Kopš 2025. gada 28. jūnija Latvijā ir spēkā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. Lielākā daļa uzņēmumu to pamanīja kā prasību tīmekļvietnei, nevis kā prasību video. Praksē tieši video ir tā vieta, kur piekļūstamība visbiežāk pazūd: reklāmas rullītis bez subtitriem, apmācību video bez teksta versijas, produkta demonstrācija, kurā visa informācija ir tikai attēlā.
Šis raksts ir praktiskais ceļvedis: kam prasības attiecas, ko tieši nozīmē “piekļūstams video”, kādi ir failu formāti, ko platformas izdara pašas un ko nē. Katrs skaitlis un datums šeit ir no pirmavota — saraksts raksta beigās.
Īsā atbilde
- Likums spēkā no 2025. gada 28. jūnija. Attiecas cita starpā uz e‑komercijas pakalpojumiem un audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem.
- Izņēmums: pakalpojumu prasības neattiecas uz uzņēmumu, kuram ir mazāk nekā 10 darbinieku un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 2 miljonus eiro.
- Tehniskais mērs ir WCAG. Subtitri ierakstītam video ir A līmeņa kritērijs 1.2.2 — tas ir zemākais, ne augstākais latiņas iestatījums.
- Automātiskie subtitri nav atbilstība. Tie ir melnraksts, kas jāizlabo — īpaši latviešu valodā ar terminiem, nosaukumiem un skaitļiem.
- Meta AI tulkošana latviešu valodu neatbalsta (2026. gada jūlija stāvoklis), tāpēc latviešu subtitri jātaisa pašiem.
- Praktiskais minimums vienam mārketinga video: izlaboti subtitri atsevišķā failā + teksta versija lapā + svarīgākā informācija pateikta arī balsī, ne tikai parādīta ekrānā.
Šis nav juridisks atzinums. Konkrētu pienākumu apjomu nosaka tavs pakalpojuma veids un uzņēmuma lielums.
Kas mainījās 2025. gada 28. jūnijā
Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums ievieš Eiropas piekļūstamības aktu. Tas neattiecas uz visu ekonomiku, bet uz noteiktu preču un pakalpojumu sarakstu. Pakalpojumu pusē tajā ir elektronisko sakaru pakalpojumi, audiovizuālie mediju pakalpojumi, pasažieru pārvadājumi (izņemot pilsētas un reģionālos), finanšu pakalpojumi, e‑grāmatas un e‑komercijas pakalpojumi. Preču pusē — patērētāju datorsistēmas un operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi, ierīces elektronisko sakaru pakalpojumiem un e‑lasītāji.
Audiovizuālajiem mediju pakalpojumiem regulējums nosauc konkrētus elementus: elektroniskos raidījumu aprakstus, subtitrus, audioaprakstu un surdotulkojumu. E‑komercijas pakalpojumiem prasība ir plašāka un vienlaikus vienkāršāka: tīmekļvietnes un mobilās lietotnes saturam jābūt piekļūstamam, ar izņēmumu trešo personu saturam un tiešsaistes kartēm, ja būtiskā informācija ir pieejama piekļūstamā formātā.
Divi termiņi, ko der zināt: prasības neattiecas uz precēm, kas laistas tirgū līdz 2025. gada 27. jūnijam, un pakalpojumiem, kurus sniedz uz līgumu pamata, kas noslēgti līdz 2025. gada 27. jūnijam, atbilstība jānodrošina pēc 2030. gada 27. jūnija. Preču un vairāku pakalpojumu grupu — tostarp e‑komercijas un e‑grāmatu — uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra pusē.
Vai tas attiecas uz tavu video
Šeit ir vieta, kur uzņēmumi kļūdās abos virzienos. Vieni pieņem, ka viņu YouTube kanāls ir “audiovizuāls mediju pakalpojums” un jāreģistrē. Otri pieņem, ka video vispār nav likuma redzeslokā, jo likums runā par tīmekļvietnēm.
Audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma ir pakalpojums, uz kuru attiecas redakcionālā atbildība un kurš tiek sniegts pēc saņēmēja pieprasījuma, pamatojoties uz iepriekš piedāvāto raidījumu katalogu. Uzņēmuma mārketinga video parasti nevienu no šīm pazīmēm neizpilda — tas nav raidījumu katalogs. Toties, ja tava tīmekļvietne ir e‑komercijas pakalpojums, tad piekļūstamības prasības attiecas uz vietnes saturu, un video ir daļa no vietnes satura.
| Situācija | Vai likums iesaistās | Ko darīt praksē |
|---|---|---|
| Interneta veikals ar produktu video | Jā — e‑komercijas pakalpojums | Subtitri, teksta versija, video nav vienīgais informācijas avots |
| Uzņēmuma mājaslapa bez pirkšanas funkcijas | Tieši ne, ja tas nav kāds no saraksta pakalpojumiem | Tomēr taisi piekļūstami — tas ir pieprasījums iepirkumos un lielo klientu prasībās |
| Valsts vai pašvaldības iestādes video | Jā, caur tīmekļvietņu piekļūstamības regulējumu | Vismaz WCAG 2.1 AA līmenis, ieskaitot 1.2.2 un 1.2.4 |
| Uzņēmums ar < 10 darbiniekiem un ≤ 2 milj. EUR | Pakalpojumu prasības neattiecas | Prasība var atnākt caur klienta līgumu vai iepirkumu |
| Reklāma sociālajos tīklos | Piekļūstamības likums tieši ne | Subtitri tik un tā vajadzīgi — lielākā daļa skatītāju sāk bez skaņas |
Praktiskais secinājums: pat tad, kad likums tieši neattiecas, prasība atnāk pa citu ceļu — publiskā iepirkuma tehniskajā specifikācijā vai lielā klienta piegādātāju anketā. Šīs prasības parasti ir uzrakstītas kā atsauce uz standartu, nevis kā apraksts.
Ko tehniski nozīmē “piekļūstams video”
Latvijā un visā ES tehniskā mēraukla ir WCAG — W3C tīmekļa satura piekļūstamības vadlīnijas. Eiropas harmonizētais standarts EN 301 549 versijā 3.2.1, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī atsaucas kopš 2021. gada augusta, balstās uz WCAG 2.1. Praksē tas nozīmē, ka iepirkuma specifikācijā, kurā rakstīts “atbilstība EN 301 549”, video daļā slēpjas četri konkrēti kritēriji.
| Kritērijs | Līmenis | Ko prasa | Ko tas nozīmē producentam |
|---|---|---|---|
| 1.2.2 Captions (Prerecorded) | A | Subtitri visam ierakstītajam audio saturam sinhronizētajos medijos | Katram video vajag parakstus ar runu, runātāju un nozīmīgām skaņām |
| 1.2.3 Audio Description or Media Alternative | A | Audioapraksts vai alternatīva laikā balstītam medijam | Vai nu balsī pasaki, kas notiek ekrānā, vai dod pilnu teksta versiju lapā |
| 1.2.4 Captions (Live) | AA | Subtitri visam tiešraides audio saturam | Attiecas uz vebināriem un tiešraidēm, ne uz ierakstiem |
| 1.2.5 Audio Description (Prerecorded) | AA | Audioapraksts visam ierakstītajam video saturam | AA līmenī teksta versija vairs neaizstāj audioaprakstu |
Divi secinājumi, kas maina darba plānošanu. Pirmkārt, subtitri ir A līmeņa prasība — tā ir pati zemākā latiņa, ne izvēles papildinājums. Otrkārt, 1.2.3 pieļauj izvēli starp audioaprakstu un teksta alternatīvu, bet AA līmenī kritērijs 1.2.5 šo izvēli atņem. Tāpēc scenārija posmā ir lēti izlemt, ka svarīgākie skaitļi un nosaukumi tiks arī pateikti balsī, nevis tikai parādīti ekrānā — tad audioapraksts vēlāk vispār nav vajadzīgs.
Abiem kritērijiem 1.2.2 un 1.2.3 ir viens izņēmums: tas neattiecas uz video, kas pats ir teksta alternatīva un ir skaidri kā tāds apzīmēts. Ja lapā jau ir viss teksts un video to tikai ilustrē, prasība nav dubultā.
Subtitri, paraksti un teksta versija — trīs dažādas lietas
Latviešu valodā visu mēdz saukt par subtitriem, un tas rada pārpratumus līgumos. Praksē ir trīs atsevišķi darbi ar dažādām cenām:
- Tulkojuma subtitri — pārraksta runu citā valodā. Tie pieņem, ka skatītājs skaņu dzird.
- Paraksti jeb captions — tas, ko prasa WCAG. Tie ietver runu, runātāja identifikāciju un nozīmīgas skaņas, jo pieņem, ka skatītājs skaņu nedzird.
- Teksta versija jeb transkripts — viss saturs kā teksts lapā. Tā vienlaikus ir 1.2.3 kritērija izpilde un lapas SEO ieguvums, jo meklētājs redz tekstu, ne video.
Vēl viena izšķiršana, ko vērts fiksēt darba uzdevumā: iededzināti (open) paraksti ir ierakstīti attēlā un vienmēr redzami; ieslēdzami (closed) paraksti ir atsevišķs fails, ko skatītājs var izslēgt, tulkot un ko meklētājs var nolasīt. Sociālajos tīklos parasti vajag iededzinātus, tīmekļvietnē un YouTube — ieslēdzamus. Bieži pareizā atbilde ir abi, un tas ir jāpasaka pirms montāžas, ne pēc.
Failu formāti, kas tev tiešām jāzina
YouTube pieņem divas formātu grupas. Pamata formāti satur tikai laika kodus un tekstu, bez noformējuma: SRT, SBV, MPsub, LRC un Videotron Lambda. Uzlabotie formāti ļauj kontrolēt stilu un novietojumu: TTML, WebVTT, SAMI un RealText.
| Formāts | Kur der | Stils un novietojums | Kad izvēlēties |
|---|---|---|---|
| SRT | YouTube, LinkedIn, montāžas programmas, arhīvs | Nav | Noklusējuma formāts, ko prasīt no producenta |
| WebVTT (.vtt) | HTML5 video tīmekļvietnē, YouTube | Novietojums tiek atbalstīts | Kad video ir iegults pašu lapā ar <track> elementu |
| TTML | YouTube, apraides un VOD darba plūsmas | Pilns stila un novietojuma atbalsts | Kad prasa raidorganizācija vai VOD platforma |
| SBV | YouTube | Nav | Reti — SRT ir universālāks |
Praktiskais noteikums: vienmēr paprasi SRT failu atsevišķi, arī tad, kad video jau ir ar iededzinātiem parakstiem. SRT ir tas, ko vēlāk var iedot tulkotājam, augšupielādēt YouTube, pārvērst par teksta versiju lapā un pievienot iepirkuma atbilstības dokumentācijai. Ja tas nav minēts līgumā, to parasti nesaņem — par šo un pārējiem punktiem, kas mēdz pazust, ir atsevišķs raksts par to, kā izvēlēties video producentu un kas jāieraksta līgumā.
Ko platformas izdara pašas — un kur latviešu valoda paliek malā
Automātiskā atšifrēšana pēdējos gados ir kļuvusi laba, un tas rada mānīgu drošības sajūtu. Automātiskie paraksti ir melnraksts: tie kļūdās tieši tur, kur maksā visdārgāk — uzņēmumu un produktu nosaukumos, nozares terminos, cenās un skaitļos. Atbilstības nolūkos to nepietiek, jo prasība ir par saturu, kas atbilst dzirdamajam, ne par to, ka teksts vispār ir.
Ar tulkojumu situācija latviešu valodai ir vēl skarbāka. Meta AI Reels tulkošana Facebook un Instagram tulko, dublē un pēc izvēles sinhronizē lūpu kustības, un katrs tulkotais Reels rāda atzīmi “Translated with Meta AI”. Funkcija ir bez maksas Facebook satura veidotājiem ar vismaz 1000 sekotāju un visiem publiskajiem Instagram kontiem tur, kur Meta AI ir pieejams. Atbalstīto valodu saraksts sākās 2025. gada oktobrī ar angļu, spāņu, hindi un portugāļu valodu un līdz 2026. gada jūlijam paplašinājās ar bengāļu, tamilu, telugu, marathu, kannadu, arābu, indonēziešu, taju, vjetnamiešu, franču, vācu, itāļu, japāņu un korejiešu valodu.
Latviešu valodas šajā sarakstā nav. Tas nozīmē divas lietas. Pirmkārt, latviešu parakstus un tulkojumus taisīsi pats vai ar producenta palīdzību — uz platformas automātiku paļauties nevar. Otrkārt, ja tavu video kāds redz ar AI tulkojumu citā valodā, tur būs Meta atzīme, un uz atzīmētu AI saturu attiecas platformu noteikumi — par tiem ir atsevišķs salīdzinājums par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube.
Prasība, ko piekļūstamības sarunās aizmirst: valsts valoda
Valsts valodas likuma 17. pants nosaka, ka publiski demonstrējamas filmas, videofilmas un to fragmenti svešvalodā ir ieskaņojami vai dublējami valsts valodā vai arī līdztekus oriģinālajam skaņas pavadījumam nodrošināmi ar subtitriem valsts valodā. Ja blakus latviešu subtitriem tiek rādīti subtitri svešvalodā, likums prasa, ka subtitriem valsts valodā ierādāma galvenā vieta un tie formas vai satura ziņā nedrīkst būt mazāki vai šaurāki par subtitriem svešvalodā.
Praksē tas skar uzņēmumus, kas ņem starptautiskā zīmola video un liek to Latvijas kanālos vai pasākumā. Divvalodu subtitru dizains — kurš teksts augšā, kāds izmērs — nav gaumes jautājums.
Kur subtitri iekrīt budžetā
Piekļūstamības darbs sadārdzina video tikai tad, kad par to iedomājas pēc montāžas. Ja par to zina scenārija posmā, lielākā daļa izmaksu pazūd:
- Scenārijā: svarīgākie fakti tiek pateikti balsī, ne tikai parādīti tekstā uz ekrāna — audioapraksts kļūst nevajadzīgs.
- Montāžā: apakšējā trešdaļa tiek atbrīvota parakstiem, lai teksts nepārklājas ar grafiku. Pārtaisīt to vēlāk nozīmē pārrenderēt visu.
- Nodevumos: SRT fails, teksta versija un divi eksporti (ar iededzinātiem parakstiem un bez tiem) tiek uzskaitīti līgumā, nevis prasīti pēc fakta kā papildu darbs.
Kā šīs pozīcijas izskatās kopējā tāmē un ko vēl mēdz aizmirst iekļaut, esmu sarēķinājis video producēšanas cenu ceļvedī Latvijā.
Kontrolsaraksts pirms publicēšanas
| Pārbaude | Kritērijs | Kā pārbaudīt |
|---|---|---|
| Paraksti ir un ir izlaboti | WCAG 1.2.2 | Noskaties bez skaņas un salīdzini ar dzirdamo — nosaukumi un skaitļi |
| Runātāja identifikācija | WCAG 1.2.2 | Vai skatītājs saprot, kurš runā, kad kadrā ir vairāki cilvēki |
| Nozīmīgās skaņas ir aprakstītas | WCAG 1.2.2 | Signāls, aplausi, brīdinājuma skaņa — vai teksts to atspoguļo |
| SRT fails saņemts atsevišķi | Nodevums | Fails atveras teksta redaktorā, laika kodi sakrīt |
| Teksta versija lapā | WCAG 1.2.3 | Viss saturs ir izlasāms bez video atskaņošanas |
| Ekrāna teksts pateikts arī balsī | WCAG 1.2.3 / 1.2.5 | Noklausies aizvērtām acīm — vai nekas nepazūd |
| Paraksti nepārklāj grafiku | Lietojamība | Skaties telefonā, ne tikai datorā |
| Latviešu subtitriem galvenā vieta | Valsts valodas likums 17. p. | Ja ir divas valodas — salīdzini izmēru un novietojumu |
| AI izmantošana ir atzīmēta | Platformu noteikumi | Ja balss, tulkojums vai kadri ģenerēti — atzīme ir uzlikta |
Piecas kļūdas, ko redzu visbiežāk
- Paraksti tiek pievienoti pēdējā dienā. Grafika jau aizņem apakšējo trešdaļu, un teksts tiek uzlikts virsū. Vieta parakstiem ir jāatstāj montāžas sākumā.
- Tiek pasūtīts video, nevis nodevumu komplekts. Bez SRT faila līgumā vēlāk maksā par atsevišķu darbu, lai iegūtu to, kas montāžas projektā jau bija.
- Automātiskie paraksti tiek publicēti bez pārlasīšanas. Uzņēmuma nosaukums kļūdaini atšifrēts katrā video ir sliktāk nekā parakstu vispār nebūtu.
- Visa svarīgā informācija ir tikai ekrāna tekstā. Cena, termiņš un kontakti pateikti tikai grafikā — tad video nestrādā ne cilvēkam ar redzes traucējumiem, ne meklētājam.
- Teksta versija netiek publicēta lapā. Tas ir lētākais WCAG 1.2.3 izpildes veids un vienlaikus vienīgais teksts, ko meklētājs no tava video vispār var izlasīt.
Biežākie jautājumi
Vai automātiskie YouTube subtitri skaitās par atbilstību?
Prasība ir par parakstiem, kas atbilst dzirdamajam saturam. Automātiskā atšifrēšana ir laba sākumpunktam, bet publicēšanai to jāpārlasa un jāizlabo — īpaši nosaukumus, terminus un skaitļus.
Mums ir 6 darbinieki. Vai mums vispār kaut kas jādara?
Pakalpojumu piekļūstamības prasības neattiecas uz uzņēmumu ar mazāk nekā 10 darbiniekiem un apgrozījumu vai bilanci līdz 2 miljoniem eiro. Prasība tomēr var atnākt caur klienta līgumu vai publisko iepirkumu, kur tā ir tehniskās specifikācijas punkts, ne likuma pienākums.
Kāda ir atšķirība starp subtitriem un parakstiem?
Subtitri pieņem, ka skatītājs skaņu dzird, un pārraksta tikai runu. Paraksti pieņem, ka skaņa nav dzirdama, tāpēc iekļauj arī runātāja identifikāciju un nozīmīgas skaņas. WCAG prasa parakstus.
Vai reklāmas video sociālajos tīklos ir jāsubtitrē?
Piekļūstamības likums uz sociālo tīklu reklāmu tieši neattiecas, bet praktiski subtitri tur atmaksājas visvairāk, jo plūsma sākas bez skaņas. Kā to mērīt un ko drīkst solīt reklāmā, esmu aprakstījis rakstā par Reels, kas pārdod.
Vai teksta versija lapā kaitē SEO, jo dublē video saturu?
Otrādi. Video pats par sevi meklētājam ir necaurspīdīgs; teksta versija ir vienīgais lasāmais saturs un vienlaikus izpilda WCAG 1.2.3 kritēriju.
Vai AI ģenerēta balss vai tulkojums ir jāatzīmē?
Platformām ir savi atklāšanas noteikumi, un ES līmenī caurspīdīguma prasības nāk no MI akta. Detalizēti tas ir aprakstīts rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu.
Metodika un avoti
Visi datumi, kritēriju numuri un formātu saraksti šajā rakstā ir pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 4. septembrī. Kur pirmavots runā angliski, kritērija formulējums ir atstāts oriģinālvalodā, lai to var salīdzināt ar iepirkuma specifikāciju.
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums — likumi.lv
- Stājas spēkā preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības — LV portāls
- Piekļūstamības prasības — PTAC
- Understanding SC 1.2.2 Captions (Prerecorded) — W3C
- Understanding SC 1.2.3 — W3C
- Understanding SC 1.2.4 Captions (Live) — W3C
- Understanding SC 1.2.5 Audio Description — W3C
- Web accessibility standards — latest changes (EN 301 549 v3.2.1) — Eiropas Komisija
- Supported subtitle and closed caption files — YouTube palīdzība
- Publiski demonstrējamu filmu izplatīšana un izrādīšana — Valsts valodas centrs
- Discover Reels From Around the World With Meta AI Translation — Meta
- Pakalpojumi pēc pieprasījuma — NEPLP
Saistītie raksti
- Produktu video interneta veikalam: Google prasības, subtitri un AI marķēšana 2026
- Korporatīvais video B2B: 5 formāti, ko mērīt un kādas prasības jāievēro
- Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026
- Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi un līguma punkti
- AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas
- Sociālo tīklu audits — kur saturs zaudē skatītāju
- ES fondu publicitātes prasības video: emblēma, teksts un tiesības
- 2D un 3D animācija uzņēmumiem: kad atmaksājas, cik maksā un kam pieder
- Satura audits: 7 soļi, kā saprast, kāpēc saturs nepārdod
- Drona video uzņēmumam: ko pārbaudīt pirms filmēšanas no gaisa
- Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā
Vajag video, kas iztur piekļūstamības prasības jau no pirmās versijas? Pastāsti par projektu šeit — atsūtīšu, kā izskatītos nodevumu saraksts tieši tavam gadījumam.