Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā (2026)

Īsā atbilde: populāru dziesmu uzņēmuma video ievietot bez atļaujas nedrīkst — ne 30 sekundes, ne 5. Latvijā kolektīvā pārvaldījuma organizācijas (AKKA/LAA, LaIPA) nesedz reklāmu ar vienotu tarifu: AKKA/LAA cenrādis tieši saka, ka reklāmā tiek piemērota tiesību īpašnieka individuāli noteiktā samaksa un ka atļauja netiek garantēta. Praksē uzņēmuma video vienīgie droši ceļi ir trīs: bibliotēkas mūzika ar pareizo licences līmeni, pasūtīta oriģinālmūzika vai AI ģenerēta mūzika ar maksas plānu. Zemāk — precīzi tarifi, platformu noteikumi un kontrolsaraksts, ko prasīt no producenta.

Kāpēc tieši mūzika ir dārgākā kļūda uzņēmuma video

Video producēšanā lielākā daļa juridisko jautājumu ir saprotami: līgums ar producentu, personas dati kadrā, autortiesības uz materiālu. Mūzika izkrīt no šī loģikas — tā ir vienīgā video sastāvdaļa, kurai nepietiek ar vienu atļauju no viena cilvēka. Katrai dziesmai ir vismaz divas atsevišķas tiesību puses, un abas var pateikt “nē” neatkarīgi viena no otras.

Tāpēc situācija, kur uzņēmums samaksā par video, publicē to, un pēc divām nedēļām YouTube to bloķē vai Meta noņem reklāmu, nav reta. Video jau ir nofilmēts, montāža ir apstiprināta, kampaņas budžets iztērēts — un mūziku vajag mainīt no nulles. Šis raksts ir par to, kā to nepieļaut.

Divas tiesību puses: darbs un ieraksts

Katrai dziesmai, ko dzirdi radio, ir divi atsevišķi tiesību slāņi. Tos sauc par publishing (darbs) un master (ieraksts). Tie pieder dažādiem cilvēkiem un tiek licencēti atsevišķi.

Latvijas Mūzikas nozares asociācija Music Latvia to formulē tieši tāpat: pirms izmantošanas atļauja vajadzīga no dziesmas mūzikas autora, teksta autora un ieraksta tiesību turētāja. Ja pietrūkst kaut viena, licences nav.

Ko nozīmē “sinhronizācija” un kāpēc tas ir atsevišķs darījums

Mūzikas ievietošanu video sauc par sinhronizāciju — muzikāla darba savienošanu ar audiovizuālu darbu. Latvijas Autortiesību likuma 15. panta pirmā daļa dod autoram izņēmuma tiesības darbu reproducēt un “aranžēt, dramatizēt, ekranizēt vai citādi pārveidot”. Mūzikas pielikšana pie attēla ietilpst tieši šeit.

Svarīgi: licence atskaņot mūziku pasākumā vai veikalā nav licence to ielikt video. Tie ir dažādi izmantošanas veidi ar dažādiem tarifiem un dažādām atļaujām. Uzņēmums, kuram ir AKKA/LAA publiskā izpildījuma licence birojam, ar to nav ieguvis neko attiecībā uz savu YouTube kanālu.

Kur beidzas kolektīvais pārvaldījums

Šī ir vieta, kur lielākā daļa Latvijas uzņēmumu kļūdās. Doma “samaksāšu AKKA/LAA, un viss ir kārtībā” strādā publiskajam izpildījumam, bet nestrādā reklāmai.

LaIPA biežāk uzdoto jautājumu sadaļa to pasaka nepārprotami: atļauju izmantot fonogrammu ir jāsaņem no producenta, kuram pieder izņēmuma tiesības atļaut vai aizliegt fonogrammas izmantošanu, un “atļauju no producenta jāsaņemt pirms darba izmantošanas”. LaIPA pati administrē mūzikas ierakstu reproducēšanu tikai televīzijai veidotos audiovizuālos darbos.

AKKA/LAA sinhronizācijas tarifs: precīzi skaitļi

AKKA/LAA cenrādis TR-06 “Par muzikālu darbu reproducēšanu” (versija 18/6, spēkā no 19.10.2020.) satur atsevišķu sadaļu par muzikāla darba pirmreizēju ievietošanu filmā, sinhronizējot to ar audiovizuālu darbu. Tarifs tiek rēķināts par sekundi.

Minimālā licences līgumā noteiktā maksa ir 17,07 EUR. Tas nozīmē, ka 60 sekundes mūzikas mācību video maksātu 9 EUR pēc tarifa, bet reāli — 17,07 EUR, jo darbojas minimums.

Uzmanību: šie skaitļi attiecas uz autoru pusi (darbs), ne uz ierakstu. Ja izmanto konkrētu fonogrammu, fonogrammas producenta atļauja jāiegūst atsevišķi un par atsevišķu samaksu. Un šis tarifs neattiecas uz reklāmu.

Reklāmā nav tarifa — ir sarunas

Abos AKKA/LAA cenrāžos — gan TR-06 par muzikālu darbu reproducēšanu, gan TR-03 par audiovizuālu darbu izmantojumu — pēdējā sadaļa ir “Reklāmās”, un abās tā ir viena un tā pati divu teikumu rindkopa:

“Ja tiesību īpašnieks izsaka piekrišanu darbu izmantojuma reklāmā licencēšanai ar AKKA/LAA starpniecību, licencējot šādu izmantojumu AKKA/LAA piemēro tiesību īpašnieka individuāli noteikto autoratlīdzības samaksu un izmantošanas noteikumus. AKKA/LAA negarantē tiesību īpašnieka piekrišanu un atļauju darbu izmantošanai reklāmās.”

Praktiskā nozīme: reklāmas mūzikai nav cenu lapas. Ir tikai konkrēts tiesību īpašnieks, kurš var atteikt vai nosaukt jebkuru cenu. Starptautiska hita sinhronizācija Latvijas zīmola reklāmai ir sarunas, kas var ilgt nedēļas, un rezultāts var būt “nē”. Plānot kampaņu, pieņemot, ka atļauja būs, ir riskanti.

Ja plāno reklāmas video ar AI rīkiem, tas pats princips attiecas arī uz skaņu celiņu — sīkāk par pārējiem AI reklāmas noteikumiem lasi rakstā par AI reklāmas video Latvijā.

Filmas fragments citā video: arī tarifs

Blakus jautājums, kas rodas bieži: uzņēmums grib savā video ielikt gabalu no esošas filmas vai raidījuma. AKKA/LAA cenrādis TR-03 (versija 13/8, spēkā no 26.05.2025.) to sauc par audiovizuāla darba fragmenta iekļaušanu jaunā audiovizuālā darbā.

Arī šeit — tā ir autoru puse. Filmas producenta un tajā izmantotās mūzikas tiesības jākārto atsevišķi.

Mūzikas uzskaites lapa (CUE sheet)

Ja mūzika tiek izmantota filmā, AKKA/LAA prasa iesniegt mūzikas uzskaites lapu jeb CUE sheet — sarakstu ar katru izmantoto skaņdarbu, tā autoru, izmantojuma ilgumu un veidu. AKKA/LAA lapā par mūziku audiovizuālajos darbos tas ir formulēts kā producenta pienākums: aizpildot uzskaites lapu, producents nodrošina autoram iespēju saņemt atlīdzību.

Uzņēmumam tas ir noderīgs pārbaudes rīks. CUE sheet ir dokuments, ko var pieprasīt no producenta arī tad, ja neviens to no tevis neprasa — tas parāda, ka producents zina, kāda mūzika video ir un no kurienes tā nākusi. Ja producents nevar to sagatavot, tas parasti nozīmē, ka mūzika ir ņemta no vietas, kuru viņš nevar nosaukt.

“Es izmantošu tikai 10 sekundes” — mīts

Nav ne Latvijas, ne ES tiesību normas, kas atļautu izmantot noteiktu sekunžu skaitu bez atļaujas. Autortiesību likuma izņēmumi ir mērķa, nevis ilguma izņēmumi: citēšana ir pieļaujama informatīviem, zinātniskiem, mācību un kritikas nolūkiem atbilstošā apjomā, izglītības izņēmumi darbojas nekomerciālā nolūkā. Zīmola video, kas pārdod pakalpojumu, nav ne viens, ne otrs.

Slieksnis “septiņas notis”, “septiņas sekundes” vai “30 sekundes” nav nekur likumā. Tas ir interneta folklora, un YouTube automātiskā atpazīšana to ignorē pilnībā.

Bibliotēku mūzika: kur tiek pieļauta klusā kļūda

Lielākā daļa uzņēmuma video izmanto abonementa bibliotēkas — Epidemic Sound, Artlist un tamlīdzīgas. Tas ir pareizais ceļš, bet ar vienu nosacījumu: licences līmenim jāatbilst tam, kas ar video tiks darīts. Tieši šeit rodas klusās problēmas.

Kas notiek, ja producents izmanto savu abonementu tavam video

Tas ir pilnīgi normāli un ikdienišķi — bet tam ir precīzas robežas, kuras vērts saprast abām pusēm.

Producenta bibliotēkas licence atļauj viņam izveidot projektu un nodot to klientam. Artlist Pro licence to formulē tieši: “If you create a Project incorporating an Asset, you can transfer this Project to your clients”. Bet klients ar to neiegūst licenci pašam skaņdarbam. Tas nozīmē:

• Gatavo video drīkst publicēt un monetizēt.
• Skaņu celiņu nedrīkst izņemt un likt citā video.
• To pašu mūziku nedrīkst iedot citam producentam nākamajam projektam.
• Ja video vēlāk tiek pārmontēts ar citu mūzikas garumu, formāli tas ir jauns projekts, kuram atkal vajag licenci.

Praktiskais risinājums, ko vērts ierakstīt līgumā: producents piegādā ne tikai video, bet arī licences apliecinājumu ar skaņdarba nosaukumu, ID un licences numuru, un norāda, kuras platformas un kampaņu veidi ar to ir segti. Vairāk par to, ko vispār prasīt no producenta, — rakstā par to, kā izvēlēties video producentu Latvijā.

Platformu mūzikas bibliotēkas: kas tajās ir un kas nav

Katrai platformai ir sava iebūvētā mūzika. Tā ir ērta, bet tā sedz tikai to platformu un bieži tikai noteiktus konta veidus.

TikTok palīdzības lapa Commercial Music Library apraksta tieši kā bibliotēku uzņēmumiem, un atlasītos Commercial Sounds drīkst izmantot gan organiskā, gan apmaksātā saturā. Tas ir labs sākums TikTok kampaņai — bet to pašu montāžu ar to pašu skaņu ielikt mājaslapā vai televīzijā nedrīkst.

Zelta likums ir vienkāršs: viens video, kas iet uz trim platformām, vajag licenci, kas sedz visas trīs. Platformas iebūvētā bibliotēka to nedara nekad.

Kas ir Content ID pretenzija un kas notiek ar video

YouTube automātiskā sistēma salīdzina augšupielādēto video ar tiesību īpašnieku datubāzi. Sakritības gadījumā rodas pretenzija (claim). Atkarībā no tiesību īpašnieka iestatījumiem, pretenzija var bloķēt video, monetizēt to par labu pretenzijas iesniedzējam vai sekot skatījumu statistikai. YouTube norāda, ka jebkura no šīm darbībām var būt ģeogrāfiski atšķirīga: viens un tas pats video vienā valstī var būt monetizēts, citā — bloķēts.

Vēl viens punkts, ko uzņēmumi nenovērtē: pretenzijas statuss var mainīties vēlāk. YouTube brīdina, ka tiesību īpašnieki var mainīt noteikumus un video statuss var mainīties nākotnē — pat tā, ka video tiek noņemts. Video, kas gadu strādāja, var pēkšņi apklust.

Ja platforma tomēr ir noņēmusi vai ierobežojusi tavu video, ar to var strādāt — sk. rakstu par to, kā marķēt saturu un kādas ir platformu un ES prasības.

AI ģenerēta mūzika: kam tā pieder un vai to drīkst reklāmā

AI mūzikas ģeneratori ir kļuvuši par reālu variantu uzņēmuma video, jo tie atrisina abas tiesību puses uzreiz — nav ne izdevniecības, ne ierakstu kompānijas. Bet nosacījumi ir jālasa.

Suno palīdzības materiāli to formulē skaidri. Bezmaksas plānā uzņēmums neko neiegūst: “we retain ownership of the songs you generate, but you are allowed to use those songs for non-commercial purposes”. Maksas plānā ir otrādi — lietotājs tiek uzskatīts par dziesmas īpašnieku un saglabā komerciālās izmantošanas tiesības arī tad, ja abonementu pārtrauc.

Būtiskākā atruna ir Suno pašu teikumā: “granting commercial use rights does not guarantee copyright protection”. Tas nozīmē, ka atļauja izmantot nav tas pats, kas autortiesību aizsardzība. Latvijas Autortiesību likuma izpratnē autors ir fiziska persona, kas darbu radījusi; pilnībā mašīnas ģenerētam skaņdarbam ekskluzivitāte var arī nerasties. Praksē tas nozīmē: AI mūziku savā reklāmā izmantot drīkst, bet nevar rēķināties, ka konkurentam varēs aizliegt izmantot ļoti līdzīgu ģenerējumu.

Atsevišķs jautājums ir marķēšana. Ja AI ir ģenerēts tikai fona skaņu celiņš, tas parasti nepadara visu video par marķējamu AI saturu — bet ja AI ir ģenerēta balss, kas izklausās pēc reāla cilvēka, noteikumi ir citi. Par to, kur iet robeža, sīkāk rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu.

Fona mūzika kadrā: problēma, ko neviens neplāno

Filmējot pasākumu, veikalu, ražotni vai biroju, mikrofonā bieži nonāk radio vai pasākuma mūzika. Tas ir tāds pats izmantojums kā apzināti ielikts skaņu celiņš — YouTube automātiskā atpazīšana neatšķir, vai mūzika kadrā nokļuva ar nolūku.

Ko darīt praksē:

• Pirms filmēšanas lūgt izslēgt fona mūziku telpā, kur tiks rakstīta skaņa.
• Intervijas rakstīt ar atsevišķu mikrofonu tuvplānā, lai fonu var nospiest montāžā.
• Pasākumu video gadījumā jau brīfā vienoties, kuri koncerta fragmenti video vispār drīkst nonākt.
• Ja mūziku izslēgt nevar, iepriekš plānot, ka šie kadri būs bez oriģinālās skaņas.

Šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc pasākumu un ražotņu filmēšana prasa vairāk sagatavošanās nekā studijas uzņemšana — līdzīgi kā filmēšanai no gaisa vajag saskaņojumus jau pirms izbraukšanas.

Ko prasīt no producenta: 8 punkti

1. Mūzikas avots rakstiski. Bibliotēkas nosaukums, skaņdarba nosaukums un ID.
2. Licences līmenis. Vai tas sedz apmaksātu reklāmu, vai tikai organisko saturu.
3. Platformas. Uzskaitīt visas, kur video tiks publicēts, arī mājaslapu un tirdzniecības vietas ekrānus.
4. Teritorija un termiņš. Vai licence ir bez termiņa un vai tā darbojas ārpus Latvijas.
5. Licences apliecinājums failā. PDF vai ekrānuzņēmums ar licences numuru, ko var uzglabāt kopā ar video.
6. CUE sheet, ja video tiks raidīts vai iesniegts kā filma.
7. Kanālu pievienošana. Vai uzņēmuma YouTube un Meta konti jāpievieno bibliotēkas kontam, lai izvairītos no automātiskām pretenzijām.
8. Ko drīkst pārmontēt. Vai to pašu skaņu drīkst izmantot nākamajā versijā vai īsākā izgriezumā.

Ja plāno video, kas tiks finansēts no publiskiem līdzekļiem, licences dokumenti bieži ir daļa no atskaites — sk. ES fondu publicitātes prasības video.

7 kļūdas, kas Latvijā atkārtojas visbiežāk

1. “Mums ir AKKA/LAA licence birojam.” Tā ir publiskā izpildījuma licence. Video tā nesedz.
2. Mūzika no YouTube vai Spotify. Faila lejupielāde nav licence. LaIPA to nosauc tieši par nelegālu darbību.
3. Bezmaksas AI plāns komerciālam video. Bezmaksas plānā tiesību uz komerciālu izmantošanu vienkārši nav.
4. Sociālo tīklu līmeņa bibliotēkas plāns klienta video. Šie plāni ir paredzēti paša kanāliem.
5. Viena licence trim platformām. Platformas iebūvētā mūzika sedz tikai to platformu.
6. Organiskā ieraksta licence reklāmas kampaņai. Apmaksāta reklāma parasti prasa augstāku licences līmeni.
7. Nav saglabāts licences apliecinājums. Pēc gada neviens vairs neatceras, no kurienes tā dziesma nāca — un tieši tad pienāk pretenzija.

Cik tas maksā projekta budžetā

Bibliotēkas abonements ir mazākā video budžeta pozīcija — tas parasti izmaksā mazāk nekā viena filmēšanas diena. Pasūtīta oriģinālmūzika maksā vairāk, bet dod ekskluzivitāti un pilnīgu tiesību skaidrību. Populāras dziesmas sinhronizācija reklāmai ir atsevišķa sarunu pozīcija bez cenu lapas.

Svarīgākais budžeta secinājums: mūzikas licences izmaksas gandrīz nekad nav problēma — problēma ir neplānota mūzikas maiņa pēc publicēšanas, jo tā nozīmē atkārtotu montāžu, atkārtotu apstiprināšanu un zaudētu kampaņas laiku. Kā mūzika iekļaujas kopējā video budžetā, var salīdzināt video producēšanas cenu ceļvedī.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai drīkst izmantot dziesmu, ja video nav komerciāls?

Uzņēmuma video praktiski nekad nav nekomerciāls — arī “informatīvs” ieraksts par uzņēmuma vērtībām kalpo komercdarbībai. Autortiesību likuma izņēmumi nekomerciālai izglītībai un citēšanai informatīviem nolūkiem uz to neattiecas.

Vai pietiek norādīt izpildītāju video aprakstā?

Nē. Autora norādīšana ir personisko tiesību jautājums un neaizstāj atļauju. Bez licences atsauce neko nemaina.

Cik maksā mūzikas ielikšana mācību video pēc AKKA/LAA tarifa?

Mācību programmām tarifs ir 0,15 EUR par mūzikas sekundi, ar minimālo licences maksu 17,07 EUR. Tas attiecas uz autoru pusi; fonogrammas izmantošana jākārto atsevišķi.

Vai AKKA/LAA var atteikt licenci reklāmai?

AKKA/LAA cenrādī ir tieši rakstīts, ka organizācija negarantē tiesību īpašnieka piekrišanu un atļauju darbu izmantošanai reklāmās. Lēmumu pieņem tiesību īpašnieks.

Vai Epidemic Sound vai Artlist abonements sedz TV reklāmu?

Tas ir atkarīgs no plāna līmeņa un konkrētajiem noteikumiem. Epidemic Sound norāda, ka reklāmas kampaņām vajadzīgs Pro vai Enterprise plāns; Artlist nodala sociālo tīklu licenci no Pro licences, kas sedz arī klientu darbus. Pirms TV vai lielas kampaņas noteikumi jāizlasa konkrētajam plānam.

Kas notiek, ja YouTube uzliek pretenziju legāli licencētai mūzikai?

Pretenziju var apstrīdēt, pievienojot licences apliecinājumu. Tieši tāpēc licences dokuments ar skaņdarba ID ir jāsaglabā — bez tā apstrīdēšanai nav pierādījuma.

Vai AI ģenerētu mūziku jāmarķē kā AI saturu?

Fona skaņu celiņš pats par sevi parasti nepadara video par marķējamu. Citādi ir ar AI ģenerētu balsi, kas atdarina reālu cilvēku, — tur iejaucas gan platformu noteikumi, gan ES regulējums.

Vai mūziku drīkst atstāt no pasākuma, ko mēs paši organizējām?

Pasākuma organizēšana nedod tiesības uz tur atskaņoto mūziku. Publiskā izpildījuma licence pasākumam nav sinhronizācijas licence video.

Kā to pārbaudīt savā saturā

Ja uzņēmumam jau ir desmitiem publicētu video un nav skaidrs, kur kāda mūzika nākusi, sāc ar inventarizāciju: saraksts ar video, mūzikas avotu un licences dokumentu. Tas parasti aizņem pāris stundas un uzreiz parāda, kuri ieraksti ir riskanti. Šo pašu principu izmanto arī plašākā satura auditā, un tas ir daļa no sociālo tīklu audita.

Ja plāno jaunu video un gribi, lai mūzikas jautājums ir nokārtots jau pirms filmēšanas, piesaki projektu šeit — licences veidu izvēlamies pēc tā, kur video reāli tiks rādīts.

Avoti

• Autortiesību likums (15., 11., 20., 21. pants) — likumi.lv
• AKKA/LAA cenrādis TR-06 “Par muzikālu darbu reproducēšanu” (versija 18/6), 7. un 11. sadaļa
• AKKA/LAA cenrādis TR-03 “Par audiovizuālu darbu izmantojumu” (versija 13/8), 4.2. un 7. sadaļa
• AKKA/LAA: Mūzika audiovizuālajos darbos un Saņemt licenci (CUE sheet)
• LaIPA: biežāk uzdotie jautājumi — fonogrammu izmantošana audiovizuālos darbos
• Music Latvia: Mūzikas sinhronizācija
• YouTube: Learn about Content ID claims un Restrictions on claimed music
• TikTok: How to use the Commercial Music Library
• Artlist License
• Epidemic Sound: Pricing & Licensing
• Suno: Does Suno own the music I make? un What rights do I have with a paid subscription?

Šis raksts ir informatīvs materiāls, nevis juridiska konsultācija. Konkrētā projekta licences jautājumi jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.