Ja esi valsts iestādes vai pašvaldības komunikācijas speciālists un tev jāpasūta video, tehniskā specifikācija ir dokuments, kas izlems visu: cik piedāvājumu saņemsi, vai tie būs salīdzināmi un vai gatavo video vispār varēsi publicēt savā tīmekļvietnē. Latvijā par to rakstīts pārsteidzoši maz — parasti tikai vispārīgi mārketinga padomi. Šajā rakstā ir pretējais: ko tieši Publisko iepirkumu likums (PIL) prasa un aizliedz, kāpēc video ir likuma 2. pielikuma pakalpojums, un kuras tehniskās prasības var ierakstīt tā, lai tās nebūtu slēpta norāde uz vienu piegādātāju.
Īsā atbilde
- Video producēšana ir PIL 2. pielikuma pakalpojums (CPV 92111200-4 iekrīt diapazonā no 92000000-1 līdz 92700000-8). Virs 42 000 EUR tam piemēro nevis parastās iepirkuma procedūras, bet PIL 10. panta vieglo režīmu.
- Vieglajā režīmā tehniskā specifikācija paliek obligāta — PIL 20. pants ir viena no nedaudzajām normām, ko 10. pants tieši saglabā.
- Pakalpojuma specifikācijā papildus jānosaka mērķis, izmantojamās metodes un resursi (ja nepieciešams), kā arī gala rezultāts (20. panta ceturtā daļa).
- Scenāriju, kadru plānu vai koncepciju prasīt piedāvājuma sastāvā nedrīkst (9. panta piektā daļa). Idejām likums paredz metu konkursu no 10 000 EUR (8. panta otrā daļa).
- Ja video rezultāts paredzēts fiziskajām personām, specifikācijā jānodrošina piekļūstamība vai universālais dizains (20. panta devītā daļa). Praksē tas nozīmē subtitrus un audioaprakstu.
- Tehniskās piegādes prasības raksti kā standartus un mērāmus rādītājus (EBU R 128, BT.709, bitu ātrumi), nevis kā programmu vai tehnikas nosaukumus — zīmola norāde bez vārdiem “vai ekvivalents” ir aizliegta (20. panta sestā daļa).
Vispirms noskaidro, kādā režīmā tu esi
Trīs sliekšņi izšķir visu turpmāko. Paredzamo līgumcenu nosaka bez PVN, ieskaitot visas izvēles iespējas un papildinājumus (PIL 11. panta otrā daļa).
| Paredzamā līgumcena (bez PVN) | Kas jādara | Termiņš piedāvājumiem |
|---|---|---|
| līdz 9 999,99 EUR | PIL iepirkuma kārtība nav jāpiemēro (9. panta pirmā daļa sākas no 10 000 EUR). Iestādes iekšējie noteikumi paliek spēkā | likumā nav noteikts |
| 10 000–41 999,99 EUR | PIL 9. panta iepirkums: komisija, nolikums, paziņojums publikāciju vadības sistēmā, brīva piekļuve dokumentiem pircēja profilā | ne īsāks par 10 darbdienām (9. panta sestā daļa) |
| 42 000 EUR un vairāk | PIL 10. panta kārtība 2. pielikuma pakalpojumiem — parastās procedūras var nepiemērot, bet uzskaitītās normas paliek | ne īsāks par 5 darbdienām (32. panta pirmā daļa) |
Pamanīji paradoksu? Mazākā iepirkumā minimālais termiņš ir divreiz garāks nekā lielākā. Tas nav kļūda tekstā: 9. panta sestā daļa prasa vismaz 10 darbdienas, bet 32. panta pirmā daļa vieglā režīma paziņojumam — vismaz 5 darbdienas. Praksē tas nozīmē, ka lielā video iepirkumā tev pašam jādod vairāk laika, nekā likums prasa. Citādi kvalitatīvus piedāvājumus nesaņemsi: producentam jāsaliek komanda, aktieri un tehnika un jārēķina budžets.
Kāpēc video ir 2. pielikuma pakalpojums
PIL 2. pielikuma 2. sadaļā “Administratīvie, sociālie, izglītības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumi” starp CPV kodiem ir ieraksts “no 92000000-1 līdz 92700000-8”. Visa kinofilmu un videofilmu grupa 92100000-2 iekrīt šajā diapazonā. To pašu apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja publicētais CPV klasifikators atvērto datu portālā: 92111200-4 rindā kategorija norādīta tieši kā “2. pielikums”.
| CPV kods | Nosaukums klasifikatorā | Kad to lietot |
|---|---|---|
| 92111200-4 | Reklāmas, propagandas un informatīvo filmu un videofilmu ražošana | biežākais kods iestādes informatīvam vai kampaņas video |
| 92111210-7 | Reklāmas filmu ražošana | kad rezultāts ir reklāma |
| 92111260-2 | Informatīvo videofilmu ražošana | skaidrojošs vai informatīvs video bez reklāmas rakstura |
| 92111100-3 | Mācību filmu un videofilmu ražošana | apmācību un instruktāžas video |
| 92112000-9 | Pakalpojumi, kas saistīti ar kinofilmu un videofilmu ražošanu | atsevišķi posmi: montāža, krāsu korekcija, skaņa |
| 92100000-2 | Kinofilmu un videofilmu pakalpojumi | virsgrupa, ja priekšmets ir plašs |
Kods nav formalitāte. Tas nosaka, kurā režīmā iepirkums nonāk, un pēc tā piegādātāji atrod tavu paziņojumu. Ja informatīvu video kļūdaini iepērc ar kādu no 79. grupas mārketinga kodiem, tu vienlaikus maini piemērojamo režīmu un zaudē daļu adresātu.
Ko vieglais režīms saglabā obligātu
PIL 10. panta pirmā daļa uzskaita normas, kuras paliek spēkā arī tad, ja parastās procedūras nepiemēro. Tehniskā specifikācija ir tajā sarakstā.
| Norma | Ko tā prasa |
|---|---|
| 13. pants | interešu konflikta novēršana |
| 14. pants | informācijas aizsardzība |
| 20. pants | tehniskās specifikācijas — visas vienpadsmit daļas |
| 21. pants | marķējumi kā pierādījums prasību izpildei |
| 22. pants | testēšanas pārskati, sertifikāti un līdzvērtīgi pierādījumi |
| 32., 33. un 33.1 pants | paziņojums par līgumu, par izmaiņām līguma darbības laikā un par līguma izpildi |
| 60. un 61. pants | iepirkuma līguma obligātais saturs un grozīšanas robežas |
Viena detaļa 2026. gadā ir mainījusies: 10. panta pirmajā daļā starp saglabātajām normām joprojām nosaukts arī 19. pants, bet 19. pants “Zaļais publiskais iepirkums” ir izslēgts ar 14.05.2026. likumu un nav spēkā no 09.06.2026. Tā vietā ir jauns 19.1 pants par kompetences centriem. Ja tavā iestādē specifikāciju veidne atsaucas uz 19. pantu vai uz zaļā publiskā iepirkuma prasībām kā uz spēkā esošu likuma normu, veidne ir novecojusi.
Ko 20. pants prasa no pakalpojuma specifikācijas
20. panta ceturtā daļa pakalpojuma līgumam uzliek četras satura prasības, kuras iestāžu specifikācijās visbiežāk pietrūkst. Tabulā — kā tās izskatās video kontekstā.
| Likuma prasība | Vāji formulēts | Atbilst 20. panta ceturtajai daļai |
|---|---|---|
| Pakalpojuma mērķis | “Izstrādāt iestādes tēla video” | “Panākt, ka 18–30 gadus veci lauksaimnieki pieteikumu iesniedz elektroniski; video demonstrē pieteikuma aizpildīšanu” |
| Izmantojamās metodes | nav minētas | “Filmēts materiāls ar reāliem darbiniekiem; ekrāna ieraksti; grafikas uzraksti. Aktieri netiek izmantoti” |
| Resursi (ja nepieciešams) | “Nodrošināt profesionālu tehniku” | “Vismaz divas kameras vienlaicīgi intervijās; atsevišķs audio ieraksts ar pievienojamu mikrofonu; gaismas iekārtas iekštelpu filmēšanai” |
| Gala rezultāts | “Gatavs video” | “Viens 2–3 min video 16:9 un trīs 15–25 s versijas 9:16; subtitru faili .srt latviešu valodā; visi izejas faili” |
Bez “gala rezultāta” daļas piedāvājumi nav salīdzināmi: viens pretendents rēķinās ar vienu video, cits — ar sešiem izgriezumiem. Tā ir arī 20. panta piektās daļas 1. punkta prasība: prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus.
Divi veidi, kā rakstīt prasības — un kad kurš
20. panta piektā daļa dod četras kombinācijas, bet pamatā ir divas pieejas.
| Pieeja | Kā izskatās | Kas jāievēro |
|---|---|---|
| Funkcionālās prasības vai darbības rezultāti (5. daļas 1. punkts) | “Skaņas celiņa integrālais skaļums −23 LUFS” | Nedrīksti noraidīt piedāvājumu, kas atbilst Eiropas vai starptautiskam standartam ar tām pašām funkcionālajām prasībām (8. daļa) |
| Atsauce uz standartu (5. daļas 2. punkts) | “Skaļums atbilstoši EBU R 128” | Katrā atsaucē obligāti vārdi “vai ekvivalents”; nedrīksti noraidīt piedāvājumu, kas ekvivalenci pierāda ar citiem līdzekļiem (7. daļa) |
Trešais scenārijs ir tas, kur iestādes visbiežāk kļūdās: konkrēta zīmola nosaukšana. 20. panta sestā daļa to atļauj tikai izņēmuma gadījumā, kad pietiekami precīzu aprakstu sagatavot nav iespējams, un arī tad norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”. Prasība “montāža programmā Adobe Premiere Pro” vai “filmēts ar spoguļkameru” nav tehniska prasība — tā ir norāde uz konkrētu darbplūsmu, kas neietekmē rezultātu. Ja gribi rezultāta kvalitāti, prasi rezultāta rādītājus: izšķirtspēju, kadru nomaiņas ātrumu, krāstelpu, bitu ātrumu, skaļumu.
Lielākā kļūda: prasīt scenāriju piedāvājuma sastāvā
Latvijas video iepirkumos to var redzēt regulāri: nolikums prasa iesniegt “radošo koncepciju”, “scenārija uzmetumu” vai “kadru plānu”, ko pēc tam vērtē kā kvalitātes kritēriju. PIL 9. panta piektā daļa to aizliedz tieši:
“Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.”
Scenārijs un kadru plāns ir autortiesību objekti. Tas nozīmē: 10 000–42 000 EUR iepirkumā tos prasīt nedrīkst. Piecu pretendentu konkursā tā būtu piecu neapmaksātu darbu pasūtīšana, no kuriem četri tiek izmesti.
| Ko gribi noskaidrot | Nedrīkst prasīt | Drīkst prasīt |
|---|---|---|
| Vai producents saprot uzdevumu | scenāriju šim video | aprakstu par pieeju un darba metodiku vispārīgi, bez jaunradīta darba |
| Vai producents prot filmēt | testa filmēšanu vai izmēģinājuma kadrus | iepriekš izpildītu līdzīgu darbu portfolio ar saitēm |
| Vai ideja ir laba | koncepciju kā piedāvājuma daļu | metu konkursu pēc 8. panta otrās daļas — no 10 000 EUR, ar godalgām vai maksājumiem dalībniekiem |
| Vai komanda ir pietiekama | — | personāla CV un lomas; apakšuzņēmēju sarakstu |
Metu konkurss ir likumā paredzētais risinājums tieši šai situācijai: to rīko vai nu kā iepirkuma procedūras sastāvdaļu, kuras rezultātā piešķir līguma slēgšanas tiesības, vai kā atsevišķu konkursu, kurā paredzētas godalgas vai maksājumi dalībniekiem. Metu konkursa norises kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja radošā ideja tev tiešām ir izšķiroša, tas ir ceļš — nevis bezmaksas scenāriji piedāvājuma pielikumā.
Piekļūstamība nav labas gribas jautājums
Šī ir daļa, ko Latvijas video iepirkumos izlaiž visbiežāk, lai gan ķēde ir pilnīgi noslēgta. 20. panta devītā daļa nosaka: iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, tai skaitā pasūtītāja personālam, tehniskās specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi — izņemot gadījumus, kad pasūtītājs pienācīgi pamato šādu prasību neiekļaušanu. Video, kas paredzēts iedzīvotājiem vai darbiniekiem, ir tieši tāds rezultāts.
Turpinājums ir svarīgākais: ja ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, ar kuriem pārņemtas ES prasības, ir apstiprinātas obligātas piekļūstamības prasības, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem. Kopš 28.06.2025. spēkā arī 20. panta 9.1 daļa: Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. pantā ietvertajām precēm un pakalpojumiem noteiktās prasības ir obligātas piekļūstamības prasības devītās daļas izpratnē.
Kur video gadījumā rodas obligātā prasība
Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” 22. punkts prasa nodrošināt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes piekļūstamību pēc četriem principiem: uztveramība, darbināmība, saprotamība un robustums. Noteikumu 27. punkts papildina: tīmekļvietne, kas atbilst piemērojamos standartos iekļautajām prasībām, uzskatāma par atbilstošu 22. punkta prasībām. Piemērojamais standarts ir LVS EN 301549 “IKT produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasības”, un VARAM izstrādātās tīmekļvietņu piekļūstamības novērtējuma vadlīnijas skaidri norāda, ka to pamatā ir WCAG 2.1 versijas AA līmeņa rekomendācijas.
WCAG 2.1 ietvaros video nozīmē divus konkrētus kritērijus:
| WCAG 2.1 kritērijs | Prasība (oriģinālā formulējumā) | Līmenis | Ko tas nozīmē specifikācijā |
|---|---|---|---|
| 1.2.2 Captions (Prerecorded) | “Captions are provided for all prerecorded audio content in synchronized media, except when the media is a media alternative for text and is clearly labeled as such.” | A | Subtitri visam iepriekš ierakstītam audio. Tas ir pats zemākais līmenis — nav izvēles |
| 1.2.5 Audio Description (Prerecorded) | “Audio description is provided for all prerecorded video content in synchronized media.” | AA | Audioapraksts. Tā kā Latvijā piemēro AA līmeni, arī šis ietilpst |
Tāpēc formulējums “subtitri pēc vajadzības” vai “subtitri, ja iespējams” iestādes specifikācijā ir iekšēji pretrunīgs: iestādei subtitri vajadzīgi, lai video vispār drīkstētu publicēt savā tīmekļvietnē atbilstoši noteikumiem Nr. 445. Ja subtitrus specifikācijā neieraksti, tu tos pēc tam pasūtīsi atsevišķi un dārgāk — vai publicēsi neatbilstošu lapu. Praktiskā puse — formāti, laikkodi, kam jābūt failā — aprakstīta rakstā par video subtitriem un piekļūstamību.
| Ieraksti specifikācijā | Kāpēc |
|---|---|
| Atsevišķs subtitru fails .srt vai .vtt latviešu valodā ar laikkodiem | Iededzināti subtitri nav nolasāmi ar atbalsta tehnoloģijām un nav rediģējami |
| Subtitru precizitāte: visi runātie vārdi, runātāja maiņa, būtiskas skaņas | 1.2.2 attiecas uz visu audio saturu, ne tikai runu |
| Audioapraksta celiņš vai paplašinātais audioapraksts, ja attēlā ir informācija, kas neizskan | 1.2.5, AA līmenis |
| Teksta transkripts publicēšanai lapā zem video | Der arī SEO un lietotājiem bez skaņas |
| Ja piekļūstamības prasības neiekļauj — rakstisks pamatojums iepirkuma dokumentos | 20. panta devītā daļa prasa pienācīgu pamatojumu, nevis klusēšanu |
Intelektuālā īpašuma tiesības: 20. panta desmitā daļa
20. panta desmitā daļa atļauj tehniskajās specifikācijās norādīt arī nosacījumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai pasūtītājam. Tas nozīmē, ka tiesību jautājumu drīksti izvirzīt jau specifikācijā, nevis atstāt līguma parakstīšanai — un tam ir tieša ietekme uz cenu. Prasība “visas tiesības uz visiem laikiem visā pasaulē visiem izmantošanas veidiem” ir dārgāka par prasību “tiesības publicēt iestādes tīmekļvietnē, sociālajos tīklos un YouTube kanālā bez termiņa ierobežojuma Latvijā un ES”. Ja pirmo variantu ieraksti tikai tāpēc, ka veidnē tas jau bija, tu maksā par apjomu, ko neizmantosi.
Otrs bieži aizmirsts punkts: failu valdījums nav tiesības. Izejas failu saņemšana automātiski nedod tiesības tos pārmontēt jaunā darbā. Ko tieši nozīmē katrs formulējums un kuri Autortiesību likuma panti to nosaka, detalizēti aprakstīts rakstā par video līgumu ar producentu.
Mērāmas piegādes prasības, kas nav zīmola norāde
Šis ir specifikācijas bloks, kuru vari ierakstīt gandrīz nemainītu un kas atbilst 20. panta piektās daļas pirmajam punktam: visas prasības ir pārbaudāmas ar mērinstrumentu, un neviena nepiesaista konkrētu programmu vai kameru.
Skaņa: EBU R 128
Eiropas Raidorganizāciju savienības rekomendācija R 128 (5. redakcija, 2023. gada novembris) ir tas standarts, uz kuru drīksti atsaukties ar vārdiem “vai ekvivalents”. Tās galvenie skaitļi:
| Rādītājs | R 128 prasība | Pielaide |
|---|---|---|
| Programmas skaļums (integrālais) | −23,0 LUFS | ±1,0 LU tikai tur, kur mērķa līmeni praktiski nevar sasniegt (piemēram, tiešraidēs); atkāpe nedrīkst kļūt par ierastu praksi |
| Skaļuma darbplūsmas kontrolei (kvalitātes pārbaudē) | tā pati −23,0 LUFS vērtība | ±0,2 LU, lai ņemtu vērā mērījumu kļūdas |
| Maksimālais patiesais pīķis | nepārsniedz −1 dBTP producēšanā (lineārs audio) | ±0,3 dB signāliem ar joslu līdz 20 kHz |
| Mērīšanas metode | skaļummetrs atbilstoši ITU-R BS.1770 (ar līmeņa vārtīšanu pēc 7. vienādojuma) un EBU Tech 3341 | — |
| Ko mēra | visu audio signālu kopumā, neizceļot runu, mūziku vai efektus | — |
R 128 pati norāda, ka īsformāta saturam (reklāmām, promo) jāseko papildinājumam R 128 s1, bet straumēšanai — R 128 s2. Reklāmas klips un YouTube klips tāpēc nav viens un tas pats gadījums, un specifikācijā vērts pateikt, kurš papildinājums attiecas.
Attēls un fails: YouTube ieteiktie augšupielādes iestatījumi
Ja video nonāks YouTube kanālā, vienkāršākais veids, kā prasīt tehniski pareizu failu, ir atsaukties uz YouTube publicētajiem ieteiktajiem kodējuma iestatījumiem. Tie ir publiski un pieejami arī latviski.
| Parametrs | YouTube ieteikums |
|---|---|
| Konteiners | MP4, bez rediģēšanas sarakstiem, “moov atom” faila sākumā |
| Video kodeks | H.264, progresīvā skenēšana, augsts profils, CABAC, divi secīgi B kadri, slēgta attēlu grupa |
| Krāsu apakšiztvērums | 4:2:0 |
| Audio kodeks | AAC-LC vai Opus, iztveršanas frekvence 48 kHz |
| Krāstelpa (SDR) | BT.709 |
| Kadru nomaiņas ātrums | tāds pats, kādā saturs ierakstīts (24, 25, 30, 48, 50, 60); rindpārlece jānoņem pirms augšupielādes |
| Video bitu ātrums, SDR, standarta kadru skaits | 1080p — 8 Mb/s; 1440p — 16 Mb/s; 2160p (4K) — 35–45 Mb/s |
| Video bitu ātrums, SDR, liels kadru skaits (48/50/60) | 1080p — 12 Mb/s; 1440p — 24 Mb/s; 2160p (4K) — 53–68 Mb/s |
| Audio bitu ātrums | mono 128 Kb/s; stereo 384 Kb/s; 5.1 — 512 Kb/s |
Vertikālās versijas prasi atsevišķi un ar skaitļiem: malu attiecība 9:16, minimālā izšķirtspēja, teksta drošās zonas augšā un apakšā, un vai subtitri vertikālajā versijā ir iededzināti (sociālajos tīklos parasti jā) vai atsevišķā failā.
Ko vēl ieraksta piegādes sadaļā
- Izejas materiāli: vai tos nodod, kādā formātā un datu nesējā, cik ilgi producents tos uzglabā.
- Projekta fails: ja gribi to saņemt, saki tieši — un rēķinies, ka tas maina cenu, jo producents zaudē atkārtotas izmantošanas kontroli.
- Mūzika un skaņas efekti: licences veids un termiņš. Ja iestāde video izmantos arī pēc pieciem gadiem, sociālo tīklu licence ar termiņu neder. Kuras licences kam der, salīdzināts rakstā par mūziku uzņēmuma video.
- Personas dati: kas iegūst filmēto cilvēku informēšanu un uz kāda tiesiska pamata — to nevar atstāt neatrunātu. Sk. ko saskaņot pirms filmēšanas.
- ES fondu publicitāte: ja projekts ir līdzfinansēts, emblēmas un uzraksta prasības ir atsevišķs bloks — sk. ES fondu publicitātes prasības video.
Specifikācijas datums un 12 mēnešu noteikums
20. panta vienpadsmitā daļa prasa iepirkuma procedūras dokumentos norādīt tehnisko specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Tālāk seko divi patstāvīgi pienākumi:
- Specifikācijas jāaktualizē pirms izsludināšanas, ja pēc to sagatavošanas attiecīgās jomas tiesību aktos izdarīti grozījumi.
- Ja specifikācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms izsludināšanas, pasūtītājs pirms izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamās līgumcenas noteikšanu — to fiksējot protokolā.
Video jomā šis noteikums nav formāls. Gada laikā mainās gan tirgus likmes, gan platformu prasības, gan tiesiskais ietvars — 2026. gadā, piemēram, no likuma izslēgts 19. pants. Tāpat specifikācijā jāpasaka tieši, vai AI ģenerēts saturs ir atļauts un kādā apjomā: tas ietekmē cenu, un atklāšanas pienākums paliek pie tā, kas saturu publicē.
Ja piedāvājums ir aizdomīgi lēts
Video iepirkumos cenu izkliede ir liela, un zemākā cena ne vienmēr ir reāla. PIL 53. pants dod pasūtītājam rīkus, kurus daudzi neizmanto.
| 53. panta daļa | Ko tā dod pasūtītājam |
|---|---|
| Pirmā | Pieprasīt skaidrojumu par cenu un informāciju par pretendenta un tā apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās |
| Otrā | Skaidrojums var attiekties uz pakalpojuma izmaksām, tehniskajiem risinājumiem, pakalpojuma īpašībām un oriģinalitāti, vides, sociālo un darba tiesību pienākumu ievērošanu, saistībām pret apakšuzņēmējiem un saņemto komercdarbības atbalstu |
| Ceturtā | Noraidīt piedāvājumu, ja skaidrojumi nepamato zemo cenu vai ja cenā nav iekļautas vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības izmaksas |
| Sestā | Saņemt likmju datus no Valsts ieņēmumu dienesta, neprasot pretendenta un tā apakšuzņēmēju piekrišanu |
Praktiskā nozīme: ja piedāvājumā par trīs filmēšanas dienām un montāžu ir summa, kas nesedz pat darbaspēka izmaksas, tev nav jāizvēlas starp “pieņemt” un “strīdēties” — likums dod pārbaudes procedūru un noraidīšanas pamatu. Kā izskatās reālas video darba stundas izmaksas un kāpēc divi piedāvājumi par vienu darbu var atšķirties par 21%, rēķināts video cenu ceļvedī Latvijai.
Ko specifikācijā nelikt
| Neliec | Kāpēc |
|---|---|
| Scenāriju, kadru plānu vai koncepciju kā piedāvājuma daļu | 9. panta piektā daļa to aizliedz |
| Programmu, kameras vai objektīvu nosaukumus bez “vai ekvivalents” | 20. panta sestā daļa |
| Prasību, ka birojam jābūt konkrētā pilsētā | Ierobežo konkurenci bez saistības ar līguma priekšmetu (20. panta pirmā daļa) |
| “Neierobežots skaits labojumu” | Nav mērāms; pretendenti to ierēķina cenā ar rezervi vai ignorē. Labāk: divas labojumu kārtas, termiņi katrai |
| “Video jābūt radošam un iedvesmojošam” | Nav pārbaudāms kritērijs; piedāvājumus pēc tā salīdzināt nevar |
| Subtitrus kā “vēlamus” | Iestādei tie vajadzīgi tīmekļvietnes atbilstībai; skaties 20. panta devīto daļu |
| Atsauci uz zaļā publiskā iepirkuma prasībām kā uz PIL 19. pantu | 19. pants izslēgts, nav spēkā no 09.06.2026. |
Specifikācijas karkass, ko var kopēt
- Iepirkuma priekšmets un CPV kods. Viens vai vairāki kodi no 92111 grupas.
- Mērķis. Kam video paredzēts, kādai auditorijai, kādu rīcību tam jāpanāk.
- Gala rezultāts. Precīzs saraksts: cik video, kāds garums, kādas malu attiecības, cik versiju, kādi subtitru faili.
- Metodes un resursi. Filmēšanas dienu skaits, vietas, vai vajadzīgi aktieri, drons, ekrāna ieraksti, animācija.
- Tehniskās piegādes prasības. EBU R 128, krāstelpa, kodeks, bitu ātrumi, faili — ar “vai ekvivalents” pie katras standarta atsauces.
- Piekļūstamība. Subtitri, audioapraksts, transkripts — vai rakstisks pamatojums, kāpēc tos neiekļauj.
- Intelektuālā īpašuma tiesības. Izmantošanas veidi, teritorija, termiņš, tiesības pārveidot.
- Mūzikas un arhīva materiālu licences. Veids, termiņš, kas licenci iegūst.
- Personas dati. Kas informē filmētos cilvēkus, kāds tiesiskais pamats, kas paraksta apstrādes līgumu.
- Termiņi un pieņemšanas kārtība. Starpnodevumi, labojumu kārtu skaits, pieņemšanas kritēriji.
- Specifikācijas sagatavošanas vai aktualizācijas datums. Obligāts pēc 20. panta vienpadsmitās daļas.
Pirms izsludināšanas ir vērts pašam izpildīt to, ko prasa no pretendentiem: pārliecināties, vai no specifikācijas var uzrakstīt tāmi. Ja nevar, pretendenti to arī neuzrakstīs — viņi uzminēs. Kā izskatās pilnīgs brīfs no pasūtītāja puses, aprakstīts rakstā par to, ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai video iepirkumam līdz 10 000 EUR vispār kaut kas jādara?
PIL iepirkuma kārtība nav jāpiemēro — 9. panta pirmā daļa sākas no 10 000 EUR. Tas nenozīmē, ka specifikācija nav vajadzīga: tā ir vienīgais veids, kā saņemt salīdzināmus piedāvājumus un pēc tam pieņemt darbu. Iestādes iekšējie iepirkumu noteikumi paliek spēkā.
Vai drīkstu prasīt konkrētu kameras modeli, ja mums vajag 4K?
Nē. Prasi rezultātu: izšķirtspēju 3840×2160, kadru nomaiņas ātrumu, krāsu apakšiztvērumu, bitu ātrumu. Kameras modelis ir līdzeklis, un 20. panta sestā daļa zīmola norādi atļauj tikai izņēmuma gadījumā, turklāt kopā ar vārdiem “vai ekvivalents”.
Kā salīdzināt piedāvājumus, ja nedrīkstu prasīt scenāriju?
Ar iepriekš izpildītu darbu portfolio, piedāvātā personāla pieredzi, darba metodikas aprakstu un cenu. Ja radošā ideja ir izšķirošā, rīko metu konkursu pēc 8. panta otrās daļas — no 10 000 EUR, ar godalgām vai maksājumiem dalībniekiem.
Vai subtitri patiešām ir obligāti?
Ja video rezultāts paredzēts fiziskajām personām, 20. panta devītā daļa prasa specifikāciju sagatavot tā, lai nodrošinātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai ņemtu vērā universālā dizaina principus, un prasību neiekļaušana ir pienācīgi jāpamato. Ja video publicē iestādes tīmekļvietnē, papildus darbojas MK noteikumu Nr. 445 22. punkts, kura izpildei piemērojamais standarts balstīts WCAG 2.1 AA līmenī — tur subtitri iepriekš ierakstītam audio ir pat A līmeņa kritērijs.
Ko nozīmē “2. pielikuma pakalpojums” praksē?
Ka virs 42 000 EUR tev nav obligāti jārīko atklāts konkurss, bet ir jāpublicē paziņojums par līgumu attiecībā uz sociālajiem un citiem īpašajiem pakalpojumiem un jāievēro PIL 10. panta pirmajā daļā uzskaitītās normas, tostarp pilnībā 20. pants. Vieglāks režīms nav brīvāks saturs.
Vai specifikācijā var uzreiz noteikt, kam piederēs tiesības?
Jā. 20. panta desmitā daļa tieši atļauj tehniskajās specifikācijās norādīt nosacījumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai pasūtītājam. Jo plašāks apjoms, jo augstāka cena — tāpēc vērts prasīt tikai to, ko reāli izmantosi.
Cik ilgi specifikācija ir “svaiga”?
Ja tā sagatavota vai aktualizēta vairāk nekā 12 mēnešus pirms izsludināšanas, pirms izsludināšanas jāpārskata un, ja vajag, jāaktualizē rādītāji un aprēķini, kas var ietekmēt paredzamo līgumcenu, to fiksējot protokolā. Un jebkurā gadījumā jāaktualizē, ja jomas tiesību aktos izdarīti grozījumi.
Vai varu noraidīt pārāk lētu piedāvājumu?
Vari, bet tikai pēc 53. panta procedūras: vispirms pieprasi skaidrojumu un informāciju par vidējām stundas tarifa likmēm, izvērtē to, konsultējoties ar pretendentu, un noraidi, ja skaidrojumi zemo cenu nepamato vai ja cenā nav iekļautas vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības izmaksas. Likmju datus no VID drīksti saņemt bez pretendenta piekrišanas.
Avoti
- Publisko iepirkumu likums — 8., 9., 10., 11., 19., 19.1, 20., 21., 22., 32., 33., 33.1, 53., 60. un 61. pants un 2. pielikums (redakcija spēkā no 09.06.2026.)
- Ministru kabineta 2020. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā” — 22., 23., 24. un 27. punkts
- Vadlīnijas vienkāršotam piekļūstamības izvērtējumam — WCAG 2.1 AA līmenis un LVS EN 301549
- W3C: Success Criterion 1.2.2 Captions (Prerecorded)
- W3C: Success Criterion 1.2.5 Audio Description (Prerecorded)
- Iepirkumu uzraudzības biroja CPV klasifikators (Latvijas Atvērto datu portāls)
- EBU R 128 “Loudness normalisation and permitted maximum level of audio signals”, 5. redakcija, 2023. gada novembris
- YouTube: ieteiktie augšupielādes kodējuma iestatījumi
Raksts nav juridiska konsultācija. Pirmavotu redakcijas pārbaudītas 2026. gada 26. septembrī.
Saistītie raksti
- Video brīfs: ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas
- Video līgums ar producentu: ko ierakstīt
- Video cenas Latvijā 2026
- Video subtitri un piekļūstamība
- ES fondu publicitātes prasības video
- Mūzika uzņēmuma video un licences
- Pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas
- Korporatīvais video: 5 formāti B2B
- AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas — kā nofiksēt AI lietošanas kārtību, lai tā būtu saistoša
- Metu konkurss video idejai: kad to rīkot un kā
- Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi un pārbaudes
- Darba drošības instruktāža ar video: ko prasa MK noteikumi Nr. 749
Vajag palīdzību ar specifikāciju? Ja gatavo video iepirkumu un gribi, lai tehniskā specifikācija dod salīdzināmus piedāvājumus, raksti šeit — pārskatīšu prasības no izpildītāja skatpunkta un pateikšu, kur piedāvājumi izklīdīs.