Klients atsūta scenāriju: divi cilvēki pie galda sasit glāzes, balss aiz kadra saka “labākais Latvijā”, ekrāna apakšā parādās uzraksts “100% zaļš ražojums”, un beigās kāds piemin, ka produktu iesaka ārsti. Katrā no šiem četriem elementiem ir problēma, un par to atbild nevis operators, bet pasūtītājs.
Reklāmas video Latvijā regulē nevis viens, bet vismaz seši normatīvie akti, un divi no tiem ir mainījušies tieši 2026. gadā — viens 19. augustā, otrs 27. septembrī. Šis raksts ir par to, ko reklāmas video drīkst un ko nedrīkst pateikt, parādīt un noklusēt, ar precīzām atsaucēm uz pantiem, lai brīfa posmā varētu izsvītrot to, kas vēlāk izmaksātu soda naudu vai reklāmas atsaukumu.
Īsā atbilde
- Par reklāmas saturu atbild reklāmas devējs — pasūtītājs, ne producents (Reklāmas likuma 10. panta otrā daļa). Izplatītājam ir atsevišķa atbildība par to, ko viņš zināja vai viņam vajadzēja zināt.
- Katrs pārbaudāms apgalvojums jāspēj pierādīt. Ja pierādījumus noteiktā termiņā neiesniedz vai iesniedz nepilnīgi, uzraudzības iestāde ir tiesīga apgalvojumu uzskatīt par neprecīzu vai nepatiesu (15. panta otrā daļa).
- No 2026. gada 27. septembra “zaļie” apgalvojumi ir riskantākā vieta video. Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. panta saraksts izauga līdz 34 punktiem, un vispārināta vides norāde bez paskaidrojuma tajā pašā informācijas nesējā ir maldinoša jebkuros apstākļos.
- No 2026. gada 19. augusta kredītu drīkst reklamēt — ar obligātu brīdinājumu “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu” vismaz 10 % apjomā un gada procentu likmi visā reklāmas pārraides laikā (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.3 pants).
- Četras produktu grupas prasa obligātus uzrakstus, kas maina montāžu: alkohols, enerģijas dzērieni, bezrecepšu zāles un kredīts. Visos gadījumos vismaz 10 % no reklāmas apjoma, melni burti uz balta fona, reklāmas apakšdaļā.
- Sods par neatbilstošu reklāmu — līdz 14 000 EUR (Reklāmas likuma 20. panta pirmā daļa). Ja lietu skata pa Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, griesti ir 4 % no gada apgrozījuma.
- Reklāmu var aizliegt pat pirms izplatīšanas, ja tā ir paredzama (15. panta astotā daļa). Atsaukuma izmaksas sedz lēmuma adresāts (16. panta otrā daļa).
Kas juridiski ir “reklāma” un kurš par to atbild
Reklāmas likuma 1. pants definē reklāmu plašāk, nekā lielākā daļa uzņēmumu domā: tas ir “ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.
Tas nozīmē, ka reklāma ir arī uzņēmuma video mājaslapā, Reel par jauno produktu, video prezentācija izstādē un darbinieka uzņemts telefona video, ja tā nolūks ir veicināt pieprasījumu. Formāts, budžets un tas, vai par izvietošanu ir samaksāts, definīciju nemaina.
Likums sadala trīs lomas, un tās nav vienlīdz atbildīgas.
| Loma | Kas tas praksē ir | Par ko atbild |
|---|---|---|
| Reklāmas devējs (10. pants) | Uzņēmums, kas pasūta video savā interesē | Par reklāmas saturu. Drīkst pasūtīt un izplatīt tikai tādu reklāmu, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem (10. panta trešā daļa) |
| Reklāmas izgatavotājs (11. pants) | Producents, studija, montētājs, arī tas, kas adaptē ārzemju reklāmu Latvijai | Drīkst paust radošās ieceres jebkurā formā, ja reklāma atbilst likumam un līgumam. Atbildība par saturu likumā izgatavotājam nav noteikta |
| Reklāmas izplatītājs (12. pants) | Mediju kanāls, platforma, vietne, arī pats uzņēmums, publicējot savā kontā | Jānodala reklāma no cita veida informācijas. Aizliegts izplatīt reklāmu, par kuras neatbilstību “viņš zina vai viņam vajadzēja zināt” |
No tā izriet viena praktiska secība: producents nav tas, kas izvērtē klienta apgalvojumus, bet klientam par to jāzina laikus. Juridiskā pārbaude ir brīfa, nevis montāžas posma darbs — par to, ko brīfā vajag pajautāt, ir atsevišķs raksts par video brīfu.
Viena nianse, ko bieži nepamana: Reklāmas likuma 2.1 panta pirmā daļa nosaka, ka šo likumu piemēro tikai tad, “ja uz attiecīgo gadījumu nav attiecināms Negodīgas komercprakses aizlieguma likums”. Reklāma patērētājiem parasti ir komercprakse — tāpēc B2C video pirmais likums ir Negodīgas komercprakses aizlieguma likums ar tā krietni augstākajiem sodiem, un Reklāmas likums nāk otrs. Reklāmas likuma 8. un 9. pantu piemēro, ja reklāma adresēta tikai saimnieciskās vai profesionālās darbības veicējiem (2.1 panta otrā daļa).
Septiņi aizliegumi, kas attiecas uz katru reklāmas video
Reklāmas likuma 3. un 4. pants darbojas neatkarīgi no nozares, produkta un kanāla. 3. panta pirmā daļa prasa, lai reklāma būtu “likumīga, patiesa un objektīva” un veidota “saskaņā ar godprātīgu reklāmas praksi”; otrā daļa atļauj iekļaut tikai tādus paziņojumus vai vizuālos attēlus, “kas nepārkāpj ētikas, humānisma, morāles, tikumības un pieklājības normas”.
4. pants ir konkrētāks, un tieši šie punkti visbiežāk nogāž radošas idejas.
| Aizliegums (4. panta otrā daļa) | Ko tas nozīmē video scenārijā |
|---|---|
| 2) izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi | Scenārijs “kas notiks, ja jums nav mūsu apdrošināšanas” ar draudīgiem kadriem ir uz robežas |
| 3) izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu | Sarežģītu pakalpojumu reklāma, kurā apzināti neizskaidro būtisko |
| 4) attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas | Garāmgājēji kadrā, kaimiņu māja fonā, darbinieks, kas piekritis filmēšanai bet ne reklāmai |
| 5) nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu, preces vai preču zīmes | “Konkurents to dara slikti” pat kā joks |
| 6) izmantot citas personas vārdu, nosaukumu vai citādu identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez piekrišanas | Sveša zīmola logo, iepakojums vai automašīnas emblēma kadrā |
| 7) atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu, skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas | “Uztaisīsim tāpat kā tā slavenā reklāma” — atsevišķs aizliegums, kas nav autortiesību jautājums |
| 1) paust diskrimināciju rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, pārliecības, izcelsmes, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ | Arī humors, kas balstīts stereotipā |
Papildus 4. panta pirmā daļa aizliedz vardarbības un kara propagandu. Un 4. panta trešā daļa ir svarīga izņēmuma norma: 6. un 7. punkta aizliegumi neattiecas uz salīdzinošo reklāmu, ja ir ievēroti 9. panta nosacījumi — tas ir vienīgais likumīgais ceļš, kā video pieminēt konkurenta zīmolu.
Piekrišana kadrā: kāpēc “atļāva filmēt” nav tas pats, kas “atļāva reklāmā”
4. panta otrās daļas 4. punkts ir stingrāks par datu aizsardzības regulējumu: tas prasa personas piekrišanu attēlošanai reklāmā bez izņēmumiem par leģitīmām interesēm. Tas darbojas paralēli Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, kas pasākumu filmēšanā pieļauj citu tiesisko pamatu — par to atsevišķi rakstā par pasākuma video saskaņojumiem.
Praktiski tas nozīmē trīs lietas. Pirmkārt, ja materiāls uzņemts kā reportāža un vēlāk tiek pārmontēts reklāmā, vecās piekrišanas parasti nesedz jauno mērķi. Otrkārt, punkts aptver arī personas īpašumu — atpazīstamu māju, automašīnu ar numuru, privātu interjeru. Treškārt, piekrišana vajadzīga arī amatpersonai, un amats no tās neatbrīvo, jo pants tieši saka “kā privātpersonu vai kā amatpersonu”.
Ja video kaut ko apgalvo: maldinoša reklāma un pierādīšanas slogs
Reklāmas likuma 8. pants definē maldinošu reklāmu kā tādu, kura “jebkādā veidā, ieskaitot tās pasniegšanas veidu, tieši vai netieši maldina vai varētu maldināt” un kura tāpēc varētu ietekmēt personas ekonomisko rīcību vai kaitēt konkurentam. Vārdi “pasniegšanas veids” video kontekstā ir svarīgākie: maldināt var montāža, kadra izvēle, ātrums, mūzika un tas, kas palicis ārpus kadra, nevis tikai teksts.
8. panta trešā daļa uzskaita, kas tiek vērtēts. Video ražošanā to var lasīt kā kontrolsarakstu.
| 8. panta trešās daļas punkts | Tipiskā kļūda video | Kas jāsagatavo pirms uzņemšanas |
|---|---|---|
| 1) īpašības, darbība, saturs, ražošanas metode, lietošana, daudzums, ietekme uz vidi vai cilvēka veselību, ģeogrāfiskā izcelsme, testēšanas rezultāti | “Ražots Latvijā”, “roku darbs”, “nofilmēts bez AI”, “klīniski pārbaudīts” | Dokuments, kas šo tieši apstiprina — ne mārketinga prezentācija |
| 2) cena vai cenas aprēķināšanas veids un piegādes nosacījumi | “No 9,99” bez norādes, kas šajā cenā ietilpst | Cenrādis ar datumu un paskaidrojums, uz ko attiecas “no” |
| 3) reklāmas devējs, tā identitāte, labās īpašības, kvalifikācija, īpašumtiesības vai apbalvojumi | “Nozares līderis”, “vairākkārt apbalvoti”, “20 gadu pieredze” | Balvas nosaukums, gads, piešķīrējs; reģistra izziņa par dibināšanas gadu |
Pierādīšanas mehānisms ir nesimetrisks un tieši tāpēc bīstams. 15. panta pirmā daļa dod uzraudzības iestādei tiesības pieprasīt “informāciju, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī mutvārdu paskaidrojumus par reklāmā sniegto paziņojumu (apgalvojumu) patiesumu, precizitāti vai atbilstību” un noteikt termiņu. 15. panta otrā daļa: ja termiņā neiesniedz vai iesniedz nepilnīgi, iestāde ir tiesīga uzskatīt apgalvojumu par neprecīzu vai nepatiesu. Iestādei nav jāpierāda, ka apgalvojums ir nepatiess — pietiek, ka uzņēmums nepierāda pretējo.
Tas pats princips darbojas arī apgalvojumam “nofilmēts bez mākslīgā intelekta”, kas 2026. gadā kļuvis par pārdošanas argumentu. Tas ir apgalvojums par ražošanas metodi 8. panta trešās daļas 1. punkta izpratnē, un tam ir vajadzīgs pierādījums — par to, kā to praktiski nodrošināt, ir raksts par pierādāmi īstu saturu un Content Credentials.
Kad video drīkst pieminēt konkurentu: salīdzinošā reklāma
Salīdzinoša reklāma ir jebkura reklāma, kurā izmantots salīdzinājums, kas tieši vai netieši norāda uz konkurentu vai tā precēm (9. panta pirmā daļa). “Netieši” nozīmē, ka atpazīstams iepakojums ar aizklātu logo vai pārfrāzēts konkurenta sauklis jau ir salīdzinoša reklāma.
Tā ir atļauta, bet tikai tad, ja izpildīti visi astoņi 9. panta trešās daļas nosacījumi. Viena neizpilde padara visu salīdzinājumu par pārkāpumu.
| Nosacījums | Ko tas nozīmē praksē |
|---|---|
| 1) nav maldinoša 8. panta izpratnē | Salīdzinājums izturēts arī pret pierādīšanas pienākumu |
| 2) salīdzina preces vienām un tām pašām vajadzībām vai mērķiem | Nevar salīdzināt pamatpakalpojumu ar konkurenta premium piedāvājumu |
| 3) objektīvi salīdzina vienu vai vairākas materiālas, saistītas, pārbaudāmas un raksturīgas pazīmes, kas var ietvert arī cenu | “Ērtāks” un “labāks” nav pārbaudāmas pazīmes; “par 30 % ātrāks pie tādas pašas slodzes” ir |
| 4) nerada neskaidrības par reklāmas devēju, konkurentu, preču zīmēm vai nosaukumiem | Skatītājam nedrīkst rasties šaubas, kura zīmola reklāma tā ir |
| 5) neceļ neslavu un nenomelno konkurenta zīmes, preces, darbības vai apstākļus | Ironisks tonis pret konkurentu ir riskantākais elements |
| 6) negodīgi neizmanto konkurenta nosaukuma, preču zīmes vai izcelsmes norādes reputāciju | Nedrīkst “pieskrūvēties” pie sveša zīmola pazīstamības |
| 7) neuzrāda preces kā imitāciju vai kopiju precei ar aizsargātu preču zīmi | Aizliegts formāts “tas pats, tikai lētāk” |
| 8) precēm ar izcelsmes norādi salīdzina ar tādu pašu izcelsmes norādi | Attiecas uz aizsargātiem nosaukumiem |
Un 9. panta otrā daļa pasaka galveno: salīdzinājumu veido “atbilstoši godīgas konkurences principiem, izmantojot faktus, kurus var pierādīt“. Tas nozīmē, ka salīdzinošas reklāmas scenārijs sākas ar mērījumu vai pētījumu, nevis ar ideju.
Jaunums no 2026. gada 27. septembra: “zaļie” apgalvojumi video
Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11. pants uzskaita komercpraksi, kas ir maldinoša jebkuros apstākļos — proti, bez vērtēšanas, vai patērētājs tiešām tika maldināts. Ar 2025. gada 30. aprīļa likumu, kas stājās spēkā 2026. gada 27. septembrī, saraksts pieauga līdz 34 punktiem, un vairāki jaunie punkti attiecas tieši uz vides apgalvojumiem.
| 11. panta punkts | Aizliegtais apgalvojums | Kā tas izskatās video |
|---|---|---|
| 4.1 | Vispārināta vides norāde, nespējot pierādīt ar to saistītu atzītu izcilu vides sniegumu | “Videi draudzīgs”, “zaļš”, “dabai saudzīgs” bez paskaidrojuma |
| 4.2 | Vides norāde par visu preci vai uzņēmumu, ja tā attiecas tikai uz vienu iezīmi | Pārstrādāts iepakojums, bet reklāmā skan “ilgtspējīgs produkts” |
| 4.3 | Norāde par neitrālu, samazinātu vai pozitīvu ietekmi uz vidi, pamatojoties uz emisiju kompensēšanu | “CO2 neitrāls” uz oglekļa kredītu pamata |
| 10.1 | Kā īpašu piedāvājuma iezīmi norāda prasības, kas ES tirgū jau ir obligātas visām attiecīgajām precēm | “Bez kaitīgām vielām”, ja tās jebkurā gadījumā ir aizliegtas |
Video ražošanai kritiskākā ir likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta definīcija. Vispārināta vides norāde ir norāde, kas sniegta “rakstveidā vai mutvārdos, tostarp audiovizuālajos medijos“, ja tā nav ietverta ilgtspējas marķējumā un ja “konkrētās norādes apraksts nav skaidri un pamanāmi sniegts tajā pašā informācijas nesējā“.
Praktiski: ja 20 sekunžu reklāmā skan vārds “zaļš”, paskaidrojumam jābūt tajā pašā video — ne mājaslapā, ne aprakstā zem posta, ne QR kodā. Tas maina montāžu: paskaidrojošajam tekstam vajag savu ekrāna laiku un salasāmu izmēru. Un 1. panta pirmās daļas 5. punkts precizē, ka vides norāde var būt arī “ilustrēta, grafiska vai simboliska” — lapiņas, zaļa krāsu palete un zemeslodes ikona ir norāde tikpat lielā mērā kā izrunāts vārds.
Ja apgalvojums balstās uz ilgtspējas marķējumu, tam jānāk no sertifikācijas shēmas, kas atbilst likuma 1. panta pirmās daļas 8. punkta četriem kritērijiem, un “atzīts izcils vides sniegums” ir definēts kā atbilstība ES ekomarķējuma regulai (EK) Nr. 66/2010 vai standartam LVS EN ISO 14024:2021 (1. panta pirmās daļas 9. punkts). Uzņēmuma paša izdomāta emblēma tam neatbilst.
Atsauksmes, influenceri un “īsti cilvēki” kadrā
Divi 11. panta punkti attiecas uz atsauksmēm, un abi ir aizliegumi jebkuros apstākļos:
- 26. punkts — apgalvot, ka atsauksmes snieguši patērētāji, kuri faktiski lietojuši vai iegādājušies preci, “neveicot pamatotus un samērīgus pasākumus, lai pārbaudītu, ka tās snieguši šādi patērētāji”. Pienākums ir pārbaudīt, ne tikai neviltot.
- 27. punkts — sniegt nepatiesas atsauksmes vai ieteikumus, algot citu personu to darīt, kā arī sagrozīt patērētāju atsauksmes. Sagrozīšana ietver montāžu, kas no kritiskas atsauksmes atstāj tikai pozitīvo fragmentu.
Tas nozīmē, ka aktieris, kurš spēlē apmierinātu klientu, nav aizliegts — aizliegts ir radīt iespaidu, ka tā ir īsta klienta atsauksme. Ja video ir inscenēts, tas jābūt skatītājam saprotams. Tas pats attiecas uz AI ģenerētu UGC reklāmu, kur “klients” vispār nav eksistējis.
Blakus tam 11. panta 22. punkts aizliedz “sniegt nepatiesu informāciju vai radīt nepatiesu priekšstatu par to, ka rīkojas ar savu saimniecisko vai profesionālo darbību nesaistītā nolūkā, vai pašam uzdoties par patērētāju”. 11. punkts aizliedz izmantot apmaksātu redakcionālo saturu (reklāmrakstu), “to skaidri saturiski, ar attēliem vai skaņu nenorādot patērētājam identificējamā veidā” — tieši šis punkts attiecas uz apmaksātu video, kas izskatās pēc neatkarīga apskata.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs satura veidotājiem norāda konkrētas pieņemamas atzīmes — #reklāma, #apmaksāts, #sponsorēts, #paidpartnership, #apmaksātasadarbība — un skaidro, ka “viena pati norāde uz uzņēmuma nosaukumu bez papildu atzīmes/tēmtura par tā komerciālo saturu nav uzskatāma par pietiekoši un atbilstošā veidā sniegtu informāciju”. Arī platformas iebūvētā “apmaksātas sadarbības” funkcija pati par sevi nav pietiekama, un norāde vajadzīga arī tad, ja sadarbības līguma nav un produkts saņemts kā dāvana. Video saturam PTAC norāda tiešā tekstā: “Arī pie video satura reklāmas ir jābūt sniegtai attiecīgai norādei par tās komerciālo raksturu.”
Ja saturs ir AI ģenerēts, virsū nāk vēl viens marķēšanas pienākums, kas nav no patērētāju tiesību puses, bet no ES Mākslīgā intelekta akta 50. panta — tas ir aprakstīts stūrakmens rakstā par AI satura marķēšanu. Abi pienākumi ir patstāvīgi: izpildīt vienu nenozīmē izpildīt otru.
Četri obligātie uzraksti, kas maina montāžu
Šī ir tā daļa, kuru visbiežāk atklāj par vēlu — kad video ir samontēts un izrādās, ka desmitajai daļai ekrāna jābūt aizņemtai ar baltu joslu. Visos četros gadījumos prasība ir formulēta gandrīz identiski, un visos četros tā ir par apjomu, ne par ilgumu.
| Produkts | Obligātais saturs | Apjoms un noformējums | Norma |
|---|---|---|---|
| Alkoholiskie dzērieni | Brīdinājums par alkohola negatīvo ietekmi un informācija par aizliegumu pārdot nepilngadīgajiem | Vismaz 10 % no reklāmas apjoma; reklāmas apakšējā daļā, melni burti uz balta fona, burtu izmērs — lielākā tehniski iespējamā daļa no laukuma | Alkoholisko dzērienu aprites likuma 10. panta pirmā un trešā daļa |
| Enerģijas dzērieni | Brīdinājums par pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi | Tas pats: 10 %, apakšdaļā, melni burti uz balta fona | Enerģijas dzērienu aprites likuma 4. panta pirmā un otrā daļa |
| Bezrecepšu zāles | “Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai” + zāļu nosaukums, informācija pareizai lietošanai, aicinājums izlasīt instrukciju un konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, reklāmas devējs | Brīdinājums ne mazāk kā 10 % no vizuālā apjoma. Videoreklāmās brīdinājums tiek saglabāts visu reklāmas laiku, audioreklāmās — izteikts teksta nobeigumā | MK noteikumu Nr. 378 16. punkts, jo īpaši 16.5. |
| Patērētāju kredīts | “Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu” | Vismaz 10 % no reklāmas apjoma; vizuālajās un audiovizuālajās reklāmās apakšdaļā, melni burti uz balta fona | Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.3 panta trešā daļa |
Divas sekas produkcijai. Pirmkārt, 10 % no apjoma vertikālā 9:16 formātā ir pavisam cita josla nekā 16:9 — vienu un to pašu reklāmu nevar tikai pārkadrēt. Otrkārt, zāļu videoreklāmā brīdinājums ir visu reklāmas laiku, tātad tas nav beigu kartīte, bet pastāvīgs slānis, ap kuru jāplāno kompozīcija jau uzņemšanas laikā.
Alkohols: ko nedrīkst parādīt pat citu produktu reklāmā
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 11. panta pirmā daļa aizliedz alkohola reklāmā septiņas lietas, un pirmā no tām ir vienkārša: aizliegts attēlot personas lietojam alkoholiskos dzērienus. Pārējās — Latvijas valsts simbolika, apgalvojumi par ārstniecisku iedarbību, saistīšana ar sportu vai transportlīdzekļa vadīšanu, apgalvojumi par stimulējošu vai nomierinošu ietekmi vai personisko problēmu risināšanu, atturības negatīvs atspoguļojums un iespaids par panākumiem sociālajā vai seksuālajā jomā.
Detaļa, kuru palaiž garām visbiežāk: 11. panta ceturtā daļa attiecina pirmās daļas 1. un 4. punkta aizliegumus arī uz citu preču un pakalpojumu reklāmu, ja vien to mērķis nav negatīvi attēlot alkohola lietošanu. Tas nozīmē, ka restorāna, viesnīcas, pasākuma vai jebkura cita zīmola reklāmas video nedrīkst rādīt cilvēku, kas dzer alkoholu, un nedrīkst sasaistīt alkoholu ar automašīnas vadīšanu — arī tad, ja alkohols nav reklāmas priekšmets. Glāze vīna kadrā “atmosfēras dēļ” ir tieši šis gadījums.
No 2025. gada 1. augusta 11. panta piektā daļa aizliedz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu tīmekļvietnēs un tiešsaistē, presē, drukātos reklāmas izdevumos, kinoteātros, pa pastu un e-pastu, kā arī mazumtirdzniecības vietās. Izņēmums (sestā daļa) ir ražošanas vietas un ražotāju telpas.
Tabaka un elektroniskās smēķēšanas ierīces: praktiski pilnīgs aizliegums
Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 9. panta pirmā daļa atļauj reklāmu tikai izdevumos, kas paredzēti attiecīgās nozares komersantiem, un izdevumos, kas izdoti ārpus ES un EEZ un nav paredzēti ES tirgum. Praksē tas nozīmē, ka reklāmas video šiem produktiem Latvijas tirgum nav.
9. panta ceturtās daļas 1. punkts atsevišķi aizliedz reklāmā attēlot personas smēķējam un lietojam tabakas aizstājējproduktus un bezdūmu tabakas izstrādājumus. Atšķirībā no alkohola šis aizliegums nav ierobežots ar tabakas reklāmu — smēķējošs varonis jebkura zīmola reklāmas video ir problēma.
Bērni: divi atsevišķi režīmi
Reklāmas likuma 5. pants nošķir reklāmu, kas veidota ar bērnu piedalīšanos, un reklāmu, kas bērniem paredzēta — prasības attiecas uz abām. Aizliegts izmantot bērnu dabisko paļāvību vai pieredzes trūkumu (otrā daļa) un izmantot bērnus alkoholisko dzērienu, enerģijas dzērienu un tabakas izstrādājumu vai smēķēšanas ierīču reklāmā, kā arī adresēt šādu reklāmu bērniem (trešā daļa).
Bērniem paredzētā reklāmā 5. panta ceturtā daļa papildus aizliedz apgalvojumus vai vizuālu un skaņas informāciju, kas var nodarīt morālu vai fizisku kaitējumu vai radīt mazvērtības sajūtu; mudinājumu uz agresivitāti, vardarbību vai seksuālām darbībām un vecāku, ģimenes, aizbildņu un pedagogu autoritātes diskreditēšanu; uzsvaru uz to, ka prece rada pārākumu pār vienaudžiem vai ka tās trūkums rada pretējo; nepārprotamu norādi, ka preci var iegādāties jebkura ģimene neatkarīgi no budžeta; un bērnu attēlošanu bīstamās situācijās.
Jaunums no 2026. gada 19. augusta: kredītu reklāma
Ar 2026. gada 23. jūlija likumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā parādījās jauns 8.3 pants “Prasības attiecībā uz kreditēšanas pakalpojumu reklāmu”, spēkā no 19. augusta. Pieeja mainījās no aizlieguma uz saturisku regulējumu, taču prasības ir detalizētas un video formātam neērtas.
8.3 panta otrā daļa aizliedz “veicināt bezatbildīgu aizņemšanos” un uzskaita septiņus gadījumus, kas par tādiem uzskatāmi jebkurā gadījumā: aicinājums ņemt kredītu nepārdomāti vai neizvērtējot nepieciešamību; aicinājums to darīt neatkarīgi no sava finansiālā stāvokļa; iespaids, ka kredīta ņemšana nav saistīta ar risku; iespaids, ka kredīts ir piemērotākais finansiālo problēmu risinājums; papildu preču, pakalpojumu vai priekšrocību piedāvāšana, kas nav tieši saistītas ar kredīta izmantošanu; nepatiess iespaids, ka kredīts palielina finanšu resursus, aizstāj uzkrājumus vai var paaugstināt dzīves līmeni; un uzsvars uz to, cik viegli vai ātri kredītu var saņemt.
Turklāt aizliegts informēt par iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi, par patēriņa kredītu ar atmaksas termiņu līdz 30 dienām un par iespēju pagarināt atmaksas termiņu.
Ja reklāmā parādās procentu likme vai cita skaitliska informācija par izmaksām, ceturtā daļa prasa ar uzskatāma piemēra palīdzību “skaidri salasāmā vai skaidri sadzirdamā, lakoniskā un viegli uztveramā veidā” norādīt aizņēmuma likmi ar maksām, kredīta kopējo summu, gada procentu likmi, līguma termiņu, preces cenu un sākotnējo iemaksu, kopējo maksājamo summu un obligātos papildu pakalpojumus. Video ražošanai kritiskā rindkopa ir par gada procentu likmi: “Audiovizuālajās reklāmās šo informāciju norāda visā reklāmas pārraides laikā.”
Un 8.3 panta devītā daļa tieši pasaka, ka šā panta izpratnē par elektronisko informācijas nesēju uzskatāma arī “elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programma un audiovizuāls pakalpojums pēc pieprasījuma” — tātad arī straumēšanas pakalpojums.
Ja video iet televīzijā, radio vai straumēšanā
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 35. pants pievieno prasības, kas parastajā tīmekļa reklāmā neparādās, bet kas nosaka, kā video vispār jāsamontē.
| Prasība | Norma | Ko tas nozīmē produkcijā |
|---|---|---|
| Tikai patiesas atsauksmes vai apstiprinājumi | 35. panta sestā daļa | Tas pats pienākums kā komercprakses likumā, bet patstāvīgs |
| Aizliegti tehniskie līdzekļi vai paņēmieni, kas var ietekmēt zemapziņu | 35. panta septītā daļa | Atsevišķi kadri zem uztveres sliekšņa, slēptie audio slāņi |
| Vidējā skaņa nedrīkst būt skaļāka par vidējo skaņu triju minūšu intervālā pirms reklāmas | 35. panta astotā daļa | Reklāmu nevar “uzspiest” skaļāk par raidījumu; skaļuma normalizācija jāplāno miksā |
| Slēpti audio vai audiovizuāli komerciāli paziņojumi aizliegti | 35. panta devītā daļa | Reklāma, kas izskatās pēc raidījuma vai sižeta |
| Sākumā un beigās ar vizuāliem vai akustiskiem līdzekļiem atdalīts no pārējās programmas | 35. panta divpadsmitā daļa | Reklāmai jābūt “uzreiz atpazīstamai un viegli identificējamai” |
| Nedrīkst izmantot ziņu un sabiedriski nozīmīgu raidījumu vadītāju tēlus un balss materiālu | 35. panta otrās daļas 2. punkts | Pazīstama ziņu vadītāja balss aiz kadra nav variants |
Alkohola pusē 36. panta pirmā daļa ir vēl stingrāka par vispārējo regulējumu: audiovizuālajos komerciālajos paziņojumos atļauta tikai alus un vīna reklāma, pārējo alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta. Kopš 2025. gada 1. augusta 36. panta otrās daļas 7. punkts aizliedz arī alkohola cenu vai atlaižu reklāmu.
Zāļu pusē 37. panta otrā daļa aizliedz audio un audiovizuālus komerciālus paziņojumus par recepšu zālēm un ārstniecību pēc ārsta norādījuma, bet 45. panta trešā daļa aizliedz tās izvietot arī kā produktus raidījumos. Produktu izvietošana (45. panta pirmā daļa) vispār aizliegta ziņu, aktuālo notikumu, patērētāju tiesību aizsardzības, reliģiskajos un bērnu auditorijai paredzētajos raidījumos, bet, kur tā ir atļauta, produkts “nav pārmērīgi izcelts” un skatītāji par to skaidri jāinformē raidījuma sākumā, beigās un pēc katras reklāmas pauzes (45. panta otrās daļas 3. un 4. punkts).
Video koplietošanas platformām — YouTube, TikTok un līdzīgajām — likuma 23.6 panta otrā daļa attiecina daļu no šīm pašām normām, tostarp 35. panta septīto un devīto daļu (zemapziņa un slēptie paziņojumi), 36. panta otro daļu (alkohols), 37. panta otro daļu (recepšu zāles) un visu 38. pantu par nepilngadīgajiem.
Valoda: kad latviešu tekstam jābūt lielākam
Valsts valodas likuma 21. panta ceturtā daļa nosaka, ka uzrakstos, afišās, plakātos, paziņojumos “vai citos ziņojumos” ietvertā informācija, ja tā skar likumīgas sabiedriskās intereses un paredzēta sabiedrības informēšanai sabiedrībai pieejamās vietās, sniedzama valsts valodā. Septītā daļa pievieno noteikumu, kas tieši ietekmē grafiku: “Ja līdztekus valsts valodai informācijā lietota arī svešvaloda, tekstam valsts valodā ierādāma galvenā vieta, un formas vai satura ziņā tas nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par tekstu svešvalodā.”
Ministru kabineta noteikumu Nr. 130 4. punkts to attiecina uz privātpersonām: publiski sniedzot informāciju, kas saistīta ar sabiedrības likumīgajām interesēm, to sniedz valsts valodā vai līdztekus valsts valodai arī svešvalodā. Praktiski tas nozīmē, ka divvalodu reklāmas video, kurā angļu virsraksts ir liels un latviskais tulkojums mazs, ir nepareizi salikts — un ka daudzvalodu kampaņai latviešu versija jāplāno kā pilnvērtīgs grafikas variants, ne kā subtitri.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 28. panta trešā daļa atsevišķi prasa demonstrējamās filmas ieskaņot, dublēt vai subtitrēt valsts valodā tādā kvalitātē, kas nodrošina “pietiekami precīzu oriģinālvalodas teksta izpratni”. Par subtitru tehnisko pusi ir atsevišķs raksts par video subtitriem un piekļūstamību.
Kas notiek, ja reklāma neatbilst
Reklāmas likuma 13. pants sadala uzraudzību starp iestādēm pēc kompetences: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, zāļu reklāmā — Veselības inspekcija, veterināro zāļu reklāmā speciālistiem — Pārtikas un veterinārais dienests. Tas nozīmē, ka viena reklāmas video dēļ var atsaukties vairākas iestādes, un lietu var ierosināt arī pēc jebkuras personas iesnieguma (14. panta pirmās daļas 1. punkts).
15. panta trešā daļa dod iestādei “mīkstos” instrumentus — ierosinājumu novērst pārkāpumu, rakstveida apņemšanos vai lietas izbeigšanu ar aicinājumu. Rakstveida apņemšanās nav bezmaksas izeja: to parakstot, reklāmas devējs atzīst, ka ir izdarījis konstatēto pārkāpumu (15. panta 3.3 daļa), un termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus, ja vien ilgāku nepamato pasākumu raksturs.
Ja tas nelīdz, 15. panta ceturtā daļa ļauj pieņemt vienu vai vairākus lēmumus, ar kuriem:
| Lēmums | Praktiskās sekas video pasūtītājam |
|---|---|
| 1) uzdod sniegt papildu informāciju reklāmā vai marķējumā | Jāpārmontē un jāizvieto no jauna |
| 2) pieprasa izslēgt no reklāmas atsevišķus elementus — “informāciju, vizuālos attēlus, skaņu vai citus speciālos efektus“ | Var prasīt pāruzņemšanu, ne tikai pārmontāžu |
| 3) aizliedz izplatīt reklāmu | Var tikt pieņemts arī tad, ja reklāma vēl nav izplatīta, bet izplatīšana ir paredzama (astotā daļa) |
| 4) pieprasa atsaukt reklāmu | Atsaukums izplatāms tajā pašā medijā; saturu, apjomu un veidu nosaka iestāde, izmaksas sedz adresāts (16. pants) |
| 5) uzliek soda naudu | Līdz 14 000 EUR (20. panta pirmā daļa); par reklāmas nenodalīšanu un reklāmas devēja datu neprasīšanu — līdz 1400 EUR (otrā daļa) |
| 6) uzdod izbeigt pārkāpumu noteiktā termiņā | Par nepildīšanu piespiedu nauda vienā reizē līdz 2800 EUR (20. panta piektā daļa) |
Papildus 17.1 pants ļauj aizliegt reklāmu kā pagaidu noregulējumu, ja ir pamats uzskatīt, ka tā var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu; pārsūdzēšana lēmuma darbību neaptur, un pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā 14 dienu laikā. Lēmumu par neatbilstošu reklāmu iestāde pieņem sešu mēnešu laikā no lietas ierosināšanas, ar iespēju pagarināt līdz diviem gadiem (15. panta desmitā daļa) — tas nozīmē, ka kampaņa var būt sen beigusies, bet lieta joprojām atvērta.
Un galvenais mēroga jautājums: ja reklāma ir komercprakse pret patērētājiem, lietu skata pa Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu, kur 15.2 panta soda nauda ir līdz 4 % no gada apgrozījuma, bet pārkāpumam tikai Latvijā — ne vairāk kā 300 000 EUR. Neatkarīgi no tā, persona, kurai reklāma nodarījusi kaitējumu, var celt prasību tiesā (18.1 pants), un 17. panta otrā daļa ļauj tiesai pati konstatēt 3. panta pirmās daļas, 4. panta otrās daļas 4.–7. punkta, 8. un 9. panta pārkāpumus.
Ko ierakstīt līgumā ar producentu
Tā kā par saturu atbild reklāmas devējs, bet faktu pārbaudi fiziski veic tas, kas raksta scenāriju, atbildības sadalījums ir jāpieraksta. Praktisks minimums:
- Apgalvojumu saraksts un to pierādījumi. Pasūtītājs pievieno pielikumu ar katru pārbaudāmo apgalvojumu un dokumentu, kas to apstiprina. Producents apņemas neievietot apgalvojumus, kas sarakstā nav.
- Piekrišanas. Kas iegūst 4. panta otrās daļas 4. punkta piekrišanas no cilvēkiem kadrā, un vai tās sedz reklāmas izmantošanu, ne tikai filmēšanu.
- Obligātie uzraksti. Ja produkts ir no četrām reglamentētajām grupām, brīdinājuma laukums un proporcija jāfiksē tehniskajā specifikācijā, ne beigu saskaņojumā.
- Versijas un formāti. Kurš atbild, ka 10 % josla saglabājas arī vertikālajā un kvadrātiskajā pārkadrējumā.
- Pārmontāžas cena. Kas notiek un cik maksā, ja uzraudzības iestāde pieprasa izslēgt elementu — šis ir tas pats risks, kas jebkurā izmaiņu pasūtījumā.
Pārējie līguma punkti — tiesību apjoms, teritorija, termiņš, autoratlīdzība — ir aprakstīti rakstā par video līgumu ar producentu. Ja reklāmā tiek izmantots mākslīgais intelekts, virsū nāk arī marķēšanas pienākumi, kas aprakstīti rakstā par AI reklāmas video Latvijā.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai uzņēmuma video mājaslapā ir “reklāma” likuma izpratnē?
Ja tā nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu, tad jā — Reklāmas likuma 1. pants neprasa nedz apmaksātu izvietošanu, nedz noteiktu formātu. Tīri informatīvs video par uzņēmuma vēsturi bez piedāvājuma elementa var arī nebūt reklāma, bet robeža ir plūstoša.
Kas atbild, ja producents pats izdomāja apgalvojumu, kurš izrādījās nepatiess?
Pret uzraudzības iestādi par saturu atbild reklāmas devējs (10. panta otrā daļa). Producenta atbildība ir līgumiska — tāpēc apgalvojumu saraksts un tā apstiprinājums pasūtītāja pusē ir vērtīgāks par jebkuru atrunu.
Vai drīkst rādīt konkurenta produktu kadrā?
Bez piekrišanas — nē, jo 4. panta otrās daļas 6. punkts aizliedz izmantot citas personas nosaukumu vai preču zīmi. Izņēmums ir salīdzinoša reklāma, kas atbilst visiem astoņiem 9. panta trešās daļas nosacījumiem.
Vai “zaļš” un “dabai draudzīgs” tagad ir aizliegti vārdi?
Nav aizliegti, bet no 2026. gada 27. septembra vispārināta vides norāde bez paskaidrojuma tajā pašā informācijas nesējā ir maldinoša jebkuros apstākļos (11. panta 4.1 punkts). Ja paskaidrojums ir video iekšienē un apgalvojums ir pierādāms, to lietot var.
Cik lielam jābūt brīdinājumam vertikālā video?
Likums nosaka daļu no reklāmas apjoma, ne pikseļus: vismaz 10 % un tāds burtu izmērs, lai uzraksts aizņemtu lielāko tehniski iespējamo daļu no tekstam paredzētā laukuma. 9:16 formātā tas ir cits augstums nekā 16:9, tāpēc katram formātam josla jārēķina atsevišķi.
Vai influencera video ir jāmarķē, ja produkts saņemts kā dāvana bez līguma?
Jā. PTAC norāda, ka arī tad, ja persona saņēmusi dāvanu un izvēlas to publicēt, ir jāinformē, ka publicētā informācija ir reklāma.
Vai glāze vīna kadrā restorāna reklāmā ir pārkāpums?
Ja kadrā persona lieto alkoholisko dzērienu — jā. Alkoholisko dzērienu aprites likuma 11. panta ceturtā daļa attiecina aizliegumu attēlot personas lietojam alkoholu arī uz citu preču un pakalpojumu reklāmu.
Vai reklāmu var apturēt, pirms tā ir izplatīta?
Jā. 15. panta astotā daļa ļauj pieņemt lēmumu par izplatīšanas aizliegumu arī tad, ja reklāma vēl nav izplatīta, bet izplatīšana ir paredzama. Ir arī pagaidu noregulējums pēc 17.1 panta.
Avoti
- Reklāmas likums — 1., 2.1, 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 17.1, 18.1 un 20. pants
- Negodīgas komercprakses aizlieguma likums — 1. panta pirmā daļa un 11. pants redakcijā, kas stājas spēkā 27.09.2026.; 15.2 pants
- Patērētāju tiesību aizsardzības likums — 8.3 pants (23.07.2026. likuma redakcijā, spēkā no 19.08.2026.)
- Alkoholisko dzērienu aprites likums — 10. un 11. pants
- Enerģijas dzērienu aprites likums — 4. pants
- Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums — 9. pants
- MK 17.05.2011. noteikumi Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība…” — 5., 7., 11., 14., 16., 18. un 19. punkts
- Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums — 23.6, 28., 35., 36., 37., 38., 39. un 45. pants
- Valsts valodas likums — 21. panta ceturtā un septītā daļa
- MK 15.02.2005. noteikumi Nr. 130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā” — 4. punkts
- PTAC: Satura veidotājiem (influenceriem)
- PTAC: Reklāma
Raksts nav juridiska konsultācija. Pirmavotu redakcijas pārbaudītas 2026. gada 30. septembrī.
Saistītie raksti
- Video brīfs: ko uzrakstīt pirms cenas prasīšanas
- Video līgums ar producentu: ko ierakstīt
- AI UGC reklāmas: kad tās strādā un kad kaitē zīmolam
- Pierādāmi īsts: kāpēc “nofilmēts bez AI” kļūst par pārdošanas argumentu
- AI reklāmas video Latvijā
- Pasākuma video: ko saskaņot pirms filmēšanas
- Video cenas Latvijā 2026
- Filmēšanas atļaujas Latvijā: ko tiešām vajag saskaņot
- Korporatīvais video B2B: 5 formāti, ko mērīt un kādas prasības jāievēro 2026
- AI produktu foto: kas jāmarķē un ko prasa likums
Ja gribi, lai reklāmas video atbilstība tiek pārbaudīta brīfa, nevis montāžas posmā, sociālo tīklu un satura audits ir tā vieta, kur to redz uzreiz. Ja projekts jau ir gatavs sākt — pieteikums ir šeit.