Drona video uzņēmumam: ko pārbaudīt, pirms pasūti filmēšanu no gaisa

Īsā atbilde: drona kadrs Latvijā nav “vienkārši pacelt gaisā”. Pirms filmēšanas pasūtītājam ir vērts pārbaudīt piecas lietas: vai operators ir reģistrēts un drons marķēts, vai tālvadības pilotam ir derīga apliecība, vai drona klase atļauj lidot tur, kur tu gribi kadru, vai ir civiltiesiskā apdrošināšana un vai konkrētā vieta nav UAS ģeogrāfiskajā zonā, kur lidojums jāsaskaņo iepriekš. Ja kaut kas no tā nav kārtībā, atbildība un reputācijas risks skar arī pasūtītāju, ne tikai pilotu.

Kāpēc tā ir pasūtītāja, nevis tikai pilota problēma

Uzņēmums, kas pasūta video, parasti domā par kadru: “gribam skaistu uzņēmumu no gaisa”. Juridiski gan drona lidojums ir aviācijas darbība ar savu regulējumu, reģistrāciju un sodiem. Ja producents to ignorē, sekas var būt divējādas. Pirmkārt, filmēšanas diena var vienkārši neizdoties — objekts izrādās aizliegtajā zonā un kadra nebūs. Otrkārt, ja lidojums notiek nelikumīgi un to pamana, pārkāpējs var būt arī juridiskā persona, kuras vārdā lidojums veikts.

Praksē vairums problēmu rodas nevis ļaunprātības dēļ, bet tāpēc, ka neviens laikus nepajautāja. Šis raksts ir tieši tas jautājumu saraksts.

1. Vai operators ir reģistrēts un drons marķēts

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) prasa, lai par UAS ekspluatantu reģistrējas gan fiziskas, gan juridiskas personas, kuru vārdā tiek veikti lidojumi. Reģistrācija vajadzīga, ja izpildās vismaz viens no šiem kritērijiem:

• drona maksimālā pacelšanās masa ir 250 g vai vairāk;
• sadursmē drons var pārnest uz cilvēku kinētisko enerģiju virs 80 J;
• drons ir aprīkots ar sensoru, kas spēj nolasīt personas datus — proti, ar foto vai video kameru;
• lidojumi notiek specifiskās kategorijas ietvaros.

Trešais punkts ir tas, kas video darbā izšķir visu: jebkurš drons ar kameru prasa reģistrāciju, arī tad, ja tas sver mazāk par 250 gramiem. Reģistrācijā operators saņem UAS ekspluatanta numuru (formā LVA + ciparu un burtu virkne), un ar to jāmarķē katrs drons, ar kuru tiek veikti lidojumi. Marķējumam jābūt nolasāmam bez papildu instrumentiem. CAA norāda reģistrācijas maksu 5 EUR un termiņu viens gads.

Ko prasīt: UAS ekspluatanta numuru un apstiprinājumu, ka reģistrācija ir spēkā filmēšanas dienā.

2. Vai tālvadības pilotam ir pareizā apliecība

Ja drona masa ir 250 g vai vairāk, pilotam jābūt nokārtotam eksāmenam. Apliecību ir divu līmeņu, un tās nav savstarpēji aizvietojamas:

Patstāvīgi lidot atļauts no 16 gadu vecuma. Izņēmumi ir pašbūvēts drons līdz 250 g, rotaļlieta direktīvas 2009/48/EK izpratnē un lidojums cita, vismaz 16 gadus veca kompetenta pilota uzraudzībā. Apliecības ir atzītas visā Eiropas Savienībā, tāpēc Latvijā kārtota apliecība der arī filmēšanai citā ES valstī.

Ko prasīt: apliecības kopiju un pārbaudi, vai tā ir A1/A3 vai arī A2. Ja plānots filmēt pilsētā, pie biroja ēkas vai rūpnīcas teritorijā, A1/A3 vien var nepietikt.

3. Kurā apakškategorijā notiks tieši tavs kadrs

Atvērtā kategorija — tā, kurā notiek gandrīz visa komerciālā filmēšana — ir sadalīta trīs apakškategorijās. No tā, kāda klase ir dronam, ir atkarīgs, cik tuvu cilvēkiem un apbūvei drīkst lidot. Tas tieši nosaka, vai iecerētais kadrs vispār ir iespējams.

A2 apakškategorijā attālums no lidojumā neiesaistītām personām ir vismaz 30 m horizontālā plaknē, un to var samazināt līdz 5 m, ja ieslēgts lēnā lidojuma režīms. A3 apakškategorijā darbojas “1:1” princips: horizontālais attālums līdz lidojumā neiesaistītai personai ir vienāds ar lidojuma augstumu, bet ne mazāks par 30 m.

Būtiska nianse: par lidojumā iesaistītu personu cilvēks skaitās tikai tad, ja viņš ir skaidri un pārliecinoši apstiprinājis vēlmi būt iesaistīts, apzinās riskus un spēj sekot līdzi drona trajektorijai. Uzņēmuma darbinieki, kas turpina strādāt un nezina par filmēšanu, par iesaistītiem neskaitās.

4. Kāpēc vecs drons var izjaukt ideju

Droni bez C klases marķējuma — gan rūpnieciski ražotie, kas laisti tirgū līdz 2024. gadam, gan pašbūvētie — atvērtajā kategorijā ietilpst tikai A3 apakškategorijā. Tas nozīmē: ne tuvāk par 150 m no dzīvojamām, tirdzniecības, rūpniecības un atpūtas teritorijām.

Praksē tas izslēdz lielu daļu tipisko komercideju — kadru virs biroja ēkas pilsētā, pārlidojumu pāri rūpnīcas teritorijai, tuvplānu pie veikala ieejas. Ja producents strādā ar vecāku dronu bez klases marķējuma, šie kadri ir vai nu neiespējami atvērtajā kategorijā, vai jākārto atļauja specifiskajā kategorijā.

Ko prasīt: drona modeli un klases marķējumu (C0/C1/C2/C3/C4 vai “bez marķējuma”). Šo ir vērts noskaidrot pirms līguma, nevis filmēšanas dienā.

5. Civiltiesiskā apdrošināšana

Apdrošināšanas prasības balstās likuma “Par aviāciju” 117.¹⁰ pantā un Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 447, kā arī ES Regulā Nr. 785/2004. CAA informatīvajā materiālā minimālie limiti atvērtajā kategorijā ir šādi:

Apdrošināšana sedz zaudējumus trešajām personām — veselībai, dzīvībai, mantai, videi. Tā nesedz paša drona bojājumus vai operatora zaudējumus. Ja filmēšana notiek rūpnīcā, būvlaukumā vai pie klienta īpašuma, polises esamība ir tas, kas nosaka, kurš maksās, ja drons kaut ko sabojās.

Ko prasīt: polises kopiju ar seguma summu un termiņu. Lielos objektos apsardze to pieprasa jebkurā gadījumā.

6. Ģeogrāfiskās zonas: vai tur vispār drīkst lidot

Papildus vispārīgajām prasībām atsevišķās vietās ir noteikti aizliegumi un ierobežojumi, kas saistīti ar drošumu, drošību, privātumu vai vidi — lidlauku, cietumu, militāro un citu objektu tuvumā. CAA norāda, ka vienīgā vieta, kur pieejama oficiālā un juridiski saistošā informācija par Latvijas gaisa telpu, ir VAS “Latvijas gaisa satiksme” karte airspace.lv/drones.

Kopš 2025. gada 1. janvāra lidojumu pieteikšana un saskaņošana zonās notiek CAA Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā (BGKIS) vietnē e.caa.gov.lv — pilots reģistrē lidojuma informāciju, bet zonas pārvaldītājs pieņem lēmumu. CAA uzsver, ka saskaņojuma saņemšana zonā neatbrīvo no pārējām regulējuma prasībām.

Termiņi atšķiras atkarībā no objekta. Piemēram, KNAB savā publiskotajā kārtībā prasa pieteikumu vismaz piecas dienas pirms plānotā lidojuma, un fotografēšana vai filmēšana virs objekta netiek saskaņota vispār. Tāpēc, ja objekts atrodas pilsētas centrā vai valsts iestādes tuvumā, saskaņojuma laiks jāieplāno grafikā, nevis jāatstāj uz filmēšanas nedēļu.

Ko prasīt: ekrānuzņēmumu no airspace.lv ar plānoto filmēšanas vietu un, ja zona to prasa, saskaņojuma numuru vai apstiprinājumu.

7. Ko nedrīkst nekad

Neatkarīgi no klases, apliecības un saskaņojuma atvērtajā kategorijā vienmēr paliek spēkā:

• maksimālais lidojuma augstums 120 m (atsevišķās vietās zemāks);
• lidojumi tikai tālvadības pilota tiešā redzamībā (VLOS); izņēmums ir drona novērotājs, kas atrodas blakus pilotam;
• lidojumi virs cilvēku pulcēšanās vietām nav atļauti;
• nav atļauts vienlaikus vadīt vairākus dronus;
• nav atļauts pārvadāt bīstamas kravas, nomest kravu vai smidzināt;
• lidojums nedrīkst traucēt operatīvo dienestu darbu.

Cilvēku pulcēšanās vietu regulējums nedefinē ar konkrētu cilvēku skaitu. CAA skaidro: ja cilvēku blīvums ir tik liels, ka tiek apgrūtināta brīva izvairīšanās no drona kontroles zuduma gadījumā, tā ir pulcēšanās vieta. Praksē tas nozīmē, ka kadrs virs koncerta, sporta sacensībām, gājiena vai pilna pasākuma laukuma atvērtajā kategorijā nav iespējams — arī tad, ja klients to ļoti vēlas.

Filmējot diennakts tumšajā laikā, dronam jābūt aktivizētai zaļai zibšņugunij, un prasība saglabāt tiešu vizuālu redzamību paliek spēkā. C1, C2 un C3 klases droniem jāizmanto aktīva tiešās attālinātās identifikācijas sistēma un vietzinīguma funkcija, ja zonā nav noteikts citādi.

8. Privātums: drona kadrs ir personas datu apstrāde

Datu valsts inspekcija skaidro, ka personas datu apstrāde notiek, ja ar drona palīdzību iegūtajos materiālos var atpazīt konkrētu cilvēku. Sadzīviskais izņēmums — filmēšana tikai personiskām vajadzībām bez publiskas izplatīšanas — komercvideo gadījumā nedarbojas, jo materiālu tieši tāpēc arī filmē, lai to publicētu.

Tas nozīmē trīs praktiskas lietas uzņēmumam, kas pasūta video:

• apstrādei vajadzīgs tiesiskais pamats; leģitīmās intereses ir iespējamas, bet tikai pēc interešu līdzsvarošanas;
• cilvēki ir jāinformē — DVI norāda, ka ērts risinājums ir informatīvās zīmes teritorijā, kur notiek filmēšana;
• ja kadrā nonāk darbinieki, tas jāsakārto arī iekšēji, nevis tikai ar zīmi pie vārtiem.

Ja video paredzēts pasākumam vai teritorijai, kur cilvēki nav gaidījuši filmēšanu, vienkāršākais risinājums ir kadru plānot tā, lai sejas nebūtu atpazīstamas: lielāks augstums, kustība pāri objektam, nevis pāri cilvēkiem. Vairāk par personas datiem un līguma punktiem video darbā — rakstā par to, kā izvēlēties video producentu Latvijā.

9. Kas notiek, ja pārkāpj

Grozījumi likumā “Par aviāciju” stājās spēkā 2026. gada 18. februārī, un tie paredz atsevišķus administratīvos sodus dronu jomā. LV portāla skaidrojumā minētās soda robežas:

Skaitļi paši par sevi nav lieli. Svarīgākais ir cits: sods var attiekties uz juridisko personu, kuras vārdā lidojums veikts, un pārtraukta filmēšanas diena parasti izmaksā vairāk nekā pats sods. Precīzus soda apmērus katrā situācijā nosaka likuma 12. nodaļa.

10. Ko ierakstīt līgumā

Drona kadri bieži ir tieši tie, ko klients vēlāk grib izmantot atsevišķi — mājaslapas galvenē, prezentācijā, reklāmā. Tāpēc līgumā ir vērts nofiksēt:

• ka producents nodrošina reģistrāciju, kvalifikāciju, apdrošināšanu un vajadzīgos saskaņojumus;
• kas notiek, ja saskaņojums netiek saņemts vai laikapstākļi neļauj lidot — vai filmēšanas diena tiek pārcelta un uz kā rēķina;
• kam pieder izejmateriāls (neapstrādātie faili) un uz cik ilgu laiku nodotas izmantošanas tiesības;
• vai drona kadrus drīkst izmantot ārpus konkrētā video — sociālajos tīklos, reklāmā, prezentācijās;
• kā tiek risināta situācija, ja kadrā nonākušas atpazīstamas personas.

Vairāk par tiesībām un līguma punktiem — rakstos par korporatīvo video B2B un par to, cik maksā video Latvijā.

Kā drona kadri ietekmē budžetu un grafiku

Drona filmēšana reti ir atsevišķa pozīcija “plus X eiro”. Tā ietekmē grafiku vairākos punktos:

Ja video paredzēts ES fondu projektam, jārēķinās arī ar publicitātes prasībām — emblēmu, paziņojumu un licences nosacījumiem. Par to atsevišķi rakstā par ES fondu publicitātes prasībām video.

Kad drona kadrs nav vajadzīgs

Godīgi: daļā projektu drona kadrs ir ieradums, nevis vajadzība. Tas nepalīdz, ja:

• objekts no gaisa izskatās kā jebkurš cits objekts — pelēks jumts un stāvlaukums nepārdod;
• video uzdevums ir paskaidrot procesu, nevis parādīt mērogu; tad labāk strādā 2D vai 3D animācija;
• materiāls galvenokārt tiks skatīts vertikāli telefonā, kur platie panorāmas kadri zaudē jēgu.

Ir arī ceturtais variants, kas 2026. gadā parādās arvien biežāk: “drona kadrs”, kas nemaz nav filmēts, bet ģenerēts ar AI. Tas ir likumīgi, bet tam ir savi noteikumi — ģenerēts vai būtiski pārveidots saturs jāmarķē, un platformām ir savas prasības. Par to sīkāk rakstā par AI satura marķēšanu un ES AI Aktu, bet par robežu starp retušu un ģenerēšanu — rakstā par to, vai Generative Fill jāmarķē kā AI saturs.

Uzņēmumam, kas pārdod savu objektu kā reālu, AI ģenerēts skats no gaisa ir riskants arī bez marķēšanas jautājuma: ja attēls rada priekšstatu, kas neatbilst īstenībai, tas var būt negodīgas komercprakses jautājums.

7 kļūdas, ko redzu visbiežāk

1. Vietu pārbauda filmēšanas dienā. Zonu karte jāatver tad, kad izvēlas datumu, nevis kad komanda jau ir uz vietas.
2. Pieņem, ka mazs drons nozīmē mazāk prasību. Kamera padara reģistrāciju obligātu arī zem 250 g.
3. Jauc A1/A3 apliecību ar A2. Pilsētas kadriem ar C2 klases dronu vajag klātienes eksāmenu.
4. Nav rezerves datuma. Vējš atceļ vairāk lidojumu nekā aizliegumi.
5. Neviens nebrīdina cilvēkus objektā. Informatīvā zīme ir lētākais risinājums, ko DVI pati iesaka.
6. Drona kadrus nolīgst atsevišķi no video komandas. Tad krāsas, gaisma un ritms nesakrīt ar pārējo materiālu.
7. Aizmirst par galarezultātu. Ja video ies sociālajos tīklos, tam vajag arī subtitrus un piekļūstamību, ne tikai skaistu kadru.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai man kā pasūtītājam pašam kaut kur jāreģistrējas?

Ja lidojumu veic producents savā vārdā ar savu dronu, reģistrējas producents. Ja uzņēmums pērk dronu un filmē pats sava uzņēmuma vārdā, tad par UAS ekspluatantu jāreģistrējas uzņēmumam.

Vai drīkst filmēt savu ēku pilsētas centrā?

Atkarīgs no drona klases un no zonas. Ar C0, C1 vai C2 klases dronu apbūvētā teritorijā lidot drīkst, ievērojot attālumus no cilvēkiem; ar dronu bez klases marķējuma — ne tuvāk par 150 m no apbūves. Papildus jāpārbauda, vai vieta nav ierobežojošā vai aizliedzošā zonā.

Cik augstu drīkst pacelt dronu?

Atvērtajā kategorijā līdz 120 m, ja konkrētajā vietā nav noteikts zemāks ierobežojums. Lidostu tuvumā ierobežojumi ir stingrāki.

Vai drīkst filmēt pasākumu no gaisa?

Virs cilvēku pulcēšanās vietām atvērtajā kategorijā lidot nav atļauts. Iespējami risinājumi ir kadrs no malas, ievērojot attālumu, vai lidojums specifiskajā kategorijā ar atbilstošu atļauju.

Vai drona kadriem vajag atsevišķu apdrošināšanu?

A1 apakškategorijā apdrošināšana nav obligāta, A2 un A3 minimālais limits ir 50 000 EUR, bet virs 20 kg — 1 000 000 EUR. Neatkarīgi no obligātuma polise ir tas, ko lielu objektu apsardze prasa vispirms.

Cik ilgi jāgaida saskaņojums?

Tas atkarīgs no zonas pārvaldītāja. Piemēram, KNAB savā publiskotajā kārtībā prasa pieteikumu vismaz piecas dienas iepriekš. Drošākais pieņēmums plānošanai ir viena nedēļa.

Vai ārvalstu operators drīkst filmēt Latvijā?

Jā, ja ir reģistrācija savā valstī un ievēroti Latvijas ģeogrāfisko zonu nosacījumi. Tālvadības pilota apliecības ir atzītas visā ES.

Vai AI ģenerēts skats no gaisa var aizstāt drona kadru?

Tehniski jā, juridiski ar nosacījumiem: ģenerēts saturs ir jāmarķē, un tas nedrīkst radīt maldinošu priekšstatu par reālu objektu.

Avoti

• CAA — UAS ekspluatanta reģistrācija
• CAA — atvērtā kategorija
• CAA — tālvadības pilotu kvalifikācija
• CAA — apdrošināšanas prasības
• CAA — UAS ģeogrāfiskās zonas
• CAA informatīvais materiāls “Prasības dronu lidojumu veikšanai atvērtās kategorijas ietvaros”, v3.0, 09.07.2025.
• VAS “Latvijas gaisa satiksme” — UAS ģeogrāfisko zonu karte
• MK noteikumi Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” (23.04.2024.)
• MK noteikumi Nr. 447 par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu bezpilota gaisa kuģu lidojumiem
• Datu valsts inspekcija — drona izmantošana un personas datu apstrāde
• LV portāls — sodi dronu lidojumu drošuma jomā (spēkā no 18.02.2026.)
• KNAB — dronu lidojumu saskaņošanas kārtība

Saistītie raksti

• Kā izvēlēties video producentu Latvijā
• Video cenu ceļvedis Latvijā 2026
• Korporatīvais video B2B: 5 formāti
• ES fondu publicitātes prasības video
• AI satura marķēšana un ES AI Akts
• Sociālo tīklu audits
• Mūzika uzņēmuma video: kādas licences vajag Latvijā

Plāno video, kurā vajadzīgi kadri no gaisa? Pastāsti par projektu — pārbaudīsim vietu un zonas jau pirms datuma apstiprināšanas.