Trīs producenti, viens un tas pats e-pasts, cenas atšķiras trīs reizes. Parasti tas nav tāpēc, ka viens būtu dārgs un otrs lēts. Tas ir tāpēc, ka vēstulē nebija pateikts, kurš no pieciem iespējamajiem darbiem ir jānovērtē. Katrs producents izvēlējās savu variantu — un aprēķināja to godīgi.
Šis raksts ir par brīfu no pasūtītāja skatpunkta: kas tajā jāieraksta, lai atbildes varētu salīdzināt, un kuras prasības Latvijā ir noteiktas normatīvajos aktos, nevis gaumes jautājums. Ja pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības iestāde, brīfs vairs nav brīvs teksts — tas ir tehniskā specifikācija, un Publisko iepirkumu likums nosaka, kas tajā ir un kas tajā nedrīkst būt.
Brīfs ir cenas dokuments, ne radošs dokuments
Cena ir pieņēmumu summa. Katra nenosauktā detaļa ir pieņēmums, ko producents izdara tavā vietā. Nenosaukta filmēšanas dienu skaita vietā parādās viena diena. Nenosaukta versiju skaita vietā parādās viena versija. Nenosauktu tiesību vietā parādās licence tam, kas izriet no līguma mērķa — un ne vairāk.
Tāpēc labs brīfs nav garš. Tas ir pilnīgs pa laukiem. Piecas rindkopas par zīmola vērtībām un neviens vārds par to, cik garš video, cik versiju un uz cik ilgu laiku vajag tiesības, ir sliktāks brīfs par vienu lapu ar trīspadsmit aizpildītiem laukiem.
Trīspadsmit lauki, bez kuriem cenu nevar aprēķināt
| Lauks | Kāpēc tas maina cenu | Ko ierakstīt |
|---|---|---|
| 1. Mērķis | Nosaka formātu un garumu | Viens teikums: ko skatītājam pēc noskatīšanās vajag izdarīt |
| 2. Kur video dzīvos | Katra platforma ir atsevišķa piegāde | Uzskaitīt: mājaslapa, YouTube, LinkedIn, Instagram, TikTok, izstāžu ekrāns, iekšējā apmācība |
| 3. Garums un versiju skaits | Montāža ir lielākā pozīcija pēc filmēšanas | Piemēram: 1×90 s pamatversija, 3×15 s izgriezumi, 1×6 s bumpers |
| 4. Malu attiecības | 16:9 un 9:16 ir divi kadrējumi, ne viens | Kuras attiecības vajag katrai versijai |
| 5. Valodas un subtitri | Katra valoda ir atsevišķs darbs | Runas valoda, subtitru valodas, vai vajag ierunu |
| 6. Filmēšanas dienas un vietas | Diena ir cenas pamatvienība | Objektu skaits, adreses, pārbraucieni, vai vajag atļaujas |
| 7. Cilvēki kadrā | Aktieri, darbinieki un klienti ir trīs dažādas cenas un trīs dažādi dokumenti | Kas runās, kas būs fonā, vai vajag aktierus |
| 8. Grafiks | Steidzamība ir reāla izmaksu pozīcija | Filmēšanas logs un datums, kad video jābūt publicētam |
| 9. Tiesības | Izmantošanas veids, teritorija un termiņš ir trīs atsevišķi mainīgie | Veidi, teritorija, termiņš, vai vajag apakšlicenci |
| 10. Mūzika | Reklāmas licence un soc. tīklu licence nav viena un tā pati | Vai mūziku izvēlas producents, vai zīmolam ir sava |
| 11. AI | Maina gan izmaksas, gan marķēšanas pienākumus | Viens no trim: atļauts, aizliegts, atļauts ar nosacījumiem |
| 12. Tehniskā piegāde | Nepareizs fails nozīmē atkārtotu izvadi | Konteiners, kodeks, izšķirtspēja, kadru ātrums, skaļums, subtitru fails |
| 13. Kas apstiprina | Nesaskaņots apstiprinātāju skaits ir galvenais termiņu graujējs | Vārdi: kas dod atsauksmes un kas pasaka gala “jā” |
Budžeta diapazons nav četrpadsmitais lauks — tas ir tas pats pirmais. Diapazons nav vājuma pazīme; tas ir veids, kā pateikt, kuru no pieciem iespējamajiem darbiem tu gribi salīdzināt.
Gala rezultāts ir saraksts, ne vārds “video”
Vārds “video” vienskaitlī ir visdārgākā neprecizitāte brīfā. Praksē no vienas filmēšanas dienas rodas piegāžu saraksts, un tikai saraksts ir salīdzināms.
| Piegādes vienība | Kur to lieto | Ko brīfā par to pateikt |
|---|---|---|
| Pamatversija | Mājaslapa, prezentācijas, YouTube | Garums, malu attiecība, vai ar ierunu |
| Īsie izgriezumi | Soc. tīkli, reklāma | Cik gabalu, cik gari, kura malu attiecība |
| Vertikālā versija | Reels, TikTok, Shorts | Pārkadrēta vai atsevišķi filmēta |
| Subtitru faili | Soc. tīkli, piekļūstamība | Iededzināti kadrā vai atsevišķs SRT/VTT fails |
| Kadri no filmēšanas | Mājaslapa, prese, sociālie tīkli | Cik bilžu un vai vajag apstrādi |
| Bezteksta versija | Tulkojumi, izstādes, ekrāni bez skaņas | Vai vajag versiju bez uzrakstiem un bez ierunas |
| Izejmateriāls | Vēlāka pārmontāža | Vai vajag, kādā formātā un cik ilgi glabā |
Ja pasūtītājs ir valsts vai pašvaldības iestāde, šis saraksts nav labas prakses ieteikums. Publisko iepirkumu likuma 20. panta ceturtā daļa prasa publiskam pakalpojuma līgumam tehniskajās specifikācijās papildus noteikt “pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī gala rezultātu”.
“1080p” nav tehniskā prasība
Izšķirtspēja ir viens no astoņiem parametriem. Ja brīfā ir tikai tā, visu pārējo izlemj tas, kas izvada failu — un tad izrādās, ka video sāk buferēties vai YouTube to pārkodē par putru. YouTube savus ieteicamos augšupielādes kodējuma iestatījumus publicē atklāti, un tos var vienkārši pārkopēt brīfā.
| Parametrs | YouTube ieteikums |
|---|---|
| Konteiners | MP4, bez rediģēšanas sarakstiem, “moov atom” faila sākumā |
| Video kodeks | H.264, progresīvā skenēšana, augsts profils, CABAC, divi secīgi B kadri, slēgta attēlu grupa |
| Krāsu apakšiztvērumi | 4:2:0 |
| Audio kodeks | AAC-LC, Opus vai Eclipsa audio; iztveršanas frekvence 48 kHz |
| Kadru ātrums | Tāds pats, kādā ierakstīts. Bieži: 24, 25, 30, 48, 50, 60. Rindpārlece pirms augšupielādes jānoņem |
| Krāstelpa (SDR) | BT.709 — pārsūtīšanas raksturojums, pamatkrāsas un matricas koeficienti |
| Malu attiecība | Standarta datorā 16:9; citas atskaņotājs pielāgo pats |
Bitu pārraides ātrumam YouTube ierobežojumu nenosaka, bet publicē ieteicamos skaitļus. Tie ir ērtākais veids, kā brīfā pateikt “ne pārāk saspiests”:
| Izšķirtspēja | SDR, 24–30 k/s | SDR, 48–60 k/s | HDR, 24–30 k/s | HDR, 48–60 k/s |
|---|---|---|---|---|
| 2160p (4K) | 35–45 Mb/s | 53–68 Mb/s | 44–56 Mb/s | 66–85 Mb/s |
| 1440p (2K) | 16 Mb/s | 24 Mb/s | 20 Mb/s | 30 Mb/s |
| 1080p | 8 Mb/s | 12 Mb/s | 10 Mb/s | 15 Mb/s |
| 720p | 5 Mb/s | 7,5 Mb/s | 6,5 Mb/s | 9,5 Mb/s |
| 480p | 2,5 Mb/s | 4 Mb/s | Netiek atbalstīts | Netiek atbalstīts |
Audio pusē YouTube iesaka 128 Kb/s mono, 384 Kb/s stereo un 512 Kb/s 5.1 skaņai. Tas ir viss, kas brīfā par skaņas failu jāpasaka. Par skaņas līmeni jāpasaka kaut kas cits.
Skaļuma prasība, kuras latviešu brīfos gandrīz nekad nav
Ja divi video vienā mājaslapā skan atšķirīgi skaļi, tā nav gaumes problēma, bet mērāms parametrs. Eiropas Raidorganizāciju savienības rekomendācija EBU R 128 (5. redakcija, 2023. gada novembris) to nosaka skaitļos, un šos skaitļus var ierakstīt brīfā tieši tādus, kādi tie ir.
| Parametrs | EBU R 128 (pamats) | R 128 s1 (īsformāts: reklāmas, promo) | R 128 s2 (straumēšana) |
|---|---|---|---|
| Mērķa līmenis (Programme Loudness) | −23,0 LUFS | −23,0 LUFS | Nemainīts, t. i., −23,0 LUFS |
| Pielaide | ±1,0 LU tikai tur, kur mērķi praktiski nevar sasniegt (piemēram, tiešraidēs); kvalitātes kontrolē ±0,2 LU mērījumu kļūdai | ±0,2 LU kvalitātes kontrolē | — |
| Maksimālais patiesais pīķis | Ne augstāk par −1 dBTP ražošanas laikā; mērījuma pielaide ±0,3 dB | Ne augstāk par −1 dBTP; pielaide ±0,3 dB | Pīķa ierobežošana pēc EBU Tech 3344 |
| Maksimālais īstermiņa skaļums | Var izmantot kā papildu rādītāju | Nedrīkst pārsniegt −18,0 LUFS (+5,0 LU relatīvajā skalā); pielaide +0,2 LU | — |
| Skaļuma diapazons (LRA) | Var izmantot programmas dinamikas vērtēšanai | Īsformātam maksimumu vai minimumu nenosaka — datu punktu par maz | — |
| Ja satura sniedzējs pats vada dinamikas apstrādi | — | — | Starpvērtība izplatīšanai −20,0 līdz −16,0 LUFS |
Divas lietas, ko no šīs tabulas ir vērts saprast pat tad, ja pārējo atstāj producentam. Pirmkārt, mēra visu skaņu kopā, nevis tikai runu: R 128 skaidri saka, ka signālu mēra pilnībā, neizceļot runu, mūziku vai efektus. Otrkārt, reklāmas klipam ir stingrāka prasība nekā garam video — tieši tāpēc, lai reklāma nebūtu skaļāka par saturu, kurā tā parādās. Ja video paredzēts tīmeklim, nevis raidīšanai, R 128 s2 pieļauj arī apzinātu −20 līdz −16 LUFS izplatīšanas līmeni, ja satura sniedzējs grib pats kontrolēt dinamikas apstrādi. Brīfā pietiek ar vienu rindu: skaļums pēc EBU R 128, īsformāta versijas pēc R 128 s1.
“Vajag arī TikTokam” ir atsevišķa piegāde
Vertikālā versija nav pamatvideo pagriešana. Tā ir cits kadrējums, un tas jāzina filmēšanas, ne montāžas dienā. TikTok reklāmu tehniskās prasības ir publiskas un pēdējoreiz atjauninātas 2026. gada jūnijā:
| Parametrs | TikTok in-feed reklāma (Non-Spark) |
|---|---|
| Vertikāli (ieteicams) | 9:16, ne mazāk par 540×960 px |
| Horizontāli | 16:9, ne mazāk par 960×540 px |
| Kvadrāts | 1:1, ne mazāk par 640×640 px |
| Failu formāti | .mp4, .mov, .mpeg, .3gp, .avi |
| Garums | Līdz 10 minūtēm |
| Faila izmērs | Ne vairāk par 500 MB |
| Bitu pārraides ātrums | Ne mazāk par 516 kbps |
| Reklāmas paraksts | Balts, nemaināms fonts; neatbalsta noklikšķināmas saites, @ un tēmturus |
| Spark Ads (esoša ieraksta pastiprināšana) | .mp4 vai .mov, garuma ierobežojuma nav; paraksts tiek ņemts no paša ieraksta un rāda ne vairāk par 4 rindām |
Praktiskā sekas brīfam: TikTok publicē arī lejupielādējamus “drošās zonas” failus, jo saskarnes elementi aizsedz kadra malas. Ja brīfā raksta “vajag vertikālo versiju”, bet neraksta, ka teksts un logotips nedrīkst iekrist drošās zonas ārpusē, puse uzrakstu produkcijā aiziet zem pogām. Vienkāršākais veids to pateikt: visi uzraksti vertikālajā versijā drošās zonas robežās.
“Video būs mūsu” nav tiesību apraksts
Šis ir lauks, kurā brīfa neprecizitāte izmaksā visdārgāk — un ne producentam. Autortiesību likuma 41. panta otrā daļa nosaka, ka licences līgumā var norādīt vienu vai vairākus izmantošanas veidus, un ka “ja līgumā tādu norādījumu nav, darba izmantotāja tiesības tiek ierobežotas ar tām darbībām, kas izriet no līguma un ir nepieciešamas līguma mērķa sasniegšanai”. Tas nozīmē: ja brīfā un līgumā bija tikai “video mājaslapai”, tad video mājaslapai arī ir tas, ko atļauts darīt.
Tāpat 45. panta otrā daļa: ja teritorija nav norādīta, licence attiecas uz valsti, kurā līgums noslēgts. Un 41. panta trešā daļa: ja atlīdzības lielums nav konkretizēts, strīda gadījumā to nosaka tiesa pēc saviem ieskatiem. Neviens no šiem trim noklusējumiem nav tas, ko pasūtītājs būtu gribējis.
Brīfā tāpēc jābūt četrām lietām: izmantošanas veidi (soc. tīkli, TV, izstādes, apmaksāta reklāma, iekšējā lietošana), teritorija, termiņš un vai vajag tiesības izsniegt apakšlicenci — piemēram, ja video nodos tālāk sadarbības partnerim vai dīlerim. Kā šos četrus pārnest uz līguma tekstu, sīkāk aprakstīts rakstā video līgums ar producentu.
Mūzika, cilvēki un AI: trīs lauki, kas parasti pazūd
Mūzika. Cena par mūziku atkarīga no izmantošanas veida, nevis no video garuma: soc. tīklu licence, reklāmas licence un licence, ko drīkst nodot klientam, ir trīs dažādas lietas. Brīfā pietiek pateikt, vai mūziku izvēlas producents savā licencē, vai zīmolam jau ir sava. Detalizēti par licenču veidiem un kolektīvā pārvaldījuma tarifiem — rakstā mūzika uzņēmuma video un licences.
Cilvēki kadrā. Darbinieks, klients un profesionāls aktieris nozīmē trīs dažādas cenas un trīs dažādus dokumentus. Ja filmē pasākumā vai birojā, kur cilvēki nav iepriekš brīdināti, saskaņojumi jākārto pirms, ne pēc. Ko tieši — rakstā pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas.
AI. Brīfā AI jābūt vienā no trim stāvokļiem, un tukšums nav neviens no tiem:
| Brīfa ieraksts | Ko tas nozīmē praksē | Kas jāpārbauda |
|---|---|---|
| AI ģenerēts saturs nav atļauts | Viss kadrā ir nofilmēts vai zīmēts no nulles | Vai to var pierādīt, ne tikai apgalvot |
| AI atļauts ar nosacījumiem | Piemēram, atļauts fonu papildināšanai un attīrīšanai, nav atļauts cilvēku sejām un balsīm | Kas un kā tiek marķēts publicējot |
| AI atļauts | Lētāk un ātrāk, bet ar atklāšanas pienākumiem | Platformu noteikumi un marķēšanas prasības |
Trešais variants nav bezmaksas: marķēšanas pienākumi izriet gan no platformu noteikumiem, gan no ES regulējuma. Par to — AI satura marķēšana un ES AI Akts un AI satura noteikumi TikTok, Instagram un YouTube. Ja izvēlas pirmo variantu, apgalvojums “nofilmēts bez AI” kļūst par apgalvojumu par ražošanas metodi, un to jāspēj pierādīt — par to rakstā pierādāmi īsts.
Ja pasūtītājs ir iestāde, brīfs ir tehniskā specifikācija
Šeit brīfs pārstāj būt brīvs teksts. Publisko iepirkumu likuma 20. pants nosaka, kas tehniskajās specifikācijās ir un kā tās sagatavo. Sešas daļas no tā tiešā veidā attiecas uz video iepirkumu:
| Norma | Ko tā prasa | Ko tas nozīmē video specifikācijā |
|---|---|---|
| 20. panta 1. daļa | Specifikācijas nodrošina vienādas iespējas visiem pretendentiem un nerada nepamatotus konkurences ierobežojumus | Prasība “pieredze tieši mūsu nozarē vismaz 10 gadi” ir jāspēj pamatot, nevis vienkārši ierakstīt |
| 20. panta 4. daļa | Pakalpojuma līgumam papildus nosaka pakalpojumu mērķi, izmantojamās metodes un resursus (ja nepieciešams), kā arī gala rezultātu | Piegāžu saraksts un mērķis ir obligāta, ne izvēles sadaļa |
| 20. panta 5. daļas 1. punkts | Funkcionālās prasības formulē precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet pasūtītājs — salīdzināt piedāvājumus | Tas ir likuma formulējums tam pašam, par ko ir viss šis raksts |
| 20. panta 6. daļa | Nenorāda zīmolu, patentu vai specifisku preču veidu, ja tas nav izšķiroši svarīgi; izņēmuma gadījumā norādi lieto kopā ar vārdiem “vai ekvivalents” | “Filmēts ar konkrētu kameru zīmolu” vai “montāža konkrētā programmā” bez “vai ekvivalents” ir riskants ieraksts |
| 20. panta 9. daļa | Iepirkumiem, kuru rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, specifikācijas sagatavo tā, lai nodrošinātu rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi — ja vien pasūtītājs pienācīgi nepamato šādu prasību neiekļaušanu | Subtitri un, kur attiecināms, audioapraksts ir noklusējums; to neiekļaušana ir jāpamato rakstiski |
| 20. panta 10. daļa | Specifikācijās var norādīt arī nosacījumus intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai pasūtītājam | Tiesību apjomu drīkst un ir vērts ierakstīt jau specifikācijā, ne tikai līgumā |
| 20. panta 11. daļa | Dokumentos norāda specifikāciju sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu; ja tās vecākas par 12 mēnešiem, pirms izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē rādītājus un aprēķinus, kas var ietekmēt paredzamo līgumcenu, to fiksējot protokolā | Pērnā gada specifikācijas pārkopēšana bez pārskatīšanas ir procesuāla kļūda, ne tikai novecojusi cena |
Par piekļūstamību ir vērts atzīmēt niansi: prasība nāk no iepirkumu likuma, ne no Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma. Tā 3. panta darbības joma attiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuāliem elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem — iekārtām, saskarnēm, tīmekļvietnēm —, nevis uz pasūtīta video saturu kā tādu. Pienākums video specifikācijā ieraudzīt subtitrus izriet tieši no 20. panta devītās daļas. Praktisko pusi — kādi subtitri, kādā failā un ar kādu kvalitāti — skata raksts video subtitri un piekļūstamība.
Un viens ieraksts, kas 2026. gadā kļuvis nepareizs: atsauce uz Publisko iepirkumu likuma 19. pantu par zaļo publisko iepirkumu vairs neder — šis pants ir izslēgts ar 2026. gada 14. maija likumu, kas stājās spēkā 2026. gada 9. jūnijā. Vecās specifikāciju veidnes, kurās tas citēts, jāpārskata.
Ko iepirkumā prasīt nedrīkst: bezmaksas ideja piedāvājumā
Šis ir punkts, ko video pasūtītāji un producenti Latvijā zina pārsteidzoši reti. Publisko iepirkumu likuma 9. panta piektā daļa nosaka:
“Nav atļauts pieprasīt, lai piedāvājuma sastāvā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi.”
9. pants attiecas uz iepirkumiem, kuros pakalpojuma paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro. Tas nozīmē, ka šādā iepirkumā nolikumā nevar pieprasīt scenāriju, kadru plānu, montāžas paraugu vai koncepcijas izstrādi tieši šim uzdevumam kā piedāvājuma daļu. Portfolio, komandas aprakstu, metodiku un iepriekš uztaisītus darbus prasīt drīkst. Jaunu radošu darbu, kas sagatavots tieši šim iepirkumam, — nē.
Ja pasūtītājam idejas tomēr ir vajadzīgas salīdzināšanai, likums paredz citu ceļu: 8. panta otrā daļa ļauj rīkot metu konkursu, ja paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka. Tā ir atsevišķa procedūra ar savām prasībām, nevis papildu sadaļa parastā nolikumā.
Cik liels ir darbs — tik smags ir process
| Paredzamā līgumcena (pakalpojums) | Kas jādara |
|---|---|
| Mazāka par 10 000 euro | Publisko iepirkumu likumā noteiktās procedūras un 9. panta kārtība nav jāpiemēro |
| 10 000 euro vai vairāk, bet mazāk par 42 000 euro | Iepirkums 9. panta kārtībā: iepirkuma komisija, nolikums, paziņojums publikāciju vadības sistēmā, piedāvājumu termiņš ne īsāks par 10 darbdienām, brīva elektroniska piekļuve dokumentiem pircēja profilā |
| 42 000 euro vai vairāk | Likumā noteiktās iepirkuma procedūras (atklāts konkurss, slēgts konkurss, konkursa procedūra ar sarunām, konkursa dialogs, inovācijas partnerība, sarunu procedūra) |
Divi termiņi, kas 9. panta iepirkumā tieši ietekmē brīfa kvalitāti. Ja piegādātājs laikus prasa papildu informāciju par nolikuma prasībām, pasūtītājs to sniedz trīs darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā četras dienas pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām, un ievieto to pircēja profilā kopā ar uzdoto jautājumu. Un, ja nolikumā izdara grozījumus, paziņojums jāpublicē atkārtoti un piedāvājumu termiņš atkal nedrīkst būt īsāks par 10 darbdienām. Praksē tas nozīmē vienkāršu lietu: nepilnīgs brīfs iepirkumā izmaksā divas nedēļas, nevis vienu e-pastu.
Brīfa veidne, ko var kopēt
Viena lapa. Ja katrā rindā ir viens teikums, tas ir pietiekami.
| Sadaļa | Ieraksts |
|---|---|
| Uzņēmums un konteksts | Ko darām, kam pārdodam, kas jau ir uzfilmēts |
| Mērķis | Ko skatītājam pēc noskatīšanās vajag izdarīt |
| Auditorija | Kas skatās un kur viņš atrodas, kad skatās |
| Piegādes | Uzskaitījums: garums × skaits × malu attiecība katrai platformai |
| Valodas | Runas valoda, subtitru valodas, vai vajag ierunu |
| Filmēšana | Dienu skaits, objekti, adreses, datumu logs |
| Cilvēki kadrā | Darbinieki, klienti, aktieri — kas tieši |
| Tiesības | Izmantošanas veidi, teritorija, termiņš, apakšlicence |
| Mūzika | Producenta licencē vai zīmola sava |
| AI | Atļauts / aizliegts / atļauts ar nosacījumiem |
| Tehniskā piegāde | MP4 H.264, izšķirtspēja, kadru ātrums, BT.709, skaļums pēc EBU R 128 (īsformāts pēc R 128 s1), subtitri atsevišķā failā |
| Termiņi | Filmēšanas logs, pirmās versijas datums, publicēšanas datums |
| Apstiprināšana | Kas dod atsauksmes, kas apstiprina, cik atsauksmju kārtu iekļautas cenā |
| Budžets | Diapazons vai griesti |
Ja šī lapa ir aizpildīta, trīs piedāvājumi kļūst salīdzināmi, un atšķirība cenās sāk nozīmēt to, ko tai vajadzētu nozīmēt: atšķirīgu pieeju, nevis atšķirīgu uzminējumu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai brīfā jāraksta budžets? Vai tad cena nebūs tieši tāda, kāds budžets?
Diapazons nosaka apjomu, ne peļņu. Bez tā producents izvēlas apjomu pats, un salīdzināt atbildes vairs nevar: viens piedāvās vienu dienu, cits trīs. Ja budžetu nosaukt nevar, nosauc apjomu — dienu skaitu, versiju skaitu, objektu skaitu.
Cik gari jābūt brīfam?
Viena lapa. Pilnība pa laukiem ir svarīgāka par garumu. Publisko iepirkumu likuma 20. panta piektās daļas 1. punkts to formulē precīzi: prasības formulē tik precīzi, lai pretendents varētu konstatēt līguma priekšmetu, bet pasūtītājs varētu salīdzināt piedāvājumus.
Vai brīfā vajag rakstīt tehniskos parametrus, ja par tiem nekas nav zināms?
Jā, bet ne pašam tos izdomājot. Pietiek ar atsauci: augšupielādes kodējums pēc YouTube ieteiktajiem iestatījumiem, skaļums pēc EBU R 128, īsformāts pēc R 128 s1. Tas ir pārbaudāms pienākums producentam, nevis aptuvena vēlēšanās.
Ko nozīmē “−23 LUFS” un kāpēc tas manā brīfā būtu vajadzīgs?
Tas ir vidējais programmas skaļums, mērīts pēc ITU-R BS.1770 metodes. EBU R 128 nosaka mērķa līmeni −23,0 LUFS un maksimālo patieso pīķi ne augstāk par −1 dBTP ražošanas laikā. Vajadzīgs tāpēc, lai divi video vienā mājaslapā vai vienā prezentācijā neskanētu atšķirīgi skaļi.
Vai reklāmas klipam prasības ir citas nekā garam video?
Jā. EBU R 128 s1 īsformāta saturam — reklāmām un promo — papildus nosaka, ka maksimālais īstermiņa skaļums nedrīkst pārsniegt −18,0 LUFS, savukārt skaļuma diapazonam (LRA) maksimumu vai minimumu īsformātam nenosaka vispār, jo datu punktu ir par maz.
Vai iestāde iepirkumā var prasīt scenāriju kā piedāvājuma daļu?
Iepirkumā, ko veic Publisko iepirkumu likuma 9. panta kārtībā, nevar: 9. panta piektā daļa aizliedz pieprasīt, lai piedāvājumā tiek iekļauts konkrētajam iepirkumam sagatavots darbs, kas ir autortiesību objekts vai uzskatāms par daļēju pakalpojuma izpildi. Ja idejas vajag salīdzināt, likums paredz metu konkursu, ko drīkst rīkot, ja paredzamā līgumcena ir 10 000 euro vai lielāka.
Vai brīfā jāraksta par subtitriem, ja neviens tos nav prasījis?
Valsts un pašvaldību iepirkumos — praktiski jā. Ja iepirkuma rezultāti paredzēti lietošanai fiziskajām personām, 20. panta devītā daļa prasa specifikācijas sagatavot tā, lai nodrošinātu rezultātu piekļūstamību personām ar invaliditāti vai lai tiktu ņemti vērā universālā dizaina principi; neiekļaušana ir pienācīgi jāpamato.
Ko darīt, ja brīfs jāmaina pēc tam, kad piedāvājumi jau prasīti?
Privātā sarunā — pārrēķināt. Iepirkumā tas ir formāls process: pēc grozījumiem nolikumā paziņojums publikāciju vadības sistēmā jāpublicē atkārtoti un piedāvājumu iesniegšanas termiņš atkal nedrīkst būt īsāks par 10 darbdienām no atkārtotās publicēšanas dienas.
Saistītie raksti
- Video līgums ar producentu: ko ierakstīt un ko nekad neparakstīt
- Mūzika uzņēmuma video: licences, tarifi un kļūdas
- Pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas
- Video subtitri un piekļūstamība
- Korporatīvais video: 5 formāti, kas strādā B2B
- Satura audits 7 soļos
- Video iepirkums: kā uzrakstīt tehnisko specifikāciju
- AI satura politika uzņēmumam: paraugs un 8 sadaļas — kā nofiksēt AI lietošanas kārtību, lai tā būtu saistoša
- Metu konkurss video idejai: kad to rīkot un kā
- Kā izvēlēties video producentu Latvijā: 8 jautājumi un pārbaudes
- Reklāmas video noteikumi Latvijā: ko drīkst un ko nedrīkst
- Filmēšanas atļaujas Latvijā: ko tiešām vajag saskaņot
- Darba drošības instruktāža ar video: ko prasa MK noteikumi Nr. 749
- Uzņēmuma arhīvs jubilejas filmai: kam pieder vecās fotogrāfijas un videoieraksti
Avoti
- Publisko iepirkumu likums — 8., 9. un 20. pants (likumi.lv, spēkā esošā redakcija)
- Autortiesību likums — 41. un 45. pants (likumi.lv)
- Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums — 3. pants (likumi.lv)
- Ieteiktie YouTube augšupielādes kodējuma iestatījumi (YouTube palīdzība)
- EBU R 128 — Loudness Normalisation and Permitted Maximum Level of Audio Signals (5. redakcija, 2023. gada novembris)
- EBU R 128 s1 — Loudness Parameters for Short-form Content (2020)
- EBU R 128 s2 — Loudness in Streaming (2023)
- TikTok Auction In-Feed Ads specifications (atjaunināts 2026. gada jūnijā)
- Video producēšanas cenu ceļvedis Latvijā 2026: cik reāli maksā video
Raksta fakti pārbaudīti pirmavotos 2026. gada 24. septembrī. Raksts nav juridiska konsultācija.
Ja brīfs vēl nav uzrakstīts, to var uzrakstīt kopā. Sāc šeit — aizpildi pieteikumu, un atbildēs būs jautājumi tieši par tiem laukiem, kuru vēl nav.