Cik maksā video uzņēmumam Latvijā? Īsā atbilde: publiskajās platformās video operatoru stundas likmes 2026. gada augustā svārstās no 15 līdz 150 EUR stundā, pilnas kāzu filmēšanas dienas piedāvājumi sākas ap 500 EUR, bet korporatīvie un reklāmas projekti sniedzas no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro atkarībā no apjoma. Šis ceļvedis parāda ne tikai skaitļus, bet arī to, no kā cena salikta — un kuras pozīcijas piedāvājumos visbiežāk paliek neredzamas, līdz pienāk rēķins.
Īsā atbilde
- Stundas likme nav projekta cena. Filmēšanas diena parasti ir 8–10 stundas, bet pēcapstrāde vienam reklāmas klipam bieži prasa vairāk stundu nekā pati filmēšana.
- Cenai jābūt salīdzināmai. Divus piedāvājumus var salīdzināt tikai tad, ja abos ir skaidrs, cik filmēšanas dienu, cik gala versiju, kādi formāti un vai iekļauta tiesību nodošana.
- PVN, mūzikas licence un autortiesību nodošana ir atsevišķas naudas pozīcijas, nevis formalitātes.
- AI nobīda apakšējo robežu, bet nesamazina to darba daļu, kas saistīta ar scenāriju, apstiprināšanu un marķēšanu.
Video cenas Latvijā pa veidiem (2026)
Zemāk redzamie skaitļi ir tipiskie tirgus diapazoni, nevis fiksētas cenas — gala cena atkarīga no apjoma, filmēšanas dienām, komandas un pēcapstrādes.
- Video operators (stundas likme): 50–100 EUR/h; viss tirgus diapazons 15–150 EUR/h
- Pasākuma filmēšana: 300–800 EUR par pusdienu vai dienu
- Kāzu video pakete: no 500 EUR par pilnu dienu, paketes ar montāžu parasti 950–1750 EUR
- Reklāmas vai korporatīvais video (viens klips): 800–3500 EUR atkarībā no apjoma
- Sociālo tīklu video pakete mēnesī: 950–2500 EUR
- Dronu kadri (papildus): 150–400 EUR
- Darba drošības instruktāžas video: no 2450 EUR par filmēšanas dienu
- AI ģenerēts video: bieži 30–60% lētāks par pilnībā filmētu video
Ko rāda publiskie sludinājumu dati
Lai skaitļi nebūtu tikai sajūta, pārbaudīju publiskās platformas datus 2026. gada augustā. GetaPro kategorijā „Video operators” bija 495 pieejamie izpildītāji ar likmēm no 15,00 EUR/stundā līdz 150,00 EUR/stundā; biežāk redzamie piedāvājumi bija diapazonos 30–70 EUR/h un 50–100 EUR/h. Kategorijā „Kāzu video” bija 406 pieejamie izpildītāji, un pakalpojums „Video operatora pakalpojumi kāzām (pilna diena)” bija norādīts „No 500,00 €”.
Kāpēc tas svarīgi: 15 EUR/h un 150 EUR/h vienā sarakstā nozīmē, ka cena pati par sevi neko nepasaka par rezultātu. Salīdzināt var tikai konkrētu darba apjomu.
Kāpēc stundas likme nav projekta cena
Viena reklāmas klipa cenā parasti ir vismaz septiņas atsevišķas darba pozīcijas. Ja piedāvājumā redzama tikai viena rinda, tas nenozīmē, ka pārējo nav — tas nozīmē, ka tās nav sadalītas.
| Pozīcija | Kas tajā ietilpst | Kas maina cenu |
|---|---|---|
| Pirmsprodukcija | Ideja, scenārijs, kadru saraksts, laika plāns | Apstiprināšanas kārtu skaits |
| Filmēšanas diena | Operators, tehnika, gaisma, skaņa, loģistika | Komandas lielums, objektu skaits |
| Cilvēki kadrā | Aktieri, modeļi, statisti, atlīdzība par tēla izmantošanu | Vai sejas drīkst rādīt reklāmā un cik ilgi |
| Montāža | Salikums, korekcijas kārtas | Cik labojumu kārtu iekļautas cenā |
| Krāsu korekcija un skaņa | Grading, ierunāšana, miksēšana | Vai vajag ierunājumu un cik valodās |
| Grafika | Titri, logotipi, 2D/3D elementi | Animācijas apjoms |
| Versijas un formāti | 16:9, 9:16, 1:1, saīsinājumi, subtitri | Cik platformām un cik garumos |
Ar ko salīdzināt: Latvijas darbaspēka orientieri
Ja piedāvājums šķiet dārgs vai aizdomīgi lēts, noder valsts statistika kā mērs. Centrālās statistikas pārvaldes dati (publicēti 01.06.2026.) rāda, ka 2026. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1 831 eiro, bet bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu — 1 457 eiro. Informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē vidējā samaksa bija ievērojami augstāka — 3 240 eiro. Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga no 2026. gada 1. janvāra ir 780 eiro (iepriekš 740 eiro).
Praktiskais secinājums: filmēšanas dienas cena, kas ir zemāka par vienas dienas izmaksām komandai ar tehniku, parasti nozīmē, ka kaut kas no saraksta iepriekšējā tabulā vienkārši netiks darīts — visbiežāk pirmsprodukcija vai labojumu kārtas.
Cik maksā viena darba stunda: aprēķins ar 2026. gada likmēm
Bruto alga nav tas, ko darba devējs maksā. Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā likmju tabulā (atjaunināta 2026. gada 2. septembrī) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējā likme darba ņēmējam ir 34,09%, no kuras darba devēja daļa ir 23,59% un darba ņēmēja daļa — 10,50%. Tas nozīmē: pie bruto algas 1 000 EUR darba devēja izmaksas ir aptuveni 1 236 EUR, vēl pirms tehnikas, telpām un grāmatvedības.
Darba likuma 131. panta pirmā daļa nosaka, ka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet nedēļas darba laiks — 40 stundas. Ja par mēneša mēru ņem 21 darba dienu pa 8 stundām jeb 168 stundas, sanāk šāda aina.
| Bruto alga mēnesī | Darba devēja izmaksas (+23,59%) | Izmaksas par vienu stundu (168 h) |
|---|---|---|
| 780 EUR — minimālā alga 2026. gadā | 964,00 EUR | 5,74 EUR |
| 1 457 EUR — bruto darba samaksas mediāna | 1 800,71 EUR | 10,72 EUR |
| 1 831 EUR — vidējā bruto darba samaksa | 2 262,93 EUR | 13,47 EUR |
| 3 240 EUR — informācijas un komunikācijas nozare | 4 004,32 EUR | 23,84 EUR |
Tagad salīdzini to ar piedāvājumā redzamo likmi. Ja producents vai operators nosauc 50 EUR stundā, tā nav viņa alga. Tajā pašā skaitlī jāietilpst arī tam, ko neviens neapmaksā atsevišķi: piedāvājumu rakstīšanai, objektu apskatei, tehnikas uzlādēšanai un pārbaudei, failu dublēšanai, grāmatvedībai, apdrošināšanai, tehnikas nolietojumam un tukšajām nedēļām starp projektiem. Nozarē apmaksāto stundu īpatsvars reti pārsniedz pusi no nostrādātā laika.
No otras puses, šī tabula ir arī aizsargs pret otru galējību. Ja piedāvājumā filmēšanas diena ar diviem cilvēkiem un tehniku maksā mazāk nekā divu dienas algu kopsumma pēc augšējās rindas, jautājums nav „kāpēc tik lēti“, bet „kas no darba saraksta netiks darīts“.
Slēptās pozīcijas, ko piedāvājumos bieži neredz
| Pozīcija | Kā tā strādā Latvijā | Ko jautāt |
|---|---|---|
| PVN | Pievienotās vērtības nodokļa standartlikme ir 21% | Vai cena ir ar PVN vai bez? |
| Drona kadri | Ekspluatanta reģistrācija Civilās aviācijas aģentūrā ir obligāta, ja drons sver 250 g vai vairāk vai ir aprīkots ar kameru; reģistrācija maksā 5 EUR un ir derīga 1 gadu. Tālvadības pilota A1/A3 tiešsaistes eksāmens ir bez maksas, apliecība derīga 5 gadus un atzīta visā ES; A2 klātienes eksāmens maksā 15 EUR (atkārtoti 10 EUR) | Vai izpildītājs ir reģistrēts un ar derīgu apliecību? |
| Mūzika | Mūzikas iekļaušana audiovizuālā darbā prasa tiesību īpašnieka piekrišanu; producents aizpilda audiovizuālajā darbā izmantotās mūzikas uzskaites lapu, lai autors varētu saņemt atlīdzību | Vai mūzikas licence ir cenā un uz kādu izmantojumu? |
| Autortiesību nodošana | Bez rakstiskas vienošanās mantiskās tiesības nepāriet automātiski (skat. nākamo sadaļu) | Kādas tiesības es saņemu — un uz cik ilgu laiku? |
| Valodu versijas | Katra papildu valoda ir atsevišķa skaņas un titru pozīcija | Cik valodu versijas iekļautas? |
| AI satura marķēšana | Ja daļa satura ģenerēta ar AI, marķēšana un metadatu sakārtošana ir darba pozīcija, ne formalitāte | Kas atbild par marķēšanu — aģentūra vai uzņēmums? |
Par pēdējo punktu sīkāk esmu rakstījis AI satura marķēšanas ceļvedī, bet cenu sarunā pietiek ar vienu jautājumu: vai marķēšana ir kāda darba uzdevums vai neviena.
Kāpēc divi piedāvājumi par vienu darbu var atšķirties tieši par 21%
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. Bet ne katrs izpildītājs to rēķina. Tā paša likuma 59. panta pirmā daļa dod iekšzemes nodokļa maksātājam tiesības nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja kalendāra gadā iekšzemē veikto piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa nav pārsniegusi 50 000 euro reģistrācijas slieksni. Turklāt 59. panta ceturtā daļa ļauj reģistrēšanos atlikt līdz kalendāra gada beigām, ja slieksnis pārsniegts ne vairāk kā par 5 000 euro.
Tāpēc mazs izpildītājs cenu bieži nosauc bez PVN — ne tāpēc, ka strādā pelēki, bet tāpēc, ka likums to atļauj. Un tāpēc divu piedāvājumu salīdzināšana ir atkarīga no tā, vai PVN maksātājs esi tu.
| Tavs uzņēmums | Izpildītājs A: 1 000 EUR + 21% PVN | Izpildītājs B: 1 100 EUR, PVN nav | Kurš reāli lētāks |
|---|---|---|---|
| Reģistrēts PVN maksātājs (priekšnodokli atskaita) | Reālās izmaksas 1 000 EUR | Reālās izmaksas 1 100 EUR | A — par 100 EUR |
| Nav PVN maksātājs (biedrība, daļa iestāžu, mazs uzņēmums) | Reālās izmaksas 1 210 EUR | Reālās izmaksas 1 100 EUR | B — par 110 EUR |
Divi secinājumi. Pirmkārt, ja tu esi PVN maksātājs, „bez PVN“ nav atlaide — salīdzini tikai summas bez nodokļa. Otrkārt, ja tu neesi PVN maksātājs, tad 21% ir reāla nauda, un tas ir iemesls jautāt par izpildītāja PVN statusu jau pirmajā sarunā.
Trešais, retāk pamanītais risks: izpildītājs, kurš gada sākumā vēl nav PVN maksātājs, gada laikā slieksni var pārsniegt. Ja tavs gada līgums rakstīts ar summu bez PVN un izpildītājs reģistrējas, rēķins pēdējos mēnešos būs par 21% lielāks. Tāpēc līgumā jābūt skaidri pateiktam, kā puses rīkojas, ja izpildītāja PVN statuss mainās līguma darbības laikā.
Autoratlīdzība vai rēķins: kāpēc viens cilvēks var nosaukt divas dažādas cenas
Latvijā ir spēkā īpašs režīms, par kuru daudzi pasūtītāji nezina. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ pārejas noteikumu 163. punkts paredz, ka maksātājam, kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Pārejas noteikumu 164. punkts nosaka, ka šādā gadījumā nodokli izmaksas vietā ietur izmaksātājs — arī tavs uzņēmums —, piemērojot maksātāja ieņēmumiem 25 procentu likmi.
Salīdzinājumam: algas nodokļa likme no mēneša apliekamā ienākuma saskaņā ar 15. panta trešo daļu ir 25,5 procenti, bet gada apliekamajam ienākumam 15. panta otrā daļa paredz 25,5 procentus līdz sociālo iemaksu objekta maksimālajam apmēram un 33 procentus virs tā.
| Kā cilvēks tiek apmaksāts | Kas kārto nodokli | Ko tas nozīmē pasūtītājam |
|---|---|---|
| Rēķins no SIA vai saimnieciskās darbības veicēja | Izpildītājs pats | Vienkāršākais variants; iespējams PVN virs cenas |
| Autoratlīdzība bez reģistrācijas (pārejas noteikumu 163. punkts) | Ietur izmaksātājs — 25% likme pēc 164. punkta | Tavam grāmatvedim rodas ieturēšanas un ziņošanas pienākums |
| Darba līgums uz projektu | Darba devējs | Algas nodoklis 25,5% un sociālās iemaksas 34,09% |
Praktiskā daļa, kur visbiežāk kļūdās: autoratlīdzības režīms attiecas uz darba radīšanu un tā izmantošanu — scenāriju, režiju, oriģinālmūziku, animāciju. Tas nav universāls veids, kā apmaksāt filmēšanas pakalpojumu, tehnikas nomu vai loģistiku. Ja piedāvājumā viss projekts, ieskaitot tehniku un transportu, ir nolikts zem autoratlīdzības, tas nav lētāks piedāvājums — tas ir nepareizi noformēts piedāvājums, un pārbaudes gadījumā risks ir tavā pusē.
Otra puse tam pašam jautājumam ir, ko tieši tu par šo naudu iegūsti tiesību ziņā. To sīki esmu izrakstījis rakstā Video līgums ar producentu: ko obligāti ierakstīt.
Autortiesības: par ko tu īsti maksā
Šī ir visbiežāk pārprastā cenas daļa. Autortiesību likuma 11. pants nosaka, ka audiovizuāla darba autori ir „režisors, scenārija autors, dialogu autors, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autors, kā arī citas personas, kas radošās darbības rezultātā devušas savu ieguldījumu darba tapšanā”. Producents šajā uzskaitījumā nav autors.
Turklāt 12. panta pirmā daļa par darbu, kas radīts, autoram pildot darba pienākumus, nosaka, ka „personiskās un mantiskās tiesības uz šo darbu pieder autoram, izņemot šā panta otrajā daļā noteikto gadījumu”. Praktiski tas nozīmē: samaksa par filmēšanu un samaksa par tiesībām izmantot rezultātu nav automātiski viens un tas pats. Ja līgumā nav rakstīts, kādas mantiskās tiesības un uz cik ilgu laiku tiek nodotas, uzņēmums var nopirkt video un tomēr nedrīkstēt to izmantot maksas reklāmā vai pārstrādāt pēc gada.
Tāpēc, salīdzinot divus piedāvājumus, cena bez tiesību apraksta nav zemāka cena — tā ir nepabeigta cena.
Ja pircējs ir valsts vai pašvaldības iestāde
Publiskajā sektorā video pasūtīšanas cena nosaka arī procedūru. Publisko iepirkumu likuma 9. panta pirmā daļa attiecas uz gadījumu, kad „publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro“. Savukārt 8. panta ceturtā daļa nosaka, ka pilnās iepirkuma procedūras piemēro, „ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojuma līgumu līgumcena ir 42 000 euro vai lielāka”.
| Paredzamā līgumcena | Ko tas nozīmē praksē |
|---|---|
| Zem 10 000 EUR | PIL 9. panta kārtība nav jāpiemēro; iestāde rīkojas pēc savas iekšējās kārtības |
| 10 000 – 41 999 EUR | Iepirkums PIL 9. panta kārtībā |
| No 42 000 EUR | Iepirkuma procedūra (piem., atklāts konkurss) |
Praktiskā sekas pasūtītājam: sadalot vienu video projektu vairākos mazākos pasūtījumos, lai paliktu zem sliekšņa, rodas juridisks risks, tāpēc gada video plānu labāk saplānot uzreiz kopā.
Zemākā cena iepirkumā ir juridiski pārbaudāma
Šī ir daļa, ko privātie pasūtītāji var aizņemties no valsts sektora. Publisko iepirkumu likuma 53. pants regulē nepamatoti lētu piedāvājumu. Pirmā daļa nosaka: ja piedāvājums šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, „kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās“.
Otrā daļa uzskaita, uz ko skaidrojums īpaši var attiekties: pakalpojumu sniegšanas izmaksas, izraudzītie tehniskie risinājumi un īpaši izdevīgi apstākļi, pakalpojumu īpašības un oriģinalitāte, vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošana, saistības pret apakšuzņēmējiem un saņemtais komercdarbības atbalsts.
Svarīgākā ir ceturtā daļa: pasūtītājs piedāvājumu noraida, ja skaidrojumi nepamato zemo cenas līmeni vai ja cenā „nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu“. Citiem vārdiem — piedāvājums, kurā nav ierēķinātas legālas algas izmaksas, nav derīgs piedāvājums.
Un 53. panta sestā daļa pievieno to, ko reti kāds pretendents gaida: informāciju par darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās pasūtītājs iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta, un tas ir tiesīgs to saņemt, neprasot pretendenta un tā apakšuzņēmēju piekrišanu.
Valsts ieņēmumu dienests savā skaidrojumā par šo normu (atjaunināts 2024. gada 7. novembrī) norāda, ka nodokļu maksātājs Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pats var sagatavot „Izziņu par vidējo stundas tarifa likmi“, kurā redzama likme uzņēmumā, vidējā likme valstī attiecīgajā profesiju grupā un aprēķinātie 80% no valsts vidējās stundas tarifa likmes. Publiskojamo datu bāzē ir pieejams arī pārskats „Profesiju grupu atalgojums dalībai publiskajos iepirkumos“.
Ko no tā paņemt privātam pasūtītājam: tev nav VID datu bāzes, bet tev ir tā pati loģika. Ja piedāvājums ir krasi zemāks par pārējiem, palūdz izmaksu sadalījumu pa pozīcijām un pajautā, cik cilvēku un cik stundas tajā ierēķinātas. Godīgs izpildītājs to izstāstīs. Tas, kurš nevar, parasti ir ierēķinājis, ka kaut ko vienkārši nedarīs.
Kā uzrakstīt pašu uzdevumu tā, lai piedāvājumi vispār būtu salīdzināmi, un ko iepirkuma tehniskajā specifikācijā drīkst un nedrīkst prasīt, esmu aprakstījis rakstā Video brīfs: ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas.
Kā AI maina cenas 2026. gadā
AI ģenerēts video un foto šogad nobīda cenu apakšējo robežu — saturu, kuram nevajag reālu cilvēku seju vai konkrētu objektu, tagad var izveidot bez filmēšanas dienas, bieži 30–60% lētāk. Filmēts materiāls joprojām uzvar tur, kur vajag reālus cilvēkus, emocijas un uzticību. Labākais rezultāts bieži ir abu apvienojums.
Konkrētus ģenerēšanas cenrāžus par sekundi un aprēķinu, kad AI reāli atmaksājas, esmu salicis rakstā AI video vai filmēts video: kas atmaksājas un cik maksā 2026. Kā AI video marķē reklāmu platformas — AI reklāmas video Latvijā.
8 jautājumi, ar ko salīdzināt divus piedāvājumus
- Cik filmēšanas dienu un cik stundu dienā ir cenā?
- Cik cilvēku būs komandā un kas ir kurš?
- Cik gala versiju, kādos formātos un garumos?
- Cik labojumu kārtas iekļautas un cik maksā nākamā?
- Vai cena ir ar PVN vai bez?
- Kādas mantiskās tiesības tiek nodotas, kādā teritorijā un uz cik ilgu laiku?
- Vai mūzikas licence un cilvēku tēla izmantošana ir nokārtota un cenā?
- Kas atbild par AI satura marķēšanu, ja tāds saturs tiek izmantots?
Ja uz šiem astoņiem jautājumiem abi piedāvājumi atbild vienādi, tad cenas var salīdzināt. Ja nē — salīdzināšanai vēl nav pamata.
Biežāk uzdotie jautājumi
Cik maksā korporatīvais vai reklāmas video Latvijā 2026. gadā?
Viens klips tipiski iekļaujas 800–3 500 EUR diapazonā atkarībā no filmēšanas dienu skaita, komandas, grafikas apjoma un gala versiju skaita. Precīzu skaitli var nosaukt tikai pēc tam, kad zināms, cik dienas, cik versijas un kādas tiesības tiek nodotas.
Kāpēc viens piedāvājums ir ar PVN, bet otrs bez?
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmā daļa ļauj nereģistrēties PVN maksātāju reģistrā, kamēr gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 euro. Ja tu pats esi PVN maksātājs, salīdzini summas bez nodokļa; ja neesi, 21% ir reāla cenas atšķirība.
Vai 50 EUR stundā ir daudz?
Tā nav alga. Informācijas un komunikācijas nozares vidējā bruto alga darba devējam ar sociālajām iemaksām izmaksā aptuveni 23,84 EUR par stundu. Atlikusī daļa likmē sedz tehniku, apdrošināšanu, neapmaksāto sagatavošanās laiku un tukšās nedēļas starp projektiem.
Kas ir autoratlīdzības režīms un vai tas man ir izdevīgi?
Līdz 2027. gada 31. decembrim autors var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, un tad nodokli 25% apmērā izmaksas vietā ietur maksātājs. Tas attiecas uz darba radīšanu — scenāriju, režiju, mūziku —, nevis uz tehnikas nomu vai filmēšanas pakalpojumu kopumā.
Cik labojumu kārtas parasti ir iekļautas cenā?
Tas nav noteikts nekur likumā, tāpēc tas ir jāieraksta piedāvājumā. Visbiežākā neparedzētā izmaksa rodas tieši šeit: divas kārtas ir cenā, bet apstiprināšanā piedalās pieci cilvēki, un kārtu sanāk sešas.
Vai drona kadri ir atsevišķa pozīcija?
Parasti jā, jo tie prasa reģistrētu ekspluatantu, derīgu tālvadības pilota apliecību un atsevišķu laika plānu objektā. Papildu izmaksas tipiski ir 150–400 EUR.
Kā saprast, vai piedāvājums ir nepamatoti lēts?
Izmanto to pašu loģiku, ko Publisko iepirkumu likuma 53. pants dod valsts pasūtītājam: pieprasi izmaksu sadalījumu un skaidrojumu, cik cilvēku un cik stundu ir ierēķinātas. Ja skaidrojums nepamato cenu, cena nav zemāka — tā ir nepilnīga.
No kādas summas iestādei jārīko iepirkums par video?
No 10 000 euro piemēro Publisko iepirkumu likuma 9. panta kārtību, no 42 000 euro — pilnu iepirkuma procedūru. Projekta sadalīšana mazākās daļās, lai paliktu zem sliekšņa, rada juridisku risku.
Metodika
Nodokļu, dronu, autortiesību, iepirkumu un darba samaksas skaitļi šajā rakstā ir no pirmavotiem, kas norādīti sadaļā „Avoti”, un pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 28. augustā, bet nodokļu, darba samaksas un iepirkumu daļa atkārtoti pārbaudīta 2026. gada 25. septembrī. Tirgus diapazoni pa video veidiem ir sintēze no publiskiem Latvijas pakalpojumu sniedzēju datiem (GetaPro kategorijas, publiskoti cenrāži) un praktiskās producēšanas pieredzes — tie ir orientieri, nevis oficiāla statistika. Cenas ir bez PVN, ja nav norādīts citādi.
Vajag precīzu piedāvājumu?
Katrs projekts atšķiras. Aizpildi īso pieteikuma formu vai raksti uz info@marcisseners.com — aprakstī, kas vajadzīgs, un sagatavošu konkrētu cenu tieši tavam projektam. Ja pirms tam vajag saprast, kas tavā kanālā vispār strādā, sāc ar sociālo tīklu auditu.
Avoti
- Valsts ieņēmumu dienests — Pievienotās vērtības nodokļa likmes
- Labklājības ministrija — minimālā alga no 2026. gada 1. janvāra
- Centrālā statistikas pārvalde — darba samaksas pārmaiņas 2026. gada 1. ceturksnī
- Civilās aviācijas aģentūra — bezpilota gaisa kuģu ekspluatantu reģistrācija
- Civilās aviācijas aģentūra — tālvadības pilotu kvalifikācija
- Autortiesību likums (11. un 12. pants)
- Publisko iepirkumu likums (8., 9. un 53. pants)
- AKKA/LAA — mūzika audiovizuālā darbā
- GetaPro — video operatoru kategorija
- GetaPro — kāzu video kategorija
- Pievienotās vērtības nodokļa likums (41. un 59. pants)
- Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (15. pants, pārejas noteikumu 163. un 164. punkts)
- Darba likums (131. pants)
- Valsts ieņēmumu dienests — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes
- Valsts ieņēmumu dienests — izziņa par vidējo stundas tarifa likmi publiskajos iepirkumos
Saistītie raksti
- Video subtitri un piekļūstamība: ko prasa likums un kā to izdarīt pareizi
- AI video vai filmēts video: kas atmaksājas un cik maksā 2026
- Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi pirms līguma
- Korporatīvais video: 5 formāti, kas reāli strādā B2B
- AI reklāmas video Latvijā: kur strādā, cik maksā un kā to marķē platformas
- AI satura marķēšana un ES AI Akts: kas jāzina uzņēmumam
- AI video un AI foto izveide uzņēmumiem
- Darba drošības instruktāžas video ražotnēm
- ES fondu publicitātes prasības video: emblēma, teksts un tiesības
- 2D un 3D animācija uzņēmumiem: kad atmaksājas, cik maksā un kam pieder
- Drona video uzņēmumam: ko pārbaudīt pirms filmēšanas no gaisa
- Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā
- Pasākuma video uzņēmumam: ko saskaņot pirms filmēšanas
- Video līgums ar producentu: ko obligāti ierakstīt
- Produktu video interneta veikalam: Google prasības, subtitri un AI marķēšana 2026
- Video brīfs: ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas
- Video iepirkums: kā uzrakstīt tehnisko specifikāciju
- Metu konkurss video idejai: kad to rīkot un kā
- Reklāmas video noteikumi Latvijā: ko drīkst un ko nedrīkst
- Darba drošības instruktāža ar video: ko prasa MK noteikumi Nr. 749