas ir svarīgas tieši video saturam.
| Punkts | Redakcija līdz 2026. gada grozījumiem | Spēkā esošā redakcija |
|---|---|---|
| 35. | Digitālajās reklāmās aizliegts izmantot strauji mainīgus, pēkšņus un intensīvus gaismas efektus | Tas pats aizliegums, bet par gaismas un video efektiem |
| 36. | Departamentam bija tiesības ierobežot ekrāna izstarotās gaismas intensitāti diennakts tumšajā laikā no plkst. 23.00 līdz 6.00 | Svītrots |
Pirmā izmaiņa ir tieši par montāžu. Līdz šim varēja strīdēties, vai straujš griezums, stroboskopisks pārejas efekts vai zibinošs teksts ir “gaismas efekts”. Tagad normā ir ierakstīts arī vārds “video”, un atbilde ir skaidra: strauji mainīgi, pēkšņi un intensīvi video efekti uz digitālās reklāmas Rīgā nav atļauti. Praksē tas nozīmē garākus kadrus, mierīgākus pārejas efektus un atturēšanos no mirgojošiem elementiem — arī tad, ja sociālajos tīklos tieši tas strādātu labāk.
Otrā izmaiņa noņēma atsevišķu nakts stundu normu, bet nenoņēma 34. punkta prasību par automātisko spilgtuma pielāgošanu. Tehniskā atbildība tātad ir pārcelta uz ekrāna vadības sistēmu.
Tajā pašā grozījumu paketē ir pārrakstīts 26. punkts: Rīgas vēsturiskajā centrā digitālos ekrānus atļauts izvietot tikai uz sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēm un jaunbūvēm, ja to vizuālais risinājums un izvietojums nepasliktina ēku un apkārtējās pilsētvides kopskatu.
Kur ekrāns nedrīkst būt
Rīgas noteikumu 16.1. apakšpunkts aizliedz izmantot digitālos ekrānus reklāmas objektos, kas izvietoti perpendikulāri ēkas fasādei. 7.11. apakšpunkts aizliedz azartspēļu organizēšanas vietā vai izklaides un pasākumu norises vietās, kurās notiek intīma rakstura izklaides, reklāmā izmantot gaismas specefektus (piemēram, mirgojošas gaismas, gaismas vadus) un digitālos ekrānus.
Citur Latvijā robežas var būt stingrākas. Liepājas saistošo noteikumu 30.10. apakšpunkts aizliedz izvietot digitālos ekrānus uz būvēm vispār, un aizliegums neattiecas tikai uz sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēm un uz kultūras, sporta, izglītības, tūrisma un veselības pasākumu reklāmu. 35. punkts aizliedz digitālos ekrānus ar piesaisti zemei pilsētas vēsturiskajā centrā un aizsargājamās apbūves teritorijā ar to pašu izņēmumu. Liepāja arī definē pašu terminu: digitālais ekrāns ir jebkādas formas vai veida priekšmets, konstrukcija vai būve, kas speciāli veidots digitālās vai videoreklāmas izvietošanai publiskā vietā vai vērsts pret publisku vietu.
Tā ir svarīga atziņa kampaņai vairākās pilsētās: viens un tas pats klips vienā pilsētā ir likumīgs uz fasādes, citā — tikai uz pieturvietas nojumes. Pirms media plāna ir vērts pārbaudīt katras pašvaldības saistošos noteikumus, jo tie visi ir izdoti uz viena un tā paša Reklāmas likuma 7. panta trešās daļas pamata, bet ar atšķirīgu saturu.
Skaņa: atsevišķs režīms
Ja ekrānam ir skaļrunis, jāskatās vēl viena norma. Rīgas noteikumu 7.7. apakšpunkts aizliedz izmantot reklāmas objektu ar skaņas efektiem:
- nakts stundās no plkst. 23.00 līdz 7.00;
- mobilajās reklāmās;
- tuvāk par 100 m no izglītības, veselības un kultūras iestāžu zemes vienību robežām;
- Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, apbūves aizsardzības teritorijās un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijā vai uz būves, kas iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā;
- ārpus noteiktām funkcionālā zonējuma teritorijām.
Praktiskā secinājuma dēļ to ir vērts pateikt skaidri: lielākā daļa ārtelpas ekrānu strādā bez skaņas. Tas nozīmē, ka klipam jābūt saprotamam bez audio — ar uzrakstiem, nevis ar balsi. Par to pašu principu citā kontekstā rakstīju sadaļā par video subtitriem un piekļūstamību.
Valsts valoda uz ekrāna
Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa nosaka, ka uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un ir paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā. Tā paša panta septītā daļa piebilst: ja līdztekus valsts valodai lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.
Ekrānam ar rotējošu saturu tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, angļu valodas versiju nevar vienkārši pārnest no sociālajiem tīkliem. Otrkārt, ja klipā ir abas valodas, latviešu teksta izmērs un novietojums nedrīkst būt pakārtots — to izlemj dizainers, ne tulkotājs.
Pašvaldības nodeva
Atļauja un nodeva ir divas atsevišķas lietas. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 7. punkts dod pašvaldības domei tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās. Tāpēc nodevas apmērs un atbrīvojumi katrā pilsētā ir citi, un tos meklē attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos, nevis Ministru kabineta noteikumos.
Tas, ka nodeva ir daļa no procesa, redzams jau iesniegumā: MK noteikumu Nr. 732 5.1.2. apakšpunkts prasa norādīt bankas rekvizītus, lai sagatavotu maksāšanas paziņojumu par pašvaldības nodevu, ja tāda paredzēta, un 10.5. apakšpunkts liek pašā atļaujā izdarīt atzīmi, vai izvietojamā reklāma ir nodevas objekts. Rīgā 3. punkts tiesības izvietot reklāmu saista ne tikai ar saņemtu atļauju, bet arī ar samaksātu pašvaldības nodevu.
Rīgas noteikumos ir arī neliela, bet praksē svarīga norma pasākumiem: 6. punkts nosaka, ka reklāmā, kas atbrīvota no pašvaldības nodevas, ziņas par sponsoriem un atbalstītājiem — logotipi, firmas, nosaukumi, preču zīmes — nedrīkst aizņemt vairāk par 20 % no reklāmas kopējās vizuālās informācijas platības, un šo informāciju izvieto norobežotā laukumā plakāta malā. Ja veido kultūras pasākuma klipu ekrānam, sponsoru bloka izmērs ir dizaina ierobežojums, ne tikai vienošanās jautājums.
Kontrolsaraksts pirms iesniegšanas
| Ko pārbaudīt | Kāpēc |
|---|---|
| Vai vieta ir publiska vai vērsta pret publisku vietu | No tā atkarīgs, vai vispār vajag atļauju (MK Nr. 732 6. punkts) |
| Vai objekts ir uz ēkas vai gar ceļu | Izšķir, vai lieta iet uz pašvaldību vai ceļa pārvaldītāju |
| Vizualizācija = gala klipa kadrs | Atļaujas pielikumā ir skice vai fotomontāža, un izvietotajam saturam tai jāatbilst |
| Papildefektu apraksts | Apgaismojums un skaņas efekti jānorāda projektā (5.3.) un tie parādās atļaujā (10.8.) |
| Gaismas sensora sistēma | Rīgā tā ir obligāta digitālajiem ekrāniem (34. punkts) |
| Teksts valsts valodā | Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā un septītā daļa |
| Kampaņas grafiks pret dizaina maiņas procedūru | Katra jauna radošā versija prasa atsevišķu lēmumu septiņu darbdienu laikā |
| Nodevas statuss | Atļaujā ir atzīme, vai reklāma ir nodevas objekts |
Ekspluatācija: ekrāns pēc atļaujas saņemšanas
Atļauja nav vienreizējs dokuments, kuru var aizmirst. Rīgas saistošo noteikumu 7.3. apakšpunkts aizliedz eksponēt mehāniski vai korozijas bojātu, saplaisājušu, notraipītu, krāsojuma detaļu vai izgaismojuma defektus saturošu reklāmu un reklāmas objektu. Digitālam ekrānam tas ir konkrēts pienākums: izdeguši pikseļi vai nestrādājošs segments ir pamats prasībai to novērst.
27.5. apakšpunkts nosaka, ka būvdarbu gadījumā reklāmas objektu demontē 10 darba dienu laikā, un, ja pēc būvdarbiem atjaunošana iepriekšējā vietā ir iespējama, to atļauts izvietot pēc būves nodošanas ekspluatācijā. Tīkla reklāmas objektiem 43. punkts prasa laiku, kad reklāma nav izvietota, laukumu uzturēt sakoptā stāvoklī — tukšs ekrāns nedrīkst palikt kā pamests karkass.
Ja atļaujas termiņš tuvojas beigām un reklāmu gribi turpināt, MK noteikumu Nr. 732 9. punkts prasa iesniegt iesniegumu ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms termiņa beigām, norādot plānoto izvietošanas laiku, spēkā esošās atļaujas datumu un numuru un pievienojot aktuālu objekta fotogrāfiju. Tātad fotofiksācija ir jāplāno kā daļa no kampaņas uzturēšanas, ne jāmeklē pēdējā dienā.
Saturs uz ekrāna joprojām ir reklāma
Atļauja attiecas uz izvietošanu, nevis uz apgalvojumiem. Viss, kas parādās kadrā, paliek pakļauts tiem pašiem noteikumiem, kas televīzijā vai sociālajos tīklos. Reklāmas likuma 8. panta otrā daļa aizliedz maldinošu reklāmu, un trešā daļa liek vērtēt visas reklāmas pazīmes — atsevišķo sastāvdaļu un kopējo saturu, noformējumu, informāciju par pieejamību, īpašībām, cenu un rezultātiem, kas sagaidāmi no lietošanas.
Tāpēc ārtelpas ekrānam der tie paši sagatavošanās soļi, kas jebkurai reklāmai: vispārīgās prasības esmu apkopojis rakstā par reklāmas video noteikumiem Latvijā, vides solījumus — rakstā par vides apgalvojumiem, bērnu auditorijas robežas — rakstā par reklāmu bērniem, bet nozares, kurām ir savi stingrie režīmi, piemēram, zāles, prasa atsevišķu pārbaudi pirms montāžas.
Sodi un demontāža
Reklāmas likuma 20. panta pirmā daļa dod uzraudzības iestādei tiesības par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas sniegšanu vai izplatīšanu uzlikt soda naudu līdz 14 000 eiro.
Pašvaldības līmenī ir atsevišķa atbildība. Rīgas saistošo noteikumu 52. punkts nosaka, ka par reklāmas atbilstību prasībām ir atbildīgs reklāmas devējs, bet 53. punkts — ka par reklāmas izvietošanu un eksponēšanu bez atļaujas un par patvaļīgu grafiskā dizaina maiņu fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskajām personām — līdz 280 naudas soda vienībām. Administratīvās atbildības likuma 16. panta otrā daļa nosaka, ka viena naudas soda vienība ir pieci eiro; 280 vienības tātad ir 1400 eiro.
Gar ceļiem seko cita sankcija — demontāža. MK noteikumu Nr. 402 21. punkts nosaka, ka bez saskaņojumiem izvietots objekts uzskatāms par patvaļīgi uzstādītu un īpašniekam tas jādemontē. Ja to nedara, 23. punkts paredz brīdinājuma vēstuli, bet pēc mēneša ceļa īpašnieks organizē demontāžu, un izdevumus sedz objekta īpašnieks. 22. punkts ļauj pieprasīt demontāžu arī tad, ja mainās satiksmes organizācija vai sākas ceļa pārbūve, par to brīdinot trīs mēnešus iepriekš.
Ko tas maina produkcijā
Ja zini, ka klips nonāks uz ārtelpas ekrāna, tehniskais brīfs atšķiras no sociālo tīklu brīfa jau pirms filmēšanas:
- Bez skaņas pēc noklusējuma. Stāsts jāsaprot ar acīm; balss ieraksts ir bonuss, ne pamats.
- Mierīgs ritms. Rīgā strauji mainīgi, pēkšņi un intensīvi gaismas un video efekti ir aizliegti, tāpēc griezumu biežumu un pārejas plāno attiecīgi.
- Maz teksta, lieli burti. Gar ceļiem informācijas objektā vienā plaknē nedrīkst būt vairāk par 40 vārdiem vai atsevišķiem grafiskiem attēliem, simboliem vai skaitļu kombinācijām (MK Nr. 402 4. punkts) — tas ir labs orientieris arī tur, kur norma tieši neattiecas.
- Augsts kontrasts, zems spilgtuma pieņēmums. Ekrāns naktī strādās ar samazinātu spožumu, tāpēc tumši kadri pazudīs.
- Grafika, nevis sīkas detaļas. Lielai daļai ārtelpas satura labāk der animēta grafika nekā sarežģīta filmēšana.
- Saskaņotā vizualizācija = tas, ko rādi. Rīgas noteikumu 7.1. apakšpunkts aizliedz izvietot reklāmu, kas nav realizēta atbilstoši atļaujai pievienotajai vizualizācijai, tāpēc kadrs no gatavā klipa jāiesniedz, nevis jāizdomā skice “aptuveni”.
Ja filmēšana notiek publiskā vietā, atsevišķi jāskatās arī filmēšanas atļaujas, bet pasākumu gadījumā — ko saskaņot pirms filmēšanas. Ja ekrāna saturu paredzēts pārpublicēt sociālajos tīklos kopā ar partneri, noder arī raksts par apmaksātas sadarbības marķēšanu.
Cik nodeva maksā Rīgā: formula un digitālās reklāmas koeficients
Iepriekšējā sadaļā ir mehānisms; šeit ir skaitļi. Rīgā nodevu nosaka Rīgas domes 2024. gada 15. maija saistošie noteikumi Nr. RD-24-272-sn, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un aizstāja veco 2006. gada kārtību. Nodevu administrē Pilsētas attīstības departaments, un noteikumi neattiecas uz izkārtnēm — izkārtne pie savām durvīm un reklāma uz ekrāna ir divas dažādas lietas.
Aprēķina formula ir N = B × L × Z × T × M, kur B ir bāzes likme 1,85 euro, L — reklāmas laukums, Z — zonas koeficients, T — tematikas koeficients un M — izvietošanas laiks dienās. Laukumam ir trīs režīmi: zem viena kvadrātmetra aprēķinā tik un tā piemēro vienu kvadrātmetru; virs 20 līdz 50 kvadrātmetriem rēķina pēc 0,68 × L + 6,6; virs 50 kvadrātmetriem — pēc 0,31 × L + 24,33. Lielām virsmām likme tātad deg lēnāk nekā laukums aug.
| Koeficients | Vērtība | Kad piemēro |
|---|---|---|
| Z — 1. zona | 4 | Vecrīga |
| Z — 2. zona | 3 | Centrs, Mežaparks, Daugavgrīvas osta un nosauktās ielas |
| Z — 3. zona | 2 | Centram piegulošā teritorija, Teika, Aplokciems un nosauktās ielas |
| Z — 4. zona | 1 | Pārējā pilsēta |
| Z — mobilā reklāma un sabiedriskais transports | 2,5 | Neatkarīgi no maršruta |
| T — digitālā un dinamiskā reklāma | 2 | Ekrāns, kustīgs attēls |
| T — pārējā reklāma | 1 | Statisks plakāts, sludinājums |
| T — priekšvēlēšanu aģitācija | 0,5 | Aģitācijas materiāli |
Svarīgākais skaitlis šajā tabulā producentam ir divnieks. Digitālā un dinamiskā reklāma Rīgā maksā divreiz dārgāk nekā tā pati virsma ar statisku plakātu. Ja vienā objektā vienlaikus eksponē reklāmas ar dažādiem tematikas koeficientiem, piemēro lielāko — tas nozīmē, ka viens kustīgs klips rotācijā uzvelk koeficientu visai virsmai.
Divi aprēķini, lai redzams būtu mērogs. Seši kvadrātmetri 2. zonā, digitāla reklāma, 30 dienas: 1,85 × 6 × 3 × 2 × 30 = 1 998 euro. Tā pati virsma ar statisku plakātu: 999 euro. Lielāks piemērs — 36 kvadrātmetri 3. zonā: laukumu rēķina kā 0,68 × 36 + 6,6 = 31,08, un 1,85 × 31,08 × 2 × 2 × 30 iznāk 6 899,76 euro par mēnesi. Pasākumiem ir atsevišķs, daudz vienkāršāks režīms: reklāmai, kas izvietota publiska pasākuma laikā un organizēšanas vietā, ir nemainīga likme 7,11 euro dienā par katru reklāmu.
Atbrīvojumu saraksts ir plašs — sociālā reklāma, labdarība, vides un veselības informācija, valsts un pašvaldības pasākumi, svētku noformējums un citi 5. punkta gadījumi. Tiem ir viens praktisks āķis, kas skar tieši klipa dizainu: sponsoru un atbalstītāju logotipi, nosaukumi un preču zīmes nedrīkst aizņemt vairāk par 20 % no vizuālās informācijas platības un jāizvieto norobežotā laukumā malā. Pārkāpj šo proporciju — un atbrīvojuma vairs nav.
Maksāšanas paziņojumu departaments sagatavo piecu darbdienu laikā pēc atļaujas sagatavošanas, bet tīkla reklāmas objektiem — līdz katra mēneša 15. datumam par iepriekšējo mēnesi. Ja reklāma tiek noņemta agrāk vai nav izvietota vispār, nodevu pārrēķina tikai no dienas, kad departaments saņēmis par to iesniegumu, tāpēc demontāža bez vēstules nozīmē, ka skaitītājs turpina tikšķēt. Konstatējot patvaļīgu izvietošanu, nodevu rēķina no fakta konstatēšanas brīža līdz demontāžai vai atļaujas saņemšanai.
Kultūras piemineklis un tā aizsardzības zona: saskaņojums, par ko aizmirst
Rīgas aizliegumu saraksts Vecrīgu un vēsturisko centru nosedz, bet pārējā Latvijā un pārējā Rīgā paliek otrs slānis, kas nav pašvaldības rokās. Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 23. pants nosaka, ka nekustamiem kultūras pieminekļiem ir aizsardzības zonas, un, ja tādas nav atsevišķi noteiktas, tā ir 500 metru lauku apdzīvotās vietās un 100 metru pilsētās. Šajā zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi, drīkst veikt tikai ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauju.
Simts metru pilsētā ir ļoti maz. Praktiski tas nozīmē, ka ekrāns kvartālā aiz baznīcas vai pretī vēsturiskai ēkai var iekrist zonā, par kuru pasūtītājs nemaz nedomāja, un atļaujas termiņš pagarinās no septiņām uz desmit darbdienām, kā to paredz MK noteikumu Nr. 732 7. punkts. Pats piemineklis ir vēl stingrāks: pēc 3. panta valsts un reģiona nozīmes nekustamos kultūras pieminekļus pārveidot drīkst tikai izņēmuma gadījumā ar pārvaldes atļauju, bet vietējās nozīmes — ar pašvaldības atļauju.
Rīgas vēsturiskajam centram ir savi noteikumi. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 4. pants nosauc teritoriju: pats centrs 438,3 hektāri un aizsardzības zona 1574,2 hektāri. MK noteikumu Nr. 127 8.4.5. apakšpunkts šajā teritorijā aizliedz izvietot uz ēkām tādas tehniskās ietaises un reklāmu, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisku vērtību uztveri. Formulējums ir vērtējošs, un tieši tāpēc to nevar atrisināt pats — to izlemj saskaņotājs.
Viena terminoloģijas lamatu rinda, kas maldina meklējot: likumā iestāde saucas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, bet Ministru kabineta noteikumos Nr. 732 un Nr. 127 joprojām stāv vecais nosaukums — Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Tā ir viena un tā pati saskaņojuma rinda, tikai divos vārdos.
Ekrāns ar kameru: auditorijas mērīšana, VDAR un MI akts
Arvien biežāk ekrāns nav tikai ekrāns: tajā ir kamera, kas skaita garāmgājējus vai pielāgo klipu auditorijai. Tas no reklāmas lietas pārtop par datu lietu, un te noder Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas pamatnostādnes 3/2019 par personas datu apstrādi, izmantojot videoierīces. Pamatnostādņu ievadā tieši nosauktas abas galējības: vienkārši skaitīšanas algoritmi ir mazāk traucējoši, sarežģītas biometriskās tehnoloģijas — vairāk.
Robeža ir asa un praktiska. Pamatnostādņu 4. piemērs apraksta veikala īpašnieku, kas pielāgo reklāmas pēc nofilmēto cilvēku dzimuma un vecuma pazīmēm: ja sistēma neveido biometriskās veidnes personu unikālai identificēšanai, bet tikai fiksē pazīmes, lai personu klasificētu, VDAR 9. pants uz šādu apstrādi neattiecas. Tiklīdz veidnes tiek saglabātas, lai atpazītu to pašu cilvēku, kurš atgriežas vai pāriet pie cita stenda, nolūks ir unikāla identificēšana, un 9. pants ir piemērojams. Piektais piemērs noslēdz domu: sejas atpazīšanas sistēmai reklāmu pielāgošanai vajadzīga skaidra un apzināta piekrišana, un sistēmas lietošana būtu nelikumīga, ja tā filmētu garāmgājējus, kuri nav piekrituši savas biometriskās veidnes izveidei — pat ja veidni izdzēš iespējami īsā laikā. Ārtelpas ekrānam tas nozīmē vienkāršu secinājumu: piekrišanu no garāmgājēja ielā nav kā iegūt, tāpēc sejas atpazīšana tur nav variants.
Otrs slānis ir Mākslīgā intelekta akts. Tā 3. panta 40. punkts definē biometriskās kategorizācijas sistēmu kā MI sistēmu, kas nosaka cilvēku piederību kategorijām pēc biometriskajiem datiem, bet 39. punkts — emociju atpazīšanas sistēmu, kas izsecina emocijas vai nodomus. Ja ekrāns dara kaut ko no tā, iedarbojas 50. panta 3. punkts: uzturētājs informē par sistēmas darbību fiziskas personas, uz kurām tā attiecas, un apstrādā datus saskaņā ar datu aizsardzības regulām. Pēc 50. panta 5. punkta šo informāciju sniedz skaidrā un atšķiramā veidā vēlākais pirmās eksponētības laikā — tātad uz paša ekrāna vai pie tā, nevis privātuma politikā kaut kur mājaslapā.
Un ir robeža, kuru nepārkāpj ne ar kādu paziņojumu. MI akta 5. panta 1. punkta g) apakšpunkts aizliedz biometriskās kategorizācijas sistēmas, kas individuāli kategorizē cilvēkus, lai izsecinātu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju. Reklāmas mērķēšana pēc šādām pazīmēm nav atļauju jautājums — tā ir aizliegta prakse. Plašāk par MI akta pārredzamības pienākumiem rakstīju rakstā par AI satura marķēšanu, bet par piekrišanas noformēšanu, kad kadrā ir cilvēki, — atsevišķā rakstā par piekrišanu filmēšanai.
Praktiskais secinājums pasūtītājam: ja ekrāna operators piedāvā auditorijas mērījumus kā pakalpojuma daļu, noskaidro līgumā, vai mērīšana notiek ar kameru, vai tiek veidotas biometriskās veidnes un kurš šajā ķēdē ir datu pārzinis. Skaitītājs, kas neatpazīst konkrētu cilvēku, un sistēma, kas atceras seju, ir divi pavisam dažādi juridiskie režīmi ar vienādu mārketinga slaidu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai ekrānam veikala skatlogā vajag atļauju?
Tas ir atkarīgs no tā, cik lielu daļu rūts tas aizņem un ko rāda. MK noteikumu Nr. 732 6.6. apakšpunkts no saskaņošanas atbrīvo reklāmu uz skatloga rūts iekšpuses vai ārpuses, kas neaizņem vairāk par 25 % no rūts platības, vai skatloga vitrīnā, ja tā satur informāciju par saimnieciskās darbības raksturu, darba laiku, produkciju vai pakalpojumiem. Lielāks laukums vai sveša zīmola reklāma šajā izņēmumā neiekļaujas.
Cik ilgi jāgaida atļauja?
Pašvaldība lemj septiņu darbdienu laikā, bet 10 darbdienu laikā, ja vajadzīgs Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojums (MK Nr. 732 7. punkts). Grafiskā dizaina maiņai ir atsevišķi septiņi darbdienas (34. punkts).
Vai katru jaunu klipu tiešām jāsaskaņo?
Saskaņotā grafiskā dizaina maiņai MK noteikumi Nr. 732 paredz atsevišķu procedūru, bet Rīgā patvaļīga grafiskā dizaina maiņa ir tieši aizliegta un sodāma. Ja ekrāns pieder reklāmas tīklam, pārbaudi līgumā, kura puse šo procedūru kārto.
Cik spoži drīkst spīdēt ekrāns?
Gar ceļiem — dienā ne vairāk par 10 000 cd/m², naktī ne vairāk par MK noteikumu Nr. 402 2. pielikuma vērtībām, kas atkarīgas no laukuma un atrašanās vietas. Rīgā spēkā ir prasība par automātisku spilgtuma pielāgošanu ar gaismas sensoru.
Vai drīkst skaņa?
Rīgā skaņas efekti ir aizliegti nakts stundās no 23.00 līdz 7.00, mobilajās reklāmās, tuvāk par 100 m no izglītības, veselības un kultūras iestādēm, vēsturiskajā centrā un vairākās citās teritorijās. Citās pašvaldībās jāskatās vietējie saistošie noteikumi.
Vai noteikumi attiecas uz ekrānu biroja vestibilā?
Ja tas ir ēkas iekštelpās un vieta nav uzskatāma par vērstu pret publisku vietu, projektu saskaņošanai neiesniedz (MK Nr. 732 6.1.). Ekrāns, kas vērsts pret ielu, ir cits gadījums.
Kurš atbild, ja reklāma neatbilst noteikumiem?
Rīgas saistošo noteikumu 52. punkts nosaka, ka par atbilstību prasībām atbild reklāmas devējs. Reklāmas likuma izpratnē uzraudzības iestādes sods var skart gan reklāmas devēju, gan izplatītāju.
Vai ekrānu drīkst likt pie šosejas uz sava zemes gabala?
Gar ceļiem atļauju uz pieciem gadiem izsniedz ceļa pārvaldītājs (īpašnieks) un zemes īpašnieks, bet gar valsts autoceļiem iesniegumu ar situācijas plānu mērogā no 1:200 līdz 1:500 iesniedz VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (MK Nr. 402 19. un 20. punkts).
Cik Rīgā maksā nodeva par digitālo ekrānu?
Pēc Rīgas domes noteikumiem Nr. RD-24-272-sn nodevu rēķina kā N = B × L × Z × T × M, kur bāzes likme ir 1,85 euro, zonas koeficients svārstās no 4 Vecrīgā līdz 1 pilsētas malā, bet digitālai un dinamiskai reklāmai tematikas koeficients ir 2. Seši kvadrātmetri 2. zonā mēnesī iznāk 1 998 euro, tā pati virsma ar statisku plakātu — 999 euro.
Vai uz ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā drīkst likt ekrānu?
Rīgas saistošie noteikumi reklāmas objektu izvietošanu vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ierobežo, un papildus MK noteikumu Nr. 127 8.4.5. apakšpunkts aizliedz uz ēkām izvietot reklāmu, kas pārveido ēkas siluetu vai traucē kultūrvēsturisku vērtību uztveri. Vērtējumu izdara saskaņotājs, tāpēc projektu rāda pirms ražošanas, ne pēc tās.
Vai ekrāns drīkst skaitīt skatītājus ar kameru?
Skaitīšana, kas neveido biometriskās veidnes konkrēta cilvēka identificēšanai, pēc EDAK pamatnostādnēm 3/2019 neiekrīt VDAR 9. panta īpašajā režīmā. Sejas atpazīšana, kas atceras atgriezušos cilvēku, tur iekrīt un prasa skaidru piekrišanu, ko no garāmgājējiem ielā iegūt nav iespējams. Ja sistēma kategorizē cilvēkus vai lasa emocijas, MI akta 50. panta 3. punkts prasa par to informēt pašas skartās personas.
Avoti
- Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-272-sn “Par pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu Rīgā”
- Par kultūras pieminekļu aizsardzību — 3. un 23. pants
- Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums — 4. pants
- MK 08.03.2004. noteikumi Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”
- EDAK pamatnostādnes 3/2019 par personas datu apstrādi, izmantojot videoierīces
- Regula (ES) 2024/1689 (Mākslīgā intelekta akts), konsolidētā redakcija — 3., 5. un 50. pants
- Reklāmas likums — 7., 8. un 20. pants
- MK 30.10.2012. noteikumi Nr. 732 “Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu”
- MK 07.06.2005. noteikumi Nr. 402 par reklāmas objektu izvietošanu gar ceļiem
- Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-201-sn
- Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 3
- Valsts valodas likums — 21. pants
- Administratīvās atbildības likums — 16. pants
Lasi tālāk: Reklāmas video noteikumi Latvijā · Filmēšanas atļaujas Latvijā · Video mājaslapā: ātrums un indeksēšana · Kredīta reklāmas video: brīdinājums kadrā un skaitļi
Ja plāno kampaņu, kurā viens materiāls aiziet gan uz ekrānu pilsētā, gan sociālajos tīklos, sāc ar to, kas jau strādā un kas ne — to parāda sociālo tīklu audits. Ja vajadzīgs pats klips, raksti man šeit.
Raksts ir informatīvs un nav juridiska konsultācija. Fakti pārbaudīti likumi.lv 2026. gada 15. novembrī, papildinājumi par nodevu, kultūras pieminekļiem un ekrāna kamerām — 2026. gada 19. novembrī; pašvaldību saistošie noteikumi mainās biežāk nekā Ministru kabineta noteikumi, tāpēc pirms kampaņas pārbaudi savas pilsētas aktuālo redakciju.





