AI produktu foto vs fotosesija: kad kurš atmaksājas un ko drīkst publicēt

Kad uzņēmumam vajag produktu attēlus, izvēle vairs nav tikai “fotogrāfs vai nekas”. AI produktu foto ir kļuvis par reālu alternatīvu — bet ne visos gadījumos, un 2026. gadā tam apkārt ir izaudzis noteikumu slānis, par ko lielākā daļa Latvijas e-veikalu vēl nezina. Šis raksts ir par abiem: kad kurš risinājums atmaksājas un ko drīkst publicēt.

Īsā atbilde

AI produktu foto atmaksājas apjomam, ātrumam un variantiem — foniem, sezonām, reklāmas radošajiem materiāliem, koncepta vizualizācijām. Klasiskā fotosesija joprojām uzvar tur, kur attēls ir pierādījums par preci: tekstūra, materiāls, precīza krāsa, komplektācija. Praksē visbiežāk pareizā atbilde ir hibrīds — reāls produkta kadrs kā pamats, AI pārējam. Un neatkarīgi no izvēles: ja attēls nonāk Google Shopping plūsmā vai reklāmā, tam jāatbilst platformas tehniskajām prasībām un jāsaglabā AI metadati, bet e-veikalā tas nedrīkst radīt priekšstatu, kas neatbilst reālajai precei.

Kad AI produktu foto ir labākā izvēle

AI foto spīd, kad vajag ātri, daudz un mainīgi: dažādi foni, sezonas noskaņas, reklāmas varianti A/B testiem, produkts vidē, kur klātienē būtu dārgi — studija, ārzemju ainava, dizaina interjers. Bez filmēšanas dienas, bez studijas īres, bez loģistikas, un variantus var ģenerēt desmitiem.

Tipiski labi gadījumi:

• reklāmas radošie materiāli sociālajiem tīkliem, kur vienam produktam vajag 10–30 variantus;
• sezonas un kampaņu noskaņas ap jau nofotografētu produktu;
• dzīvesstila konteksts — produkts virtuvē, birojā, uz galda, ainavā;
• koncepta vizualizācijas pirms reālas fotosesijas, lai saskaņotu ideju ar klientu;
• iekšējie materiāli: prezentācijas, mokapi, iepakojuma varianti.

Kad klasiskā fotosesija joprojām uzvar

Kad svarīga ir absolūta precizitāte un uzticamība: tekstūra, materiāls, precīza krāsa (piemēram, pārtika, juvelierizstrādājumi, tehnika ar sīkām detaļām), vai kad attēls tiks izmantots kā oficiāls preces atspoguļojums, kur pircējam jāredz tieši tas, ko viņš saņems.

Tas nav tikai gaumes jautājums. Preču sarakstā, e-veikala kartītē un cenu salīdzināšanas plūsmās attēls faktiski ir informācija par preces galvenajām īpašībām — un tā ir joma ar savu uzraudzības iestādi un saviem noteikumiem. Par to zemāk.

Cik maksā pati ģenerēšana — un kāpēc tā nav projekta cena

Attēla ģenerēšanas tehniskā cena 2026. gadā ir niecīga. Google publicētās Gemini API cenas par vienu attēlu:

No tā izriet nepatīkama patiesība: ja tu maksā par AI produktu foto, tu nemaksā par ģenerēšanu. Simts attēlu izejmateriāls maksā dažus eiro. Maksā par to, kas ir apkārt — produkta references un tā precīzā forma, prompta darbs, brāķa atsijāšana (reālā attiecība bieži ir viens derīgs no 10–20), krāsu korekcija pret reālo preci, izgriešana, formātu izlaide, metadatu un marķējuma sakārtošana. Tieši tāpat kā video: iekārtas cena nav projekta cena — sīkāk par to cenu ceļvedī.

Google Shopping prasības, par kurām mēdz aizmirst

Ja produkti nonāk Google Merchant Center plūsmā, attēliem ir konkrētas prasības. Šīs ir aktuālās specifikācijas galvenajam produkta attēlam:

Pēdējās divas rindas ir tieši tur, kur AI mēdz salūzt: skaista ģenerēta ilustrācija, kas “izskatās pēc produkta”, bet nav konkrētā prece, pēc Google noteikumiem galvenajam attēlam neder.

Un vēl viena rinda, ko Latvijā gandrīz neviens neievēro

Google atsevišķi noteicis, kā rīkoties ar AI ģenerētu saturu produktu datos. Attēliem, kas radīti ar ģeneratīviem AI rīkiem, jāsatur IPTC DigitalSourceType metadatu atzīme ar vienu no vērtībām:

• TrainedAlgorithmicMedia — attēls radīts ar modeli, kas apmācīts uz reāla satura;
• CompositeSynthetic — attēls ir salikums, kurā ir sintētiski elementi;
• AlgorithmicMedia — attēls radīts tikai algoritmiski, bez apmācības datiem.

Un tieši formulēts aizliegums: “Don’t remove embedded metadata tags such as the IPTC DigitalSourceType property from images created using generative AI tools.” Praksē tas nozīmē, ka metadatu “notīrīšana” eksportā ir pārkāpums, nevis kārtīga darba pazīme. Daudzas fotoapstrādes darbplūsmas un attēlu optimizācijas spraudņi metadatus izmet pēc noklusējuma — to vērts pārbaudīt vienu reizi un salabot uz visiem laikiem.

Tekstiem ir sava atzīme: AI ģenerētiem nosaukumiem un aprakstiem paredzēti atribūti structured_title un structured_description ar apakšatribūtu digital_source_type.

AI atzīmes reklāmās

Google reklāmu pusē reklāmdevējs var pats atzīmēt materiālus kā AI radītus vai rediģētus — tad reklāmai sadaļā “How this ad was made” parādās attiecīgs paziņojums. Dažās ģeogrāfijās AI atzīme rādās arī uz pašas reklāmas. Google var uzlikt atzīmi arī automātiski — kad tam ir juridisks pienākums vai kad signāls nāk no citas platformas — un šādas automātiskās atzīmes reklāmdevējs pārrakstīt nevar.

Sociālo tīklu pusē noteikumi atšķiras pa platformām; salīdzinājums ir atsevišķā rakstā par AI satura noteikumiem TikTok, Instagram un YouTube. ES līmeņa pienākumi — kas jāmarķē un no kura datuma — aprakstīti rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu, bet praktisks iekšējais dokuments, ar ko to nostiprināt uzņēmumā, ir AI satura politikas paraugā.

Kad skaists attēls kļūst par maldinošu komercpraksi

Šo daļu Latvijas e-veikali novērtē par zemu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs komercpraksi uzskata par negodīgu, ja tā neatbilst profesionālajai rūpībai, ir maldinoša vai agresīva. Maldinoša tā var būt gan ar darbību — sniegta nepatiesa informācija vai informācija, kas maldina vidusmēra patērētāju — gan ar noklusēšanu, ja netiek sniegta būtiska informācija par preces galvenajām īpašībām. Pamatā ir Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.

Attēls ir informācija. Ja AI ir “pieglaudis” produktu tā, ka pircējs sagaida citu krāsu, citu materiālu, citu izmēru vai komplektāciju, nekā saņem, tas nav radošs risinājums, bet risks.

PTAC materiālos komersantiem interneta tirdzniecībai ir vēl viena prasība, kas šo pastiprina: pirms pirkuma patērētājam obligāti jāsniedz informācija par preces galvenajām īpašībām, cenu, piegādes izmaksām, atteikuma tiesībām un atteikuma veidlapu, kā arī komersanta nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs un saziņas iespējas. Šī pirmslīguma informācija ir distances līguma neatņemama sastāvdaļa — un tas attiecas arī uz pārdošanu sociālajos tīklos, ne tikai uz e-veikalu.

Praktiskais secinājums ir vienkāršs: AI drīkst pārdot noskaņu, bet ne mainīt faktus par preci.

Kā pierādīt, ka attēls ir īsts

Pretējā virzienā strādā tas pats mehānisms. Kad tirgus pieplūst ar ģenerētiem attēliem, pierādāma īstuma vērtība pieaug — par to sīkāk rakstā “Pierādāmi īsts”.

Divas tehnoloģijas, ar ko rēķināties:

• SynthID — Google ūdenszīme, ko tā ģeneratīvie rīki iestrādā attēlos, audio, tekstā un video. Tā veidota tā, lai izturētu apgriešanu, filtrus, kadru biežuma maiņu un zudumaino saspiešanu. Kopš 2025. gada 20. novembra Gemini lietotnē attēlu var augšupielādēt un pajautāt, vai tas radīts ar Google AI.
• C2PA satura akreditācijas — Google ir sācis iestrādāt C2PA metadatus Nano Banana Pro radītajos attēlos Gemini, Vertex AI un Google Ads, un paziņojis par plāniem atbalstīt C2PA arī citu avotu satura pārbaudei, kā arī paplašināt SynthID pārbaudi uz video, audio un tādām virsmām kā Search.

Ja tavs produkts pārdodas ar “īstumu” — rokdarbs, pārtika, būvniecība, pakalpojums —, reāls foto ar saglabātiem metadatiem drīz būs pārdošanas arguments, ne izmaksu postenis.

Hibrīda darba plūsma, kas strādā

1. Nofotografē produktu vienu reizi normāli: uz neitrāla fona, ar precīzu krāsu atsauci, no 3–5 leņķiem.
2. Šos kadrus izmanto kā galvenos attēlus e-veikalā un preču plūsmā — tos AI neaiztiek.
3. AI izmanto papildu attēliem: fons, vide, sezona, kampaņas noskaņa, reklāmas varianti.
4. Pārbaudi krāsu pret reālo preci, nevis pret ekrānu.
5. Saglabā AI metadatus un atzīmē AI materiālus reklāmas kontā.
6. Fiksē reģistrā, kas ģenerēts un ar ko — tas ir tas pats reģistrs, kas vajadzīgs AI satura politikai.

Kontrolsaraksts pirms publicēšanas

Piecas kļūdas, ko redzu visbiežāk

1. AI ģenerē pašu produktu, nevis vidi ap to. Ātrākais ceļš uz nesakritību starp attēlu un preci.
2. Metadatu notīrīšana eksportā. Bieži notiek automātiski attēlu optimizācijas spraudnī, un neviens to nepamana.
3. Viens attēls visām platformām. Preču plūsmai un reklāmai ir dažādas prasības; uzraksti, kas der reklāmai, plūsmā ir aizliegti.
4. Krāsas pieskaņošana pēc ekrāna. Ja nav fiziskas atsauces, sarkans kļūst par oranžu, un atgriešanas pieaug.
5. Nav uzskaites. Kad pēc pusgada jāatbild, kurš attēls ir ģenerēts, neviens vairs neatceras.

Ražojumu drošuma regula: ko tiešsaistes piedāvājumā obligāti jāredz

Šis ir noteikumu slānis, kas sarunās par produktu attēliem Latvijā gandrīz nekad neparādās, lai gan tas ir tieši piemērojams jau kopš 2024. gada 13. decembra. Runa ir par Regulu (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu. Tās 52. pants nosaka, ka regulu piemēro no 2024. gada 13. decembra, un atsevišķs Latvijas likums tai nav vajadzīgs — tā strādā tieši.

Attēliem svarīgākais ir 19. pants. Ja ražojumu dara pieejamu tirgū tiešsaistē vai citos tālpārdošanas veidos, piedāvājumā skaidri un redzami jānorāda vismaz šāda informācija:

Tieši c) apakšpunkts maina sarunu par AI. Regulā attēls nav dekorācija un nav mārketinga elements — tas ir nosaukts kā identifikācijas līdzeklis, līdzvērtīgi veidam un identifikatoram. No tā izriet praktiskais secinājums: galvenā attēla uzdevums ir ļaut pircējam saprast, kura tieši prece tiek piedāvāta. Ģenerēts attēls, kas “izskatās pēc tādas pašas preces”, šo uzdevumu neveic.

Tirdzniecības vietām ir sava rinda. Regulas 22. panta 9. punkts prasa, lai tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātāji saskarni izstrādā un organizē tā, ka tirgotājs par katru piedāvāto ražojumu var sniegt tos pašus četrus datu blokus un patērētājam tie ir redzami vai citādi viegli pieejami. Praksē tas nozīmē, ka marketplace lauki nav birokrātija, bet regulas izpilde — un tukšs vai nepareizs attēla lauks tur ir tāds pats trūkums kā tukšs ražotāja lauks.

Vēl divas vietas regulā, kas attiecas uz to, kā prece izskatās:

• 6. panta 1. punkta d) apakšpunkts. Vērtējot, vai ražojums ir drošs, ņem vērā arī ražojuma noformējumu, marķējumu, brīdinājumus un instrukcijas, kā arī “jebkādas citas norādes vai informāciju par ražojumu”.
• 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts. Ņem vērā ražojuma izskatu, ja tas varētu novest pie lietošanas citādi, nekā paredzēts — atsevišķi nosaucot divus gadījumus: nepārtikas ražojumu, ko formas, smaržas, krāsas, izskata, iepakojuma vai izmēra dēļ var sajaukt ar pārtiku, un ražojumu, kas dizaina vai iepakojuma dēļ atgādina priekšmetu, kuru vispārēji atzīst par bērnu uzmanību piesaistošu.

Un 9. panta 5. punkts: ražotājs nodrošina, ka uz ražojuma ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements, ko patērētāji var viegli saredzēt un izlasīt. Ja attēlu apstrādē šis elements pazūd vai kļūst nesalasāms, attēls vairs nepilda 19. panta c) apakšpunkta uzdevumu.

Sankcijas regula pati nenosaka — 44. pants to atstāj dalībvalstīm, prasot, lai tās būtu efektīvas, samērīgas un atturošas. Latvijā ražojumu vispārējā drošuma regula ir tieši ierakstīta Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā; par to zemāk atsevišķā sadaļā.

Kur tieši AI attēls sabojā identifikāciju

Likumos nav saraksta ar atļautām un neatļautām attēlu apstrādes darbībām, tāpēc nākamā tabula ir mana interpretācija, kas balstīta uz 19. panta c) apakšpunkta un 9. panta 5. punkta formulējumiem. To es lietoju kā darba robežu projektos.

Vienkāršā versija, ko dodu klientiem: AI drīkst mainīt visu ap preci un neko uz pašas preces.

Alternatīvais teksts produkta attēlam: piekļūstamības prasība, ne SEO triks

Otra prasība, ko e-veikali uzskata par SEO jautājumu, lai gan tā ir likums. Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums 3. panta otrās daļas 6. punktā starp pakalpojumiem, uz kuriem likumu piemēro, nosauc elektroniskās tirdzniecības pakalpojumus. Likuma pamata redakcija stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā; šobrīd spēkā ir 2026. gada 5. jūnija redakcija, un nākamā ir pieņemta no 2027. gada 1. janvāra.

Prasību saturs ir Ministru kabineta 2024. gada 27. februāra noteikumos Nr. 128. Interesanti ir tas, ka tieši e-tirdzniecībai adresētais 21. punkts par attēliem nerunā vispār — tas prasa informāciju par pārdodamo preču piekļūstamību, kā arī identifikācijas, drošības un maksājumu funkciju piekļūstamību. Attēlu pamats ir vispārīgajā 11. punktā, kas attiecas uz informāciju par pakalpojuma darbību, un tā apakšpunkts 11.5. ir viena rinda:

“netekstuāls saturs ir papildināts ar šā satura alternatīvu attēlojumu”.

Produkta fotogrāfija ir netekstuāls saturs. Alternatīvais attēlojums praksē ir alt teksts. Robeža starp “informācija par pakalpojuma darbību” un katru atsevišķu produkta bildi noteikumos nav novilkta — to es sakot atklāti, nevis izliekoties, ka atbilde ir skaidra. Praktiskais ieteikums tāpēc ir vienkāršs: raksti alt tekstu visiem produktu attēliem, jo arī sliktākajā interpretācijas gadījumā tas neko nemaksā.

Trīs atkāpes, kas jāzina:

• Mazais uzņēmums. Likuma 3. panta sestā daļa: saimnieciskās darbības veicējs, kurš nodarbina mazāk par 10 personām un kura gada apgrozījums nepārsniedz 2 000 000 euro vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 000 000 euro, ir atbrīvots no pienākuma ievērot pakalpojumu piekļūstamības prasības. Daudziem Latvijas e-veikaliem tas ir pilnīgs atbrīvojums.
• Trešo personu saturs. 3. panta ceturtās daļas 2. punkts: likums neattiecas uz trešo personu saturu, izņemot, ja saimnieciskās darbības veicējs to ir finansējis, izstrādājis vai kontrolē. Paša augšupielādēts produkta attēls šim izņēmumam neatbilst.
• Vecais saturs. Pārejas noteikumu 1. punkta 4. apakšpunkts prasības nepiemēro tīmekļvietņu un mobilo lietotņu saturam, kas nav atjaunināts vai rediģēts līdz 2025. gada 27. jūnijam. Jauns attēls, ko augšupielādē šodien, ir jauns saturs.

Uzraudzība nav abstrakta: likuma 22. panta 6. punkts elektroniskās tirdzniecības pakalpojumu atbilstību piekļūstamības prasībām uztic Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Kā izskatās derīgs alt teksts produkta attēlam

Alternatīvais teksts apraksta, ko attēlā redz, nevis atkārto atslēgvārdus. Un tieši šeit AI attēli rada otru problēmu: ja alt tekstā uzraksta to, kas attēlā izskatās, bet precē nav, tas ir tas pats maldināšanas risks, tikai tekstā.

Par to pašu loģiku video pusē — kad subtitri ir pienākums un kad tikai labs tonis — esmu rakstījis atsevišķi: video subtitri un piekļūstamība.

MI akta datumi, kas attiecas uz e-veikalu

Rakstā augstāk teikts, ka ES līmenī ir savi caurspīdīguma pienākumi. Tagad konkrēti, jo 2026. gada vasarā datumi mainījās.

Pirmkārt, definīcija. Regulas (ES) 2024/1689 (MI akta) 3. panta 60. punktā dziļviltojums ir “MI ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kurš atgādina reālas personas, priekšmetus, vietas, vienības vai notikumus un maldinātu personu, ka attiecīgais saturs ir autentisks vai patiess”. Vārds “priekšmetus” nozīmē, ka definīcija neaprobežojas ar cilvēku sejām — fotoreālistisks ģenerēts preces attēls, kas maldinātu par to, ka tas ir īsts uzņēmums, ietilpst šajā formulējumā.

Otrkārt, divi dažādi pienākumi, ko bieži sajauc:

Datums 2026. gada 2. decembris nav no MI akta sākotnējā teksta. To ieviesa Regula (ES) 2026/1744 (2026. gada 8. jūlijs, publicēta Oficiālajā Vēstnesī 24.07.2026.), kas MI akta 111. pantam pievienoja jaunu 4. punktu: sistēmām, kas ģenerē sintētisku audio, attēla, video vai teksta saturu un kas laistas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta, nodrošinātāji veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2026. gada 2. decembrim nodrošinātu atbilstību 50. panta 2. punktam.

Praktiskā nozīme e-veikalam: pārejas periods ir rīku ražotājiem, ne tev. Ja tu publicē ģenerētu attēlu, tavs pienākums izriet no 50. panta 4. punkta, un tam atlikšanas nav. Toties no 2026. gada decembra vari pamatoti prasīt, lai rīks, par kuru maksā, atstāj mašīnlasāmu pēdu — tas ir arguments iepirkuma sarunā.

Un viena rinda, kas savieno šo sadaļu ar iepriekšējo: 50. panta 5. punkts prasa informāciju sniegt skaidrā un atšķiramā veidā, vēlākais pirmās eksponētības laikā, un piebilst, ka “informācija atbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām”. Tātad pati AI atzīme nedrīkst būt tikai dekoratīvs ūdenszīmes attēls bez teksta alternatīvas.

Kā to izdarīt tehniski — kur liek ES ikonu, kādi ir C2PA un IPTC lauki un ko prasa Prakses kodekss — esmu aprakstījis atsevišķi: AI satura marķēšana praksē.

Latvijā par visu trīs pusēm atbild viena iestāde

Šis ir arguments, kāpēc e-veikalam nav vērts domāt par attēlu noteikumiem kā par trim atsevišķām tēmām. Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumā (Ministru kabineta 2006. gada 1. augusta noteikumi Nr. 632) ar Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 478 (spēkā no 15.08.2025.) ir:

• 4.3.¹9. apakšpunkts — ražojumu vispārējā drošuma regula 2023/988;
• 4.3.¹11. apakšpunkts — Mākslīgā intelekta akts, uzraugot MI sistēmas precēs atbilstoši centra kompetencei MI akta I pielikumā norādīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu regulētajās jomās;
• 4.22.⁵ apakšpunkts — atbilstoši kompetencei veikt MI aktā vienotajam kontaktpunktam un kompetentajai iestādei paredzētos uzdevumus.

Tai pašai iestādei ir Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Un tur ir trīs normas, kuras vērts izlasīt pirms nākamās attēlu partijas:

Formulējums “vispārējās pasniegšanas ziņā” ir tas, ko AI attēlos ir visvieglāk pārkāpt netīšām. Katrs apgalvojums atsevišķi var būt pareizs — materiāls tiešām ir keramika, tilpums tiešām ir 350 ml —, bet kopiespaids rada gaidas, kurām prece neatbilst. Likums šo gadījumu nosauc tieši.

Biežākie jautājumi

Vai AI produktu foto izskatās mākslīgs?

Labi izdarīts — nē. Slikti izdarīts — jā. Atšķirība ir producenta acī un procesā: references, korekcijas un zināšanas, kad AI nedrīkst izmantot.

Cik ātri var dabūt AI produktu foto?

Bieži 24–48 stundu laikā pirmie varianti, atkarībā no apjoma un sarežģītības — daudz ātrāk nekā organizēt fotosesiju.

Vai AI produktu foto drīkst likt e-veikalā kā galveno attēlu?

Tehniski var, praktiski nevajag. Galvenajam attēlam jārāda konkrētā prece precīzi; ģenerēts attēls to garantē reti. AI vieta ir papildu attēlos un reklāmā.

Vai AI produktu foto ir jāmarķē?

Atkarīgs no tā, kur to liek. Reklāmu platformās ir savi atzīmju mehānismi, produktu plūsmās — metadatu prasības, un ES līmenī ir savi caurspīdīguma pienākumi. Vienkāršākā stratēģija ir marķēt konsekventi un neko nedzēst.

Vai fotogrāfa attēla “uzlabošana” ar AI jau ir AI attēls?

Ja tiek pievienoti vai izmainīti attēla elementi, tas parasti ir salikums ar sintētiskiem elementiem — tāda ir arī viena no IPTC vērtībām. Kur tieši iet robeža ikdienas apstrādei, esmu aprakstījis rakstā par to, vai Generative Fill jāmarķē kā AI saturs.

Kas notiek, ja pircējs saņem citu preci, nekā attēlā?

Tas var būt maldinošas komercprakses jautājums, un tas ir PTAC kompetencē. Turklāt praktiskās sekas parasti pienāk agrāk par juridiskajām — atgriešanas, sliktas atsauksmes un reklāmas nauda, kas iztērēta velti.

Vai man obligāti jāraksta alt teksts produktu attēliem?

Ja uzņēmums nodarbina mazāk par 10 cilvēkiem un apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus euro, Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. panta sestā daļa dod pilnīgu atbrīvojumu no pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Virs tās robežas e-tirdzniecība ir likuma tvērumā, un netekstuālam saturam vajag alternatīvu attēlojumu. Neatkarīgi no robežas alt teksts ir lētākā lieta visā sarakstā, tāpēc es iesaku to rakstīt vienmēr.

Vai ģenerētu attēlu drīkst likt kā vienīgo attēlu piedāvājumā?

Ražojumu drošuma regulas 19. panta c) apakšpunkts prasa informāciju, kas ļauj ražojumu identificēt, “arī tā attēls”. Pilnībā ģenerēts attēls bez reāla references kadra šo uzdevumu neveic. Tāpēc atbilde ir: nevajag, un tas nav gaumes jautājums.

Kas mainījās 2026. gada 2. decembrī?

Regula (ES) 2026/1744 MI akta 111. pantam pievienoja 4. punktu: ģeneratīvo sistēmu nodrošinātājiem, kuru sistēmas tirgū pirms 2026. gada 2. augusta, līdz 2026. gada 2. decembrim jānodrošina atbilstība 50. panta 2. punktam par mašīnlasāmu iznākumu. Tas ir rīku ražotāju termiņš. Uzturētāja pienākumam izpaust dziļviltojumu (50. panta 4. punkts) pārejas perioda nav.

Cik liels var būt sods par maldinošu attēlu?

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.² pants ļauj uzlikt soda naudu līdz 4 % no gada apgrozījuma; ja prakse īstenota tikai Latvijā, ne vairāk par 300 000 euro. Praksē biežāk pienāk citi lēmumi — pienākums izbeigt praksi un publicēt labojošu paziņojumu —, bet 16. pants pieļauj arī tīmekļa vietnes darbības apturēšanu uz laiku.

Ko darīt tālāk

Es piedāvāju abus risinājumus un palīdzu izvēlēties pareizo katram gadījumam: AI produktu foto pakalpojums un AI video un AI foto uzņēmumiem. Ja pirms tam gribi saprast, kā tavs saturs strādā sociālajos tīklos un kur tas zaudē naudu, sāc ar sociālo tīklu auditu. Konkrētam projektam aizpildi īso pieteikumu.

Metodika un avoti

Visi šajā rakstā minētie noteikumi un cenas pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 1. septembrī. Sadaļas par ražojumu drošuma regulu, piekļūstamības prasībām, MI akta datumiem un uzraudzības iestādes kompetenci pievienotas un pārbaudītas pirmavotos 2026. gada 9. oktobrī. Cenas norādītas ASV dolāros, kā tās publicē pakalpojuma sniedzējs, un neietver darba izmaksas.

• Regula (ES) 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu (6., 9., 19., 22., 44., 52. pants)
• Regula (ES) 2024/1689 (MI akts) — 3. panta 60. punkts, 50. pants
• Regula (ES) 2026/1744 (Digitālā Omnibus par MI) — jaunais 111. panta 4. punkts
• Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (3., 22. pants, pārejas noteikumi)
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības” (11. un 21. punkts)
• Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (9., 15., 15.², 16. pants)
• Ministru kabineta noteikumi Nr. 478 — grozījumi PTAC nolikumā (4.3.¹9., 4.3.¹11., 4.22.⁵)
• Google Merchant Center — Image link [image_link] specifikācija
• Google Merchant Center — AI-generated content
• Google — Use AI content label settings and disclosures
• Google — Gemini API cenas (attēlu ģenerēšana)
• Google DeepMind — SynthID
• Google — AI attēlu pārbaude Gemini lietotnē (20.11.2025)
• PTAC — Negodīgas komercprakses pazīmes
• PTAC — prasības tirdzniecībai internetā

Saistītie raksti

• Produktu video interneta veikalam: Google prasības, subtitri un AI marķēšana 2026
• Kāpēc es uzbūvēju savu AI produktu foto rīku — ThinkMakeAI
• AI satura marķēšana: ko ES AI Akts prasa katram uzņēmumam
• AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas
• Vai Photoshop Generative Fill ir jāmarķē kā AI saturs?
• AI video vai filmēts video: kas atmaksājas un cik maksā 2026
• Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026
• Satura audits: 7 soļi, kā saprast, kāpēc saturs nepārdod
• AI reklāmas video Latvijā: cik maksā, ko prasa likums un kur tas strādā
• Ražojumu drošuma regula e-veikalam: ko obligāti rāda piedāvājumā
• Instagram audits uzņēmumam: 7 pārbaudes, metrikas un juridiskā daļa
• Vides apgalvojumi reklāmas video: kas mainījās 27.09.2026.